Sestdiena, 21. oktobris
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 


PUBLIKĀCIJAS
Vienotas terminu elektroniskās datu bāzes veidošana
Juris Borzovs
«Zinātnes Vēstnesis»
08.03.1999

1. Informātikas (informācijas tehnoloģijas) termiņi vairumā gadījumu vispirms tiek radīti angļu valodā. Tomēr plaši izplatītais ieskats, ka latviešu termini ir angļu terminu tulkojumi, nav īsti korekts. Pareizi būtu uzskatīt, ka latviešu termini tiek radīti no jauna, tiesa, par paraugu ņemot angļu, kā arī citvalodu terminus. Tā kā termini parasti rodas nozaru speciālistu aprindās (ar lielāku vai mazāku valodas speciālistu līdzdalību), ir lietderīgi apzināt kompaktu svarīgāko termindarināšanas vadlīniju kopu un popularizēt to nozaru speciālistu vidū. Šāda vadlīniju kopa patiešām ir izstrādāta un jau apmēram 5 gadus veiksmīgi izmantota Informātikas apakškomisijas darbā. Šķiet, būtu lietderīgi to izmēģināt arī citās apakškomisijās un nozarēs.

2. Jo lielāka kļūst kādas nozares terminu kopa, jo grūtāk panākt, lai atšķirīgiem jēdzieniem netiktu piešķirts viens un tas pats latviešu vārds vai vārdkopa, kas terminoloģijā ir nevēlama parādība. Tā kā nav parasta cilvēka spēkos nekļūdīgi paturēt prātā tūkstošiem un pat desmitiem tūkstošu jau «aizņemtu» vārdu, šeit ļoti noder dators ar pastāvīgi papildināmu terminu datu bāzi. Rīgas Informācijas tehnoloģijas institūtā (RITI) tika izstrādāts tāds datu bāzes un attiecīgu datorprogrammu prototips, kas ar labiem panākumiem jau ilgāku laiku tiek izmantots Informātikas apakškomisijas sēdēs, kā arī publicējamo vārdnīcu sagatavošanā.

3. Cik mums zināms, pasaulē izplatītākā tulkošanas un terminoloģijas datorsistēma ir Vācijā izstrādātā TRADOS. Šo sistēmu pamēģināšanai Latvijā sākotnēji ieguva Latvijas Nacionālais standartizācijas un metroloģijas centrs, bet nu jau vairākus gadus to plaši izmanto Tulkošanas un terminoloģijas centrā (TTC). Pateicoties Sorosa Fonda-Latvija (SFL) finansiālam atbalstam, arī RITI ir ieguvis vienu TRADOS licenci un «pārcēlis» savu prototipa datu bāzi uz TRADOS sistēmu. Pašlaik TRADOS sistēmā jau atrodas visi Informātikas apakškomisijas apstiprinātie informātikas un telekomunikāciju termini ar skaidrojumiem. RITI ir gatavs ievietot šajā, neoficiāli par akadēmisko nosauktajā, datu bāzē arī citu apakškomisiju un, protams, arī pašas LZA Terminoloģijas komisijas (LZA TK) apstiprinātos terminus. Šie RITI darbi tika veikti bez jebkāda ārēja finansējuma (ja neskaita SFL apmaksāto TRADOS licenci), tāpat no tiem netiek gūts nekāds tiešs vai netiešs komerciāls labums. Savu nelielo iespēju robežās mēs šos darbus darīsim arī turpmāk.

4. TTC savām vajadzībām ir izveidojis ievērojama lieluma terminu datu bāzi, ko pirms dažiem mēnešiem ir darījis brīvi pieejamu Interneta adresē www.ttc.lv. Šajā datu bāzē ietilpst dažādas apstiprinātības termini. Līdztekus Informātikas apakškomisijas apstiprinātajiem, no RITI akadēmiskās datu bāzes iekopētajiem terminiem, tur atrodami arī citi, gan apstiprināti, gan vēl neapstiprināti termini. Ne visiem no tiem ir pievienoti skaidrojumi. Vārdu sakot, dažādu datu bāzes fragmentu kvalitāte atšķiras. Tomēr nav noliedzama šādas datu bāzes praktiskā lietderība un varētu tikai vēlēties, lai datu bāze turpinātu papildināties ar jauniem terminiem, kļūstot par savdabīgu Dainu skapja analogu Internetā. Arī TTC tādējādi veic būtisku un vajadzīgu darbu, kas nav tā tiešo uzdevumu lokā un ir uzskatāms par pienesumu latviešu terminoloģijā. Pašlaik tiek izstrādāts TTC, LZA TK un RITI trīspusējs sadarbības līgums šajā virzienā.

5. Kaut arī ne gluži attiecināma uz šodien apspriežamo jautājumu kopu, nedrīkstētu palikt nepieminēta Sabiedrības Tilde raženā darbība latviešu valodas atbalstam datoros (datorizētā Latvijas Vēstures enciklopēdija, datorvārdnīca, kurā ievietoti arī jau pieminētās akadēmiskās datu bāzes termini, Tildes pārstāvju tieša piedalīšanās Informātikas apakškomisijas darbā u. c.). Vai un cik lielā mērā šis darbs finansiāli atmaksājas, laikam jau zina tikai pati Tilde. Ar gandarījumu gribu nosaukt to Informātikas apakškomisijas sanāksmju veterānu vārdus, bez kuru ieguldījuma nebūtu izdarīts ne nieka no iepriekšminētā — akadēmiķe Valentīna Skujiņa, zinātņu doktori Guntis Fricnovičs, Ilze Ilziņa, Aldis Baums, Andrejs Gobzemis, Gunta Šlihta, Jānis Ķikuts, Margonis Grīnhofs, Rudīte Čevere, jau pieminētās Tildes direktors Andrejs Vasiļjevs, Anna Mauliņa no Latvijas Nacionālās bibliotēkas, Marisja Lučkina no RITI. Dažādos laikos dalību ņēmuši vēl vairāki desmiti.

6. Vienīgais būtiskais pamatojums Latvijas kā patstāvīgas valsts eksistencei ir latviešu tautas un latviešu kultūras aizsardzība un attīstības veicināšana. Terminoloģija ir neatņemama šīs kultūras sastāvdaļa. Mēdz teikt — terminu izstrāde ir tik dārga (domāts — darbietilpīga), ka tiem jābūt bez maksas. Varētu tikai vēlēties, lai Latvijas valsts uzsvaru sāktu likt arī uz šī teiciena pirmo, ne tikai otro daļu, kā tas diemžēl ir pašlaik.

 

(Referāts nolasīts 1999. gada 12. februārī LZA sēdē «Aktuālais Latvijas terminoloģijā».)

 

Pārpublicēts no laikraksta «Zinātnes Vēstnesis», 05 (171), 1999. gada 8. marts


 Populārākie raksti
Zinātnisko grādu nomenklatūra Latvijas Republikā
Terminu izstrādes, pieņemšanas, apstiprināšanas, publiskošanas un grozīšanas procesa apraksts
Kur sameklēt Latvijas Republikas zinātnisko un akadēmisko grādu nomenklatūru?
LZA TK protokols Nr. 2/1126 (15.03.2016)
LZA TK protokols Nr. 7/1131 (13.12.2016)
LZA TK protokols Nr. 5/1129 (05.07.2016)
LZA TK protokols Nr. 4/1128 (17.05.2016)
LZA TK protokols Nr. 6/1124 (22.12.2015)
LZA TK protokols Nr. 6/1130 (13.09.2016)
LZA TK protokols Nr. 3/1127 (12.04.2016)