Piektdiena, 28. jūlijs
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 


LĒMUMI
Lēmums Nr. 21. Par terminiem esamība un esība
«Terminoloģijas Jaunumi»
13.05.2003

LZA Terminoloģijas komisijas lēmums Nr. 21.

Pieņemts 13.05.2003.; prot. Nr. 5/1037. Publicēts LV 22.05.2003.

Lēmuma pamats: pretrunīgums publikācijās

LV 5.09.2001. un BNS — «Delfi» 5.05.2003.

 

Lai novērstu terminoloģijā nevēlamo sinonīmiju un daudznozīmīgumu, LZA Terminoloģijas komisija (TK) jau 1990. gadā vārdus esamība un esība ir apstiprinājusi atšķirīgu terminu funkcijā:

esamība — ‘matērijas objektīvā realitāte, tās pastāvēšana neatkarīgi no apziņas’ (šāda nozīme kā vienīgā šim vārdam dota viensējuma «Latviešu valodas vārdnīcā» un atbilst tā pamatnozīmei, kas kā pirmā skaidrota arī daudzsējumu «Latviešu literārās valodas vārdnīcā»);

esība — ‘pastāvēšana, eksistence’, t. i., ja runa ir par to, ‘kas ir vai nav’ (šāds skaidrojums daudzsējumu vārdnīcā dots vārda esamība otrajai nozīmei, kurā par sinonīmu tur atzīts arī vārds esība).

Pēc 5.05.2003. publikācijas «Delfos» atkārtoti izskatot terminu esamība un esība lietošanu latviešu valodas terminoloģijā, LZA TK atzīst par pamatotu abu vārdu nozīmes šķīrumu terminoloģijā, no kā savukārt izriet, ka  arī attiecinājumā uz normatīvajiem aktiem, ja runa ir par to, vai tie ‘ir spēkā vai nav’, lietojams termins spēkā esība, atsakoties no iepriekš lietotās «spēkā esamības» (kā tas jau ieviests sadarbībā ar Valsts kanceleju sagatavotajā un publicētajā «Normatīvo aktu izstrādes rokasgrāmatā»), jo šai gadījumā nav runa par objektīvās realitātes un cilvēka apziņas sakarībām.

 

Pamatojums

1. Atbilstoši starptautiski atzītiem terminu sistēmas veidošanas pamatprincipiem, kas gadu desmitiem īstenoti LZA TK praksē latviešu valodas nozaru terminu sistēmu veidošanā un iestrādāti LZA TK pašreizējā darba vadlīnijās, izvēloties jaunus vai pārskatot jau lietotos terminus, ir svarīgi ievērot terminu viennozīmīguma un mononīmiskuma (sinonīmijas nevēlamības) prasību. Apstiprinot terminus esamība un esība katru savā, atšķirīgā nozīmē, tiek novērsts termina esamība divnozīmīgums, kā arī tā otrās nozīmes sinonīmija ar vārdu esība. Proti: vārds esamība paturēts tā vispārinātajā nozīmē, kas skar cilvēka apziņas un objektīvās realitātes sakarības (tās aktuālas filozofijā), savukārt esība nostiprināts konkrēti uztveramā eksistenciālajā nozīmē, kad runa ir par to, ‘kas ir (vai nav)’ noteiktā vietā, vidē, laikā, piem., zīmoga vai paraksta esība (vai neesība) dokumentos, kur tiem paredzēts būt; tiesā, izskatot kādu lietu, konstatē pierādījumu esību (vai neesību) u. tml.

2. LZA TK ir starpnozaru institūcija. Ieteikums aizstāt vārdu esamība (kas savā pamatnozīmē ietver filozofijas jēdzienu) ar esība (kas lietojams dažādās nozarēs konkrētā, eksistenciālā nozīmē) juridiskos terminos likuma spēkā esība, noteikumu spēkā esība, normatīva akta spēkā esība u. tml. radās, ņemot vērā gan juridiskos (juridisko jēdzienu), gan valodiskos (vārdu nozīmes) un terminoloģiskos (terminam izvirzīto prasību) aspektus. Precizētās izteiksmes ieviešana «Normatīvo aktu izstrādes rokasgrāmatā» (R., 2002) notika, saskaņojot juristu un valodnieku viedokļus, bet LZA TK ietvaros — saskaņojot visdažādāko nozaru speciālistu viedokļus.

3. Lai precizētu jēdzienisko izteiksmi vai radītu terminu jaunam objektam vai parādībai, kam latviešu valodā vēl nav bijis sava apzīmējuma, LZA TK vajadzības gadījumā mēdz apstiprināt jaunvārdus. Šoreiz jēdzienu nošķiršanai izmantots valodas lietojumā jau vismaz kopš 50. gadiem konstatētais un vārdnīcās sastopamais vārds esība. Par pilntiesīgu latviešu valodas vārdu tas atzīts akadēmiskajā gramatikā, kas publicēta 1959. gadā, savukārt šī vārda lietojuma ilustrēšanai šajā gramatikā dotais piemērs ņemts no V. Lāča romāna «Uz jauno krastu», kas publicēts 1952. gadā. Kopš 90. gadiem vārds esība iekļauts dažādās LZA TK apstiprinātajās terminu vārdnīcās, kā arī pareizrakstības vārdnīcās u. c. un ieteikts terminoloģijas konsultācijās. Nav iemesla tam, lai šo vārdu atzītu par nedabiski veidotu un tādēļ noraidītu (sal.: esošs — esība, zinošs — zinība, izdarošs — izdarība).

 

LZA TK priekšsēdētāja V. Skujiņa

LZA TK zinātniskā sekretāre M. Ķirīte


 Populārākie raksti
Zinātnisko grādu nomenklatūra Latvijas Republikā
Kur sameklēt Latvijas Republikas zinātnisko un akadēmisko grādu nomenklatūru?
LZA TK protokols Nr. 1/1125 (02.02.2016)
LZA TK protokols Nr. 5/1129 (05.07.2016)
LZA TK protokols Nr. 2/1126 (15.03.2016)
LZA TK protokols Nr. 6/1124 (22.12.2015)
LZA TK protokols Nr. 4/1122 (26.05.2015)
LZA TK protokols Nr. 7/1131 (13.12.2016)
LZA TK protokols Nr. 6/1130 (13.09.2016)
LZA TK protokols Nr. 5/1123 (14.07.2015)