Ceturtdiena, 23. marts
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 


LĒMUMI
Lēmums Nr. 17. Par Eiropas jaunās naudas nosaukumu latviešu valodā
«Terminoloģijas Jaunumi»
19.11.2002

LZA Terminoloģijas komisijas lēmums Nr. 17.

Pieņemts 19.11.2002.; prot. Nr. 7/1031.

Lēmuma pamats: konsultācijas.

 

Ja Latvija iestāsies Eiropas Savienībā, gaidāms, ka Latvijā ieviesīs  jauno Eiropas Savienības naudas vienību. Tuvojoties šādam brīdim, ir aktivizējusies sabiedrības doma par latviešu valodā vairāk piemēroto naudas vienības nosaukuma formu: paturēt līdz šim jau lietoto nelokāmo formu eiro (šādu risinājumu vairāk atbalsta Latviešu valodas ekspertu komisija), vai tomēr ievērot latviešu valodas sistēmai vairāk piemēroto un tautas valodā tradicionāli pierasto paradumu lietvārdus, arī tieši Latvijā lietotās naudas nosaukumus, lietot lokāmā formā (dālderis, rublis, lats), un nelokāmā eiro vietā izvēlēties kādu no lokāmajām formām: eirs, eiris vai eira (šāds viedoklis ir pārsvarā LZA Terminoloģijas komisijā).

Apvienotā abu komisiju sēdē tika nospriests, ka galavārds sakāms sabiedrībai. Tā kā uz aptaujas rakstu «Latvijas Vēstnesī» (27.02.2002.) tika saņemts mazāk par 10 vēstulēm, plašākai aptaujai tika nolemts izmantot internetu. Šāda aptauja arī tika veikta. Uz «Delfu» portālā publicēto A. Lauža rakstu «Mainīsim latus — eiro vai eirās?» atsaucās 246 lasītāji. Daļai atsauksmju bija pārspriedumu raksturs, bet no tiem, kuri tieši izteicās par vai pret lokāmo formu, 55% bija par lokāmu formu, lielākoties — par formu eira (daži gan domāja, ka ir jau par vēlu uz to pāriet), un 45% — par nelokāmo formu.

Līdz ar to viedokļu kopsavilkuma  sēdē LZA TK pieņēma  lēmumu ieteikt latviešu valodā priekšroku dot lokāmam naudas vienības nosaukumam sieviešu dzimtes formā: eira.

 

Pamatojums

Latviešu valodā lietvārdiem raksturīgas lokāmās galotnes, kas nepārprotami rāda vārdu savstarpējo saistījumu. Arī naudas vienību nosaukumi latviešu valodā pārsvarā ir lokāmā formā: dolārs, marka, lats, lira, rublis, arī iepriekšējās eironaudas nosaukums ekijs. Nelokāmā forma citvalodu vārdos, ja tie ikdienā bieži lietojami, īpaši datīvā un lokatīvā, nereti ir pārprotama (mainīt latus eiro, dolāra kurss eiro, privātpersonu depozīti eiro), un ne velti bankas savos tekstos sākušas plaši lietot vārdkopu eiro valūta (piem., kredīti latos un eiro valūtā).

Biežāk lietotie nelokāmie aizguvumi tautas mutē atbilstoši latviešu valodas sistēmai ar laiku parasti kļūst lokāmi: želē > želeja, filē > fileja, Bruno > Brunis, Betty > Betija, kino > ķinītis, auto > autiņš.

Termina funkcijā internacionālismi vai internacionālie elementi ar -o parasti ietilpst salikteņos kā to pirmie komponenti: kino > kinoteātris, kinofilma; radio > radiofons, radiouztvērējs, radiostarojums; auto > automobilis, autopilots; foto > fotogrāfija, fotoateljē, fotoattēls.

Salikteņos tiek izmantots arī elements eiro- (eirokomisija, eirodolāri, eirokredīts, eiroremonts, eirokomunisms), un var nebūt skaidrs, vai konkrētā vārdā tas ir saistāms ar pasaules daļas nosaukumu Eiropa, vai ar naudas vienības nosaukumu, ja arī tas ir «eiro».

Valodās, kurās vārdiem ir atšķirīgas locījumu vai skaitļu formas, arī naudas vienību nosaukumi ir lokāmi: čehu valodā euro, eura, euru, eurem, eur, eury, eurech utt., angļu valodā vienskaitlī euro, bet daudzskaitlī arī euros; franču valodā euro un euros; igauņu valodā euro un eurod; lietuviešu valodā euras un eurai (plašāk sk. LV, 27.02.2002. un «Delfos» publicēto tabulu).

Arī citās valodās naudas vienību nosaukumos galotne -o izmantota reti (peso, kruzeiro).

Izvēloties lokāmo formu, priekšroka labskanības un lietošanas ērtības apsvērumu dēļ tika dota sieviešu dzimtes formai, pievienojot saknei eir‑kas ir arī vārdā Eiropa, galotni -a. Sīknaudas nosaukšanai izmantojams saliktenis eirocents (daudzskaitlī eirocenti).

 

Piebilde. Arī nelokāmā forma ar -o eiro latviešu valodā nav uzskatāma par kļūdu. Eiropas Savienības naudu par eiro saucam gluži tāpat kā Latīņamerikas valstu peso vai Brazīlijas kruzeiro. Tomēr, ja tā kļūs par Latvijas naudu, lokāmajai formai ir lietojuma un izteiksmes skaidrības priekšrocības (par to sk. iepriekš).

 

LZA TK priekšsēdētāja V. Skujiņa

LZA TK zinātniskā sekretāre M. Ķirīte


 Populārākie raksti
Zinātnisko grādu nomenklatūra Latvijas Republikā
Terminu izstrādes, pieņemšanas, apstiprināšanas, publiskošanas un grozīšanas procesa apraksts
LZA TK protokols Nr. 7/1131 (13.12.2016)
LZA TK protokols Nr. 2/1126 (15.03.2016)
Informācijas un dokumentācijas terminoloģijas apakškomisija
LZA TK protokols Nr. 6/1130 (13.09.2016)
Vai termini audits un revīzija un arī auditors un revidents ir sinonīmi?
LZA TK protokols Nr. 1/1125 (02.02.2016)
LZA TK protokols Nr. 5/1129 (05.07.2016)
LZA TK protokols Nr. 3/1127 (12.04.2016)