Pirmdiena, 13. jūlijs
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 


Akadēmiskā terminu datubāze AkadTerm
 Palīdzība
Izmantojiet zvaigznīti * vārda daļu meklēšanai (piemēram, dator* vai *pratība)
Jūs meklējāt коньюнкция
Atrasts 1 termins

  1. EN conjunction
    LV saiklis; konjunkcija
    RU союз; коньюнкция
    DE Konjunktion
    Definīcija: Palīgvārdu vārdšķira, kas saista sintaktiskas vienības — patstāvīgus vārdus, vārdu savienojumus, teikuma daļas vai teikumus, piemēram, Viņam pārgājienā bija līdzi sviestmaizes un kafija, kā arī ievārījums un daži āboli. Māsa un brālis devās pie vecmāmiņas, kaut gan labprāt būtu gājuši uz kino. Saule rietēja, bet krēslas vēl nemanīja. Un šķita, ka diena ir nebeidzama. Pēc morfēmiskā sastāva var būt vienvārda (un, bet, ka, ja, jo, lai), pāra (gan — gan, jo — jo, nedz — nedz) vai vairākvārdu saikļi (kā arī, lai gan, tādēļ ka, ne vien — bet arī, tiklab — kā arī). à sakārtojuma saiklis (sk.); pakārtojuma saiklis (sk.)
    Valodniecības pamatterminu skaidrojošā vārdnīca. — R., 2007