Darba kārtībā:

1.  Aizsardzības ekonomikas un iepirkumu un ārējās tirdzniecības terminu apspriešana iespējamai apstiprināšanai.

2. Dažādi (konsultācijas par astroturfing, block print, digest u. c.).

Darba kārtībā:

1.     Termins drošība — 2. solis.

2.     Vārda etaps nozīmes mūsdienu latviešu valodas terminoloģijā. Ziņo J. G. Pommers.

3.     Īpašības vārda izpratne latviešu valodas terminoloģijā. Ziņo V. Skujiņa.

4.     Dažādi (konsultācijas par astroturfing, block print, digest u. c.).

Konferences laikā tika veikta aptauja (aptaujas anketu sk. pielikumā), uzdodot šādus jautājumus:

1. Izvēloties latvisko terminu vai aizguvumu, kuram kritērijam dodat priekšroku?

2. Kā rīkoties, ja formas ziņā atbilstošajiem internacionālismiem latviešu un, piem., angļu valodā (kas tulkošanā visbiežāk ir attiecīgā teksta oriģinālvaloda) ir atšķirīgas nozīmes?

Sal.: latv. dekāde ‘desmit dienu posms’ un a. decade ‘desmit gadu posms’.

3. Ko būtu ieteicams darīt, ja latviskais termins, kas apstiprināts kā sinonīms aizgūtajam terminam, fiksēts vārdnīcā(-ās), bet praksē netiek lietots?

Uz minētajiem jautājumiem saņemtas atbildes no 45 respondentiem.

Iegūtie rezultāti

Atbildot uz pirmo jautājumu, jēdzieniskajai skaidrībai priekšroku devuši 77 % respondentu, labskanīgumam — 10 % respondentu, sistēmiskam modelim — 8 % respondentu, izplatībai ES dalībvalstu valodās — 5 % respondentu.

Piebilde: astoņās aptaujas lapās atzīmēti vairāki kritēriji, kā viens no tiem visos gadījumos minēta jēdzieniskā skaidrība.  

Atbildot uz otro jautājumu, rīcības variantu — latviešu valodā saglabāt internacionālismu tradicionāli lietotajā nozīmē — atbalstījuši 86 % respondentu, savukārt otru rīcības variantu — mainīt internacionālisma nozīmi, pieskaņojot angļu valodai, — 14 % respondentu.

Ieteikumi, kā rīkoties, ja apstiprinātais latviskais termins netiek lietots, sarindojas šādā secībā:

• attiecīga jēdziena izteikšanai piedāvāt citu latvisko terminu (atbalstījuši 49 % respondentu);

• mēģināt to ieviest lietojumā (atbalstījuši 30 % respondentu);

• nogaidīt kādu laiku (piem., 5 gadus), pēc tam, ja tas aizvien netiek lietots, no tā atteikties (atbalstījuši 19 % respondentu);

• atteikties no tā, turpmāk nepublicējot (atbalstījuši 2 % respondentu).

Iegūtos aptaujas datus apkopojusi

un analizējusi Anita Butāne

Pielikums

Godātie konferences dalībnieki!

Lai izzinātu plašākas sabiedrības viedokli, kas svarīgs terminoloģijas darbā (terminu izstrādē, apstiprināšanā, nomaiņā u. tml.), LZA Terminoloģijas komisija apkopojusi dažus aktuālus jautājumus. Lūdzu, izsakiet savu viedokli, katram aptaujas jautājumam izvēloties, Jūsuprāt, piemērotāko atbildi!

Izvēloties latvisko terminu vai aizguvumu, kuram kritērijam dodat priekšroku?

* jēdzieniskajai skaidrībai

* izplatībai ES dalībvalstu valodās

* tradīcijai

* sistēmiskam modelim

* labskanīgumam

Kā rīkoties, ja formas ziņā atbilstošajiem internacionālismiem latviešu un, piem., angļu valodā (kas tulkošanā visbiežāk ir attiecīgā teksta oriģinālvaloda) ir atšķirīgas nozīmes?

Sal.: latv. dekāde ‘desmit dienu posms’ un a. decade ‘desmit gadu posms’.

* mainīt internacionālisma nozīmi, pieskaņojot angļu valodai

* latviešu valodā saglabāt internacionālismu tradicionāli lietotajā nozīmē

Ko būtu ieteicams darīt, ja latviskais termins, kas apstiprināts kā sinonīms aizgūtajam terminam, fiksēts vārdnīcā(-ās), bet praksē netiek lietots?

* mēģināt to ieviest lietojumā

* atteikties no tā, turpmāk nepublicējot

* nogaidīt kādu laiku (piem., 5 gadus), pēc tam, ja tas aizvien netiek lietots, no tā atteikties

* attiecīga jēdziena izteikšanai piedāvāt citu latvisko terminu

Lūdzam aizpildīt konferences laikā! Paldies par atsaucību!

Pieņemts 24.11.2009.; prot. Nr. 6/1096

Lēmuma pamats: MK 28.11.2000. noteikumu Nr. 405 1. un 3.5. p.

Lai sekmētu vienošanos terminu drošība, drošums izpratnē, LZA Terminoloģijas komisija kā pirmo soli vienošanās virzienā apstiprina šādas vispārīgas terminu drošība, drošums definīcijas:

drošība

Stāvoklis, apstākļi, kuros nav apdraudējuma un/vai ir vajadzīgā aizsardzība pret iespējamu apdraudējumu.

drošums

1.     Īpašība, kas izpaužas kā spēja veikt paredzētos uzdevumus.

2. Īpašība, kas izpaužas kā spēja darboties nebīstami un uzticami.
3. Datu, atziņu vai zināšanu īpašība būt ticamiem un/vai atbilst īstenībai.

LZA TK priekšsēdētāja V. Skujiņa

LZA TK sekretāre A. Butāne

Pieņemts 24.11.2009.; prot. Nr. 6/1096

Lēmuma pamats: MK 28.11.2000. noteikumu Nr. 405 1. un 11. p.

Pēc Austrumeiropas politikas pētījumu centra lūguma LZA Terminoloģijas komisija ir apspriedusi un vienotai angļu valodas terminu soft power un hard power atveidei oficiālajā lietojumā apstiprina Politikas zinātnes terminoloģijas apakškomisijā akceptētos latviešu valodas terminus maigā vara un stingrā vara šādā izpratnē:

maigā vara (a. soft power) — varas veids, kurā pārmaiņas varas objekta rīcībā/uzvedībā notiek varas subjekta kulturālās (ekonomiskās, harismātiskās, arī personiskās u. tml.) pievilcības, pausto vērtību vai ārpolitikas darbību dēļ. Šādas varas gadījumā varas objekts maina savu rīcību/uzvedību kooptācijas ceļā, nejūtoties piespiests darīt to, ko no tā grib panākt;

stingrā vara (a. hard power) — varas veids, kurā pārmaiņas varas objekta rīcībā/uzvedībā notiek, varas subjektam izmantojot piespiešanu vai ekonomisku stimulēšanu. To var īstenot ar militāra spēka palīdzību, tostarp ar piespiedu diplomātiju, karu un alianšu veidošanu, lai piespiestu, iebiedētu vai liktu aizsargāties. Ekonomiskā ietekme var izpausties kā kukuļošana un ekonomisko sankciju (ekonomiskās palīdzības) veidā. Militārā un ekonomiskā varenība var likt citiem mainīt savu pozīciju, kā instrumentus izmantojot atalgojumu vai draudus.

LZA TK priekšsēdētāja V. Skujiņa

LZA TK sekretāre A. Butāne

Pieņemts 24.11.2009.; prot. Nr. 6/1096

Lēmuma pamats: MK 28.11.2000. noteikumu Nr. 405 3.5. p.

Konstatējot nekonsekvenci terminu plašsaziņas līdzekļi un mediji lietošanā Latvijas un Eiropas Savienības (ES) tiesību aktos, tai skaitā likumprojektā «Elektronisko mediju likums», LZA Terminoloģijas komisija pēc īpaši šim jautājumam veltītām debatēm, kā arī ievērojot Valsts valodas centra apkopotos faktus par termina plašsaziņas līdzekļi lietojuma pārliecinošu pārsvaru ES normatīvo aktu tulkojumos latviešu valodā un to, ka angļu valodā ‘plašsaziņas līdzekļu’ nozīmē media un mass media tiek lietoti kā sinonīmi (Oksfordas vārdnīcā no mass media dota norāde uz media, bet media (2. nozīmē) skaidrots kā «the main means of mass communication (esp., newspapers and broadcasting) regarded collectively»), atzīst, ka neatsakās no iepriekš apstiprinātā termina plašsaziņas līdzekļi (ar nozīmi ‘plašām iedzīvotāju aprindām adresēti preses izdevumi, radio un televīzijas raidījumi, kā arī interneta ziņu vietnes’) un ka attiecīgās nozīmes izteikšanai kā sinonīms nav apstiprināms aizguvums mediji.

LZA TK priekšsēdētāja V. Skujiņa

LZA TK sekretāre A. Butāne

Pieņemts 29.09.2009.; prot. Nr. 5/1095

Lēmuma pamats: MK 28.11.2000. noteikumu Nr. 405 3.5. un 11. p.

LZA Terminoloģijas komisija, apspriežot studiju rezultātu aprakstīšanai lietojamos terminus, kurus paredzēts izmantot Augstākās izglītības likumā, atzīst, ka: termins kompetence latviešu valodā lietojams vienskaitļa formā un tā jēdzieniskais saturs atspoguļots «Pedagoģijas terminu skaidrojošajā vārdnīcā» (Rīga, 2000) divās nozīmēs:

«1. Nepieciešamās zināšanas, profesionālā pieredze, izpratne kādā noteiktā jomā, jautājumā un prasme zināšanas un pieredzi izmantot konkrētā darbībā. Personas (darbinieka) kompetenci vērtē apkārtējie cilvēki, sadarbības partneri, sabiedrība.

2. Piekritība, tiesīgums (kādā jautājumā), pilnvaru kopums; sfēra, par ko ir uzdota atbildība, ņemot vērā personas izglītību, spējas, zināšanas un pieredzi attiecīgajā jomā».

Raksturojot izglītības procesā iegūstamos studiju rezultātus, angļu valodas frāze «knowledge, skills and competences» latviski atveidojama ar «zināšanas, iemaņas un prasmes».

LZA TK priekšsēdētāja V. Skujiņa

LZA TK sekretāre A. Butāne

Pieņemts 09.06.2009.; prot. Nr. 4/1094

Lēmuma pamats: MK 28.11.2000. noteikumu Nr. 405 3.2. un 11. p.

LZA Terminoloģijas komisija ir apspriedusi Latvijas Dabas muzeja Vides nodaļas vecākās antropoloģes A. Marnicas apkopotos un Latvijas Dabas muzejā izveidotās darba grupas (A. Marnica, R. Sukovska, G. Tenbergs, G. Vītola, T. Zorenko, E. Gulbe, D. Pilāte) izstrādātos primātu latviskos nosaukumus un apstiprina tos vienotai lietošanai oficiālajā saziņā. Īpašvārdu (vietvārdu un personvārdu) rakstību precizējis un akceptējis Latviešu valodas ekspertu komisijas Vietvārdu apakškomisijas priekšsēdētājs O. Bušs.

LZA TK priekšsēdētāja V. Skujiņa

Pieņemts 05.05.2009.; prot. Nr. 3/1093

Lēmuma pamats: MK 28.11.2000. noteikumu Nr. 405 3.2., 3.5. un 11. p.

LZA Terminoloģijas komisija ir apspriedusi SIA «Latvijas Standarts» terminologa A. Lauža izstrādāto un oficiālo recenzentu I. Krieviņa un A. Timuškas izvērtēto vispārīgo latviešu valodas standartizācijas terminu sarakstu ar terminu definīcijām un terminu ekvivalentiem angļu, vācu, franču un krievu valodā un apstiprina to vienotai lietošanai oficiālajā saziņā.

Terminu sarakstu sk. lēmuma pielikumā.

LZA TK priekšsēdētāja V. Skujiņa

LZA TK sekretāre A. Ščucka

LZA TK lēmuma Nr. 82 pielikums

Vispārīgie standartizācijas termini

Par terminu un definīciju, kā arī citvalodu terminu ekvivalentu avotiem izmantoti galvenokārt Eiropas Standartizācijas komitejas (CEN), Eiropas Elektrotehnikas standartizācijas komitejas (CENELEC), kā arī Starptautiskās Standartizācijas organizācijas (ISO) un Starptautiskās Elektrotehnikas standartizācijas komitejas (IEC) normatīvie dokumenti.

anketēšana

a. questionnaire procedure

v. Fragebogenverfahren

fr. procédure du questionnaire

kr. анкетирование

Procedūra, kurā CEN vai CENELEC Tehniskā padome, izsūtot anketu CEN vai CENELEC nacionālajiem biedriem, noskaidro, 1) vai iecerētā standarta bāzesdokumenta tematikā ir pietiekama ieinteresētība saskaņot nacionālos standartus, 2) cik lielā mērā nacionālie standarti jau ir saskaņoti ar šo bāzesdokumentu un 3) vai šis bāzesdokuments būtu pieņemams Eiropas standarta statusā. 

Piezīme. Anketēšanu var izmantot arī CEN/CENELEC aptaujas vietā.

apgalvojums

a. statement

v. Angabe

fr. énoncé

kr. сообщение

Dokumenta saturā ietverta norma, kas par kaut ko informē (piem., definīcijas, dati).

aprakstoša norma

a. descriptive provision

v. beschreibende Festlegung

fr. disposition descriptive

kr. описательное положение

Ar atbilstību uzdevumam saistīta norma, kas attiecas uz ražojuma, procesa vai pakalpojuma raksturlielumiem.

Piezīme. Aprakstoša norma parasti konkretizē vai detalizē plānojumu, uzbūvi, konstrukciju, izmērus, sastāvu u. tml.

apstiprināšanas procedūra (Eiropas standarta projektam)

a. approval

v. Annahme

fr. approbation

kr. утверждение

Procedūra, kurā CEN vai CENELEC nacionālie biedri formālajā balsojumā pieņem vai nepieņem Eiropas standarta projekta galīgo tekstu un CEN vai CENELEC Tehniskā padome rezumē šā balsojuma iznākumu.

atbilstība uzdevumam

a. fitness for purpose

v. Gebrauchstauglichkeit

fr. aptitude à l’emploi

kr. соответствие назначению

Ražojuma, procesa vai pakalpojuma spēja noteiktos apstākļos būt izmantojamam attiecīgajā nolūkā.

bāzesdokuments

a. reference document

v. Referenzdokument

fr. document de référence

kr. базовый документ

Dokuments, ko izsūta, lai anketēšanā aptaujātu vai kādā tehniskā institūcijā apspriestu, vai to pieņemt par CEN vai CENELEC standartu (vai citu publikāciju).

Piezīme. Bāzesdokuments var būt gan pilnīgi no jauna izstrādāts dokuments, gan pārskatīta Eiropas standarta jaunais teksts, gan arī citu institūciju (parasti ISO vai IEC) pieņemts standarts, kuru paredzēts pārņemt CEN vai CENELEC standarta statusā.

CEN/CENELEC aptauja

a. CEN/CENELEC enquiry

v. CEN/CENELEC-Umfrage

fr. enquête CEN/CENELEC

kr. опрос CEN/CENELEC

Procedūra, kurā CEN vai CENELEC Centrālais sekretariāts, ievācot publiskas atsauksmes no CEN vai CENELEC nacionālajiem biedriem, noskaidro, cik lielā mērā saskan to viedokļi par tehniskas institūcijas akceptētu standarta projektu un kādi ir nacionālo biedru iebildumi un vēlmes.

datēta norāde

a. dated reference

v. datierte [starre] Verweisung

fr. référence datée

kr. ссылка с твердой идентификацией

Norāde, kura vienu vai vairākus konkrētus standartus nosauc tā, ka uz vēlākiem standarta vai standartu pārstrādājumiem tā neattiecas, ja vien reglaments netiek attiecīgi pārveidots.

P i e z ī m e. Dokumenta tekstā dotajā atsaucē uz norādīto standartu parasti min standarta numuru un vai nu datumu, vai izdevuma kārtas numuru, taču var minēt arī tā nosaukumu.

daudzpusēji saskaņoti standarti

a. multilaterally harmonized standards

v. multilateral harmonisierte Normen

fr. normes harmonisées multilatéralement

kr. стандарты, гармонизированные на многосторонней основе

Standarti, kas ir saskaņoti starp vairāk nekā divām standartizētājinstitūcijām.

daudzveidības ierobežošana

a. variety control

v. Verminderung der Vielfalt

fr. gestion de la diversité, «limitation de la variété»

kr. управление многообразием, унификация

Ražojumu, procesu vai pakalpojumu veidu vai lielumu skaita optimāla pieskaņošana svarīgākajām prasībām.

Piezīme. Parasti daudzveidības ierobežošana ir saistīta ar daudzveidības samazināšanu.

derīguma laiks

a. period of validity

v. Gültigkeitsdauer

fr. période de validité

kr. срок действия

Normatīva dokumenta darbības laiks, kas ilgst no datuma, kad tas stājas spēkā (to izlemj par dokumentu atbildīgā institūcija), līdz tā atcelšanai vai aizstāšanai.

divpusēji saskaņoti standarti

a. bilaterally harmonized standards

v. bilateral harmonisierte Normen

fr. normes harmonisées bilatéralement

kr. стандарты, гармонизированные на двусторонней основе

Standarti, kas ir saskaņoti starp divām standartizētājinstitūcijām.

formālais balsojums

a. formal vote

v. formelle Abstimmung

fr. vote formel

kr. формальное голосование

CEN vai CENELEC nacionālo biedru balsojums par to, vai Eiropas standarta projekta galīgais teksts ir apstiprināms Eiropas standarta statusā.

formulējumu mainīšana (pārņemot ISO vai IEC standartu kādā no šo organizāciju oficiālajām valodām)

a. change in wording

v. Änderung der Formulierung

fr. modification de la formulation

kr. изменение в словесной формулировке

Atsevišķu ISO vai IEC standarta vārdu vai vārdkopu aizstāšana ar sinonīmiem, kas atbilst parastajam valodas lietojumam reģionā vai valstī, kurā šo starptautisko standartu pārņem (piem., angļu valodā no lift uz elevator).

galīgais dokuments (par CEN vai CENELEC dokumentu)

a. deliverable

v. Produkt, Ausgabe

fr. document établi

kr. конечный документ

CEN vai CENELEC standartizācijas izstrādnes galaprodukts — gatavā publikācija, kas apstiprināta un tipogrāfiskā un/vai elektroniskā formā darīta pieejama lietotājiem.

grozījums

a. amendment

v. Änderung

fr. amendement

kr. изменение

Papildu dokuments, kas lasāms kopā ar jau apstiprinātu normatīvo dokumentu un maina un/vai papildina tā tehniskās normas.

1. piezīme. Attiecībā uz CEN un CENELEC dokumentiem grozījums ir «ratificēts papildu dokuments, kas lasāms kopā ar jau izplatītu Eiropas standartu vai harmonizācijas dokumentu un maina un/vai papildina tā tehniskās normas» (LZA TK prot. Nr. 5/1060, 30.08.2005.).

2. piezīme. Ar šo atcelts un aizstāts agrāk pieņemtais (prot. Nr. 5/1060) angļu termina amendment latviskojums labojums.

grozīšana

a. amendment

v. Änderung

fr. amendement

kr. изменение

Normatīva dokumenta satura pārveidošana, kādu daļu pievienošana vai svītrošana.

P i e z ī m e. Grozīšanas rezultātus parasti publicē kā atsevišķu dokumentu — normatīvā dokumenta grozījumu.

identiski standarti

a. identical standards

v. identische Normen

fr. normes identiques

kr. идентичные стандарты

Saskaņoti standarti, kas ir identiski gan pēc satura, gan arī pēc izklāsta (bet var atšķirties, piem., pēc valodas).

ieteikums

a. recommendation

v. Empfehlung

fr. recommandation

kr. рекомендация

Dokumenta saturā ietverta norma, ka viens no vairākiem iespējamiem risinājumiem ir sevišķi piemērots un tādēļ ieteicams, lai arī nav noraidāmi citi, noteikta rīcība ir ieteicama, lai arī nav kategoriski prasīta, vai arī noteikts risinājums vai rīcība nav vēlami, lai arī nav aizliegti.

ievadelementi

a. preliminary elements

v. enleitende Elemente

fr. éléments préliminaires

kr. вступительные элементы

Elementi, kas identificē pašu dokumentu, iepazīstina ar tā saturu un izskaidro tā priekšvēsturi un tapšanu, kā arī kopsakaru ar citiem dokumentiem.

indikatīva norāde

a. indicative reference

v. hinweisende Verweisung

fr. référence indicative

kr. индикативная ссылка

Norāde, kura deklarē, ka viena no iespējām, kā apmierināt attiecīgās tehniskā reglamentā ierakstītās prasības, ir izpildīt norādīto standartu (vai standartus).

P i e z ī m e. Indikatīva norāde uz standartiem ir metodiskas normas paveids.

institūcija

a. body

v. Institution, Stelle

fr. organisme

kr. орган

Par standartiem un reglamentiem atbildīgs juridisks vai administratīvs organizatoriskais veidojums (piem., organizācija, pilnvarota institūcija, uzņēmējsabiedrība, iestāde), kam ir noteikti uzdevumi un struktūra.

izpildinstitūcija

a. enforcement authority

v. vollziehende Behörde

fr. autorité chargée de l’application

kr. исполнительный орган по регламентам

Pilnvarota institūcija, kuras pienākums ir nodrošināt reglamentu izpildīšanu.

jaunpublicējums

a. new edition

v. Neuausgabe

fr. nouvelle édition

kr. новое издание

Jauns normatīva dokumenta izdevums, kas ir jaunpublicēšanas rezultāts.

jaunpublicēšana

a. new edition

v. Neuherausgabe, Neuausgabe

fr. nouvelle édition

kr. новое издание

Jau publicēta normatīva dokumenta publicēšana jaunā izdevumā ar pārveidojumiem.

P i e z ī m e. Pārveidotais normatīva dokumenta teksts par jaunu izdevumu kvalificējams arī tad, ja tajā tikai iestrādāti līdzšinējie koriģējumi vai grozījumi.

konsenss

a. consensus

v. Konsens

fr. consensus

kr. консенсус

Vispārīga vienošanās, kurā panāk, ka būtiskos jautājumos pret lēmumu neiebilst neviena nozīmīga ieinteresēto pušu daļa, un kuras gaitā cenšas ņemt vērā visu ieinteresēto pušu viedokļus un samierināt jebkurus savstarpēji pretrunīgus argumentus.

Piezīme. Vienošanās jeb konsenss nenozīmē pilnīgu vienprātību.

kopīga modifikācija

a. common modification

v. gemeinsame Abänderung

fr. modification commune

kr. общая модификация

Par pamatu pieņemtā bāzesdokumenta satura pārveidojums, papildinājums vai svītrojums, kas ir CEN vai CENELEC apstiprināts un tādējādi pieder pie attiecīgā Eiropas standarta vai harmonizācijas dokumenta.

Piezīme. Ar šo atcelts un aizstāts agrāk pieņemtais (LZA TK prot. Nr. 5/1060, 30.08.2005.) angļu termina common modification ekvivalents kopīgs grozījums.

koriģēšana

a. correction

v. Korrektur

fr. correction

kr. поправка

Iespiedkļūdu, valodas kļūdu un tamlīdzīgu kļūdu novēršana publicētajā normatīva dokumenta tekstā.

1. p i e z ī m e. Koriģēšanas rezultātus atkarībā no lietderības var publicēt, laižot klajā vai nu koriģējumu, vai jaunu normatīvā dokumenta izdevumu.

2. p i e z ī m e. Koriģējums attiecībā uz CEN un CENELEC dokumentiem ir «vienas, divu vai visu triju CEN/CENELEC publikācijas versiju papildu dokuments, kurā izlabotas viena vai vairākas kļūdas vai pārprotamas vietas, kas netīši radušās, dokumentu rakstot vai iespiežot, un varētu būt par cēloni nepareizai vai nedrošai šo versiju izmantošanai» (LZA TK prot. Nr. 5/1060, 30.08.2005.).

metodiska norma

a. deemed-to-satisfy provision

v. als ausreichend erachtete Festlegung

fr. disposition réputée satisfaire à

kr. методическое положение

Norma, kas norāda vienu vai vairākus veidus, kā izpildīt normatīvā dokumentā ierakstītu prasību.

nacionāla standartizācijas institūcija

a. national standards body

v. nationales Normungsinstitut

fr. organisme national de normalisation

kr. национальный орган по стандартизации

Kādas valsts līmenī atzīta standartizācijas institūcija, kas ir tiesīga kļūt par attiecīgo starptautisko un reģionālo standartizācijas organizāciju nacionālo biedru.

Piezīme. Nacionālo standartizācijas institūciju piemēri ir Amerikas Nacionālais standartizācijas institūts (ANSI), Vācijas Standartizācijas institūts (DIN), Francijas Standartizācijas asociācija (AFNOR) un SIA «Latvijas standarts» (LVS).

nacionālā standartizācija

a. national standardization

v. nationale Normung

fr. normalisation nationale

kr. национальная стандартизация

Standartizācija, kas notiek vienas atsevišķas valsts līmenī.

nacionālais standarts

a. national standard

v. nationale Norm

fr. norme nationale

kr. национальный стандарт

Plašai sabiedrībai pieejams standarts, ko pieņēmusi nacionālās standartizācijas institūcija.

nacionālo standartu saskaņošana

a. harmonization of national standards

v. Harmonisierung nationaler Normen

fr. harmonisation de normes nationales

kr. гармонизация национальных стандартов

Savstarpēju tehniskā satura (it īpaši tirdzniecībai traucējošu) atšķirību nepieļaušana vai novēršana standartos, kuriem ir viens un tas pats tvērums (darbības lauks).

Piezīme. Ar šo atcelts un aizstāts agrāk pieņemtais (LZA TK prot. Nr. 5/1060, 30.08.2005.) angļu termina harmonization of national standards latviskojums nacionālo standartu harmonizēšana.

nedatēta norāde

a. undated reference

v. undatierte [gleitende] Verweisung

fr. référence non datée

kr. ссылка со скользящей идентификацией

Norāde, kura vienu vai vairākus konkrētus standartus nosauc tā, ka uz vēlākiem standarta vai standartu pārstrādājumiem tā attiecas arī tad, ja reglamentu nepārveido.

P i e z ī m e. Dokumenta tekstā dotajā atsaucē uz norādīto standartu parasti min tikai standarta numuru, taču var minēt arī tā nosaukumu.

norāde uz standartiem (reglamentos)

a. reference to standards (in regulations)

v. Bezugnahme [Verweisung] auf Normen (in Vorschriften)

fr. référence aux normes (dans la réglementation)

kr. ссылка на стандарты (в регламентах)

Norāde, kura aizstāj attiecīgo normu tiešu ierakstīšanu reglamentā.

P i e z ī m e. Norāde uz standartiem ir datēta, nedatēta vai vispārīga un vienlaikus arī vispārobligāta vai indikatīva.

norādījums

a. instruction

v. Anweisung

fr. instruction

kr. инструкция

Norma, kas liek rīkoties noteiktā veidā.

norma

a. provision

v. Festlegung

fr. disposition

kr. положение

Apgalvojuma, norādījuma, ieteikuma vai prasības veidā izteikts paudums, kas ietilpst normatīva dokumenta saturā.

normatīva dokumenta lietošana

a. application of a normative document

v. Verwendung eines normativen Dokumentes

fr. application d’un document normatif

kr. применение нормативного документа

Normatīva dokumenta izmantošana ražošanā, tirdzniecībā u. tml.

normatīva dokumenta pamatdaļa

a. body (of a normative document)

v. Hauptteil (eines normativen Dokumentes)

fr. corps (d’un document normatif)

kr. основная часть (нормативного документа)

Normu kopums, kas ir normatīva dokumenta saturs.

normatīva norāde

a. normative reference

v. normative Verweisung

fr. référence normative

kr. нормативная ссылка

Standarta sadaļā «Normatīvās norādes» ierakstīta un ar atsaucēm tālākajā tekstā konkretizēta norāde uz citu standartu, kura normas (visas vai konkrēti norādītās) līdz ar to kļūst arī par šā standarta normām.

Piezīme. Izšķir datētas norādes un nedatētas norādes.

normatīvi elementi

a. normative elements

v. normative Elemente

fr. éléments normatifs

kr. нормативные элементы

Elementi, kas raksturo dokumenta tvērumu (jeb darbības lauku) un formulē normas.

normatīvs dokuments

a. normative document

v. normatives Dokument

fr. document normatif

kr. нормативный документ

Dokuments, kas sniedz noteikumus, vadlīnijas vai raksturojumus attiecībā uz dažāda veida darbību vai tās rezultātiem.

Piezīme. Termins normatīvais dokuments ir virstermins, kas aptver arī tādus dokumentus kā, piem., standarti, tehniskās specifikācijas, prakses kodeksi un reglamenti.

nosacīti obligāta prasība

a. optional requirement

v. wahlweise Anforderung, bedingte Anforderung

fr. exigence facultative

kr. альтернативное требование

Normatīvā dokumentā ierakstīta prasība, kas jāizpilda, ja vēlas, lai ražojums vai pakalpojums atbilstu šajā dokumentā atļautajam izvēles variantam.

Piezīme. Nosacīti obligāta prasība var būt: a) viena no vairākām alternatīvām prasībām vai arī b) papildu prasība, kas jāpilda tikai gadījumos, uz kuriem tā ir attiecināma.

organizācija

a. organization

v. Organisation

fr. organisation

kr. организация

Institūcija, kuras biedri ir citas institūcijas vai atsevišķas personas un kurai ir oficiāli apstiprināts nolikums, kā arī sava administrācija.

pakalpojuma standarts

a. service standard

v. Dienstleistungsnorm

fr. norme de service

kr. стандарт на услугу

Standarts, kurā norādīts, kādām prasībām jāatbilst pakalpojumam, lai varētu atzīt, ka tam piemīt atbilstība uzdevumam.

pamatstandarts

a. basic standard

v. Grundnorm

fr. norme de base

kr. основополагающий стандарт

Standarts, kuram ir plašs tematiskais tvērums vai kurā ir vispārīgas normas kādai atsevišķai jomai.

papildu elements

a. additional element

v. ergänzender Bestandteil, Zusatzelement

fr. élément complémentaire

kr. дополнительный элемент

Elements, kas normatīvo dokumentu papildina ar informāciju, kura palīdz to labāk izprast un izmantot, bet neietekmē tā saturu (piem., sīkākas ziņas par tā publicēšanu, priekšvārds un piezīmes).

pārņemšanas paziņojums

a. endorsement note

v. Anerkennungsnotiz

fr. notice d’entérinement

kr. надпись о ратификации

CEN vai CENELEC pārņemta starptautiskā (ISO vai IEC) standarta sākumā ierakstīts apliecinājums, ka starptautiskais standarts apstiprināts par Eiropas standartu.

pārpublicējums

a. reprint

v. Nachdruck

fr. réimpression

kr. переиздание

Jauns normatīva dokumenta izdevums, kas ir pārpublicēšanas rezultāts.

pārpublicēšana

a. reprint

v. Nachdruck

fr. réimpression

kr. переиздание

Jau publicēta normatīva dokumenta publicēšana jaunā izdevumā bez pārveidojumiem.

pārskatīšana

a. review

v. Überprüfung

fr. réexamen

kr. проверка

Publicēta normatīva dokumenta pārbaudīšana, kurā izlemj, vai attiecīgais dokuments apstiprināms atkārtoti, pārveidojams vai atceļams.

pārstrādājums, pārstrādāts izdevums

a. revision, revised edition

v. überarbeitete Ausgabe

fr. révision, édition révisée

kr. пересмотренное издание

Jauns normatīva dokumenta izdevums, kas ir pārstrādāšanas rezultāts.

pārstrādāšana

a. revision

v. Überarbeitung

fr. révision

kr. пересмотр

Nepieciešamo pārveidojumu izdarīšana normatīva dokumenta saturā un tā izklāstā.

P i e z ī m e. Pārstrādāšanas rezultātus publicē, izlaižot jaunu normatīvā dokumenta izdevumu.

pilnvarota institūcija

a. authority

v. Behörde, Dienststelle

fr. autorité

kr. орган власти

Reģionāla, nacionāla vai vietēja institūcija, kurai ir noteiktas juridiskas pilnvaras un tiesības.

prakses kodekss

a. code of practice

v. Anleitung für die Praxis

fr. code de bonne pratique

kr. свод правил

Dokuments, kurš ieteic procedūras vai paņēmienus iekārtu, būvju vai ražojumu projektēšanai, ražošanai, uzstādīšanai, uzturēšanai vai izmantošanai.

Piezīme. Prakses kodekss var būt standarts, standarta daļa vai no standarta neatkarīgs dokuments.

prasība

a. requirement

v. Anforderung

fr. exigence

kr. требование

Dokumenta saturā ietverta norma, kas ražotājam vai pakalpojuma sniedzējam, kurš deklarē atbilstību šim dokumentam, bez atkāpēm jāizpilda.

priekšstandarts

a. prestandard

v. Vornorm

fr. prénorme

kr. предварительный стандарт

Plašai sabiedrībai pieejams pagaidu dokuments, kuru standartizācijas institūcija pieņēmusi, lai gūtu vajadzīgo pieredzi, uz kuras pamata veidot standartu.

procesa standarts

a. process standard

v. Verfahrensnorm

fr. norme de processus

kr. стандарт на процесс

Standarts, kurā norādīts, kādām prasībām jāatbilst procesam, lai varētu atzīt, ka tam piemīt atbilstība uzdevumam.

ražojuma aizsardzība

a. product protection

v. Schutz des Erzeugnisses

fr. protection d’un produit

kr. защита продукции

Ražojuma pasargāšana no klimatiskiem vai citiem kaitīgiem vides apstākļiem tā lietošanas, transportēšanas vai uzglabāšanas laikā.

ražojuma standarts

a. product standard

v. Produktnorm

fr. norme de produit

kr. стандарт на продукцию

Standarts, kurā norādīts, kādām prasībām jāatbilst ražojumam (vai ražojumu grupai), lai varētu atzīt, ka tas atbilst uzdevumam.

reglamentējoša institūcija

a. regulatory authority

v. vorschriftensetzende Behörde, regelsetzende Behörde

fr. autorité réglementaire

kr. регламентирующий орган

Pilnvarota institūcija, kas ir atbildīga par reglamentu izstrādāšanu vai pieņemšanu.

reglaments

a. regulation

v. Vorschrift

fr. règlement

kr. регламент

Pilnvarotas institūcijas pieņemts dokuments, kurā ietvertas tiesiskas normas.

reģionāla standartizācijas organizācija

a. regional standards organization

v. regionale Normungsorganisation

fr. organisation régionale de normalisation

kr. региональная организация по стандартизации

Standartizācijas organizācija, par kuras biedru var kļūt attiecīgā nacionālā institūcija tikai no tādas valsts, kas pieder pie vienas atsevišķas ģeogrāfiskas, arī politiskas vai ekonomiskas, zonas.

reģionālā standartizācija

a. regional standardization

v. regionale Normung

fr. normalisation régionale

kr. региональная стандартизация

Standartizācija, kurā var brīvi iesaistīties attiecīgās institūcijas tikai no tām valstīm, kas pieder pie vienas ģeogrāfiskas, arī politiskas vai ekonomiskas, zonas.

reģionāli saskaņoti standarti

a. regionally harmonized standards

v. regional harmonisierte Normen

fr. normes harmonisées au niveau régional

kr. стандарты, гармонизированные на региональном уровне

Standarti, kas ir saskaņoti ar kādu reģionālu standartu.

reģionāls standarts

a. regional standard

v. regionale Norm

fr. norme régionale

kr. региональный стандарт

Plašai sabiedrībai pieejams standarts, ko pieņēmusi reģionāla standartizācijas organizācija.

Piezīme. Pēc ISO/IEC klasifikācijas, reģionāli standarti ir arī CEN un CENELEC pieņemtie Eiropas standarti.

rokasgrāmata, vadonis

a. Guide

v. Leitfaden

fr. Guide

kr. руководство

ISO vai IEC publicēts dokuments ar noteikumiem, padomiem vai ieteikumiem starptautiskajai standartizācijai; standartu autoriem paredzēts CEN vai CENELEC dokuments, kas dod ievirzi, padomus vai ieteikumus par standartizācijas principiem un mehānismiem un instruē standartu rakstīšanā.

Piezīme. Latviešu valodā sugasvārdus nav pieņemts rakstīt ar lielo sākumburtu (kā šajā gadījumā rīkojas ne vien vācu, bet arī angļu un franču valodā), tādēļ tur, kur var rasties pārpratumi, vārds «rokasgrāmata» attiecīgi jāpapildina («ISO rokasgrāmata», «CEN rokasgrāmata» u. tml.).

saderība

a. compatibility

v. Kompatibilität, Verträglichkeit

fr. compatibilité

kr. совместимость

Vairāku noteiktos apstākļos kopā lietojamu ražojumu, procesu vai pakalpojumu spēja tiem izvirzītās prasības izpildīt bez nevēlamas mijiedarbības starp tiem.

salāgojuma standarts

a. interface standard

v. Schnittstellennorm, Interfacenorm

fr. norme d’interface

kr. стандарт на совместимость

Standarts, kurā norādīts, kādas prasības jāizvirza izstrādājumu vai sistēmu saderībai to savstarpējo savienojumu vietās.

salīdzināmi standarti

a. comparable standards

v. vergleichbare Normen

fr. normes comparables

kr. сопоставимые стандарты

Dažādu standartizācijas institūciju apstiprināti vieniem un tiem pašiem ražojumiem, procesiem vai pakalpojumiem veltīti standarti, kuros atšķirīgas prasības izteiktas ar vieniem un tiem pašiem raksturlielumiem, kas turklāt novērtējami pēc vienām un tām pašām metodēm, lai prasību atšķirības būtu iespējams nepārprotami salīdzināt.

Piezīme. Salīdzināmi standarti nav saskaņoti standarti.

saskaņoti standarti

a. harmonized standards

v. harmonisierte Normen

fr. normes harmonisées, normes équivalentes

kr. гармонизированные стандарты

Dažādu standartizācijas institūciju apstiprināti vienam un tam pašam standartizācijas objektam veltīti standarti, kas nodrošina tiem atbilstošo ražojumu, procesu un pakalpojumu savstarpēju apmaināmību, tiem atbilstošās testēšanas rezultātu vai saskaņā ar tiem sniegtās informācijas savstarpēju saprotamību.

sasniegtais tehniskais līmenis

a. state of the art

v. Stand der Technik

fr. état de la technique, «état de l’art»

kr. уровень развития техники

Tehnisko iespēju pakāpe, kas ražojumu, procesu un pakalpojumu jomā pašreiz apgūta, apvienoti izmantojot attiecīgos zinātnes, tehnoloģijas un prakses konstatējumus un atklājumus.

Piezīme. Zinātnē un tehniskajā darbībā angļu valodas vārdkopa state of the art bieži vien nozīmē arī ‘augstākais sasniegtais līmenis’.

savstarpējā apmaināmība

a. interchangeability

v. Austauschbarkeit

fr. interchangeabilité

kr. взаимозаменяемость

Vairāku ražojumu, procesu vai pakalpojumu spēja tikt citam cita vietā izmantotiem vienu un to pašu prasību apmierināšanai.

Piezīme. Funkcionālajā aspektā savstarpējo apmaināmību sauc par funkcionālo apmaināmību, bet attiecībā uz izmēriem — par dimensionālo apmaināmību.

sniedzamo datu standarts

a. standard on data to be provided

v. Norm für anzugebende Daten, Deklarationsnorm

fr. norme sur les données à fournir

kr. стандарт с открытыми значениями, неидентифицирующий стандарт

Standarts, kurā norādīts, kādiem ražojuma, procesa vai pakalpojuma raksturlielumiem šā ražojuma, procesa vai pakalpojuma specificētājam (piegādātājam vai pircējam) jādeklarē skaitliskās vērtības vai citi dati.

standarta projekts

a. draft standard

v. Norm(en)entwurf

fr. projet de norme

kr. проект стандарта

Piedāvātais standarta teksts, kas parasti ir pieejams apspriešanai, balsošanai vai apstiprināšanai standarta statusā.

standarta uzbūve

a. structure of a standard

v. Struktur der Norm

fr. structure de la norme

kr. структура стандарта

Standarta daļu, nodaļu, sadaļu, lokšņu, punktu, apakšpunktu, rindkopu, tabulu, attēlu un pielikumu kārtība.

standartizācija

a. standardization

v. Normung, Normungsarbeit

fr. normalisation

kr. стандартизация

Darbība, kuras mērķis ir pašreizēju vai gaidāmu problēmu risināšanai iedibināt tādas vispārēji un atkārtoti lietojamas normas, lai attiecīgajā aspektā varētu sasniegt optimālu kārtības pakāpi.

1. piezīme. Būtiskas šās darbības sastāvdaļas ir standartu izstrādāšana, izdošana un ieviešana.

2. piezīme. Standartizācija palielina ražojumu, procesu un pakalpojumu atbilstību uzdevumiem, kuriem tie paredzēti, novērš tirdzniecības barjeras un atvieglo zinātnisko un tehnisko sadarbību.

3. piezīme. Standartizācijas nolūks nav uzspiest nelokāmas prasības, kas nemainās līdzi prakses vajadzībām.

standartizācijas institūcija

a. standards body

v. Normungsorganisation

fr. organisme de normalisation

kr. орган по стандартизации

Nacionālā, reģionālā vai starptautiskā līmenī atzīta standartizētājinstitūcija, kuras pamatuzdevums saskaņā ar tās statūtiem ir publiski pieejamu standartu izstrādāšana, apstiprināšana vai pieņemšana.

Piezīme. Standartizācijas institūcijai var būt arī citas pamatfunkcijas.

standartizācijas izstrādne

a. standards project

v. Norm-Projekt

fr. projet de normalisation

kr. тема

Atsevišķs kādā standartizācijas programmā ierakstīts darbs.

standartizācijas joma

a. field of standardization

v. Normungsgebiet

fr. domaine de normalisation

kr. область стандартизации

Radniecīgu standartizācijas objektu grupa.

Piezīme. Standartizācijas jomas ir, piem., mašīnbūve, transports, lauksaimniecība, kā arī lielumi un mērvienības.

standartizācijas līmenis

a. level of standardization

v. Normungsebene

fr. niveau de normalisation

kr. уровень стандартизации

Standartizācijas ģeogrāfiskais, politiskais vai ekonomiskais tvērums.

standartizācijas objekts

a. subject of standardization

v. Normungsgegenstand

fr. sujet de normalisation

kr. объект стандартизации

Standartizējamais priekšmets vai temats — ražojums, process vai pakalpojums, kas būtu jāsaprot plašā nozīmē, to attiecinot, piem., arī uz jebkuru materiālu, sastāvdaļu, sistēmu, saskarni, protokolu, procedūru, funkciju, metodi vai darbību. Standartizāciju var ierobežot arī ar atsevišķiem objekta aspektiem, piem., kurpju gadījumā atsevišķi varētu standartizēt to lielumu un ilgizturības kritērijus.

standartizācijas programma

a. standards programme

v. Normenprogramm, Normungsprogramm

fr. programme de normalisation

kr. программа по стандартизации

Darbības kalendārplāns, kurā ierakstīti pašreizējo standartizācijas darbu nosaukumi.

standarts

a. standard

v. Norm

fr. norme

kr. стандарт

Uz vienošanās pamata pieņemts un atzītas institūcijas apstiprināts normatīvs dokuments, kas sniedz vispārēji un atkārtoti lietojamus noteikumus, vadlīnijas vai raksturojumus dažādām darbībām vai to rezultātiem, lai attiecīgajā aspektā varētu sasniegt optimālu kārtības pakāpi.

starptautiska standarta netieša lietošana

a. indirect application of an international standard

v. indirekte Verwendung einer internationalen Norm

fr. application indirecte d’une norme internationale

kr. косвенное применение международного стандарта

Starptautiska standarta lietošana ar tāda cita normatīva dokumenta starpniecību, kurā tas pārņemts.

starptautiska standarta pārņemšana

a. taking over an international standard, adoption of an international standard

v. Übernahme einer internationalen Norm

fr. reprise d’une norme internationale

kr. принятие международного стандарта

Uz attiecīgu starptautisku standartu balstīta nacionāla normatīva dokumenta publicēšana vai arī nacionāla normatīva dokumenta statusa piešķiršana šim starptautiskajam standartam (norādot jebkuras atkāpes no tā).

starptautiska standarta tieša lietošana

a. direct application of an international standard

v. direkte Verwendung einer internationalen Norm

fr. application directe d’une norme internationale

kr. прямое применение международного стандарта

Starptautiska standarta lietošana bez sakara ar šā starptautiskā standarta pārņemšanu kādā citā normatīvā dokumentā.

starptautiska standartizācijas organizācija

a. international standards organization

v. internationale Normungsorganisation

fr. organisation internationale de normalisation

kr. международная организация по стандартизации

Standartizācijas organizācija, par kuras biedru var kļūt attiecīgā nacionālā institūcija no katras valsts.

starptautiskā standartizācija

a. international standardization

v. internationale Normung

fr. normalisation internationale

kr. международная стандартизация

Standartizācija, kurā var brīvi iesaistīties attiecīgās institūcijas no visām valstīm.

starptautiski saskaņoti standarti

a. internationally harmonized standards

v. international harmonisierte Normen

fr. normes harmonisées au niveau international

kr. стандарты, гармонизированные на международном уровне

Standarti, kas ir saskaņoti ar kādu starptautisku standartu.

starptautisks standarts

a. international standard

v. internationale Norm

fr. norme internationale

kr. международный стандарт (1)

Plašai sabiedrībai pieejams standarts, ko pieņēmusi starptautiska standartizācijas organizācija.

tehniska atkāpe

a. technical deviation

v. technische Abweichung

fr. déviation technique

kr. техническое отступление

Jebkura atšķirība starp starptautiska (ISO vai IEC) standarta un reģionāla vai nacionāla standarta tehnisko saturu.

tehniska specifikācija

a. technical specification

v. technische Spezifikation, technische Beschreibung

fr. spécification technique

kr. документ технических условий

Dokuments, kurā priekšrakstu veidā norādīts, kādas tehniskās prasības jāapmierina ražojumam, procesam vai pakalpojumam.

tehnisks reglaments

a. technical regulation

v. technische Vorschrift

fr. règlement technique

kr. технический регламент

Reglaments ar tehniskām prasībām, kas tajā ietvertas tieši vai netieši, t. i., norādot uz kādu standartu, tehnisku specifikāciju vai prakses kodeksu vai arī iestrādājot tāda dokumenta saturu.

terminoloģijas standarts

a. terminology standard

v. Terminologienorm

fr. norme de terminologie

kr. терминологический стандарт

Standarts, kas attiecas uz terminiem, kam parasti pievienotas definīcijas, dažkārt arī paskaidrojumi, ilustrācijas, piemēri u. tml.

testēšana

a. testing

v. Prüfen

fr. essai

kr. проведение испытаний

Objekta (ražojuma, procesa vai pakalpojuma) raksturlielumu noteikšana pēc kāda priekšraksta.

testēšanas metode

a. test method

v. Prüfverfahren

fr. méthode d’essai

kr. метод испытаний

Noteikts testēšanas tehniskais paņēmiens.

testēšanas protokols

a. test report

v. Prüfbericht

fr. rapport d’essai

kr. протокол испытания

Dokuments, kurā izklāstīti veiktās testēšanas rezultāti un sniegta cita ar to saistīta informācija.

testēšanas standarts

a. testing standard

v. Prüfnorm

fr. norme d’essai

kr. стандарт методов испытаний

Standarts, kas attiecas uz testēšanas metodēm, bet dažkārt papildus ietver citas ar testēšanu saistītas normas, piem., attiecībā uz paraugu ņemšanu, statistikas metožu lietošanu vai testu secību.

tiesiski saistošs standarts

a. mandatory standard

v. (rechts)verbindliche Norm

fr. norme obligatoire

kr. обязательный стандарт

Standarts, kuru liek lietot vispārīgs likums vai vispārobligāta norāde kādā reglamentā.

tvērums, darbības lauks

a. scope

v. Anwendungsbereich

fr. domaine d’application

kr. область применения

Normatīvā dokumenta izmantojamības robežas, ko norāda, dokumenta sākumā ievietojot īpašu vispārobligātu elementu, kurā formulēts dokumenta temats un viens vai vairāki aspekti, kādos tas aplūkots.

unificēti standarti

a. unified standards

v. vereinheitlichte Normen

fr. normes unifiées

kr. унифицированные стандарты

Saskaņoti standarti, kas ir identiski pēc satura, bet ne pēc izklāsta.

unificēti tehniski reglamenti

a. unified technical regulations

v. vereinheitlichte technische Vorschriften

fr. règlements techniques unifiées

kr. унифицированные технические регламенты

Saskaņoti tehniski reglamenti, kas ir identiski pēc satura, bet ne pēc izklāsta.

veiktspējas norma

a. performance provision

v. funktionelle Festlegung

fr. disposition de performance

kr. эксплуатационное положение

Ar atbilstību uzdevumam saistīta norma, kas attiecas uz tādām ražojuma, procesa vai pakalpojuma īpašībām, kuras izpaužas tā izmantošanas procesā vai sakarā ar tā izmantošanu.

vice versa princips

a. vice versa principle

v. vice-versa-Prinzip

fr. principe vice versa

kr. принцип vice versa

Princips, ka viss, kas ir pieņemams no starptautiska (ISO vai IEC) standarta viedokļa, ir pieņemams arī no reģionālā vai nacionālā standarta viedokļa un otrādi.

vides aizsardzība

a. protection of the environment

v. Umweltschutz

fr. protection de l’environnement

kr. охрана окружающей седы

Vides pasargāšana no nepieņemamiem kaitējumiem, ko tai var radīt ražojumu, procesu un pakalpojumu iedarbība un to izmantošana.

vienpakāpes pieņemšanas procedūra

a. Unique Acceptance Procedure, UAP

v. einstufige Annahmeverfahren, UAP

fr. procédure d’acceptation unique, UAP

kr. одноступенчатая процедура одобрения

Jauna Eiropas standarta pieņemšanas procedūra, kurā abi parastie pieņemšanas posmi — CEN/CENELEC aptauja un formālais balsojums — apvienoti vienā.

vienpusēji pieskaņots standarts

a. unilaterally aligned standard

v. einseitig angeglichene Norm

fr. norme alignée unilatéralement

kr. односторонне согласованный стандарт

Standarts, kas ir pieskaņots citam standartam tā, ka tam atbilstošie ražojumi, procesi, pakalpojumi, testi un informācija apmierina šā cita standarta prasības, bet otrāda atbilstība nav nodrošināta.

vietējā standartizācija

a. provincial standardization

v. Provinznormung

fr. normalisation territoriale

kr. административно-территориальная стандартизация

Standartizācija, kas notiek valsts atsevišķas administratīvi teritoriālas vienības līmenī.

vietējais standarts

a. provincial standard

v. Provinznorm

fr. norme territoriale

kr. стандарт административно-территориальной единицы, административно-территориальный стандарт

Plašai sabiedrībai pieejams standarts, kas pieņemts valstī atsevišķas administratīvi teritoriālas vienības līmenī.

Piezīme. Atsevišķā valstī vai tās administratīvi teritoriālajā vienībā standartizācija var notikt arī nozaru līmenī (piem., ministrijās), vietējā līmenī, apvienību un firmu līmenī, atsevišķu ražotņu, darbnīcu un biroju līmenī.

vispāratzīts tehnisks noteikums

a. acknowledged rule of technology

v. anerkannte Regel der Technik

fr. règle technique reconnue, «règle de l’art»

kr. признанное техническое правило

Tehniska norma, kas pēc kompetentu ekspertu vairākuma atzinuma atspoguļo sasniegto tehnisko līmeni.

Piezīme. Pieņem, ka normatīvs dokuments kādā tehniskā jautājumā, ja tas tapis, savstarpējās konsultācijās un pēc konsensa principiem sadarbojoties visām ieinteresētajām pusēm, šā dokumenta apstiprināšanas brīdī ir vispāratzīts tehnisks noteikums.

vispārīga norāde

a. general reference

v. allgemeine Verweisung, Bezugnahme durch Generalklausel

fr. référence générale

kr. общая ссылка

Norāde, kura attiecas uz visiem noteiktas institūcijas un/vai jomas standartiem kopumā, konkrēti nevienu no tiem neminot.

vispārobligāta norāde

a. exclusive reference

v. ausschließliche Verweisung

fr. référence exclusive

kr. обязательная ссылка

Norāde, kura deklarē, ka vienīgā iespēja, kā apmierināt attiecīgās tehniskā reglamentā ierakstītās prasības, ir izpildīt norādīto standartu (vai standartus).

vispārobligāta prasība

a. exclusive requirement

v. ausschließliche Anforderung, unbedingte Anforderung

fr. exigence nécessaire

kr. обязательное требование

Normatīvā dokumentā ierakstīta prasība, kas noteikti jāizpilda, lai būtu atbilstība šim dokumentam.

vispārobligāts elements

a. required element

v. unbedingt erforderliches Element

fr. élément requis

kr. обязательный элемент

Elements, kam attiecīgā veida dokumentā jābūt jebkurā gadījumā.

Pieņemts 24.02.2009.; prot. Nr. 1/1091

Lēmuma pamats: MK 28.11.2000. noteikumu Nr. 405 3.2. un 11. p.

LZA Terminoloģijas komisija ir apspriedusi Spēkratu terminoloģijas apakškomisijā tās priekšsēdētāja J. G. Pommera vadībā izstrādāto un oficiālo recenzentu K. Vārtukapteiņa un I. Pūteles izvērtēto latviešu valodas spēkratu ekspluatācijas, diagnostikas un remonta terminu sarakstu (398 terminu kopskaitā) ar terminu definīcijām un terminu ekvivalentiem angļu, vācu un krievu valodā un apstiprina to vienotai lietošanai speciālajā literatūrā un oficiālajā saziņā.

LZA TK priekšsēdētāja V. Skujiņa

LZA TK sekretāre A. Ščucka