Latvijas Nacionālais terminoloģijas portāls

LZA TK protokols Nr. 7/1138 (05.12.2017.)

Sēde notiek 2017. gada 5. decembrī plkst. 14.00 LZA Senāta zālē
Sēdē piedalās 9 dalībnieki
Sēdi vada Māris Baltiņš
Protokolē Astrīda Vucāne

 

Darba kārtībā:

  1. Iepriekšējās sēdes protokola apstiprināšana.
  2. Elektrokardioloģijas terminu apspriešana.
  3. Meteoroloģijas terminu apspriešana.
  4. Dažādi.

 

Par neierašanos rakstveidā paziņojis J. G. Pommers.

 

1. Iepriekšējās sēdes protokola apstiprināšana.

M. Baltiņš: iepriekšējā TK sēde bija 7. novembrī, kad apspriedām galvenokārt spēkratu terminus. Saistībā ar iepriekšējās sēdes protokolu J. G. Pommers ir atsūtījis pāris precizējumu, kas jau ir iestrādāti tajā protokola variantā, kurš tika izsūtīts pārējiem TK locekļiem.

 

2. Elektrokardioloģijas terminu apspriešana.

M. Baltiņš: pēc ilgāka pārtraukuma atgriežamies pie elektrokardioloģijas terminiem. Vispirms aicinu sākt ar iepriekšējā sēdē atliktajiem terminiem, pirmkārt, ECG strip un frozen strip.

 

ECG strip

M. Baltiņš: ECG strip ir EKG pieraksts, kas kādreiz tika analizēts kā šaura lente.

L. Kauķe: bet trace arī ir pieraksts, tomēr katru te vajag nosaukt atšķirīgi.

M. Baltiņš: trace ir pēdas – pašrakstītāja līnija.

L. Kauķe: iepriekš waveform trace apstiprinājām kā viļņformas pieraksts.

M. Baltiņš: agrāk attēloja to, ko fiksēja aparāts. Tagad fiksē attēlā un tad izdrukā.

L. Kauķe: vai strip nevaram saukt par joslu?

K. Timmermanis: josla ir vieta, kur pieraksta.

M. Baltiņš: strip ir kā lente vai strēmele citos gadījumos.

K. Timmermanis: rakstjosla.

L. Kauķe: piekrītu, jo tas parāda, ka šī josla ietver informāciju.

M. Baltiņš: bet kardiologi runās par lentu.

L. Kauķe: tad liekam EKG rakstjosla, tā der gan elektroniskajam, gan fiziskajam pierakstam. R. Karnīte šim ierosinājumam piekrīt.

M. Baltiņš: blakus tomēr jāliek arī lente.

R. Karnīte: lente nevajag, jo pietiek ar joslu.

M. Baltiņš: bet fiziskais nesējs ir lente.

L. Kauķe: varbūt varam iekavās pievienot kontekstu, norādot, ka lente ir fiziskais un rakstjosla – elektroniskais.

Pārējie TK locekļi tam piekrīt un pagaidām apstiprina divus terminus: EKG lente (fiziskajam pierakstam) un EKG rakstjosla (elektroniskajam pierakstam).

 

frozen strip

M. Baltiņš: frozen būtu apturēts, tātad apturētais pieraksts. Frozen strip attiecas tikai uz elektronisko pierakstu. Praksē tas notiek tā, ka skatās uz monitoru, kā slīd attēls, tad nospiežu pogu, un kardiologs var analizēt kā bildi, nevis kustību. Kas agrāk bija uz strēmeles, tagad ir aplūkojams kā fragments.

L. Kauķe: apturēts fragments.

K. Timmermanis: šādos gadījumos lieto skats, piemēram, momentskats. No terminoloģijas viedokļa vārds apturēts neder. Varbūt stāvskats?

R. Karnīte: kā sauca gabalu no filmas?

Z. Broka: kadrs.

K. Timmermanis: pie kadra arī prasās kaut kas klāt.

L. Kauķe: rakstjoslas kadrs.

Pārējie TK locekļi tam piekrīt un pagaidām apstiprina terminu rakstjoslas kadrs.

 

strip chart

L. Kauķe: tā ir lentes diagramma.

M. Baltiņš: šeit parādās pieraksts. Pēc analoģijas ar abiem iepriekšējiem šī būtu rakstjoslas diagramma, jo lente paliks tikai pie fiziskā nesēja.

Pārējie TK locekļi tam piekrīt un pagaidām apstiprina terminu rakstjoslas diagramma.

 

ventricular sense response

L. Kauķe: sense ir uztveršana. Bet vai te būs kambaru ritms vai kambaru frekvence?

M. Baltiņš: šajā gadījumā ritms un frekvence ir viens un tas pats, bet te labāk būtu lietot ventrikulārsventrikulārā sensora atbilde.

L. Kauķe: te nav sensors, bet uztvertais ritms, tiek uztverti notikumi.

M. Baltiņš: tad uztvērumi – ventrikulāro uztvērumu atbildreakcija.

L. Kauķe: reakcija jau ir atbilde.

M. Baltiņš: es uztveru un reaģēju atbilstoši uztvertajam. Response ir reakcija vai atbilde?

L. Kauķe: vai tad ir kāda starpība?

M. Baltiņš: labāk atbilde – ventrikulāro uztvērumu atbilde.

L. Kauķe: tad nevar saprast, kas uz ko atbild. Šādā vārdu kārtībā tiek sajaukts objekts ar subjektu, jo reakcija ir uz uztvērumu.

M. Baltiņš: ventrikulārā uztvērumatbilde, lai gan ar atbildreakciju būtu skaidrāk. Ierosinu: ventrikulārā uztvērumu atbildreakcija.

L. Kauķe: bet atkal nav skaidrs, kas uz ko reaģē.

R. Karnīte: atbilde uz ventrikulāro uztvērumu.

Pārējie TK locekļi šim ierosinājumam piekrīt un pagaidām apstiprina atbilde uz ventrikulāro uztvērumu.

 

ramp-pacing

TK pēc M. Baltiņa ierosinājuma pagaidām apstiprina terminu maiņintervāla terapija/stimulācija.

 

maturation

M. Baltiņš: šim terminam nebija kārtīga paskaidrojuma.

L. Kauķe: te domāta pieņemšana – kā organisms pieņem sirds stimulatoru, pievadus. Iepriekš tas arī tulkots kā pieņemšana.

Pārējie TK locekļi neiebilst un pagaidām apstiprina pieņemšana.

 

blanking period

M. Baltiņš: tas ir absolūtais refraktārais periods. Refraktāro periodu sadala absolūtajā un relatīvajā. Blanking būs absolūtais refraktārais periods jeb pilnas nejutības periods.

L. Kauķe: nejutīguma vai nejutības?

M. Baltiņš: nejutības.

TK pagaidām apstiprina terminu pilnas nejutības periods.

 

post-ventricular atrial blanking (PVAB)

M. Baltiņš: postventrikulāra priekškambaru pilna nejutība.

L. Kauķe: tas neparāda, ka tas notiek pēc kambaru ritma uztveršanas.

M. Baltiņš: pēc kaut kā, kas ir noticis ar kambariem, zināmu laiku arī priekškambariem ir nejutības periods.

K. Timmermanis: pilnīgā nejutība un vājjutība. Vai tur nav tāda gradācija?

M. Baltiņš: fizioloģijā ir iegājies šādi.

L. Kauķe: vai nevar iztikt bez pilna un atstāt tikai nejutība?

M. Baltiņš: var iztikt ar postventrikulāra priekškambaru nejutība, bet labāk pilna nejutība. Vēl var likt kvadrātiekavās.

TK pagaidām apstiprina terminu postventrikulāra priekškambaru [pilna] nejutība.

 

post-ventricular ventricular blanking period (PVVB period)

TK apstiprina terminu postventrikulārs kambaru [pilnas] nejutības periods.

 

post-ventricular ventricular refractory period (PVVR period)

TK apstiprina terminu postventrikulārs kambaru refraktārais periods.

 

post-atrial ventricular blanking (PAVB)

TK apstiprina terminu postatriāla kambaru [pilna] nejutība.

 

atrial post-atrial refractory period

TK apstiprina terminu postatriāls priekškambaru refraktārais periods.

 

TK ir pabeigusi atlikto terminu izskatīšanu un pāriet pie jauno terminu apspriešanas.

 

capture

TK apstiprina terminu tabulā piedāvāto variantu tvērums.

 

atrial capture

M. Baltiņš aizrāda, ka atšķirībā no terminu tabulā piedāvātā varianta priekškambara tvērums šeit vajadzīgs daudzskaitlis. Attiecīgi TK apstiprina terminu priekškambaru tvērums.

 

ventricular capture

TK apstiprina terminu kambaru tvērums.

 

capture threshold

TK apstiprina terminu tvēruma slieksnis.

 

fibrillation

M. Baltiņš norāda, ka papildus terminu tabulā dotajam variantam mirdzēšana papildus jāpievieno arī variants fibrilācija.

TK apstiprina divus terminus – fibrilācija un mirdzēšana.

 

flutter

M. Baltiņš norāda, ka arī šajā piemērā, tāpat kā iepriekšējā gadījumā, papildus piedāvātajam variantam plandīšanās klāt jāliek termins undulācija.

TK apstiprina divus terminus – undulācija un plandīšanās.

 

exit block, sinoatrial block, sinus exit block

TK apstiprina piedāvāto variantu sinutriāla blokāde.

 

sweep speed

M. Baltiņš: vēsturiski tas ir pieraksta ātrums.

L. Kauķe: tad tas nav pieraksta pārvietošanās ātrums?

K. Timmermanis: ja tur ir ātrums, tad tas drīzāk ir izvērsums.

M. Baltiņš: pieraksta ātrums ir uz papīra, bet uz ekrāna tas būs kā izvērsums. Pieraksta izvērsums tiešām būtu pareizāk.

R. Karnīte: vai tās tomēr nav divas dažādas lietas?

M. Baltiņš: pēc skaidrojuma tas ir izvērsums.

L. Kauķe: vai tad izvērsums liek domāt par ātrumu? Pēc skaidrojuma sanāk, ka to mēra sekundēs.

M. Baltiņš: ātrumu nemēra sekundēs. Ātrums ir ceļš pret laiku. Izvērsums netieši atspoguļo šo domu. Ātrums noved pie izvērsuma.

L. Kauķe: bet izvērsums ir rezultāts, šeit nav domāts rezultāts.

TK vienojas tomēr apstiprināt terminu pieraksta ātrums.

 

velocity time integral (VTI)

Z. Broka: mani mulsina šķērssvītra sākotnēji piedāvātajā termina variantā plūsmas ātruma/laika integrālis. Kas ar to domāts? Jo krievu tulkojumā ir citādi.

L. Kauķe: tā ir attiecība.

R. Karnīte: integrālis ir summa.

M. Baltiņš: ātrums jau ietvers laiku, tur jābūt plūsmas ātruma integrālis, jo laiks ir lieks.

Pārējie TK locekļi izteiktajiem iebildumiem piekrīt un apstiprina terminu plūsmas ātruma integrālis.

 

left ventricle outflow tract (LVOT)

TK vienprātīgi apstiprina terminu kreisā kambara izejas trakts.

 

left ventricle outflow tract pre-ejection time (LVOT PET)

M. Baltiņš: terminu tabulā latviski dots tikai skaidrojums – laiks no Q zoba EKG līdz izsviedes laikam kreisā kambara izejas traktā. Tas tad būtu kreisā kambara izejas trakta pirmsizsviedes laiks.

Pārējie TK locekļi neiebilst un pagaidām apstiprina terminu kreisā kambara izejas trakta pirmsizsviedes laiks.

 

pre-ejection period

TK vienprātīgi apstiprina piedāvāto terminu pirmsizsviedes periods.

 

overdrive pacing

M. Baltiņš: tabulā piedāvāti divi varianti – paātrināta stimulācija vai paātrinoša stimulācija. Pareizi būtu paātrinoša stimulācija.

K. Timmermanis: ierosinu paātrinātājstimulācija.

TK šim priekšlikumam piekrīt un apstiprina paātrinātājstimulācija.

 

overdrive rate

Atbilstoši iepriekšējam piemēram TK apstiprina terminu paātrinātājfrekvence.

 

post mode switch overdrive pacing (PMOP)

M. Baltiņš ierosina variantu paātrinātājstimulācija pēc režīma pārslēgšanas.

Pārējie TK locekļi tam piekrīt un pagaidām apstiprina terminu paātrinātājstimulācija pēc režīma pārslēgšanas.

 

pacemaker-mediated tachycardia (PMT)

TK pagaidām apstiprina terminu kardiostimulatora izraisīta tahikardija.

 

3. Meteoroloģijas terminu apspriešana.

M. Baltiņš: L. Kauķi ir iesniegusi apspriešanai meteoroloģijas terminus. Daži no tiem jau ir labi zināmi, savukārt daži – jāprecizē. Izmantota arī 1976. gada Hidrometeoroloģijas terminu vārdnīca.

 

zone of disturbed weather

M. Baltiņš: šeit būtu jālemj, vai tā ir mainīgu vai nepastāvīgu laikapstākļu zona.

K. Timmermanis: mainīgs būtu labāk un īsāk. Mainīgs ir viens vārds, un, ja gribam akcentēt citas pazīmes, tad var likt klāt strauji mainīgs. Strauji nepastāvīgs pat nevaram pateikt.

R. Karnīte: es nepiekrītu un atbalstu mainīgs.

M. Baltiņš: šeit ir domātas atmosfēras frontes. Runa ir par zonu, kurā notiek mainības. Ir pastāvīgs, nepastāvīgs klimats, bet te ir runa par noteiktu atmosfēras zonu, kas var ienest mainīgumu arī stabilā klimatā. Šis termins neraksturo klimatu.

R. Karnīte: disturbed ir traucējošs.

K. Timmermanis: nepastāvīgais un pastāvīgais ir vēsturiski iegājies, bet pēc sapratnes ir mainīgs un nemainīgs, turklāt var likt klāt apzīmējumus, piemēram, strauji mainīgs. Tomēr šajā jautājumā vēl vajadzētu konsultēties ar speciālistiem.

TK pagaidām atliek šā termina izskatīšanu.

 

depression

L. Kauķe: tas ir zema spiediena jeb zemspiediena apgabals. Man nav īsti skaidrs, kāpēc Hidrometeoroloģijas vārdnīcā ir depresija.

K. Timmermanis: šoreiz labāk divos vārdos – zema spiediena apgabals.

M. Baltiņš: visticamāk, zema spiediena apgabals un depresija tomēr jāliek kā sinonīmi.

K. Timmermanis: man šajā sakarā tomēr ir kas iebilstams. Mēs tagad spriežam par jomu ar savu vēsturi. Vai esam pietiekami kompetenti, lai varētu lemt par šiem terminiem?

M. Baltiņš: tad atliekam, pirms tam vēl apskatot pēdējo terminu black ice.

TK pagaidām atliek šā termina izskatīšanu.

 

black ice

M. Baltiņš: tā ir atkala vai apledojums, nevis daudzviet lietotais melnais ledus.

Z. Broka: Toms Bricis saka, ka tomēr ir atšķirības.

K. Timmermanis: vajag atlikt arī šo termini. Mums nepieciešami speciālisti un speciālistu grupa, kas iesniedz terminus, kā tas notika ar spēkratu terminiem.

TK pagaidām atliek šā termina izskatīšanu.

 

 

4. Dažādi

4.1. Jautājums no Latvijas Neredzīgo bibliotēkas.

M. Baltiņš: iepriekšējā sēdē jau runājām par to, kā saukt šo krājumu. Informācijas un dokumentācijas terminoloģijas apakškomisija mums šobrīd ir ieteikusi trīs variantus: tiflokrājums, tifloloģijas krājums vai tiflonika.

I. Kazāka: mūsu apakškomisijā domas dalījās, līdz galam par to tā arī nevienojāmies.

I. Virbule: aizsūtījām savas versijas uz Latvijas Neredzīgo bibliotēku, bet viņi mums vēl nav izteikuši savu ierosmi.

M. Baltiņš: tad pagaidām atliekam šo jautājumu, līdz būs saņemta atbilde no attiecīgās bibliotēkas.

TK pagaidām atliek šā jautājuma izskatīšanu.

 

4.2. RTU rektora vietnieka Igora Tipāna jautājumi.

M. Baltiņš: pirmkārt, jautājums ir par to, vai ar vienu īpašības vārdu starptautiskās var apzīmēt gan sadarbību, gan studijas, runājot par jaunu departamentu. Es domāju, ka var.

K. Timmermanis: studijas gan nemēdz būt starptautiskas.

M. Baltiņš: jaunākais variants būtu Starptautiskās sadarbības un ārvalstu studentu departaments.

K. Timmermanis: tas jau ir labāk.

TK atbalsta piedāvāto variantu Starptautiskās sadarbības un ārvalstu studentu departaments.

M. Baltiņš: otrs jautājums ir par vārdu ārvalstu/ārzemju students. Piedāvāts to nomainīt ar starptautisks students.

TK vienprātīgi noraida šādu ierosinājumu.

 

4.3. Ražošanas tehnoloģijas hybrid additive marketing atbilsme latviešu valodā.

M. Baltiņš: additive būtu kā pievienojošā ražošanas tehnoloģija. Tomēr šeit vajadzētu papētīt rūpīgāk.

TK vienojas pagaidām atlikt šā jautājuma izskatīšanu.

 

4.4. Waste atbilsme latviešu valodā (ierosinājums: izšķērdiens).

M. Baltiņš: šeit domāts dažādu resursu šķērdēšanas rezultāts. Kaija Kurme to ierosinājusi saukt par izšķērdienu, tad būtu, piemēram, pārtikas izšķērdiens.

L. Kauķe: tā vienkārši ir izmestā pārtika. Izšķērdiens asociējas ar to, kad kaut ko uzšķērž.

R. Karnīte: tie ir atkritumi.

M. Baltiņš: bet te nav domāti pārtikas atkritumi. Runa ir par neracionālo lietojumu. Varbūt izšķiedums?

K. Timmermanis: problēma, protams, ir svarīga. Ja paskatās statistiku, rietumu pasaule izšķiež miljoniem tonnu pārtikas. Tas būtu nozīmīgi. No terminoloģiskā viedokļa izšķērdiens neder, labāk izšķērde vai izšķiede.

L. Kauķe: izniekojums.

R. Karnīte: man ir pretestība pret lieku terminu būvēšanu, kas vēlāk pēc tam nemaz netiek lietoti.

K. Timmermanis: te nemaz īsti nav definīcijas, nav ekvivalentu citās valodās, tad nav arī termina, par ko spriest.

TK pagaidām atliek šā termina izskatīšanu.

 

M. Baltiņš norāda, ka sēdes pamatjautājumi ir izskatīti un aicina uz nākamo sēdi sanākt 2018. gada janvārī.

 

Sēde beidzas plkst. 16.00.
Sēdes vadītājs M. Baltiņš
Protokoliste A. Vucāne

Veidosim 21. gadsimta latviešu valodu visi kopā.

Iesaisties terminrades procesā – iesaki, komentē, balso!

Iesaistīties terminradē