Sēde sākas plkst. 14.00

Sēdē piedalās 12 dalībnieki (11 no tiem — ar balsstiesībām)

Sēdi vada Valentīna Skujiņa

Protokolē Iveta Pūtele

Darba kārtībā:

1. Aizsardzības ekonomikas un iepirkumu un ārējās tirdzniecības terminu apspriešana iespējamai apstiprināšanai.

2. Dažādi (konsultācijas par astroturfing, block print, digest u. c.).

1

V. Skujiņa informē, ka šīs sēdes darba kārtībā ir viens pamatjautājums — aizsardzības ekonomikas un iepirkumu un ārējās tirdzniecības terminu saraksta apspriešana un apstiprināšana.

            Uzreiz izraisās diskusija, vai 2., 3., 4., 5. terminā būtu lietojams termins produkts. M. Baltiņš iebilst, ka šajā nozīmē labāk būtu lietot izstrādājums vai ražojums. Saraksta izstrādātāja M. Dunska norāda, ka termini izstrādājums vai ražojums neder, jo jēdzieniski šajos terminos (divējāda lietojuma produkts, bruņojuma produkts, aizsardzības produkts, militārs produkts) ietverts arī pakalpojums, tāpēc vārds produkts izvēlēts kā virstermins. K. Timmermanis min, ka agrāk terminu produkts attiecināja uz pārtiku, ražojumu nosaukšanai lietoja terminu produkcija. M. Dunska atzīst, ka šis lietojums (produkcija ‘produktu kopums’) nāk no padomju laika terminoloģijas un mūsdienās to šādā nozīmē nelieto. E. Vimba iebilst, ka tas varētu būt citu valodu ietekmē. R. Karnīte norāda, ka aizsardzības produkts nav produkcija, tā ir konkrēta lieta. Viņa pauž arī neizpratni, kāpēc terminu produkts var izmantot pārtikas nozarē, bet citās nozarēs — nevar. M. Dunska iebilst, ka terminā nacionālais kopprodukts arī ir lietots vārds produkts, šis termins lietots ekonomikas teorijas mācību grāmatās. Produkti tiek radīti kā darba rezultāts. Termins izstrādājums lietojams, ja ir materiālā ražošana, bet tagad dominē pakalpojums. M. Baltiņš norāda, ka līdz šim termins produkts lietots pārtikas nozarē un terminā nacionālais kopprodukts, citos gadījumos no tā izvairoties, šis princips ievērots arī Eiropas Savienības materiālu tulkojumos. Termins produkts ir vietā abstraktā nozīmē, nevis runājot par konkrētām lietām.

            V. Skujiņa pauž domu, ka šajā nozīmē terminu produkts varētu lietot, bet vienskaitlī, jo tas vispārina.

            Jautājums tiek atlikts.

            Sāk skatīt atlasītos problemātiskos terminus.

1. saskarnozare (a. binded industry)

V. Skujiņa informē, ka termins atlasīts, jo latviešu valodā termins saskarnozare netiek saistīts ar angļu valodas terminu binded. Vai atsakāmies no terminu saistītā nozare un saskarnozare līdzšinējās jēdzieniskās norobežošanas? B. Dunska informē, ka sarakstā sākumā bija saistītā nozare.

E. Cauna izsaka šaubas par angļu valodas termina izplatību, jo internetā tas ir maz sastopams, lai gan NATO ir labi uzturēta datubāze.

R. Karnīte informē, ka šis termins ir sastopams ieskaita darījumu (kompensācijas darījumu) terminoloģijā.

Ir ierosinājums dot terminu saistītā nozare ar norādi mil., lai datubāzē būtu redzams, ka šis termins attiecas tikai uz militāro jomu, bet citās jomās šādā nozīmē tiek lietots termins saskarnozare.

Apstiprina: saistītā nozare (mil.)

11. iepirkums «no plaukta» (a. off-the-shelf procurement)

E. Cauna ierosina, ka pēc datorterminoloģijas parauga, kur jau ir termins standartprogrammatūra, varētu būt salikteņtermins, kura pirmā daļa ir standart- (standartražojuma iepirkums vai standartizstrādājuma iepirkums).

            Izvēršas diskusija par to, ko saprot ar terminu standarta — ‘tipveida paraugam atbilstošs’ vai ‘standarta (dokumenta) nosacījumiem atbilstošs’. V. Skujiņa pauž uzskatu, ka no vārda standarta izmantojuma šajā terminā ir jāatsakās, jo ir divas radikāli pretējas nostājas.

            K. Timmermanis ierosina terminu plauktpirkums (M. Dunska norāda, ka precīzāk ir plauktiepirkums), V. Skujiņa — prečgatavs iepirkums vai plauktgatavs iepirkums.

Vienojas, ka labāk jāizstrādā definīcija un arī termins jāatliek.

18. pastāvīgs pasūtījums (a. standing ordering)

V. Skujiņa informē, ka termins atlasīts, lai vienotos par īpašības vārda  noteiktās vai nenoteiktās galotnes lietojumu.

Atstāj izlemšanai apakškomisijā, jo abi varianti iespējami.

25. ieskaita darījums (a. offset; offset deal)

V. Skujiņa informē, ka šis termins atlasīts tāpēc, ka banku terminoloģijā kā angļu valodas termina offset ekvivalents latviešu valodā jau agrāk lietots termins ieskaits, bet krievu un vācu valodā atbilstošais ekvivalents ir kompensācija.

            R. Karnīte norāda, ka vārds kompensācijas šajā terminā neder pēc būtības, jo šim darījumam ir cita jēga.

Apstiprina: ieskaita darījums

31. ieskaita uzkrājums (a. «banking»)

V. Skujiņa informē, ka šis ir jauns, vēl nelietots termins.

Apstiprina: ieskaita uzkrājums

33. pretdarījums ar prečmaiņu (a. barter)

Apstiprina: pretdarījums ar prečmaiņu

46. mijieskaita mehānisms (a. clearing arrangements)

V. Skujiņa informē, ka termins atlasīts tāpēc, ka latviešu valodas ekvivalents mehānisms neatbilst angļu valodas terminam arrangements un ierosina tā vietā lietot vārdu kārtība.

Izraisās diskusija par to, vai lietot latvisko jaunvārdu mijieskaits, kas darināts 20. gs. 90. gadu sākumā, vai aizguvumu klīrings, kas tautsaimniecības terminoloģijā bijis sastopams kopš 20. gs. 20. gadiem. R. Karnīte norāda, ka tajā laikā ekonomikas terminoloģijā ir daudz anglismu. 90. gados ekonomikā termini ienāca aumaļām, tāpēc daļa tika pārņemta no agrākiem laikiem. Tagad tādas steigas nav un var valodu bagātināt ar latviskiem terminiem.

E. Cauna uzsver, ka nevienā vārdnīcā angļu terminam clearing kā latviskais ekvivalents nav atrodams termins mijieskaits.

M. Baltiņš norāda, ka iniciatīva aizguvumu aizstāt ar latviskas cilmes terminu nāk no ekonomikas nozares speciālistiem un būtu jāatbalsta viņu vēlmes.

Balsojumā par to, vai terminam mijieskaita kārtība jāpievieno sinonīms klīringa kārtība, «par» balso 2 sēdes dalībnieki, «atturas» — 1 sēdes dalībnieks, «pret» — 8 sēdes dalībnieki.

Apstiprina: mijieskaita kārtība

Apstiprina aizsardzības ekonomikas un iepirkumu un ārējās tirdzniecības terminu sarakstu kopumā. Balsojumā «par» balso visi 11 balsstiesīgie sēdes dalībnieki.

2

            Apspriež konsultāciju jautājumus — iespējamos angļu terminiem astroturfing, digest, outlet atbilstošos latviešu valodas terminus.

            Tiek apspriesta termina astroturfing jēdzieniskā nozīme.

            Par termina digest ekvivalentiem tiek piedāvāts vārdu savienojums viegli sagremojams, kā arī no latīņu valodas celma darināti termini, piemēram, digestāts (lietvārds), digestēts (divdabis, ja jālieto vārdkopas atkarīgajā komponentā).

            Angļu valodas terminam outlet atbilstošais latviešu valodas termins varētu būt zīmolpreču izpārdotava; zīmolpreču izpārdošana.

Sēde beidzas plkst. 15.55

Sēdes vadītāja  /V. Skujiņa/

Sēdes protokoliste  /I. Pūtele/

Sēde sākas plkst. 14.00

Sēdē piedalās 18 dalībnieki (15 no tiem — ar balsstiesībām)

Sēdi vada Valentīna Skujiņa

Protokolē Iveta Pūtele

Darba kārtībā:

1.     Termini drošība un  drošums — 2., 3., 4. solis.

2.     Vārda etaps nozīmes mūsdienu latviešu valodas terminoloģijā. Ziņo J. G. Pommers.

3.     Īpašības vārda izpratne latviešu valodas terminoloģijā. Ziņo V. Skujiņa.

4.     Dažādi (konsultācijas par astroturfing, block print, digest u. c.).

Par neierašanos uz sēdi ziņojuši  I. Migla, K. Cīrule.

1

          Sēdes vadītāja V. Skujiņa informē par sēdes darba kārtību, norādot, ka šajā sēdē vispirms turpinās apspriest terminus drošība un drošums, kuru jēdzieniskā izpratne jau ir apstiprināta iepriekšējā sēdē, bet šīs sēdes uzdevums ir 2. solis un, ja iespējams, arī 3. un 4. solis — pievienot angļu valodas ekvivalentus abiem terminiem.

          Sēdes vadītāja ierosina apstiprināt terminu drošība ar diviem angļu valodas ekvivalentiem — security; safety, par ko sēdes dalībnieki faktiski jau vienojās iepriekšējā sēdē. Diskusijā piedalās M. Baltiņš, E.Cauna, J. Pommers. Būtisku iebildumu nav.

Nobalso, ka latviešu valodas terminam drošība divās atšķirīgās nozīmēs (‘stāvoklis, apstākļi, kuros nav apdraudējuma un/vai ir vajadzīgā aizsardzība pret iespējamu apdraudējumu’) angļu valodā atbilst termini security; safety («par» balso 14 sēdes dalībnieki, «atturas» — 1 sēdes dalībnieks, «pret» — nav neviens sēdes dalībnieks).

            V. Skujiņa informē, ka terminam drošums atbilstoši dažādu nozaru speciālistu vēlmēm ir definētas trīs nozīmes:

1) īpašība, kas izpaužas kā spēja veikt paredzētos uzdevumus (angļu val. ekvivalents — reliability);

2) īpašība, kas izpaužas kā spēja darboties nebīstami un uzticami (angļu val. ekvivalents — safety);

3) datu, atziņu vai zināšanu īpašība būt ticamiem un/vai atbilst īstenībai.

Diskusijā piedalās K. Timmermanis, A. Lauzis, I. Krieviņš, M. Baltiņš, R. Karnīte, A. Butāne, E. Cauna. K. Timmermanis ierosina angļu valodas ekvivalentus nedot kā sinonīmus ar semikolu, bet sadalīt divās nozīmēs. A. Lauzis norāda, ka termina drošība ekvivalenti doti ar semikolu, tāpēc  arī termina drošums ekvivalenti jādod tāpat.

I. Krieviņš norāda, ka terminam drošums būtu jāpievieno arī angļu valodas ekvivalents dependability, jo šādā nozīmē termins lietots jau apstiprinātos standartos.

Balso par termina drošums pirmās nozīmes ‘īpašība, kas izpaužas kā spēja veikt paredzētos uzdevumus’ angļu valodas ekvivalentiem: drošums — 1) dependability; reliability («par» balso 14 sēdes dalībnieki, «atturas» — 1 sēdes dalībnieks, «pret» — nav neviens sēdes dalībnieks).

Izraisās diskusija, vai otrajā nozīmē ‘īpašība, kas izpaužas kā spēja darboties nebīstami un uzticami’ būtu iekļaujama nozīme ‘uzticami’. A. Lauzis norāda, ka daudzos standartos šī nozīme ir. A. Cauna saka, ka termina drošums otrajā nozīmē ir ietvertas divas nozīmes. M. Baltiņš atbalsta domu, ka var nošķirt vēl vienu nozīmi, bet divus jēdzienus apvienot vienā nozīmē nevajag.

Definīcijā svītro vārdu «uzticami».

E. Cauna norāda, ka pēc vārda «uzticami» svītrošanas būtu nedaudz jāmaina definīcija: «īpašība būt nebīstamam», nevis «īpašība kas izpaužas kā spēja darboties nebīstami». A. Lauzis to noraida, jo «tā ir īpašība neradīt briesmas». V. Skujiņa aicina definīcijas uzlabotos variantus atsūtīt pa e-pastu.

Par termina drošums otrās nozīmes angļu valodas ekvivalentu apstiprina vārdu safety.

Terminus nebīstamība, uzticamība pašlaik atstāj neizmantotus.

 Diskusija izvēršas arī par termina drošums 3. nozīmi ‘datu, atziņu vai zināšanu īpašība būt ticamiem un/vai atbilst īstenībai’. R. Karnīte pauž atziņu, ka datu drošuma sakarā latviešu valodā nelieto terminu drošums, bet ticamība  vai uzticamība. A. Butāne norāda, ka pēc P. Zvidriņa ieteikuma šī nozīme jau ir ierakstīta lēmumā.

Tomēr nolemj termina drošums 3. nozīmi ‘datu, atziņu vai zināšanu īpašība būt ticamiem un/vai atbilst īstenībai’ svītrot.

2

          J. G. Pommers ziņo par vārda etaps nozīmēm mūsdienu latviešu terminoloģijā.

Viņš norāda, ka vārds etaps latviešu valodā tiek skausts. Latviešu literārās valodas vārdnīcā šim vārdam ir trīs nozīmes : 1. Noteikta distances daļa sportā. 2. Frontes aizmugure. 3. Arestantu nosūtīšana.

Automobiļu pārvadājumu terminoloģijā vārds etaps (vārdkopā etapu sistēma) lietots sen – kopš 20. gs. 70. gadiem. Tas kā apstiprināts termins sastopams terminu biļetenos un vārdnīcās. Tas tiek lietots vārdkopā etapu sistēma.

Vārds etaps ir skaužams nozīmē ‘posms’, kura pārņemta no krievu valodas un kurai latviešu valodā ir labs ekvivalents posms. Dažos gadījumos vārdu etaps nevar aizstāt ar vārdu posms (piemēram, katordzniekus sūta pa etapu, nevis posmu). Latviešu valodā vārds etaps lietots nozīmē ‘kaut kas tiek transportēts pa posmiem’ (šajā procesā transportējamais priekšmets, kas tiek pārvietots no punkta A uz B, nemainās, bet mainās enerģijas avots, apsardze, sportā – skrējējs). Transportā terminu etaps  lieto šādā nozīmē: preces ielādē puspiekabē, pievieno automobilim, aizved pirmo etapu, atkabina; maiņas punktā cits automobilis to pašu puspiekabi ved uz nākamo maiņas punktu. Šajā nozīmē terminu etaps, nevis posms varētu lietot. Etaps ir speciāls posms, tas varētu būt viens no posma veidiem.

Diskusijā piedalās V. Skujiņa, A. Lauzis, E. Cauna, M. Baltiņš, A. Butāne, K. Timmermanis, R. Karnīte, A. Amoliņš

V. Skujiņa min argumentus par labu terminam posms. Viņa uzsver, ka vārds etaps bieži tiek lietots tur, kur latviešu valodā saskaņā ar literārās valodas normu  jālieto vārds posms. Latviešu valodā tas izjusts kā krievu valodas ietekmēts vārds, piemēram, augu attīstības etaps, loģistikā – pasūtījumu sadales etaps, uzglabāšanas etaps u. c. Sporta terminoloģijā no termina etaps jau pāriet uz terminu posms. Angļu valodā vārda «etape» nav. V. Skujiņa jautā, vai etaps ir tik ļoti specifisks vārds, lai to ieviestu spēkratu terminoloģijā?

A. Lauzis norāda, ka vārds posms ir ļoti vispārīgs. Šaurās terminoloģiskās nozīmēs vārds etaps ir lietojams. Tas izmantojams, lai šķirtu divus līdzīgus jēdzienus.

E. Cauna min, ka vārdam etaps varētu būt sinonīmi fāze, periods, pakāpe, veidojot niansētas papildnozīmes, kas ne vienmēr viena ar otru aizstājamas.

M. Baltiņš norāda, ka ir termini, kuru aiztāšana nav iespējama, ka arī medicīnā ir termins, kurā izmantots vārds etaps, kas nav aizstājams ar vārdu posms, jo ar šiem vārdiem izteiktas dažādas nozīmes – daudzetapu operācijas ir operācijas, kuras norit vairākos etapos, katru nākamo etapu veicot pēc iepriekšējās operācijas rezultātu sagaidīšnas, bet daudzposmu operācijas norit pēc kārtas vairākos posmos. Ja nozarē terminu etaps lieto, nevajadzētu ar varu to aizliegt.

E. Cauna pauž neizpratni, kāpēc jāmaina termins, ja tas labi pilda savu terminoloģisko funkciju.

A. Butāne izsaka viedokli, ka terminoloģiski nav pierādīta abu vārdu jēdzieniskā atšķirība un ka redaktoriem tiek strikti mācīts, ka vārds etaps latviešu valodā ir skaužams.

R. Karnīte neatzīst vārda etaps lietojumu nevietā un uzskata, ka jāpaanalizē vārda etaps nozīme senajā sodu izpildes terminoloģijā (sūtīt pa etapu) un jābalstās uz to.

K. Timmermanis uzskata, ka vārda etaps nozīmes vajadzētu izanalizēt un sašķirot, kuras ir skaužamas, kuras – atstājamas.

A. Amoliņš izsaka domu, ka tagadējā sodu izpildes terminoloģijā termins etaps vairs nav termins. Vajadzētu sagatavot materiālu ar terminiem, kas ir jau pieņemti. Ja ir vajadzība mainīt, tad ir jāmaina.

Jautājums paliek neizlemts. Vēl tiks aptaujāti valodnieki.

3

Vārds tiek dots E. Caunam, lai informētu par iecerēm LZA  Terminoloģijas komisijas mājaslapas pilnveidošanā, kā arī izzinātu Terminoloģijas komisijas locekļu viedokli par paredzamajiem papildinājumiem.

E. Cauna informē, ka AkadTerm datubāzē tiek apvienoti dažādas oficiāluma pakāpes terminu resursi. Tajā ir arī plašā Microsoft terminu datubāze. Microsoft piedāvā nomainīt šo kolekciju pret jaunāku, taču šie termini nav oficiāli apstiprināti. Datubāzē varētu ievietot Zinātnes terminoloģijas vārdnīcu, ārzemēs veidoto Latviešu technisko vārdnīcu, būtu jādigitalizē arī Politehniskā vārdnīca. E. Cauna vēlas zināt, kāda ir Terminoloģijas komisijas locekļu nostāja par resursu atlasi?

Terminoloģijas komisijas locekļi pauž nostāju, ka jebkurš resurss ir noderīgs, bet skaidrāk jānorāda, kurš resurss ir apstiprināts, kurš – nav.

J. Borzovs aicina rīkot metodoloģisko semināru.

Laika trūkuma dēļ sēdē netiek apspriests darba kārtības 3. un 4. punkta jautājumi.

Sēde beidzas plkst. 15.45

Sēdes vadītāja               /V. Skujiņa/

Sēdes protokoliste       /I. Pūtele/

Darba kārtībā:

1.  Aizsardzības ekonomikas un iepirkumu un ārējās tirdzniecības terminu apspriešana iespējamai apstiprināšanai.

2. Dažādi (konsultācijas par astroturfing, block print, digest u. c.).

Darba kārtībā:

1.     Termins drošība — 2. solis.

2.     Vārda etaps nozīmes mūsdienu latviešu valodas terminoloģijā. Ziņo J. G. Pommers.

3.     Īpašības vārda izpratne latviešu valodas terminoloģijā. Ziņo V. Skujiņa.

4.     Dažādi (konsultācijas par astroturfing, block print, digest u. c.).

Konferences laikā tika veikta aptauja (aptaujas anketu sk. pielikumā), uzdodot šādus jautājumus:

1. Izvēloties latvisko terminu vai aizguvumu, kuram kritērijam dodat priekšroku?

2. Kā rīkoties, ja formas ziņā atbilstošajiem internacionālismiem latviešu un, piem., angļu valodā (kas tulkošanā visbiežāk ir attiecīgā teksta oriģinālvaloda) ir atšķirīgas nozīmes?

Sal.: latv. dekāde ‘desmit dienu posms’ un a. decade ‘desmit gadu posms’.

3. Ko būtu ieteicams darīt, ja latviskais termins, kas apstiprināts kā sinonīms aizgūtajam terminam, fiksēts vārdnīcā(-ās), bet praksē netiek lietots?

Uz minētajiem jautājumiem saņemtas atbildes no 45 respondentiem.

Iegūtie rezultāti

Atbildot uz pirmo jautājumu, jēdzieniskajai skaidrībai priekšroku devuši 77 % respondentu, labskanīgumam — 10 % respondentu, sistēmiskam modelim — 8 % respondentu, izplatībai ES dalībvalstu valodās — 5 % respondentu.

Piebilde: astoņās aptaujas lapās atzīmēti vairāki kritēriji, kā viens no tiem visos gadījumos minēta jēdzieniskā skaidrība.  

Atbildot uz otro jautājumu, rīcības variantu — latviešu valodā saglabāt internacionālismu tradicionāli lietotajā nozīmē — atbalstījuši 86 % respondentu, savukārt otru rīcības variantu — mainīt internacionālisma nozīmi, pieskaņojot angļu valodai, — 14 % respondentu.

Ieteikumi, kā rīkoties, ja apstiprinātais latviskais termins netiek lietots, sarindojas šādā secībā:

• attiecīga jēdziena izteikšanai piedāvāt citu latvisko terminu (atbalstījuši 49 % respondentu);

• mēģināt to ieviest lietojumā (atbalstījuši 30 % respondentu);

• nogaidīt kādu laiku (piem., 5 gadus), pēc tam, ja tas aizvien netiek lietots, no tā atteikties (atbalstījuši 19 % respondentu);

• atteikties no tā, turpmāk nepublicējot (atbalstījuši 2 % respondentu).

Iegūtos aptaujas datus apkopojusi

un analizējusi Anita Butāne

Pielikums

Godātie konferences dalībnieki!

Lai izzinātu plašākas sabiedrības viedokli, kas svarīgs terminoloģijas darbā (terminu izstrādē, apstiprināšanā, nomaiņā u. tml.), LZA Terminoloģijas komisija apkopojusi dažus aktuālus jautājumus. Lūdzu, izsakiet savu viedokli, katram aptaujas jautājumam izvēloties, Jūsuprāt, piemērotāko atbildi!

Izvēloties latvisko terminu vai aizguvumu, kuram kritērijam dodat priekšroku?

* jēdzieniskajai skaidrībai

* izplatībai ES dalībvalstu valodās

* tradīcijai

* sistēmiskam modelim

* labskanīgumam

Kā rīkoties, ja formas ziņā atbilstošajiem internacionālismiem latviešu un, piem., angļu valodā (kas tulkošanā visbiežāk ir attiecīgā teksta oriģinālvaloda) ir atšķirīgas nozīmes?

Sal.: latv. dekāde ‘desmit dienu posms’ un a. decade ‘desmit gadu posms’.

* mainīt internacionālisma nozīmi, pieskaņojot angļu valodai

* latviešu valodā saglabāt internacionālismu tradicionāli lietotajā nozīmē

Ko būtu ieteicams darīt, ja latviskais termins, kas apstiprināts kā sinonīms aizgūtajam terminam, fiksēts vārdnīcā(-ās), bet praksē netiek lietots?

* mēģināt to ieviest lietojumā

* atteikties no tā, turpmāk nepublicējot

* nogaidīt kādu laiku (piem., 5 gadus), pēc tam, ja tas aizvien netiek lietots, no tā atteikties

* attiecīga jēdziena izteikšanai piedāvāt citu latvisko terminu

Lūdzam aizpildīt konferences laikā! Paldies par atsaucību!

Pieņemts 24.11.2009.; prot. Nr. 6/1096

Lēmuma pamats: MK 28.11.2000. noteikumu Nr. 405 1. un 3.5. p.

Lai sekmētu vienošanos terminu drošība, drošums izpratnē, LZA Terminoloģijas komisija kā pirmo soli vienošanās virzienā apstiprina šādas vispārīgas terminu drošība, drošums definīcijas:

drošība

Stāvoklis, apstākļi, kuros nav apdraudējuma un/vai ir vajadzīgā aizsardzība pret iespējamu apdraudējumu.

drošums

1.     Īpašība, kas izpaužas kā spēja veikt paredzētos uzdevumus.

2. Īpašība, kas izpaužas kā spēja darboties nebīstami un uzticami.
3. Datu, atziņu vai zināšanu īpašība būt ticamiem un/vai atbilst īstenībai.

LZA TK priekšsēdētāja V. Skujiņa

LZA TK sekretāre A. Butāne

Pieņemts 24.11.2009.; prot. Nr. 6/1096

Lēmuma pamats: MK 28.11.2000. noteikumu Nr. 405 1. un 11. p.

Pēc Austrumeiropas politikas pētījumu centra lūguma LZA Terminoloģijas komisija ir apspriedusi un vienotai angļu valodas terminu soft power un hard power atveidei oficiālajā lietojumā apstiprina Politikas zinātnes terminoloģijas apakškomisijā akceptētos latviešu valodas terminus maigā vara un stingrā vara šādā izpratnē:

maigā vara (a. soft power) — varas veids, kurā pārmaiņas varas objekta rīcībā/uzvedībā notiek varas subjekta kulturālās (ekonomiskās, harismātiskās, arī personiskās u. tml.) pievilcības, pausto vērtību vai ārpolitikas darbību dēļ. Šādas varas gadījumā varas objekts maina savu rīcību/uzvedību kooptācijas ceļā, nejūtoties piespiests darīt to, ko no tā grib panākt;

stingrā vara (a. hard power) — varas veids, kurā pārmaiņas varas objekta rīcībā/uzvedībā notiek, varas subjektam izmantojot piespiešanu vai ekonomisku stimulēšanu. To var īstenot ar militāra spēka palīdzību, tostarp ar piespiedu diplomātiju, karu un alianšu veidošanu, lai piespiestu, iebiedētu vai liktu aizsargāties. Ekonomiskā ietekme var izpausties kā kukuļošana un ekonomisko sankciju (ekonomiskās palīdzības) veidā. Militārā un ekonomiskā varenība var likt citiem mainīt savu pozīciju, kā instrumentus izmantojot atalgojumu vai draudus.

LZA TK priekšsēdētāja V. Skujiņa

LZA TK sekretāre A. Butāne

Pieņemts 24.11.2009.; prot. Nr. 6/1096

Lēmuma pamats: MK 28.11.2000. noteikumu Nr. 405 3.5. p.

Konstatējot nekonsekvenci terminu plašsaziņas līdzekļi un mediji lietošanā Latvijas un Eiropas Savienības (ES) tiesību aktos, tai skaitā likumprojektā «Elektronisko mediju likums», LZA Terminoloģijas komisija pēc īpaši šim jautājumam veltītām debatēm, kā arī ievērojot Valsts valodas centra apkopotos faktus par termina plašsaziņas līdzekļi lietojuma pārliecinošu pārsvaru ES normatīvo aktu tulkojumos latviešu valodā un to, ka angļu valodā ‘plašsaziņas līdzekļu’ nozīmē media un mass media tiek lietoti kā sinonīmi (Oksfordas vārdnīcā no mass media dota norāde uz media, bet media (2. nozīmē) skaidrots kā «the main means of mass communication (esp., newspapers and broadcasting) regarded collectively»), atzīst, ka neatsakās no iepriekš apstiprinātā termina plašsaziņas līdzekļi (ar nozīmi ‘plašām iedzīvotāju aprindām adresēti preses izdevumi, radio un televīzijas raidījumi, kā arī interneta ziņu vietnes’) un ka attiecīgās nozīmes izteikšanai kā sinonīms nav apstiprināms aizguvums mediji.

LZA TK priekšsēdētāja V. Skujiņa

LZA TK sekretāre A. Butāne

Pieņemts 29.09.2009.; prot. Nr. 5/1095

Lēmuma pamats: MK 28.11.2000. noteikumu Nr. 405 3.5. un 11. p.

LZA Terminoloģijas komisija, apspriežot studiju rezultātu aprakstīšanai lietojamos terminus, kurus paredzēts izmantot Augstākās izglītības likumā, atzīst, ka: termins kompetence latviešu valodā lietojams vienskaitļa formā un tā jēdzieniskais saturs atspoguļots «Pedagoģijas terminu skaidrojošajā vārdnīcā» (Rīga, 2000) divās nozīmēs:

«1. Nepieciešamās zināšanas, profesionālā pieredze, izpratne kādā noteiktā jomā, jautājumā un prasme zināšanas un pieredzi izmantot konkrētā darbībā. Personas (darbinieka) kompetenci vērtē apkārtējie cilvēki, sadarbības partneri, sabiedrība.

2. Piekritība, tiesīgums (kādā jautājumā), pilnvaru kopums; sfēra, par ko ir uzdota atbildība, ņemot vērā personas izglītību, spējas, zināšanas un pieredzi attiecīgajā jomā».

Raksturojot izglītības procesā iegūstamos studiju rezultātus, angļu valodas frāze «knowledge, skills and competences» latviski atveidojama ar «zināšanas, iemaņas un prasmes».

LZA TK priekšsēdētāja V. Skujiņa

LZA TK sekretāre A. Butāne

Pieņemts 09.06.2009.; prot. Nr. 4/1094

Lēmuma pamats: MK 28.11.2000. noteikumu Nr. 405 3.2. un 11. p.

LZA Terminoloģijas komisija ir apspriedusi Latvijas Dabas muzeja Vides nodaļas vecākās antropoloģes A. Marnicas apkopotos un Latvijas Dabas muzejā izveidotās darba grupas (A. Marnica, R. Sukovska, G. Tenbergs, G. Vītola, T. Zorenko, E. Gulbe, D. Pilāte) izstrādātos primātu latviskos nosaukumus un apstiprina tos vienotai lietošanai oficiālajā saziņā. Īpašvārdu (vietvārdu un personvārdu) rakstību precizējis un akceptējis Latviešu valodas ekspertu komisijas Vietvārdu apakškomisijas priekšsēdētājs O. Bušs.

LZA TK priekšsēdētāja V. Skujiņa

LZA TK sekretāre A. Ščucka

http://www.latvijasvestnesis.lv/index.php?menu=doc&id=203722&laidiens_id=8307