Sēde sākas plkst. 14.00

Sēdē piedalās 14 dalībnieki (10 no tiem — ar balsstiesībām) (2 balsojumi e-pastā)

Sēdi vada Valentīna Skujiņa

Protokolē Linda Kurmiņa

Darba kārtībā:

1.      LZA TK Bibliotēkzinātnes, bibliogrāfijas, grāmatzinātnes un informācijas zinātnes (BBG&IZ) terminoloģijas apakškomisijas (TAK) jaunās vadības un personālsastāva apstiprināšana.

2.      Konsultācijas (šampinjoni/atmatenes; ātrais badmintons, zib[bad]mintons, vingrums; hardware-in-the-loop configuration (cilpsavienojuma konfigurācija?), termination resistor (galarezistors?); u. c.).

3.      Dažādi.

Par neierašanos uz sēdi rakstveidā ziņojuši J. Borzovs, J. Krastiņš, A. Lauzis, I. Migla, U. Cerbulis, O. Bušs un telefonsarunā — U. Švinks.

1

V. Skujiņa aicina pievērsties pirmajam darba kārtības jautājumam, kas saistīts ar LZA TK kādreizējās Bibliotēkzinātnes, bibliogrāfijas, grāmatzinātnes un informācijas zinātnes terminoloģijas apakškomisijas sastāva pārskatīšanu un atjaunināšanu. Priekšsēdētāja informē, ka LZA TK ir saņēmusi Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) direktora A. Vilka kunga parakstītu vēstuli (sk. pielikumā), kurā lūgts LZA TK apstiprināt apakškomisijas vadību: TAK priekšsēdētājas statusā — I. Virbuli, TAK sekretāres statusā — I. Kazāku.

Pirms sēdes tika nosūtīts apakškomisijas jaunās vadības un personālsastāva saraksts, pret kuru nekādi iebildumi nav saņemti, tādēļ V. Skujiņa aicina balsot par apakškomisijas jauno vadību un personālsastāvu.

«par» 10

«pret» nav

«atturas» nav

V. Skujiņa komentē atjauninātās apakškomisijas nosaukuma maiņu. «Terminoloģijas Jaunumu» 13. nr. lasāms līdzšinējais garais nosaukums «Bibliotēkzinātnes, bibliogrāfijas, grāmatzinātnes un informācijas zinātnes terminoloģijas apakškomisija». Lai to īsinātu, apakškomisija iecerējusi jaunu nosaukumu — «Informācijas un dokumentācijas terminoloģijas apakškomisija».

K. Timmermanim šis nosaukums raisījis šaubas, jo 1) ir zināma jau ļoti stabila informācijas apakškomisija, vai šī būs otra?; 2) ja nosaukumā lieto «informācijas un dokumentācijas», tas ietver ļoti daudz (Ministru kabineta dokumenti, pašvaldību dokumenti utt.), nosaukumu vajadzētu šaurāku. Ir priekšlikums nosaukuma sākumā pievienot vārdu «bibliotēkas».

Tiek dots vārds apakškomisijas priekšsēdētājai I. Virbulei, kura informē, ka apakškomisijas jaunajā sastāvā ir iekļauti arī pārstāvji no arhīviem, jo viņiem nav pašiem savas apakškomisijas. Jaunais nosaukums «Informācijas un dokumentācijas terminoloģijas apakškomisija» izvēlēts tādēļ, ka tas ietver gan bibliotēkas, gan arhīvu jomu. Bez tam arhīviem ir daudz dokumentu, kas saistīti ar Ministru kabineta noteikumu terminiem.

E. Cauna precizē, ka viņa apakškomisiju sauc «Informācijas tehnoloģijas, telekomunikācijas un elektronikas terminoloģijas apakškomisija», kas saistīta ar datortehniku un datorzinātni, nodarbojas ar informācijas zinātni. E. Cauna norāda, ka ISO standartos apzīmējumā «information and documentation» ietilpst viss, ar ko saistīta šīs apakškomisijas pārstāvju darbība. Bez tam, E. Cauna izsaka cerību sastrādāties ar jauno apakškomisiju, jo ir saskāries ar ISO standartu tulkojumiem, kas ir šīs apakškomisijas pārstāvju rīcībā un atzīst, ka tie ir labi.

V. Skujiņa atgādina, ka LZA TK noteikumi neparedz apstiprināt apakškomisijas nosaukumu. Ir jāapstiprina nolikums, tajā var tematiski ierobežot to, ko aptver šis nosaukums. Arī E. Cauna tam piekrīt.

Sēdes turpinājumā E. Cauna ierosina izskatīt «Latvijas Zinātnes padomes Zinātņu nozaru un apakšnozaru saraksta» 8., 18. un 22. punktu, kurā vārds komunikācija nepamatoti lietots daudzskaitļa formā. Pavisam skaidrs ir tas, ka 22. punktā jābūt vienskaitlim — komunikācijas zinātne, tāpat arī komunikācijas teorija, komunikācijas psiholoģija un ētika. E. Cauna pamato, ka daudzskaitlī komunikācijas ir, piemēram, ceļi, cauruļvadi, bet vienskaitlī komunikācija ir saziņas, sakaru akts. Tomēr ir gadījumi, kad to grūti nodalīt un rodas juceklis.

8. punktā telekomunikācijas E. Cauna ierosina labāk atstāt daudzskaitlī kā tas ir šobrīd (sk. protokola pielikumā). Par 8.5. punktu E. Cauna jautā: vai tie ir elektrosakari, elektronsakari vai elektroniskie sakari? Šeit var būt pārpratums.

A. Blinkena jautā, vai 18.3. punktā E-Studijas aiz defises burtam s jābūt lielam? E. Cauna iesaka to labot uz mazo.

Sēdes turpinājumā norisinās diskusijas par terminu komunikācija. K. Timmermanis norāda, ka komunikāciju līnijas ir sakari, elektrība, gāze utt., un jautā, cik mēs esam tiesīgi ūdensvadu saukt par komunikāciju, ja blakus tam noliek saziņu. Savukārt A. Blinkena iebilst, ka kopīgais abstraktais paliek termins komunikācija, vai tas būtu ūdensvads vai saziņa. E. Cauna pret to iebilst.

V. Skujiņa lūdz atgriezties pie darba kārtībā paredzētajiem jautājumiem, jo šis ir pavisam cits jautājums, kam būtu jāizstrādā definīcija un kas būtu īpaši jāsagatavo un jāapspriež citā reizē.

2

Konsultāciju jautājumi ir saistīti ar dažādām nozarēm.

Šampinjoni/atmatenes

V. Skujiņa ziņo, ka pirmā konsultācija saistīta ar sēņu nosaukumiem. LZA TK pārsūtījumā no Saeimas kancelejas ir saņēmusi S. Lavrinoviča vēstuli, kurā ierosināts atteikties no vārda šampinjons un palikt tikai pie termina atmatene. V. Skujiņa lūdz E. Vimbu izteikties par šo jautājumu.

E Vimba norāda, ka viņu pārsteidz S. Lavrinoviča kunga vēstule, jo tas ir pārāk sīks jautājuma, lai par to rakstītu Saeimai. Tas vairāk ir valodas kultūras jautājums. Zinātnieki šodien lieto terminu atmatene tikai šai ģintij. Pagaidām ir minētas 16 atmateņu sugas. S. Lavrinoviča kunga vēstulē ir ierosināts šo nosaukumu nomainīt, bet, kas to uzraudzīs?

E. Cauna piebilst, ka daudzos avotos vārdi šampinjoni un atmatenes tiek lietoti kā sinonīmi.

V. Skujiņa jautā, vai šampinjoni ir tikai dārza atmatenes? E. Vimba atbild, ka nē — šampinjoni ir visas atmatenes: ir dārza šampinjoni, pilsētas šampinjoni utt.

V. Skujiņa ziņo, ka sazinājusies ar J. Baldunčiku un uzzinājusi, ka vārds šampinjons, iespējams, pirmo reizi parādījies 1851. gada pavārgrāmatā.

a. Speed Badminton

latv. ātrais badmintons, zib[bad]mintons

V. Skujiņa min jau iepriekš izteiktos priekšlikumus: ātrais badmintons, ātrbadmintons, spīdbadmintons, spīdbumba, ātrbumba.

K. Timmermanis, A. Blinkena un E. Cauna iesaka ātrais badmintons vai ātrbadmintons. Spīd- neder, ir pārprotams.

V. Skujiņa ierosina pirmajā vietā likt vārdkopu ātrais badmintons un tad salikteni ātrbadmintons.

I. Virbule jautā, vai cilvēki sapratīs, ko vārdi ātrais badmintons vai ātrbadmintons īsti nozīmē? K. Timmermanis norāda, ka tas ir termins un ir jāsaprot, ko tas nozīmē. Tomēr, ja tiks lietota arī vārdkopa, tad var rasties neskaidrības. K. Timmermanis un E. Cauna atzīst, ka saliktenis ātrbadmintons ir pieņemamāks termins.

A. Blinkena iesaka terminu zibbadmintons, tomēr K. Timmermanis to noraida, jo divi b blakus ir neskanīgi.

Tiek balsots par terminu ātrbadmintons.

«par» 7

«pret» nav

«atturas» 4

Tiek izteikta piebilde, ka vārddaļu -mintons var lietot, bet ir jāsaprot, ka var veidoties konotācija ar citu vārdu, kas savukārt var pavērst nosaukumu komiskā virzienā un tas nebūtu labi.

Vingrums

V. Skujiņa iepazīstina ar LZA TK saņemto konsultācijas vēstules tekstu, kurā jautāts, vai fitnesa kluba vietā nebūtu obligāti jālieto LZA TK pieņemtais vingruma klubs?

A. Blinkena norāda, ka termins vingrums jau ir ceļā uz oficiālu statusu. Fitness noteikti nebūtu jālieto. E. Cauna norāda, ka oficiāli šis termins pieņemts ir, bet netiek lietots.

V. Skujiņa skaidro, ka tad, kad tika meklēts iespējamais variants vārda fitnesa klubs vietā, tika meklētas atbilsmes angļu terminam fit, tāpēc kā vairāk piemērots ieteikts vingrums.

K. Timmermanis, V. Skujiņa un I. Krieviņš norāda, ka LZA TK uzdevums ir ieteikt vēlamāko lietojumu un pieņemt terminus. Par apstiprināto terminu ieviešanu atbildīgas institūcijas, kuras attiecīgo terminu nelieto.

Hardware-in-the-loop configuration (cilpsavienojuma konfigurācija?)

Termination resistor (galarezistors?)

V. Skujiņa norāda, ka šis jautājums ir sarežģīts un vairāk attiecas uz teksta tulkošanu, nevis termina izvēli, tādēļ lūdz izteikties, ja kādam ir priekšlikumi, ja ne, tad šis jautājums tiek atlikts.

E. Cauna piedāvā šo jautājumu izskatīt savā apakškomisijā un norāda, ka savas apakškomisijas ietvaros elektroniski ir izsūtījis šos terminus apspriedei. Par terminu hardware-in-the-loop configuration nav ienākuši priekšlikumi, bet par terminu termination resistor saņemti daži priekšlikumi, piemēram, slodzes pretestība, tomēr tas nesaskan ar dažām citām valodām, piemēram, ar krievu valodu. Šie termini vēl jāprecizē.

Koučs, koučings

V. Skujiņa ziņo, ka pirmo reizi šis jautājums saņemts jau vasaras sākumā. Pašreizējais priekšlikums: «koučs»— izaugsmes treneris

«koučings» — izaugsmes veicināšana.

Notiek diskusijas par to, ko šis termins īsti nozīmē. E. Cauna norāda, ka šī persona nodarbojas ar izaugsmes veicināšanu. I. Pūtele piebilst, ka tas notiek iedvesmojot, piemēram, «Tu to vari!». Tas ir psihologs, kas sekmē izaugsmi.

M. Dunska piedāvā terminu izaugsmes treneris. E. Cauna iebilst, jo vārdam izaugsmes ir patosa pieskaņa. Tomēr vārdu koučings nevar paturēt un pielāgot latviešu valodai, jo tas ir pārāk griezīgs. V. Skujiņa piebilst, ka, lietojot vārdu izaugsme konkrēta termina funkcijā, patoss drīz zudīs. E. Cauna atbalsta šo domu.

K. Timmermanis piedāvā lietot vienkārši veicinātājs, tomēr pret šo terminu ir iebildumi.

Tiek atzīts, ka «koučs» latviski neder. Sportā tas ir treneris un to stabili lieto sporta praksē.

Izskan priekšlikums veidot aptauju, lai cilvēki iesūta savus priekšlikumus.

Operations & Technology

J.G. Pommers norāda, ka šajā gadījumā būtu precīzi jāzina, kas ar šo terminu domāts, lai varētu to atveidot latviešu valodā.

3

E. Cauna informē, ka vai nu šī gada beigās vai nākamā gada pašā sākumā «Informācijas tehnoloģijas, telekomunikācijas un elektronikas terminoloģijas apakškomisijai» notiks jau 400. sēde. Lielā mērā par veiksmīgo darbošanos pateicība pienākas apakškomisijas zinātniskajai sekretārei I. Ilziņai, kas vienmēr sagatavo visus materiālus, protokolus utt. Savukārt J. Borzovs kā speciālo kursu studentiem izveidojis piedalīšanos apakškomisijas sēdēs. E. Cauna izsaka viedokli, ka visiem studentiem būtu jāpasniedz terminoloģijas kursi, kur stāstītu par aizguvumiem, salikteņiem, ko lietot un ko nelietot utt.

I. Krieviņš norāda, ka ir neiespējami prasīt, lai tehniskās zinātnēs katrā augstskolā būtu lekciju kurss par terminoloģiju, tomēr var rīkot, piemēram, atsevišķus seminārus.

E. Cauna piebilst, ka apakškomisija laiku pa laikam aicina uz sarunu žurnālistus, ar kuriem pārrunā terminus, kas nav īsti izplatījušies sabiedrībā.

Sēde beidzas plkst. 15.32.

Sēdes vadītāja                         /V. Skujiņa/

Sēdes protokoliste                  /L. Kurmiņa/

Darba kārtībā:

1. LZA TK Bibliotēkzinātnes, bibliogrāfijas, grāmatzinātnes un informācijas zinātnes (BBG&IZ) terminoloģijas apakškomisijas (TAK) jaunās vadības un personālsastāva apstiprināšana.
2. Konsultācijas (šampinjoni/atmatenes; ātrais badmintons, zib[bad]mintons, vingrums; hardware-in-the-loop configuration (cilpsavienojuma konfigurācija?), termination resistor (galarezistors?); u. c.).
3. Dažādi.

Sēde sākas plkst. 14.00

Sēdē piedalās 16 dalībnieki (balsstiesīgi 13)

Sēdi vada Valentīna Skujiņa

Protokolē Linda Kurmiņa

Darba kārtībā:

1. Valodas didaktikas termini.

2. Konsultācijas: par terminu zorbing un aquaskipper («ūdens ķengurs») atveidi latviešu valodā.

Par neierašanos uz sēdi rakstveidā ziņojuši I. Krieviņš, A. Butāne, U. Cerbulis, D. Markus, O. Bušs, D. Laiviniece, K. Cīrule, A. Amoliņš.

1

V. Skujiņa iepazīstina ar darba kārtību un informē, ka pirms sēdes derīgas piezīmes saņemtas no vairākām personām — D. Laivinieces, E. Caunas, A. Lauža, K. Timmermaņa, U. Cerbuļa, A. Amoliņa.

Vārds tiek dots galvenajam referentam A. Šalmem.

A. Šalme informē, ka pārstāv LU Humanitāro zinātņu fakultāti, kurā viena no pētniecības jomām ir valodas apguves pētniecība jeb lingvodidaktika. Lingvodidaktikas vārdnīca top Latviešu valodas aģentūras un Eiropas struktūrfonda projekta ietvaros. Didaktikas zinātne plašākā nozīmē veidojusies pēdējos gados. Tajā apvienotas 3 jomas: 1) dzimtās valodas mācīšanās; 2) latviešu valodas kā otrās valodas mācīšanās; 3) latviešu valodas kā svešvalodas mācīšanās. Līdz šim nav bijuši mēģinājumi rakstīt lingvodidaktikas vārdnīcu. Pie vārdnīcas strādā četri cilvēki — V. Skujiņa, A. Šalme, V. Kalnbērziņa un Z. Anspoka. Vārdnīcā paredzēts iekļaut ap 400 šķirkļu un pabeigt darbu šā gada beigās.

M. Baltiņš uzdod divus jautājumus par sēdei atlasīto terminu materiālu: 1) kāpēc izvēlēti tieši šie termini, jo daži no tiem pietiekami skaidri, piemēram, valodas lietotājs; 2) vai termini, kas izmantoti vārdnīcā, ir vienīgais variants latviešu valodā, vai ir bijuši citi varianti, kas ir šaubīgāki un ko vajadzētu aizstāt.

V. Skujiņa atbild, ka katrs termins atlasē saistīts ar kādu problēmjautājumu. Ja bijuši vairāki termini, meklētas jēdzieniskās nianses katram terminam, lai varētu tos dot kā atsevišķus terminus.

A. Šalme piebilst, ka skatīti termini, ar kuriem bijušas saistītas kādas problēmas — no tulkojuma viedokļa, terminu viedokļa, semantiskā lauka viedokļa.

A. Lauzis jautā, vai definīcijas ir pilnībā patstāvīgi veidotas vai veidotas uz angļu valodas bāzes. Definīcijas ir neskaidras: tas, kas atbilst latviešu valodas terminam, ne vienmēr atbilst krievu un angļu valodas terminam. Bez tam A. Lauzis jautā, vai ir doma iekļauties starptautiskā sistēmā?

A. Šalme atbild, ka nav iespējams iekļauties starptautiskā sistēmā. Termini veidoti pēc latviešu valodas tradīcijām, jo ir termini, kuri ir tikai latviešu valodā, piemēram, rotaļnodarbība.

K. Timmermanis uzdod jautājumu, kāda ir didaktikas definīcija? Viņš atbalsta domu, ka par bāzi jāņem starptautiskais skatījums, jo šos terminus lietos gan tulki Briselē, gan mēs paši starptautiskā sadarbībā, un, ja nesakritīs termini, tas nebūs labi. Iebildumus K. Timmermanim rada arī termina atdevums lietošana valodniecībā. Šim terminam ir vairākas nozīmes dažādās nozarēs, tādēļ būtu jālieto vai nu jaundarināts termins, vai šim terminam, kas attiecas uz lingvodidaktiku, jāliek klāt apzīmētājs.

V. Skujiņa nepiekrīt K. Timmermaņa iebildumam par terminu atdevums, jo tādā gadījumā pusei vārdnīcas vajadzētu klāt likt apzīmētājus valodas vai lingvodidaktikas. Konkrētā termina piesaisti lingvodidaktikai atklāj tā definīcija.

E. Cauna norāda, ka šī nav pirmā reize, kad tiek skatīti pedagoģijas termini. «Pedagoģijas terminu skaidrojošā vārdnīcā»[1] (PTSV) arī ir līdzīga pieredze — mēģinājums apkopot pedagoģijas terminus, paņemot kaut ko no Eiropas, pieliekot klāt kaut ko paši. Lingvodidaktikas vārdnīcā būtu jāiekļauj pirmkārt termini, kas nepieciešami praksē, kas sastopami mācību literatūrā. Atskaites punktam būtu jābūt Eiropas angliskajiem terminiem.

A. Vulāne piekrīt, ka tur, kur ir angļu un krievu valodas kopsakarības, to vajag atspoguļot, tomēr saglabājot nacionālo terminoloģiju.

V. Skujiņa aicina pāriet pie konkrēto terminu apspriedes.

1. valodas didaktika, lingvodidaktika

a. language learning methodology

kr. лингводидактика

M. Baltiņš jautā, vai sinonīms ir vajadzīgs?

A. Šalme uzdod jautājumu, kā saukt pašu vārdnīcu? Vai lingvodidaktikas.. vai valodas didaktikas..? A. Lauzis atbalsta lingvodidaktikas... Citi neiebilst.

E. Cauna jautā, vai autori esot padomājuši par terminu, kurā latviski nebūtu ietverts vārds didaktika? V. Skujiņa piebilst, ka, tā kā didaktika ir gan mācīšana, gan mācīšanās, tad nav ieteicams nosaukumā lietot tik garu terminu.

Notiek balsošana par lingvodidaktika (pamattermins), valodas didaktika:

«par» 10

«pret» nav

«atturas» 3

Apstiprina: lingvodidaktika, valodas didaktika

2. atbildes runa, reaktīvā runa

a. reactive speech

kr. реактивная   речь

A. Lauzis skaidro, ka viņaprāt reaktīvā runa ir viens no atbildes veidiem — tāda atbilde, kurā tikai reaģēts uz jautāto. Reaktīvā runa parasti tiek aplūkota pārī ar proaktīvo runu, jo tie ir pretmeti.

A. Vulāne norāda, ka atbildes runa ir sagatavota runa. Reaktīvā runa izsaka attieksmi «Ko tad nu es? Es jau neko», savukārt proaktīvā runa norāda uz gatavību rīcībai. A. Lauzis iebilst, ka vārdkopu reaktīvā runa nevajadzētu lietot sinonīmiski vārdkopai atbildes runa.

V. Skujiņa izsaka priekšlikumu paturēt terminu reaktīvā runa un precizēt definīciju, E. Cauna iesaka pavisam svītrot terminu atbildes runa un to vairs neapskatīt.

K. Timmermanis jautā, vai šeit nevajadzētu pievienot terminu proaktīvā runa? A. Vulāne norāda, ka atsevišķi vajadzētu izdalīt terminu atbildes runa, kas izsaka citu jēdzineu.

E. Cauna piedāvā šo šķirkli svītrot, un veidot divus šķirkļus — reaktīvā runa un proaktīvā runa ar citu definīciju un atbilsmēm angļu un krievu valodā. A. Šalme piekrīt šim ieteikumam.

Notiek balsošana par šī šķirkļa svītrošanu un divu jaunu šķirkļu veidošanu:

«par» 13

«pret» nav

«atturas» nav

3. atdevums (sal. iedevums)

          a. output

          kr. вывод

V. Skujiņa norāda, ka šis termins jānovērtē, savukārt nākamais termins jau iekļauts PTSV, un šajā sarakstā tas ievietots tikai salīdzināšanai.

A. Lauzis norāda, ka terminu pāris iedevums un atdevums neatbilst definīcijām, jo pēc tām gan vienam, gan otram subjekts ir valodas lietotājs, kas saņem un atdod, nevis iedod un atdod. V. Skujiņa nepiekrīt. Process sākas ar materiāla iedošanu skolēniem. A. Vulāne skaidro, ka skolotājs sniedz, skolēns saņem un tad atdod, tātad tas ir atdevums. A. Lauzis iebilst, ka tādā gadījumā jāmaina definīcija.

R. Karnīte jautā, kāpēc didaktikā nevar iztikt ar parasto input un output izpratni? A. Lauzis atbild, ka šiem terminiem ir ļoti dažādi tulkojumi. E. Cauna norāda, ka tādā gadījumā šie ir universāli termini, kas derētu jebkurā jomā.

5. atšķirtspēja, segmentācija

a. parsing

kr. распознание

V. Skujiņa skaidro, kāpēc šis termins izvirzīts: autori devuši atšķirtspēja, bet skaidrojumā ir «frāzēs sadalīt», tāpēc pievienota arī segmentācija.

K. Timmermanis piedāvā terminu segmentācija svītrot. Savukārt A. Lauzis norāda, ka termins atšķirtspēja ir nepilnīgs.

E. Cauna skaidro, ka informātikā lieto terminu parsēšana, kas nozīmē, ka tiek analizēts, piemēram, kas ir lietvārds, darbības vārds utt. Segmentēšana ir garas runas sadalīšana teikumos. E. Cauna aicina lietot terminu parsēšana. A. Vulāne iebilst, ka ar parsēšanu sapratīs ko citu, arī termins atšķirtspēja ir maldinošs, tas neatbilst ne angļu, ne krievu valodas terminiem. Te jādomā, kas cits.

E. Cauna piedāvā terminu sīkanalīze.

V. Skujiņa ierosina terminu atlikt.

6. caurlūkošana

a. scanning

kr. сканирование

7. pārlūkošana

a. skimming

kr.  просмотр

K. Timmermanis jautā, kādēļ caurlūkošana nevis caurskate? Savukārt A. Lauzis uzskata, ka šie ir ļoti labi termini.

M. Baltiņš šaubās, vai šie patiesi ir lingvodidaktikas termini. A. Vulāne skaidro, ka šie ir būtiski lingvodidaktikas termini. Skolēns tiek mācīts, kā lasīt iedziļinoties, vai tikai pārlaižot tekstam ar acīm. Tomēr gan A. Vulāne, gan K. Timmermanis šaubās, vai latviešu valodas terminam caurlūkošana atbilst krievu valodas сканирование.

E. Cauna norāda, ka latviešu valodas termini un definīcijas ir kārtībā, bet jāpārbauda angļu un krievu valodas terminu atbilsmes.

Notiek balsošana par latviešu valodas terminiem caurlūkošana un pārlūkošana:

«par» 10

«pret» nav

«atturas» 2

8. valodas līmeņa raksturotājs, deskriptors

a. language level descriptor

kr. уровень описания языка

A. Lauzis jautā vai runa ir par līmeni, ko skolēns sasniedzis, vai par līmeni, ko valodā apguvis.

E. Cauna jautā, kāds izskatās deskriptors? Šajā gadījumā neder termins deskriptors, jo ar to parasti saprot īsu kodu.

Savukārt A. Vulāne iebilst pret terminu valodas līmenis lietojumu, jo lingvistikā ar valodas līmeni saprot fonētikas līmeni, morfēmikas līmeni, sintakses līmeni utt. A. Lauzis aicina lietot valodas apguves līmenis. A. Vulāne un E. Cauna atbalsta terminu valodas prasmes līmeņa apraksts.

9. valodas līmenis, valodas apguves līmenis

a. language level

kr. уровень языка

E. Cauna norāda, ka 8. un 9. terminiem pārklājas definīcijas. 9. termina definīcijā iesaka atstāt tikai pirmo teikumu un pārējo svītrot. Sīkāks apraksts ir 8. termina definīcijā.

A. Vulāne iesaka izstrādāt un pilnveidot terminus, un tad tos vēlreiz izskatīt.

10. iegremdēšana; imersija; submersija

a. immersion

kr. погружение

A. Lauzis norāda, ka šis termins jāveido pēc analoģijas: ja ir mācīšana, mācīšanās, tad — iegremdēšana; ja ir mācības, tad — iegremde.

A. Vulāne skaidro — termins iegremdēšana nozīmē, ka skolēns tiek iemests tādas valodas vidē, kurā viņš nerunā, tā nav viņa izvēle.

J. Borzovs bilst, pēc definīcijas iegremdēšana ir virsjēdziens, bet apakšjēdzieni — daļēja iegremdēšana un pilnīga iegremdēšana.

Termina izskatīšana tiek atlikta.

11. konkordance

a. concordance

kr. конкорданция

Pret šo terminu iebildumu nav, tādēļ notiek balsošana:

«par» 9

«pret» nav

«atturas» 1

12. procesibilitātes teorija

a. processability theory

kr. теория процессуального подхода*

K. Timmermanis piedāvā terminu procesapguves teorija.

A. Lauzis a. ability — latv. spēja, spēja veikt procesu. Iesaka terminu secībspēja, vai vislabāk burtiski — processpēja. K. Timmermanis atbalsta prcesspējas teorija.

V. Skujiņa ierosina atlikt termina izskatīšanu.

13. pieeja

a. approach

kr. подход

Šis termins jau ir akceptēts un iekļauts PTSV.

14. saziņas stratēģija

a. communication strategy

kr. коммуникационная стратегия

A. Lauzim ir iebildumi pret šo terminu, iesaka komunikatīvā stratēģija. Savukārt A. Vulānei ir iebildumi pret terminu stratēģija. Latviešu valodā ar šo jēdzienu saprot ko citu, kas nav stratēģija. A. Lauzis piebilst, ka šajā gadījumā stratēģija nav kā dokuments.

E. Cauna piedāvā lietot terminu komunikācijas stratēģija.

K. Timmermanis uzskata, ka terminu stratēģija šajā gadījumā var lietot, bet problēmas rada definīcija, ja tajā nosvītro pēdējos četrus vārdus, tad varētu arī palikt, kā ir.

A. Vulāne skaidro, ka definīcija attiecas tieši uz vienu no saziņas aspektiem: ja neprot kādu no vārdiem, bet māk to izteikt citādāk — neverbāli, izmantojot sinonīmus, aprakstoši u. tml.

E. Cauna norāda, ka tādā gadījumā jāprecizē definīcija, jo no tās var saprast, ka nav pieejami nekādi valodas līdzekļi.

V. Skujiņa iesaka atlikt termina izskatīšanu.

15. valodas mācīšanās stratēģija

a. language learning strategy

kr. cтратегия изучения языка

Šis termins atlikts.

16. valodas lietotājs

a. language user

kr. пользователь языка*

Termins iekļauts apspriešanai krievu valodas ekvivalenta dēļ.

Notiek balsošana:

«par»10

«pret» nav

«atturas» nav

17. mijdarbīgums

a. interactivity

kr. интерактивность, взаимодействие

18. mijiedarbība

a. interaction

kr. взаимодействие

V. Skujiņa norāda, ka termins mijiedarbība jau ir PTSV, bet, ja tas ir lingvodidaktikas termins, tad to patur, un var svītrot mijiedarbīgums. Sēdes dalībnieki vienojas, ka svītro terminu mijiedarbīgums.

2

Pie konsultāciju jautājumiem izskata terminu zorbing un aquaskipper atveidi latviešu valodā.

Zorbing

V. Skujiņa ziņo, ka ir saņemti vairāki priekšlikumi: ritbumba, ritbumbošana; virpuļbumba, virpuļošana.

A. Vulāne jautā, kāpēc nevarētu lietot terminu riteklis. A. Lauzis norāda, ka šis termins jau aizņemts.

E. Cauna skaidro, ka bumba, ar kuru pārvietojas pa ūdeni, ripo lēnām, tādēļ nebūtu precīzi teikt virpuļbumba.

Sēdes dalībnieki atbalsta terminu ritbumba, ritbumbošana.

Aquaskipper

V. Skujiņa iepazīstina ar iesūtītajiem priekšlikumiem: ķengurlēcieni, lēkšošana, ūdensķengurs, ūdenslēcējs, hidrospāre.

A. Lauzis atbalsta terminu ūdensķengurs, bet A. Vulāne norāda, ka tāds jau ir kāda uzņēmuma nosaukums, tāpēc varētu būt problēmas.

Sēdes beigās V. Skujiņa lūdz sēdes dalībniekus izteikt viedokli par saņemto konsultāciju jautājumu. Kā lai sauc ģimenes, kurās tikai viens no vecākiem ir bioloģiskais tēvs vai māte? Vai pēc analoģijas ar vārdiem patēvs un pamāte varētu šādu ģimeni saukt par paģimeni. Angļu valodā to sauc par stepfamily. E. Cauna norāda, ka no angļu valodas termina var spriest, ka tā ir ģimene, kas adoptējusi bāreni, tādēļ varētu būt adoptējošā ģimene.

Sēde beidzas plkst. 16.15.

Sēdes vadītāja                             /V. Skujiņa/

Sēdes protokoliste                     /L. Kurmiņa/

Darba kārtībā:

1. Valodas didaktikas termini.
2. Konsultācijas: par terminu zorbing un aquaskiper («ūdens ķengurs») atveidi latviešu valodā.

Sēde sākas plkst. 14.00

Sēdē piedalās 16 dalībnieki

Sēdi vada Valentīna Skujiņa

Protokolē Linda Kurmiņa

Darba kārtībā:

1. Paleoantropoloģijas termini.

2. Dažādi (priekšlikumi dažu anglicismu latviskošanai, piem., federated autentification, sling).

Par neierašanos uz sēdi rakstveidā ziņojuši I. Lokmane, A. Butāne, K. Cīrule un U. Cerbulis.

1

V. Skujiņa informē, ka janvārī saņemts paleoantropoloģijas terminu materiāls, no kura atlasītos terminus paredzēts šajā sēdē izskatīt un kuri ieskicē galvenās problēmas šajā materiālā. Atlasīto terminu materiāls nosūtīts visiem sēdes dalībniekiem aprīļa sākumā, tomēr līdz šim komentārus atsūtījis tikai A. Lauzis.

Vārds tiek dots paleoantropoloģijas terminu materiāla autorei Aili Marnicai. A. Marnica skaidro, ka šis darbs ir turpinājums primātu kārtas materiālam. Šajā sarakstā netiek iekļauti visi termini, jo to ir pārāk daudz. Izvēlēti tie ģinšu un sugu nosaukumi, kas ir tuvāk cilvēku zaram. Sarakstā apkopoti 92 paleoantropoloģijas termini.

Turpinājumā A. Marnica pievēršas A. Lauža ieteikumiem un komentāriem par paleoantropoloģijas terminiem. Autore piekrīt A. Lauža komentāram par garā ē nepieciešamību svešcilmes salikteņu otrajā komponentā -pitēks, tomēr, saglabājot analoģiju ar primātu sarakstu, paturēts īsais e.

V. Skujiņa ierosina atgriezties pie atlasītā paleoantropoloģijas terminu saraksta un paralēli tam izskatīt A. Lauža komentārus.

lat. Aegiptopithecus zeuxis

latv. savienojošs ēģiptopiteks, savienojošs Ēģiptes pērtiķis

A. Marnica ierosina lietot savienojošs vietā starpposma. V. Skujiņa ierosina lietot pārejas posma. A. Amoliņš atbalsta savienojošs vietā lietot pārejas. Tomēr A. Marnica atbalsta starpposma, jo šiem pērtiķiem ir pazīmes, kas raksturīgas dažādām grupām — gan zemākas kārtas pērtiķiem, gan cilvēkpērtiķiem. Arī J. G. Pommers atbalsta starpposma. A. Amoliņš piekrīt, ka labāk starpposma nekā savienojošs.

E. Cauna jautā, kāpēc terminiem nav atbilsmes citās valodās. A. Marnica skaidro sinonīmu nozīmi terminu sarakstā. Mūsdienu pērtiķiem ir stabili nosaukumi, bet liela problēma ir tā, ka senākajām sugām nosaukumi mainās. Viena pētnieku grupa pēc jauniem atklājumiem iesaka lietot citu nosaukumu, bet citi turpina lietot jau publikācijās nostabilizējušos nosaukumus. Tā veidojas sinonīmi, kas šajā terminu sarakstā tiek iekļauti atsevišķā ailē, bet komentāru ailē norādīts, kāds nosaukums lietots tagad.

J. G. Pommers nolasa termina Aegiptopithecus zeuxis skaidrojumu[1] un pēc tā secina, ka precīzākais termins būtu starpgrupu ēģiptopiteks. Savukārt R. Karnīte piedāvā kopīpašību ēģiptopiteks, jo tiem ir kopīgas īpašības.

V. Skujiņa komentē salikteņa ēģiptopiteks komponentu ēģipto-, skaidrojot, ka tas ir internacionāls elements ar ­-o­- un būtu rakstāms tā, kā tas pieņemts starptautiskā rakstībā, tātad egiptopiteks. E. Cauna iebilst, ka būtu jāņem vērā prakse un praksē ir ēģiptologi nevis egiptologi. M. Baltiņš arī norāda, ka termins eģiptologs[2] tiek lietots vairākus gadu desmitus. Atmetot ģ, mēs atkāpjamies no tendences, kas ir latviešu valodā. Primāti bioloģijā nāk no latīņu valodas, vai vajadzētu skatīties rakstību angļu valodā.

V. Skujiņa jautā, vai tādā gadījumā varētu palikt pie termina ēģiptopitēks, bet E. Cauna aizrāda, ka nevajadzētu rakstīt ar garo ē, jo tādā gadījumā vārds ir grūti izrunājams, līdzīgi kā deklamēt. M. Baltiņš nav pārliecināts, vai vajadzētu piekrist A. Lauža teiktajam par garo ē salikteņa kompoenentā -pitēks, uz ko E. Cauna norāda, ka vajadzētu skatīties, kā šis vārds tiek lietots praksē. I. Pūtele jautā, vai LZA TK vispār var izlemt īsā vai garā e lietojumu. M. Baltiņš ierosina lūgt Valodas ekspertu komisijas vai Rūmnieces kundzes viedokli šajā jautājumā. R. Karnīte šaubās, vai vajadzētu ņemt vērā visu, kā cilvēki runā, jo mēdz teikt arī, piemēram, atnāc pie manīm, bet tādēļ taču nemainīsim pareizrakstību. Cits jautājums, kā ir ērtāk izrunai vai rakstībai.

V. Skujiņa ierosina pareizrakstības jautājumus atstāt uz sēdes beigām. E. Cauna vēl piebilst, ka vajadzētu lietot australopiteks, hispanopiteks, nevis Austrālijas pērtiķis, Spānijas pērtiķis. V. Skujiņa lūdz vienoties par apzīmētāju — savienojošais, starpposma vai starpposmu. E. Cauna vēl norāda, ka daudzskaitlis vārdā starpposmu nevar būt, jo šī suga nevar būt vairākos posmos.

Notiek balsošana par apzīmētājiem: savienojošais .. (3 balsis);

starpposma .. (11 balsis).

Apstiprina: starpposma .. (par pamatterminu egiptopiteks vai ēģiptopitēks tiks vēl spiests atsevišķi)

lat. Atlanthropus 

latv. atlantropi, Ziemeļāfrikas senākie cilvēki, Ziemeļāfrikas arhantropi

A. Marnica ziņo, ka ir nolemts palikt pie termina atlantropi un pārējos svītrot. J. G. Pommers jautā, vai ir nepieciešams daudzskaitlis. A. Marnica skaidro, ka latviešu valodā ģints nosaukumi ir daudzskaitlī (kaut arī latīņu valodas forma ir vienskaitlis).

Apstiprina: atlantropi

lat. Australopithecus robustus

latv. masīvais australopiteks

A. Marnica jautā, kurš vārds sugas nosaukumā būtu pareizāks: masīvais vai robustais? J. G. Pommers skaidro, ka tie nav sinonīmi, jo ne katrs, kas ir masīvs, ir robusts un otrādi. E. Cauna secina, ka pēc krievu valodas skatoties, vairāk der masīvs. A. Marnica piekrīt, ka skeleti tiešām ir masīvi. V. Skujiņa ierosina atstāt masīvais australopiteks un līdz ar to būtu pieņemts arī lat. Paranthropus robustus — latv. masīvais parantrops.

Apstiprina: masīvais australopiteks

 lat. Hispanopithecus laietanus

latv. Laietanas hispanopiteks (spānijpiteks), Laietanas Spānijas pērtiķis

A. Marnica skaidro, ka Laietana ir vieta Spānijā, tāpēc, iesaka atstāt terminu Laietanas hispanopiteks. V. Skujiņa informē, ka A. Butāne ir pārbaudījusi vietvārdus un tie ir saskaņoti arī ar autori.

Apstiprina: Laietanas hispanopiteks

lat. Homo antecessor

latv. priekšcilvēks

A. Marnica skaidro, ka termins priekšcilvēks izvēlēts, jo tas ir vēl senāks posms par pirmcilvēkiem. Esot bijusi autoru kolektīva apspriede, kurā izskanējis vēl viens ietikums: senčcilvēks. J. G. Pommers ierosina pirmcilvēka sencis. M. Baltiņš iesaka cilvēksencis, R. Karnīte atbalsta šo priekšlikumu. V. Skujiņa atgādina, ka antecessor nozīmē ‘sencis, priekšgājējs, pamatlicējs’. K. Timmermanis ierosina sencilvēks.

Balso par terminu priekšcilvēks:

«par» 14

«pret» nav

«atturas» nav

Apstiprina: priekšcilvēks

lat. Homo atlanthropus mauritanicus

latv. Mauritānijas atlantrops

A. Marnica skaidro, ka vieni pētnieki šo atzīst par atsevišķu ģinti, tādēļ sauc tos par Atlanthropus mauritanicus, bet citi tos iekļauj Homo ģintī un sauc par Homo atlanthropus mauritanicus. Tomēr latviešu valodā tos var saukt par Mauritānijas atlantrops.

Apstiprina: Mauritānijas atlantrops

lat. Homo erectus

latv. taisnais cilvēks, iztaisnojušais cilvēks, *pitekantrops

A. Marnica skaidro, ka, no latīņu valodas burtiski tulkojot, erectus nozīmē ‘taisnais’, bet priekšlikums ir lietot vārdu stāvais. R. Karnīte ierosina terminu stāvgaitas. J. G. Pommers atbalsta šo ierosinājumu, pamatojot to ar raksturīgo pazīmi — pārvietošanos stāvus. V. Skujiņa norāda, ka A. Lauzis savos komentāros ieteicis lietot stāvusejošais cilvēks. E. Cauna to atbalsta, paužot pārliecību, ka forma «stāvus ejošais cilvēks» tiek lietota jau vairākus gadu desmitus un sastopama arī mācību literatūrā, ko parādot arī meklētāja «Google» rezultāti. A. Amoliņš iebilst, ka ne visam, ko atrod internetā, var ticēt, un tam pievienojas vēl vairāki komisijas locekļi. M. Baltiņš izsaka viedokli, ka stāvstājas būtu precīzāks termins, V. Skujiņa un J. Borzovs to atbalsta, arī R. Karnīte un K. Timmermanis atzīst, ka tas ir labs apzīmējums.

Notiek diskusijas par to, uz kādu īpašību norāda latīņu valodas termins: pēc latīņu valodas var spriest, ka šīs sugas pārstāvis iztaisnojas nevis iet.

Balso par terminu stāvstājas cilvēks:

«par» 13

«pret» 1

«atturas» nav

Apstiprina: stāvstājas cilvēks

lat. Homo erectus soloensis

latv. Solo cilvēks, Solo pitekantrops/Solupes cilvēks

A. Marnica norāda, ka sugas pasugas nosaukumā Solo ir no upes nosaukuma, tādēļ rodas jautājums vai lietot Solo upes stāvstājas cilvēks vai Solo stāvstājas cilvēks. J. G. Pommers skaidro, ka vārdu upe nosaukumā nevajadzētu paturēt, jo Solo rakstīs ar lielo burtu, pēc kā arī sapratīs, ka tas ir kāds vietvārds.

Apstiprina: Solo stāvstājas cilvēks

lat. Homo ergaster

latv. strādājošais cilvēks

A. Marnica izsaka priekšlikumu darbīgais vai strādājošais cilvēks. Galvenais šeit ir norāde uz darbu, jo tas bija cilvēks, kurš jau strādāja.

K. Timmermanis iesaka rakstīt saliktenī — darbcilvēks. M. Dunska uzskata, ka jālieto vārdkopa darbīgais cilvēks, jo saliktenis darbcilvēks prasa regulāru darbību.

Balso par terminu darbīgais cilvēks:

«par» 14

«pret»nav

«atturas» nav

Apstiprina: darbīgais cilvēks

lat. Homo habilis

latv. prasmīgais cilvēks

A. Marnica skaidro, ka šīs sugas pārstāvim piederēja senākie darbarīki, tādēļ saukts par prasmīgo cilvēku. Šīs sugas apzīmēšanai ticis lietots apzīmējums izveicīgais, bet tas nav precīzs, jo galvenais ir prasme.

Apstiprina: prasmīgais cilvēks

lat. Homo helmei

latv. Helmeja cilvēks/Helmes cilvēks

A. Marnica skaidro, ka ir 2 varianti, jo nav bijis skaidrs, kā atveidot latīnisko uzvārdu. Tiek ņemts vērā A. Lauža ieteikums lietot nosaukumu Helmes cilvēks.

Apstiprina: Helmes cilvēks

lat. *Homo sapiens

latv. *saprātīgais cilvēks

Izvēršas diskusijas par pēdējo teikumu komentāru ailē[3]. Lai tas būtu skaidrāks un neliktu domāt, ka mūsdienu cilvēks pieder pie šīs fosilās sugas, M. Baltiņš ierosina teikumā pievienot nekorekti vai neprecīzi.

Apstiprina: saprātīgais cilvēks

lat. Homo sapiens idaltu

latv. senākais saprātīgais cilvēks

A. Marnica skaidro, ka senākais ir tulkots no vārda idaltu, tomēr šī suga nav senākā, un ierosina kā sugas nosaukumu atstāt saprātīgais idaltu cilvēks. J. G. Pommers uzskata, ka nevajadzētu atstāt apzīmējumu senākais, šī suga nav senākā, bet M. Baltiņš norāda, ka taksonomiju grozīt nevajadzētu. R. Karnīte atbalsta A. Marnicas priekšlikumu atstāt nosaukumu idaltu saprātīgais cilvēks, tomēr A. Marnica norāda, ka, atstājot idaltu netulkotu, tā būs atkāpe no sistēmas.

Balso par terminu senākais saprātīgais cilvēks:

«par» 13

«pret» 1

«atturas» nav

Apstiprina: senākais saprātīgais cilvēks

lat. *Homo sapiens sapiens

latv. *mūsdienu saprātīgais cilvēks, saprātīgākais cilvēks

A. Marnica ierosina atstāt tikai mūsdienu saprātīgais cilvēks.

Apstiprina: mūsdienu saprātīgais cilvēks

lat. Kenyapithecus wickeri

latv. klūdziņu keniapiteks, keniapiteks, Kenijas pērtiķis

A. Marnica skaidro, ka esot atraduši latīņu vārda wickeri nozīmi — sugas nosaukums nav dots pēc vārda klūdziņas, bet tas ir viens no ekspedīcijas dalībniekiem Freds Vikers, kas atklājis konkrēto sugu. M. Dunska norāda, ka tādā gadījumā skaidrojums jāpapildina.

Apstiprina: Vikera keniapiteks

lat. Paranthropus robustus

latv. masīvais (robustais) parantrops

Apstiprina: masīvais parantrops

lat. Pithecanthropus

latv. pitekantropi, pērtiķcilvēki

Izvēršas diskusija par to, vai atstāt abus terminus. J. G. Pommers norāda, ka tiek lietots, gan viens, gan otrs termins, arī E. Cauna pievienojas šim viedoklim. A. Marnica norāda, ka termins pitekantropi tiek lietots biežāk pēc analoģijas ar australopitekiem u. c. V. Skujiņa ierosina sistēmiskuma dēļ svītrot pašcilmes terminu.

Balso par terminu pitekantropi:

«par» 12

«pret» nav

«atturas» 2

Balso par abiem terminiem:

«par» 2

«pret» 12

«atturas» nav

Apstiprina: pitekantropi

lat. Pithecanthropus erectus

latv. taisnais pērtiķcilvēks, iztaisnojušais pērtiķcilvēks

Apstiprina: stāvstājas pitekantrops

lat. Ponginae

latv. cilvēkpērtiķi, pongini

Vienojas, ka termins cilvēkpērtiķi jāsvītro.

Apstiprina: pongīni

Sēdes dalībnieki atgriežas pie jautājuma par lat. Aegiptopithecus zeuxis — latv. savienojošs ēģiptopiteks, savienojošs Ēģiptes pērtiķis. Par -piteks, -pitēks rakstību M. Baltiņš ierosina vērsties pie Valodas ekspertu komisijas. Sēdes dalībnieki šo ierosinājumu atbalsta.

E. Cauna norāda, ka latīņu nosaukumā pēc g jābūt y nevis i. Savukārt M. Baltiņš aizrāda, ka latīņu valodai tomēr i ir atbilstošāks. Sēdes dalībnieki vienojas, ka sarakstā paralēli jāiekļauj abi varianti.

Sēdes dalībnieki balso par visu sarakstu kopumā:

«par» 14

«pret» nav

«atturas» nav

2

Dažādajos jautājumos tiek izskatīti konsultāciju jautājumi.

Federated autentification

J. Borzovs skaidro, ka tā ir īpaša autentifikācijas forma vairākām datorsistēmām, kas ir saskaņotas un tās var darbināt ar vienu lietotājvārdu.

V. Skujiņa norāda, ka šis jautājums nācis no Valsts kancelejas, jo likumprojekta vajadzībām nepieciešams atrast aizstājēju divdabim federēts. Sēdes vadītāja norāda, ka pamatnozīme ir ‘saistīts, kopīgs’, ir vēlēšanās darināt jaunvārdu, tādēļ vārdu federatīvā vai federālā vietā ir darināts jaunvārds sasaiknētā.

Izraisās diskusijas par piemērotāko terminu federatīvs vietā, jo to var jaukt ar valsts institūcijām. Izskan varianti kopus autentifikācija, vienotā autentifikācija, unificētā autentifikācija, kopkarte.

Sling

Izskan vairāki priekšlikumi: nēšauts, nesamauts, nesauts.

Sēde beidzas plkst. 16.10.

Sēdes vadītāja            /V. Skujiņa/

Sēdes protokoliste   /L. Kurmiņa/

Darba kārtībā:

1. Paleoantropoloģijas termini.
2. Dažādi.

Sēde sākas plkst. 14.00

Sēdē piedalās 19 dalībnieki

Sēdi vada Valentīna Skujiņa

Protokolē Anita Butāne

Darba kārtībā:

1.    LZA TK š. g. 8. februāra sēdē atliktais un saskaņā ar definīciju precizētais pētījumu zinātniskā stipruma kritēriju termins pastāvīgums (a. consistency).

2.    Jauno, 2010. gadā atklāto primātu sugu nosaukumu apspriešana iespējamai apstiprināšanai.

3.   Par nosaukuma «(skābā) krējuma izstrādājums» maiņu. Aptaujas rezultāti.

4.   Dažādi.

Par neierašanos uz sēdi rakstveidā un telefoniski informējušas I. Migla, I. Lokmane un I. Kārkliņa.

V. Skujiņa informē, ka sēdē skatāmi trīs galvenie jautājumi, un aicina pirmajiem diviem veltīt mazāk laika, jo 1) par termina consistency atbilsmi latviešu valodā spriests jau iepriekšējā sēdē, kad skatīts viss pētījumu zinātniskā stipruma kritēriju terminu saraksts; 2) jauno, 2010. gadā atklāto primātu sugu nosaukumu sarakstā ir tikai trīs nosaukumi.

1

V. Skujiņa informē, ka grāmatas autori, kuri izveidojuši pētījumu zinātniskā stipruma kritēriju terminu sarakstu, aizņemtības dēļ šoreiz sēdē nepiedalās, bet savas domas ir pauduši gan rakstveidā, gan telefoniski. Sēdes vadītāja arī atgādina, ka pēc iepriekšējās sēdes J. G. Pommers vēstkopā nosūtījis vēstuli, paužot viedokli, ka terminu pastāvīgums nevajadzētu atzīt par angļu consistency ekvivalentu un būtu jāņem vērā LZA TK 55. biļetenā fiksētais termins konsekventais [no]vērtējums. V. Skujiņa aicina J. G. Pommeru iepazīstināt ar savu viedokli visus klātesošos. J. G. Pommers atkārtoti norāda, ka, ņemot vērā LZA TK locekļu rīcībā esošo definīciju[1] un jau minēto fiksējumu LZA TK 55. biļetenā, vispiemērotākais latviešu valodas termins būtu konsekventums. V. Skujiņa piebilst, ka sākotnēji piedāvāto terminu pastāvīgums arī grāmatas autori atzinuši par neatbilstošu.

Balsojumā par to, ka attiecībā uz sociālo zinātņu pētniecības metodēm ievērojama atbilsme a. consistency — latv. konsekventums, balsis sadalās šādi: «par» — 6, «pret» — nav, atturas — 5.

2

     Sēdes vadītāja dod vārdu saraksta veidotājai un iesniedzējai Latvijas Dabas muzeja vec. antropoloģei A. Marnicai. A. Marnica atgādina, ka 2009. gadā apstiprināts pirmais primātu latvisko nosaukumu saraksts (sk. LZA TK lēmumu Nr. 83). Jau izstrādātajā nosaukumu sistēmā jāiekļauj arī 2010. gadā atklātās sugas, konkrēti — lat. Callicebus caquetensis (nosaukums pēc provinces nosaukuma), Rhinopithecus strykeri (par godu pētījumu finansētājam) un Nomaskus annamensis (pēc sugas dzīvesvietas).

     J. Borzovs aktualizē jautājumu par vārda titi lokāmību. Tomēr, tā kā šis jautājums jau aplūkots 2009. gadā (sk. LZA TK 09.06.2009. sēdes protokolu Nr. 4/1094), spriežot par primātu nosaukumu pirmo sarakstu, tas netiek izvērsts.

     M. Baltiņš izsaka atzinību par to, ka latviskie nosaukumi veidoti, ņemot vērā zinātniskos nosaukumus latīņu valodā, nevis kalkoti no angļu vai krievu valodas.

     Visi balsstiesīgie atbalsta trīs jauno sugu latvisko nosaukumu (attiecīgi — Kaketas titi; Straikera strupdegunpērtiķis; Annamas cekulgibons) apstiprināšanu.

3

     LZA TK locekļi tiek iepazīstināti ar pieaicinātajām personām — LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultātes profesori Ingu Ciproviču, Zemkopības ministrijas pārstāvi Daci Ugari, Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības pārstāvi Daigu Nolbergu un Latviešu valodas aģentūras pārstāvi Diti Liepu.

     V. Skujiņa, sākot diskusijas, informē, ka pie TK ar šo jautājumu vērsusies žurnāliste Judīte Čunka, kura gatavojusi sižetu raidījumam «Panorāma».

     V. Skujiņa norāda: kā var secināt pēc Regulas (EK) Nr. 1234/2007[2], uz produktu, kurā piena sastāvdaļas daļēji vai pilnībā aizstātas ar citām sastāvdaļām, nedrīkst attiecināt nosaukumu, kas izmantots piena produkta apzīmēšanai (šajā gadījumā — nosaukumu krējums). I. Ciproviča un D. Ugare apstiprina, ka, ražojot produktu, kas šobrīd tiek saukts par skābā krējuma izstrādājumu, piena tauki tiek aizstāti ar augu taukiem, tādēļ šim produktam nepieciešams cits nosaukums (ražošanas process neatšķiras, bet atšķiras pamatsastāvdaļas).

     Turpinājumā tiek diskutēts par vairākiem jautājuma aspektiem.

Sistēmiska pieeja jauno nosaukumu meklēšanā

     K. Timmermanis ierosina ievērot sistēmisku pieeju: runāt par virsjēdzieniem, apakšjēdzieniem, virsterminiem un apakšterminiem. Ja attiecīgie produkti neietilpst piena produktu grupā, jāveido cita grupa ar kopnosaukumu un pakārtotajiem nosaukumiem, piem., kopnosaukums pienvietņi un attiecīgie pakārotie nosaukumi: krējvietnis, siervietnis, sviestvietnis.

     E. Cauna min, ka tie ir nevis piena produktu aizstājēji, bet pavisam citi produkti. M. Baltiņš norāda, ka attiecīgie produkti mūsu uzturā visbiežāk tomēr aizstāj konkrētos piena produktus. 

     E. Vimba pievienojas viedoklim, ka citiem līdzīgiem «aizstājējproduktiem» arī būs nepieciešami jauni nosaukumi. D. Ugare to apstiprina, minot, ka aktuāls ir arī siers un piens (kuriem arī tiek aizstātas piena sastāvdaļas).

     I. Ciproviča un R. Karnīte pauž atbalstu K. Timmermaņa izteiktajam priekšlikumam. Diskutējot par sistēmiski veidotiem nosaukumiem, D. Ugare min, ka Eiropas līmenī jau rosināts priekšlikums izmantot vārdu analogs, taču tas Eiropas Komisijā noraidīts.

     E. Cauna neatbalsta viedokli, ka attiecīgie nosaukumi sistēmiski jāveido, ievērojot vienotu morfēmisko struktūru (piem., krējuma līdzinieku varētu saukt par greili, sviesta līdzinieku — par svāģi utt.), arī esošajiem piena produktiem ir morfēmiskās struktūras ziņā dažādi nosaukumi. D. Nolberga izsaka šaubas, vai ražotāji būs ar mieru pieņemt vienu jaunu atsevišķu vārdu krējuma līdzinieka nosaukšanai. K. Timmermanis pauž viedokli, ka t. s. mākslīgie vārdi savstarpēji ļoti atšķiras.

 Vārda krējums saknes vai celma izmantošana attiecīgā produkta nosaukšanai

     D. Ugare atzīst, ka ir aizsargāts vārds krējums (kas lietojams tikai attiecīgajam piena produktam), Eiropas Savienības tiesību aktu izstrādātājiem nav jautāts par to, vai var izmantot kādu vārda daļu (sakni vai celmu). Viens no viedokļiem, kas izskanējis līdzšinējās diskusijās Latvijā, ka vārda daļu nevajadzētu izmantot, jo tas var maldināt patērētājus (t. i., radīt pārliecību, ka tiek lietots piena produkts), piem., puskrējums tāpat radītu asociācijas ar krējumu. E. Cauna arī uzsver, ka galvenais mērķis ir nemaldināt patērētājus.

     V. Skujiņa piebilst, ka arī Juridiskās TAK priekšsēdētājs Gunārs Kusiņš paudis viedokli, ka jaunā nosaukuma darināšanā nevajadzētu izmantot vārdu krējums vai tā daļu.

     Spriežot par jauna nosaukuma radīšanu un jauna salikteņa vai atvasinājuma darināšanā neizmantojot esošā vārda daļu, M. Baltiņš aicina nepārcensties, atgādinot, ka valoda tomēr ir katras dalībvalsts jautājums.

Citvalodu nosaukumi šāda veida produktu apzīmēšanai

     I. Ciproviča atzīst, ka skābais krējums un tam līdzīgs produkts tiek ražots tikai dažās dalībvalstīs, tāpēc citās valodās šādus nosaukumus meklēt veltīgi.

     Diskusijās tiek aktualizēts jautājums, ka citās valodās ir papildu problēmas un atbilsmju neskaidrības (piem., angļu cream, kas ir gan ‘krējums’, gan ‘krēms’).

 Izņēmumi

     D. Ugare min, ka ir daži īpaši apstiprināti izņēmumi (sk. arī Regulas (EK) Nr. 1234/2007 XII pielikuma III punkta 1. apakšpunkta otro daļu), ka vārdu piens var attiecināt arī uz produktiem, kuru gadījumā nevar runāt par piena sastāvdaļām, piem., sojas piens, kokospiens); zināms arī putna piens, kas nepavisam nav piens. M. Baltiņš min, ka veikalā sojas piens tomēr atrodas pie piena produktiem. R. Karnīte pauž viedokli, ka arī tas var būt maldinoši.

 Vārdu izstrādājums un produkts lietojums

     E. Cauna atzīst, ka pārsteidzoši ir tas, kāpēc sākotnēji produkts, kas līdzinās krējumam, nosaukts, izmantojot vārdu izstrādājums. Tradicionāli ierasts, ka izstrādājumi ir no attiecīgā materiāla/vielas (piem., metāla izstrādājumi, miltu izstrādājumi). I. Ciproviča apstiprina, ka parasti vārdu izstrādājums pārtikas nozarē izmanto tad, ja attiecīgais produkts ir tikai daļa no cita produkta, piem., biezpiena izstrādājumi — biezpiena sieriņi, biezpiena pankūkas.

     D. Ugare min, ka tiesību aktos tiek šķirti termini gaļas produkti un gaļas izstrādājumi (a. preparation; kad tiek pievienotas dažādas vielas). M. Baltiņš norāda, ka attiecīgajā gadījumā nosaukumi tiek lietoti pretēji tam, kā ierasts, pēdējie varētu būt pagatavojumi.

 Aptaujas par attiecīgā produkta nosaukuma («krējuma izstrādājums») aizstājēju

     D. Liepa informē, ka aptauja sabiedrības viedokļa noskaidrošanai Latviešu valodas aģentūrā organizēta tāpēc, ka bija vērojama ļoti liela sabiedrības un preses interese. Aptaujas rezultāti nebūtu jāuzskata par obligāti vērā ņemamiem, izraugoties un vienojoties par jauno nosaukumu. D. Liepa arī atzīst, ka aptauja, ņemot vērā atvēlamos finanšu līdzekļus, bijusi paredzēta godīgiem cilvēkiem (negodīgu balsotāju rīcība paliek viņu ziņā).

     E. Cauna min, ka par balsotāju negodīgumu liek domāt tas, ka piedāvātais vārds greilis par «līderi» kļuvis pēkšņi (tas panākts, iespējams, izmantojot «ķēžu» vēstules). Vēlāk komentāri par vārdu greilis portālos bija ļoti naidīgi. E. Cauna atzīst, ka tā ir bijusi lielākā terminoloģiskā aptauja (piedalījušies vairāk nekā 3000 balsotāju). Sabiedrības viedoklis terminoloģiskos jautājumos ir jāizzina (jo vajadzīgi vārdi, ko sabiedrība pieņems), un viens no veidiem, kā to izdarīt, ir aptauju organizēšana.

     V. Skujiņa piebilst: jāatceras, ka terminu meklēšana šobrīd notiek bez finansējuma.

     Turpinājumā V. Skujiņa vērš sēdes dalībnieku uzmanību uz Terminoloģijas komisijā visvairāk atbalstītajiem priekšlikumiem (pakreja, taupkrējums, augkrējums u. c., sk. darba kārtības 3. pielikumu), kā arī uz iespējamiem hibrīddarinājumiem (kreimols, kreimarīns; M. Baltiņš apšauba piedāvāto darinājuma kreimols etimoloģisko skaidrojumu). V. Skujiņa min iemeslus, kāpēc daudzi no piedāvātajiem nosaukumiem Terminoloģijas komisijā uzreiz svītroti kā neatbilstoši (īpašības vārdi, vārdi pamazinājuma formā, citā nozīmē lietoti vārdi, vārddarinājumi pēc aizgūta modeļa vai citādi normām neatbilstoši darinājumi, neskaidras semantikas darinājumi, iniciāļu un vārda apvienojums).

     M. Dunska informē, ka arī Skonto radio veic aptauju (vajadzētu painteresēties par tās rezultātiem).

Diskusiju noslēgumā sēdes dalībnieki vienojas, ka, izraugoties jauno nosaukumu, aktīvi jāiesaistās arī ražotājiem un ar tiem saistītām personām. Un to iecerēts īstenot ar Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības starpniecību.

Sēde beidzas plkst. 15.45

Sēdes vadītāja         /V. Skujiņa/

Sēdes protokoliste   /A. Butāne/

Darba kārtībā:

1. LZA TK š. g. 8. februāra sēdē atliktā un saskaņā ar definīciju precizētā pētījumu zinātniskā stipruma kritēriju termina pastāvīgums (a. consistency) apstiprināšana. 
2. 2010. gadā atklāto jauno primātu sugu nosaukumu apspriešana iespējamai apstiprināšanai.
3. Par nosaukuma «(skābā) krējuma izstrādājums» maiņu. Aptaujas rezultāti. 
4. Dažādi.

Sēdē piedalās 18 dalībnieki

Sēdi vada Valentīna Skujiņa

Protokolē Iveta Pūtele

 Darba kārtībā:

1. Ar zinātniska pētījuma kvalitāti saistītas terminu kopas (A. Lauža izstrādnes variantā) — sk. pielikumā;

2. Dažādi (konsultācijas par «piena izstrādājums», «wobbler» u. c.).

 1

V. Skujiņa iepazīstina ar sēdes darba kārtību, raksturo izskatāmo materiālu, kas atšķiras no parasti TK izskatītajiem, tāpēc pieņemtajiem terminiem ir ieteikuma raksturs. Šajā materiālā galvenais — lai vienotos par latviešu un angļu valodas terminu savstarpējām atbilsmēm.

Sēdē piedalās divas autores no 12 autoru kolektīva — Kristīne Mārtinsone no Rīgas Stradiņa universitātes un Anita Pipere no Daugavpils Universitātes. Tiek dots vārds autorēm. Autores informē, ka Latvijas augstskolu autoru kolektīvs ir sarakstījis grāmatu «Ievads pētniecībā». Rakstot grāmatu, atklājās problēma, ka kvantitatīvajā stratēģijā, kas Latvijā ir pazīstamāka, viena un tā paša jēdziena nosaukšanai dažādi autori lieto atšķirīgus terminus. Kvalitatīvā stratēģija Latvijā ienākusi nesen un tās terminoloģija nav izstrādāta. Šajā grāmatā mēģināts ieviest konsekventu pētījuma kvalitātes stipruma terminu lietojumu. Pamatā ir 1985. gadā izstrādātā un angļu valodā visbiežāk izmantotā Linkolna un Gabas sistēma.

V. Skujiņa informē, ka, sēdē aplūkojot terminus, pamatā tiks ņemti A. Lauža atsauksmē atlasītie termini, kas tika izsūtīti sēdes dalībniekiem. Ir saņemtas trīs kolēģu atsauksmes. Sēdē apspriedīs terminus, par kuriem ir piezīmes.

K. Timmermanis iebilst, ka nav pamatdokumenta, tāpēc nevar spriest par kontekstu. 1979. gadā jau izdota J. G. Pommera grāmata «Ievads pētniecībā». Jau ir nostabilizējusies terminoloģija, kas atšķiras no šī materiāla. Varētu esošo terminoloģiju papildināt ar ES standartu terminoloģiju, bet šajā grāmatā ietverto viena amerikāņu autora  viedokli nevar apstiprināt par visiem letojamu terminoloģiju. Kāpēc termina zinātniskums  vietā lietots zinātniskais stiprums.

M. Baltiņš piebilst, ka termins zinātniskais stiprums, iespējams, lietojams dažādās sistēmās.

Komisijas locekļiem ir iebildumi, ka materiālā nav oriģinālā darba definīciju un atbilstošo citu valodu (vācu, krievu) terminu.

V. Skujiņa piebilst, ka šajā materiālā ir atbilstības ar angļu valodu, var ieteikt autorēm veidot vārdnīcu, pievienojot citas valodas.

            K. Mārtinsone paskaidro, ka termins zinātniskais stiprums izmantots, lai kvantitatīvās un kvalitatīvās pētniecības kritēriji būtu salīdzināmi.

M. Rozīte norāda, ka ir būtiski vienoties par šo terminu lietojumu, jo ārzemju žurnālos, kuros publicējas arī mūsu zinātnieki, ir šie kritēriji un attiecīgie jēdzieni ir plaši izmantoti, tāpēc ir jābūt atbilstošajiem latviešu terminiem.

K. Mārtinsone skaidro, ka šī ir pirmā grāmata, kur apskatīta kvalitatīvā un kvantitatīvā metodoloģija, to izmatos studenti un pasniedzēji, tāpēc būtu labi, ja ši terminoloģija būtu salāgota.

M. Baltiņš norāda, ka šo terminoloģiju būtu jāattiecina uz sociālajām zinātnēm, jo citās nozarēs daudzus no šiem terminiem lieto atšķirīgi. Virsrakstā jādiferncē pētniecības sfēra — sociālās zinātnes.

Sāk spriest konkrētos terminus, kas izkārtoti trīs sadaļās.

 1. sadaļa Zinātniskā stipruma kritēriji zinātniskajā pētījumā

patiesīgums (angl. truth-value)

Izraisās diskusija, vai tas ir pētījuma objekts vai dalībnieks. Ekonomikā lieto «objekts», medicīnā — arī «dalībnieks». Norāda, ka definīcijā vārds «dzīve» jāaizstāj ar ko citu. K. Timmermanis un J. G. Pommers norāda, ka patiesīgums līdz šim lietots citā nozīmē. R. Karnīte ieteic terminu patiesums.

Nolemj terminu labot uz patiesums.

pielietojamība (angl. applicability)

Izvēršas diskusija, kurš termins būtu labāks — lietojamība vai piemērojamība. M. Baltiņš norāda, termins piemērojamība ir abstraktāks un plašāk izmatojams.

K. Mārtinsone atzīst, praksē jau lietots lietojamība, bet iespējams, ka piemērojamība saturiski ir precīzāks un ierosina atsāt abus terminus — lietojamība, piemērojamība.

V. Skujiņa norāda, ka ir nozīmes nianses, tāpēc termini jātdala ar semikolu — lietojamība; piemērojamība.

konsekvence (angl. consistency)

A. Lauzis ieteicis labot uz konsekventums.

J. G. Pommers iebilst, ka termins konsekvence latviešu valodā lietota dažādās nozīmēs, bet parastā nozīme ir ‘noteiktība’. Ja tas attiecas uz apjomu, ko var atkārtot, tā ir atkārtojamība.

R. Karnīte norāda, ka consistency ir ‘nepretrunīgums, saskaņotība’.

M. Baltiņš norāda, ka konsekvence ir tipisks tulkotāja viltus draugs. Labāk būtu — saskaņotība.

J. Borzovs iebilst, ka tas nesaskan ar termin aprakstu, kur ir runa par atkārtojamību.

K. Mārtinsone precizē, ka tas ir virsjēdziens gan kvalitatīvajam, gan kvantitatīvajam dalījumam.

Atkal izraisās diskusija par to, ka ir jau nostabilizējusies terminoloģija, ko daudzus gadus lieto, kāpēc kaut kas jāmaina. Tiek uzsvērts, ka jāredz definīcija angļu valodā, lai būtu saprotamāks, kas tas ir. Iesaka arī terminu nepretrunīgums.

V. Skujiņa ierosina divus variantus — 1) pieņemt abus terminus ar semikolu: atkārtojamība; nepretrunīgums, 2) atlikt, lai izpētītu angļu valodas definīciju.

Nolemj atlikt.

2. sadaļa Zinātniskā stipruma kritēriji kvantitatīvajā stratēģijā

drošums (angl. reliability)

J. G. Pommers iebilst, ka neder šāda definīcija.

M. Baltiņš norāda, ka 55. terminu biļetenā nav angļu valodas, bet ir atbilstošais latviešu valodas termins — noturība.

R. Karnīte atzīst, ka, runājot par zinātni, termins drošums ir neskaidrs.

Autores atzīst, ka termins noturība ir precīzāks.

J. G. Pommers iebilst, ka eksperimentālajā plānošanā lieto terminu drošums.

M. Dunska norāda, ka sociālajās zinātnēs tādu eksperimentu nav, tāpēc tur labāk der noturība.

Autores skaidro, ka termins drošums izvēlēts tāpēc, ka tāds praksē jau lietots, bet noturība ir precīzāks. Rezultāti ir noturīgi laikā un atkārtojamībā.

Nolemj — noturīgums.

validitāte (angl. validity)

Izraisās diskusija, vai pieņemt aizguvumu no angļu valodas vai to aizstāt ar latviešu valodas vārdu. Vairāki sēdes dalībnieki uzsver, ka esošajās datubāzēs ir pamatotība, derīgums, spēkā esamība, anglisms nav lietots. Citi atzīst, ka terminu validitāte tomēr lieto, citi — ka šis vārds latviešu valodā ir nezināms un neskaidrs. Ir ierosinājums dot divus sinonīmiskus terminus — aizgūto un latvisko.

Nolemj:

terminu iekšējā validitāte aizstāt ar pamatotība,

terminu ārējā validitāte aizstāt ar vispārināmība.

objektivitāte (angl. objectivity)

Nolemj — objektīvums.

Par 3. sadaļu Zinātniskā stipruma kritēriji kvalitatīvajā stratēģijā iebildumu nav.

Komisijas locekļi iesaka grāmatas nosaukumu «Ievads pētniecībā» papildināt ar apakšvirsrakstu, kurā norādīta pētniecības sfēra  — sociālās zinātnes.

Autores tiek lūgtas pārskatīt ieteiktos terminus, īpaši tos, kur doti sinonīmi (vai daļējie sinonīmi) un atsūtīt vēlamos labojumus, kā arī problemātisko terminu definīcijas angļu valodā.

2

1. No plašsaziņas līdzekļiem saņemts aicinājums paust Terminoloģijas komisijas viedokli, kā aizstāt apzīmējumu «piena izstrādājums», ko pēc pusotra gada nedrīkstēs lietot.

Tiek atzīts, ka šis jautājums ir pārāk nopietns, lai to izlemtu spontāni dažu minūšu laikā, ka pēc būtības atbilstu raksturotājelements surogāt-, kas nebūtu pieņemams psiholoģisku un ekonomisku apsvērumu dēļ. J. Endzelīns savulaik ir ieteicis vārdu vietnis (krējuma vietnis, sviesta vietnis), kurš, iespējams, negūtu atbalstu sabiedrības vērtējumā.

2. Saņemts jautājums, kā saukt reklāmu un cenu stiprinājuma veidu, ko angliski sauc wobbler.

Iesaka — svārstreklāma.

Sēde beidzas plkst. 16.00

Sēdes vadītāja     /V. Skujiņa/

Protokoliste        /I. Pūtele/

Darba kārtībā:

1)      Ar zinātniska pētījuma kvalitāti saistītas terminu kopas.

2)      Dažādi.