Sestdiena, 24. jūnijs
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 


PUBLIKĀCIJAS
«Skeneris» skan labāk par «skanneri»
Zaiga Kipere
«Zinātnes Vēstnesis»
25.05.1998

Saruna ar Latvijas Zinātnes padomes projekta «Datoru tīkli: latviešu terminoloģija» vadītāju Dr. dat. Gunti Fricnoviču.

 

"Z. V." — LU Elektronikas un datorzinātņu institūta zinātnieki jau tad, kad institūts vēl atradās Latvijas Zinātņu akadēmijas sastāvā, bija pazīstami kā latviešu terminoloģijas entuziasti. Jo svarīgāk tas ir tādēļ, ka datorzinātnēs un informātikā latviešu terminoloģija ir jārada pilnīgi no jauna. Nu jau klajā nākušas vairākas vārdnīcas. Kā tas notika?

G. F. — Pateicoties Latvijas Zinātnes padomes Informātikas ekspertu komisijas sapratnei un atbalstam, jau no 1991. gada esam saņēmuši grantus jeb projektu finansējumus. Pirmā projekta «Dalīta datu apstrāde: latviešu terminoloģija» rezultātā iznāca angļu—krievu—latviešu skaidrojošā vārdnīca «Datu pārraides un apstrādes sistēmas» (1995. g., izdevējs a/s «SWH Informatīvās sistēmas»). 1994.—1996. gada grants saucās «Personālie datori: latviešu terminoloģija". To vainagoja šogad, 1998. gadā, a/s «Dati» apgādā klajā nākusī angļu—latviešu—krievu skaidrojošā vārdnīca «Personālie datori». Kādēļ izraudzījāmies šādu tematu? Personālos datorus plaši lieto visās zinātnes un tautsaimniecības nozarēs, arī sadzīvē, taču atbilstošu latviešu terminu nebija, izlīdzējāmies ar angļu terminiem. Pat ne angļu—amerikāņu slenga, jo tie tapuši Amerikā. Pašlaik strādājam pie granta «Datoru tīkli: latviešu terminoloģija». Tas ir trešais posms vienotas latviešu terminu sistēmas radīšanai datorzinātnē.

"Z. V." — Vai jūsu darba grupā strādā tikai institūta līdzstrādnieki?

G. F. — Bez Dr. h. dat. Alda Bauma, Dr. dat. Ilzes Ilziņas un manis, kas visi esam no Elektronikas un datorzinātņu institūta, sadarbojamies arī ar Andreju Gobzemu no Rīgas Aviācijas universitātes, Jāni Ķikutu no LU Matemātikas un informātikas institūta, Juri Borzovu no Rīgas informācijas tehnoloģijas institūta (RITI). Mums palīdzējis arī datorspeciālists profesors Imants Freibergs no Kvebekas universitātes Monreālā (Kanādā).

"Z. V." — Vieni vienīgi informātikas speciālisti?

G. F. — Kā tad bez valodniekiem! Tieši viņi jau ir tie, kas pārbauda, vai jaunais termins atbilst latviešu valodas vārdu veidošanas likumībām un labskanībai. Jau 1992. gadā radās ideja izveidot pie Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas Informātikas terminu apakškomisiju, kuru uzticēja vadīt man. Tā savā ziņā ir unikāla komisija, jo jau sešus gadus mēs regulāri ik pēc divām nedēļām pulcējamies, lai apspriestu kārtējos pieprasījumus, ko šai komisijai iesniedz speciālisti no augstskolām, dažādām iestādēm, kā, piemēram, Latvijas Bankas, no TV, radio, laikrakstiem, dažnedažādām firmām, kurām savos tekstos nepieciešami latviešu termini. Bieži vien viņi dod savus priekšlikumus līdz ar skaidrojumu, mēs tos izvērtējam un vai nu apstiprinām vai iesakām labāku variantu. Piemēram, bija priekšlikums entry tulkot  kā ievade.  Mēs  pieņēmām ievadne.  Tooltip pēc  vairāku variantu  apsvēršanas  vienojāmies  nosaukt  par  rīkrādi. Katrā gadījumā tiek pārbaudīts arī tas, kā termins strādā tekstā, vai, vairākkārt lappusē atkārtots, tas nerada nepatīkamas izjūtas.

"Z. V." — Lietotājs jau būtu ar mieru iztikt ar to pašu angļu terminu, to jau viņš pazīst. Latviešu jāmācās no jauna.

G. F. — Tā jau saka, ka jauns termins iegulstas atmiņā tikai pēc četrdesmitās reizes, un mēs neesam tādi ideālisti, lai cerētu, ka pilnīgi visi mūsu ieteiktie termini uz karstām pēdēm «aizies tautā». Mēs terminus iedalām četrās grupās. Pirmie — tie, kas jau iegājušies mūsu parastajā leksikā, tādi kā dators, programmatūra. Ar tiem jārīkojas uzmanīgi, tādēļ mēs cenšamies tos nevis aizstāt ar citiem, bet lūkoties, lai tie labāk atbilstu latviešu valodas būtībai. Tā ieteicām lietot printeris ar latvisko — is galotni, lai novērstu iespēju kļūdīties tā locījumā. Katrs taču teiks printerim nevis printeram. Izvēlējāmies skeneris, kaut arī sarunā jau bija iegājies skanners vai skaners, jo vārdam skanēt taču ir pavisam cita nozīme. Reizēm, tieši otrādi, nākas atteikties no latviešu vārdiem, kā tas bija ar datoru, ko ieteicām skaitļotāja vietā. No datora varam atvasināt datorizēt, bet kā no skaitļotāja? Savukārt kompjūters nav pieņemams nelatviskā burtu salikuma pjū dēļ.

Otro terminu grupu lieto daudz cilvēku, kas neatkarīgi no savas profesijas strādā ar datoru. Arī šiem vārdiem jāatbilst latviešu valodas pamatprincipiem. Tādi būtu tastūra (nevis klaviatūra) vai izvēlne (menu).

Trešo terminu grupu lieto speciālisti. Šajos gadījumos ir labāk, ja termins ir pēc iespējas tuvāk oriģinālam. Var atļauties aizguvumus, lai atvieglotu atpakaļtulkošanu, citādi mēs radītu terminus, kurus tikai paši spētu tulkot atpakaļ angliski.

Ceturto terminu grupu lieto ļoti šauri speciālisti, tādēļ termini ļoti maz atšķiras no oriģināla.

"Z. V." — Grāmatas tiek izdotas samērā lēni. Un arī reti. Vai ir vēl kāda iespēja latviešu terminus «laist tautās»?

G. F. — Angļu—latviešu tulkojumu bez skaidrojuma ievietojam datu bāzē, kas ir pieejama RITI, arī akadēmiskajā tīklā un Internetā. Pie tam, par brīvu, jo tā ir taisīta par valsts naudu. Vēl nesen bija iespēja ierasties SWH komerccentrā un bez maksas to ierakstīt savā kasetē ar noteikumu, ka tā netiks izmainīta un lietota ko merciāliem mērķiem. Šobrīd datu bāze tiek pārveidota, bet cerams, ka šāda iespēja drīz atkal būs  pieejama.  Šī visplašākajai sabiedrībai pieejamā terminoloģija ir tas reālais ieguvums, kas radies, pateicoties Latvijas Zinātnes padomes finansiālajam atbalstam.

 

Pārpublicēts no laikraksta «Zinātnes Vēstnesis», 10 (155), 1998. gada 25. maijs


 Populārākie raksti
Zinātnisko grādu nomenklatūra Latvijas Republikā
Kur sameklēt Latvijas Republikas zinātnisko un akadēmisko grādu nomenklatūru?
LZA TK protokols Nr. 3/1127 (12.04.2016)
LZA TK protokols Nr. 1/1125 (02.02.2016)
LZA TK protokols Nr. 7/1131 (13.12.2016)
LZA TK protokols Nr. 6/1130 (13.09.2016)
LZA TK protokols Nr. 6/1124 (22.12.2015)
LZA TK protokols Nr. 2/1126 (15.03.2016)
LZA TK protokols Nr. 5/1123 (14.07.2015)
LZA TK protokols Nr. 4/1128 (17.05.2016)