Ceturtdiena, 23. novembris
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 


LĒMUMI
Lēmums Nr. 11. Par terminu vecāku vara
«Terminoloģijas Jaunumi»
19.02.2002

LZA Terminoloģijas komisijas lēmums Nr. 11.

Pieņemts 19.02.2002.; prot. Nr. 1/1025.

Tekstuāli apstiprināts 30.04.2002.; prot. Nr. 2/1026.

Lēmuma pamats: LR Saeimas Juridiskā biroja konsultācija.

 

LZA Terminoloģijas komisija

— būdama vienisprātis ar LR Saeimas darba grupu, kas, saskaņojot LR tiesību normas ar LR saistošiem starptautiskajiem līgumiem, atzīst, ka ir jāprecizē vairāki būtiski jēdzieni un termini, kas saistīti ar bērnu tiesību aizsardzības nodrošināšanu;

— atbalstot domu, ka latviešu valodā termins vecāku vara, kaut arī lietots Civillikumā un praksē, kā juridisks termins nav pietiekami precīzi un skaidri definēts un līdz ar to tas dažādi un reizēm subjektīvi un pretrunīgi traktēts,

atzīst, ka latviešu valodas juridiskajā terminoloģijā, lai izteiktu jēdzienu (turpmāk dotā jēdziena definīcija veidota, koncentrējot būtiskās pazīmes galvenokārt no «Juridisko terminu vārdnīcā» (R., «Nordik», 1998), Civillikumā (25.05.1993. redakcijā) un LR Saeimas darba grupas vēstulē sniegtajiem skaidrojumiem): ‘vecāku tiesības, pienākumi un atbildība, kas iestājas vecākiem līdz ar bērna piedzimšanu un kas paredz vajadzību rūpēties par bērnu un viņa mantu un pārstāvēt bērnu viņa personiskajās un mantiskajās attiecībās līdz bērna pilngadībai’,

tāpat kā līdz šim, lietojams termins vecāku vara, nevis aizgādība vai aizbildība.

 

Pamatojums

1. Kaut arī vēsturiski (senajās tiesībās) vecāku (tēva) vara bija izveidota, pamatojoties uz varas ideju, kur netika uzsvērti vecāku pienākumi, jaunākajos laikos, kad ir izveidotas bērna tiesību aizsardzības institūcijas, bērna tiesības tiek īpaši uzsvērtas un respektētas un vecāki, kas nepilda savus pienākumus, zaudē savas tiesības, precīzāk, vecāku varu, kurā ietilpst gan tiesības, gan pienākumi u. c. (sk. iepriekš doto definējumu).

2. Kā skaidrots latviešu valodas vārdnīcās, vara ir ‘tiesības un iespējas pārvaldīt’; ‘iespēja būt noteicējam pār citu’ un tikai pēdējā vietā minēts ‘fiziskais spēks’. Juridiskajā sfērā vārds vara izmantots terminos valsts vara, likumdevēja vara, izpildu vara, vecāku vara, pilnvara u. c., kur  vairāk uzsvērtas tiesības un  pienākums noteikt, pārvaldīt,  nevis fiziskais spēks, un tieši tas nepieciešams arī nepilngadīgajam bērnam, kurš vēl nespēj patstāvīgi rīkoties un izlemt savai dzīvei būtiski svarīgus jautājumus. Vecāku vara nav paredzēta bērnu tiesību ierobežošanai, bērna apspiešanai, bet gan atbildībai par bērna sagatavošanu dzīvei. Vecākiem, kuri apspiež bērnu, vecāku varu atņem. «Bērna tiesību un interešu prioritātes» ievērošana ietilpst vecāku pienākumos arī «vecāku varas» ietvaros. Tomēr, absolutizējot šo prioritāti, tiek mazināta vecāku loma un atbildība un tas kopumā nevar nākt par labu nepilngadīga bērna interesēm tieši vecuma īpatnību dēļ.

3. Termins aizgādība, kas atvasināts no vārda gādība (‘rūpes, rūpēšanās par ko’), kuram savukārt pamatā ir vārds gādāt (‘rūpēties, darīt tā, lai nodrošinātu ar visu nepieciešamo’), ietver tikai nelielu daļu no tā jēdziena, ko jurisprudencē apzīmē ar terminu vecāku vara (sk. iepriekš  doto definīciju). Turklāt termins aizgādība formas ziņā ir tuvs terminam aizgādnība, kas juridiski definēts cita jēdziena izteikšanai (to attiecina uz pilngadīgām vai tuvu pilngadībai esošām personām, kuras atzītas par rīcības nespējīgām sakarā ar garīgu slimību, plānprātību, izlaidīgu vai izšķērdīgu dzīvi, alkoholismu u. tml.  Ir ļoti svarīgi šos jēdzienus nejaukt.

4. Termins aizbildība (ko ieteikusi cilvēktiesību juristu grupa) ir atvasināts no aizbilst un, kā liecina pamatvārda nozīme (‘pateikt ko labu par kādu izdevīgā, vajadzīgā brīdī’), arī tas jēdzieniski nav piemērots termina vecāku vara aizstāšanai. Bez tam aizbilst ir pamatā citai juridisku  terminu grupai: aizbildnība (‘likumā noteikta forma rīcības nespējīga pilsoņa personisko un mantisko tiesību aizsardzībai’), aizbildnis (‘cilvēks, kas veic aizbildnības pienākumus, kam uzticēta aizbildnība’), aizbildniecība (‘pastāvīga gādība par kādu, viņa interešu aizstāvēšana’).

 

Komentāri

Pirmkārt, ‘varas’ jēdziens nav obligāti saistāms ar vardarbību, pakļaušanu vai citām ļaunuma izpausmēm. Valsts līmenī vara ir tas, ko sabiedrība uztic valstij, nedomājot, ka valsts varai jābūt kā vardarbībai pret sabiedrību vai virskundzībai. Savukārt valsts uztic rūpes un atbildību par bērniem (kamēr tie nav pilngadīgi) vecākiem. Bērnu vadīšana labos tikumos, kas dažkārt saistīta ar vajadzību paklausīt vecākiem, nav nekas slikts. Tas pat ir vecāku uzdevums labākas bērnu nākotnes vārdā. Tas nav jāuzskata par bērnu tiesību pārkāpumu vai aizskārumu.

Ja vecāki varu izlieto ļaundarībai pret bērnu, vecāku vara tiek atņemta miesīgajiem vecākiem, un to var piešķirt citai personai (personām), piemēram, adopcijas gadījumā. To regulē likumi.

Otrkārt, kā liecina internetā iegūtās ziņas, terminam vecāku vara atbilstošs termins lietots dažādās valodās: angļu parental authority, franču autorité parentale, vācu elterliche Gewalt, spāņu patria potestad, holandiešu ouderlijke macht, portugāļu autoridade parental; poder paternal. Tas nenozīmē, ka līdztekus šim plašākas nozīmes juridiskajam terminam konkrētos gadījumos, kad runa ir atsevišķi par vecāku tiesībām, pienākumiem, atbildību, gādību, aprūpes tiesībām, bērnu tiesībām, bērnu aprūpi, aizbildnību u. c., nevarētu lietot attiecīgus šaurākas nozīmes terminus gan latviešu, gan citās valodās: vecāku atbildība – angļu parent responsibility, bērna aprūpe – child care, aizbildnība – custody.

Vārdi valodās ir daudznozīmīgi. Termina izvēlē būtisks ir tajā ietveramais jēdziens. Šai ziņā nebūtu pareizi akli sekot termina izvēlei vai maiņai citā valodā. Piemēram, ja angļu valodā vārda authority skaidrojumā ietver nozīmi ‘piespiest paklausīt’ (sk. Oksfordas vārdnīcu), tas nenozīmē, ka šī ‘piespiešana’ automātiski jāattiecina uz vārdu vara latviešu valodā un jāatsakās no termina vecāku vara tāpēc vien, ka angļu valodā varbūt atsakās no parental authority.

Treškārt, ja terminā ir jāietver nosacīta nozīme, terminu modeļi piedāvā veidot salikteni. Šai gadījumā (lai mazinātu it kā pārmērīgo ‘varas’ jēdzienu) tas varētu būt, piemēram, saliktenis vecākvara. Tomēr nešķiet, ka šoreiz termina formas maiņa būtu nepieciešama, jo praksē līdz šim lietotais termins vecāku vara (kā paskaidroja dzimtsarakstu nodaļu darbinieki) nekādas neērtības vai kolīzijas nav radījis un visticamāk, ka vēlmi mainīt terminu ietekmējis angļu valodas termins (par ko sk. iepriekš).

 

LZA TK priekšsēdētāja V. Skujiņa

LZA TK zinātniskā sekretāre M. Ķirīte


 Populārākie raksti
Zinātnisko grādu nomenklatūra Latvijas Republikā
LZA TK protokols Nr. 7/1131 (13.12.2016)
Terminu izstrādes, pieņemšanas, apstiprināšanas, publiskošanas un grozīšanas procesa apraksts
LZA TK protokols Nr. 2/1126 (15.03.2016)
LZA TK protokols Nr. 6/1130 (13.09.2016)
LZA TK protokols Nr. 5/1129 (05.07.2016)
LZA TK protokols Nr. 3/1127 (12.04.2016)
LZA TK protokols Nr. 5/1123 (14.07.2015)
LZA TK protokols Nr. 6/1124 (22.12.2015)
LZA TK protokols Nr. 4/1128 (17.05.2016)