Trešdiena, 23. augusts
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 


PROTOKOLI
LZA TK protokols Nr. 6/1130 (13.09.2016)
13.10.2016

Sēde notiek 2016. gada 13. septembrī plkst. 14.00 LZA 329. telpā

Sēdē piedalās 16 dalībnieki

Sēdi vada Māris Baltiņš

Protokolē Astrīda Vucāne

 

Darba kārtībā:

  1. Iepriekšējās sēdes protokola apstiprināšana.
  2. LZA TK 70 gadu jubilejas konferences sagatavošanas gaitu.
  3. Izglītības veidu nosaukumu atveide.
  4. Par Profesiju klasifikatora aktualizēšanu.
  5. Sociālā kapitāla termini.
  6. Dažādi.

Par neierašanos uz sēdi rakstveidā ziņojis O. Bušs, A. Amoliņš, U. Cerbulis.

M. Baltiņš sāk sēdi, informējot, ka kopš iepriekšējās sēdes Terminoloģijas komisiju (TK) piemeklējis zaudējums –17. jūlijā mūžībā aizgājis Tekstilrūpniecības terminoloģijas apakškomisijas priekšsēdētājs Ivars Krieviņš, savukārt 20. jūlijā – ilggadējais Enerģētikas terminoloģijas apakškomisijas līdzpriekšsēdētājs Andrejs Zviedris. Godināsim viņus ar klusuma brīdi.

 

1. Iepriekšējās sēdes protokola apstiprināšana.

M. Baltiņš norāda, ka attiecībā uz iepriekšējās sēdes protokolu saņemti A. Amoliņa precizējumi. Pirmkārt, saistībā ar atlikto terminu jig jānoskaidro tā attiecības ar fixture un template, kuru semantiskie lauki pārklājas. Tie varētu būt viens otra paveidi, un vajadzētu noskaidrot, kurš ir virstermins. Otrkārt, protokolā jāizdara labojumi par vārda journal lietojumu. A. Amoliņš izpētījis, ka journal nav nekāds iespieddarbs vai ziņu kopojums, jo J. Dolača Mežtehnikas, mežsaimniecības un kokrūpniecības terminu vārdnīcā (1998) šim terminam vistuvākais ekvivalents pēc atbilsmes ir rēdze – ass daļa, kas saskaras ar slīdes gultņa iekšējo virsmu. Varbūt pie šiem terminiem vēl būs jāatgriežas. Tāpēc vienosimies, ka, publiskojot attiecīgo protokolu, izņemam šos terminus ārā, lai tie paliek pie atliktajiem. Citus precizējumus saņēmis neesmu.

TK locekļi apstiprina iepriekšējās sēdes protokolu.

Pirms pāriet pie otrā jautājuma, K. Timmermanis aizrāda, ka cerējis darba kārtībā redzēt trīs aktuālus terminus, par kuriem informējis TK priekšsēdētāju vasaras beigās. 10. augustā no AS «Latvenergo» saņemta vēstule, kurā norādīts, ka tiek tulkoti, adaptēti standarti. Saistībā ar to parādās trīs termini, kas attiecas ne tikai uz enerģētiku, bet visām nozarēm. Šie trīs termini ir verifikācija jeb verificēšana, testēšana (manuprāt, mērīšana) un inspekcija. Par tiem būtu jāpieņem vienots viedoklis. Vai atstājam to pie punkta Dažādi vai pārnesam uz nākamo reizi?

M. Baltiņš: laikam šis jautājums šoreiz būs paslīdējis garām. Ar inspekciju ir ļoti problemātiski, piemēram, medicīnā tā ir apskate. Šobrīd nezinu šo terminu saturu, tāpēc atliksim šī jautājuma izskatīšanu uz nākamo reizi.

TK pāriet pie darba kārtības otrā jautājuma.

 

2. Informācija par LZA TK 70 gadu jubilejas konferences sagatavošanas gaitu.

M. Baltiņš: par konferenci varu teikt, ka mums sāk nākt pirmie ziņojumi. Šobrīd ir pieci no 22, taču vismaz līdz 20. datumam jātiek skaidrībā. Tad varam pamazām virzīties uz apgādu.

Tieši pirms šīs sēdes I. Ilziņa man rādīja interesantas fotogrāfijas. Tāpēc lūdzu jūs pārskatīt arhīvus, jo attēli ir vēlami, bet ne tik viegli apzināmi. Atrasto sūtiet mums, lai varam iekļaut jubilejas izdevumā. Tas vienmēr rada patīkamāku iespaidu. TK pāriet pie nākamā darba kārtības punkta izskatīšanas.

 

3. Izglītības veidu nosaukumu atveide.

M. Baltiņš: šeit mums ir lūgums no Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM). Tas acīmredzot nepieciešams ES dokumentu terminu saskaņošanai. Šeit parādās četri termini, par kuriem vajadzētu diskutēt. Tie būtu jāsastata ar vārdu tālmācība, kas jau ieņēmis stabilu vietu. Šie termini attiecas uz jaunām studiju formām, kurām tiks piešķirti ES fondu līdzekļi, tāpēc ar tiem jābūt uzmanīgiem.

 

distributed learning

M. Baltiņš: M. Zvirbule no IZM atradusi, ka tiek lietots variants izplatīta mācīšanās, kas sastopams divos, gan ne tik oficiālu dokumentu tulkojumos. Tas, bez šaubām, ir nejēdzīgs variants. Viņa piedāvā izkliedēta mācīšanās. A. Lauzis šo terminu daudz analizējis un citos kontekstos atradis izklaidus jeb sadalītā slodze. Vai gana skaidrs būtu nevis izkliedētā, bet sadalītā mācīšanās?

L. Kauķe jautā, ar ko tas atšķiras no tālmācības? M. Baltiņš paskaidro, ka tālmācība acīmredzot ir virstermins, kas aptver visus veidus, kad cilvēks mācoties neatrodas uz vietas.

K. Timmermanis ierosina kliedmācība, kliedmācīšana. Tas būtu īsi un visu ietvertu. L. Kauķe tam piekrīt un piedāvā arī variantu klaidmācība.

M. Baltiņš iebilst, ka klaidmācība ir pārāk poētiski, bet arī izkliedētā neder. A. Lauzis tam piekrīt.

L. Kauķe: ne jau mācīšana ir izkliedēta, bet cilvēki.

M. Baltiņš: arī mācību resursi.

A. Lauzis: te svarīgi būtu pateikt, ka tās ir mācības, jo ir divas puses.

M. Baltiņš: tas būtu vislabākais, jo tur nav tikai viens, kurš māca, un otrs, kurš mācās, bet gan abas puses. Tad precīzāk būtu kliedmācības.

J. Baldunčiks iebilst, ka angļu vārdam nav tāda gara, kas mums saistās ar izkliedēšanu.

A. Lauzis: man tomēr ir šaubas par kliedmācībām. Vajag kārtīgi padomāt, jo tas būs plaši jālieto.

M. Baltiņš: var jau no tā paša veidot izkliedu mācības vai ko citu.

A. Lauzis: izkliedu izklausās pēc Endzelīna vārdnīcas.

R. Karnīte: man ir jautājums, ko kliedē un ko sadala? Ja es kā viens pasniedzējs sniedzu savu learning vienam studentam Austrijā, pieciem Japānā, tad es savu mācību izplatu vai sadalu savu kursu.

M. Baltiņš: izglītības apguvei saņem resursus no vairākām vietām.

A. Lauzis: informācija, ko saņem, tā ir dalīta.

R. Karnīte: es saņemu, ja esmu iesaistījusies, tātad es piesakos, ka studēšu distributed learning, un tad dabūju sarakstu, kur saņemšu kuru kursu. Vai tā?

A. Lauzis: tā varētu būt.

J. Borzovs: izklausās loģiski, bet tā nav. Izkliedēti ir tie, kurus māca.

A. Lauzis: tā nav, vajag paskatīties avotos. Es skatījos. Nav tā, kā J. Borzovs saka. Informāciju varu saņemt no dažādām vietām. Datorikā ir dalītas, bet tas neder, jo var pārprast.

J. Baldunčiks: skaidrs, ka klasiskā vārdnīca nepalīdz, kad vajag mūsdienīgus salikumus.

R. Karnīte: tad tā ir izkliedēta mācīšanās.

I. Ilziņa: distributed data processing datorikā ir tad, kad saņem datus no dažādām vietām.

L. Kauķe: tātad ne apmācāmie ir izkliedēti, bet resursi. Tad to izkliedēto nevar attiecināt uz mācīšanos, tad vajag pretējo, kas apkopo.

J. Borzovs: Vikipēdija distributed learning definēts šādi: «an instructional model that allows instructor, students, and content to be located in different, noncentralized locations so that instruction and learning can occur independent of time and place».

R. Karnīte: tad varētu būt sadalītās mācības. Tas kurss, uz kuru piesakos, būs sadalīts dažādās vietās.

A. Lauzis: tad labāk dalītās mācības. M. Baltiņš un J. Baldunčiks piekrīt, ka tas būs skaidrāk un loģiskāk.

TK pagaidām nolemj apstiprināt terminu dalītās mācības.

 

open learning

M. Baltiņš: šim terminam piedāvāta atbilsme atvērtā mācīšanās, laikam arī te mācības būtu labāk.

J. Baldunčiks: Lielbritānijā bija open university, kur maz bija klātienes, vairāk neklātiene. 90. gados arī Latvijā sāka pieteikties šādām studijām. Vienreiz vai divreiz gadā atbrauca pasniedzējs no Lielbritānijas, bet pamatā viss notika neklātienē.

A. Lauzis: Latvijas Universitātei (LU) ir Nacionālais atvērtās piekļuves dienests, un tur lietoti tādi termini kā atvērtā izglītība, atvērtie izglītības resursi. Tas netieši saistāms ar atvērtām mācībām.

R. Karnīte: vai izglītība ir atkarība no resursiem? Vai mācīšanās var būt atvērta vai aizvērta?

A. Lauzis: nav iespējams šo terminu visur pārtulkot vienādi. Tur, kur skatījos, tur vairāk runa par mācībām, bet daudz kur ir atvērtā mācīšanās, piemēram, Google tas lietots pat biežāk nekā mācības. ES tulkotāju prakse terminus visur tulkot vienādi neizdodas. Vienā gadījumā ir tikai no ego viedokļa, otrā – mācību sistēma.

M. Baltiņš: šeit drīzāk runa ir par mācību sistēmu, tātad te būs mācības, nevis mācīšanās. A. Lauzis iebilst, ka ne visur tas ir iespējams.

L. Kauķe: open university ir atklātā universitāte.

M. Baltiņš: tad sanāk atklātās mācības.

A. Lauzis: open learning ir jauns termins, atvērtās universitātes ir senākas.

R. Karnīte: skaidrs, ka tas nav saistītas ar open resources, bet nozīmē mācības, kurām paplašinātas iespēju robežas. Varu mācīties Amsterdamas Universitātē, bet papildus kursus ņemt kaut kur citur.

J. Borzovs: LU jau tas principā tiek īstenots caur klausītāja. Prasa vidusskolas izglītību, bet klausies, kuru kursu gribi, tikai maksā. Var arī uzreiz maģistra kursus klausīties.

M. Baltiņš: tad paliekam pie atvērtajām mācībām?

A. Lauzis: atvērto izglītību jau lieto, ir atvērtie izglītības resursi. Pārējie TK locekļi neiebilst un pagaidām pieņem terminu atvērtās mācības.

 

asnychronous learning

M. Baltiņš: šis termins ir vēl sarežģītāks. M. Zvirbule piedāvājusi atbilsmi asinhronas mācības. Ir arī asinhronizētas, bet varētu iztikt ar asinhrons.

K. Timmermanis: ja runā par elektromotoriem, tur ir asinhrons, sinhrona mašīna. Varbūt pieturēties pie viena traktējuma?

M. Baltiņš: tas ir mūsu ziņā. Ir situācijas, kur skaidri zināmas valodas tradīcijas, un tas rada precedentu.

TK vienojas pagaidām pieņemt terminu asinhronās mācības.

 

telelearning

M. Baltiņš: piedāvātais variants ir telemācības.

J. Baldunčiks: esmu pret tele.

L. Kauķe: kāpēc te neder tālmācības?

M. Baltiņš: tālmācība kā distance learning ir virstermins. Šeit tomēr notiek telekonference.

A. Lauzis: te ir iesaistīts dators un telefons.

K. Timmermanis: tele ir tas pats tāl. Latviešu valodā periodiski viens jēdziens dažādi traktēts ar diviem terminiem. Telefons jeb tālrunis. Tas pats ar televīziju un tālrādi. Mums ir tālmācība, un šeit ir tele. Ja mums ir termins tālmācība, tad tas ir tas pats, jo jēdzieniski tie neatšķiras.

A. Lauzis tam nepiekrīt. ES dokumentos tele nemaz nav lietots, ir tikai distance. Kas lieto, tie lieto šauri speciālā nozīmē, uzskatot, ka tas ir tikai viens no paveidiem, kur virstermins ir distance learning. Telelearning ir jauns termins. Nav zināms, vai tas plaši ieviesīsies vai ne, tomēr vajag paredzēt iespēju, jo tekstā var sastapt abus.

J. Baldunčiks: angļu valoda labi piecieš savu nekonkrētību, kad viens termins apzīmē piecas lietas. Kāpēc mums jābūt teicamniekiem?

L. Kauķe: te pat definīcijā pateikts, ka also called distance learning, līdz ar to tas ir tas pats.

K. Timmermanis: ja tiešām starp šiem diviem ir jēdzieniska atšķirība, tad mums enerģētikā ir distantvadība, distantaizsardzība, bet tas ir ar savu segumu, ne pārāk liels attālums, lokalizēts. Ja tur ir segums, tad lai tālmācība dzīvo savu dzīvi nu te liekam distantmācību.

A. Lauzis: tad tas būs ačgārni.

L. Kauķe: ja te ir sinonīmi, kāpēc domāt atšķirīgi?

M. Baltiņš: nav pārliecības, ka tie ir sinonīmi. Tālmācība ir plašāks spektrs.

J. Baldunčiks: distance learning saturs arī mainās, attīstoties tehnoloģijām.

M. Baltiņš: cilvēks mācās, nokārto testu tiešsaistē un iegūst izglītības punktus. Medicīnas tālākizglītībā tas ir ļoti izplatīts. Ja vēlaties CME punktus, tad varat pēc kongresa, ieiet mājaslapās un izstudēt lekcijas. Tad, kad nokārtosiet testu tiešsaistē, dabūsit sertifikātu.

A. Lauzis: telemācības visvairāk lieto medicīnā.

M. Baltiņš: tas saistīts ar to, ka ir noteiktas situācijas, piemēram, ķirurģiskās operācijas, kuras cilvēks studē tiešsaistē pa posmiem. Tā nav jebkura tālmācība. Piekrītu A. Lauzim. Ja neviļ izjūta, visi šie četri ir tālmācības veidi.

K. Timmermanis: problēma ir tāda, ka daudzās sēdēs mēģinām terminēt nedefinētus jēdzienus. Tā ir tukšrunāšana. Vajag precizēt, kur kopīgais, kur atšķirīgais.

L. Kauķe: ja reiz šķiram nozīmes, tad labāk pārsaukt distant learning par attālām mācībām.

A. Lauzis: to būs grūti izdarīt.

M. Baltiņš: tas jau ir vārdnīcās, datubāzēs.

J. Baldunčiks: cik ilgi būs telefons klasiskajā izpratnē?

M. Baltiņš: bet vai tagad telefons ir tāds, kādu saprata Bels. Vai radiotelefons? Tas ir problemātisks jautājums. Par ko vienojamies?

K. Timmermanis: mums vajag definīcijas, lai zinām, kur kopīgais un kur atšķirīgais.

TK pagaidām atliek lēmuma pieņemšanu par šo terminu.

 

4. Par Profesiju klasifikatora aktualizēšanu.

M. Baltiņš: Labklājības ministrija atsūtījusi priekšlikumus par profesiju nosaukumu maiņu. Sarakstā visur ir telesakari, lai gan tie sakari lielākoties ir lieki. Šajā saistībā U. Cerbulis no Poligrāfijas terminoloģijas apakškomisijas atsūtīja savus komentārus un jautāja, kāpēc nevar būt radiosakaru inženieris, tālsakaru inženieris u. tml.?

J. Baldunčiks: inženieri 70. gados sauca vienkārši par sakaru inženieri, bija arī Sakaru ministrija.

M. Baltiņš: ja šeit ir kods 2153, tad tas ir sakaru inženieris, bet šaurākas specializācijas.

J. Borzovs: visa problēma tā, ka savulaik šī nozare ir fundamentāli nepareizi nosaukta daudzskaitlī. Visas citas nozares ir vienskaitlī – matemātika, lauksaimniecība, bet te sakari daudzskaitlī. Citās valodās tā nav. Komunikācija būtu atrisinājusi šo pretrunu.

J. Baldunčiks: tas izrietēja no vispārīgās valodas – uzturēt sakarus. Terminoloģiju vajag balstīt uz vispārīgo valodu.

M. Baltiņš: vai mums vispār vajag tos telesakarus vai nevajag?

K. Timmermanis: man gribētos šo jautājumu sasaistīt ar to, kādus speciālistus augstskolas sagatavo. Šim nosaukumu spektram jāatbilst tam, ko pēc mācību plāna izlaiž augstskolas.

J. Baldunčiks: mums augstskolas ir pilnas ar programmām, kurās minēts bizness. Vai tas nozīmē, ka sagatavo biznesmeni?

M. Baltiņš: izglītības programmai, kuru īsteno, jāatbilst Profesiju klasifikatora kodam. Kad Ērgļu arodvidusskola uzsāka attiecīgu programmu, bija diskusijas par to, vai ir arborists vai koku kopējs.

J. Baldunčiks: ja augstskola tā liek, tad ir marketieris, nevis tirgvedis.

M. Baltiņš: šeit pirmais jautājums ir tāds – telesakari vai sakari? Otrais jautājums: vai visur, kur ir sakari, tie ir vajadzīgi? Vai telefons ir sakari?

J. G. Pommers: spriežot pēc šī saraksta, telesakari dalās vēl sīkāk.

M. Baltiņš: televīzijas sakaru inženieris jebkurā gadījumā neizklausās labi. Bet tagad, kad mums ir tāda iespēja un Profesiju klasifikatoru atjaunina, varbūt jāatmet tie nosaukumi, kas tur nav pārāk veiksmīgi.

K. Timmermanis: kādreiz katram profesijas nosaukumam gāja līdzi klasifikācijas raksturojums. Šeit tāda nav, un varam domāt, ko gribam.

M. Baltiņš: mums šeit ir jādomā, vai šie termini vispār ir pareizi būvēti. Neņemos pateikt, vai televīzijas inženieris eksistē, bet skaidrs, ka televīzijas sakaru inženieris ir neloģiski būvēts. Profesiju klasifikatora bezjēdzība ir tā, ka tur ir apskatīti un sajaukti divi jēdzieni – amats un profesija. Ja ir ģenerāldirektors, tad ģenerāldirektoram ir vietnieks par attīstību un vēl ko citu, it kā tās būtu profesijas. Ja nākamais ir direktors, tad tur ir neskaitāmi direktoru variantu. Tā ir lielākā aplamība, jo tā tad vairs nav profesija, bet amatu nomenklatūra. Ja man pastāsta, ka ir profesija «kardināls», tad es nesaprotu, kur to varu apgūt. Bet citu reliģisko konfesiju apzīmējumu tur nav.

I. Pūtele: ir tie, kuri paši iesnieguši un gribējuši Profesiju klasifikatorā iekļūt.

J. G. Pommers: kodam 2513 vajadzēja būt sakaru inženieri, kas vēlāk dalās 10 daļās. Ja visi iegūst izglītību kā inženieri, kāpēc tos jāsauc par konstruktoriem un tehnologiem. Tas ir nodarbinātības, ne izglītības jautājums.

M. Baltiņš: tie nosaukumi jau ir tulkoti.

I. Pūtele: sākumā tulkoti, tad adaptēti un papildināti.

K. Timmermanis: Baltiņa kungs jau pasvītroja, ka te ir sajaukti dalījumi. Amati jaukti ar profesijām, un profesijai var būt atšķirīgi izglītības līmeņi. Ir 4. līmeņa inženieris, un ir 3. līmeņa inženieris. Profesija ir tā, ko piešķir un ieraksta diplomā, bet amatu cilvēks ieņem citu. Par ko tad diskutējam? Par izglītību, piešķirto kvalifikāciju vai ieņemamo amatu?

M. Baltiņš: ja iepriekš ir bijis telekomunikāciju inženieris, tad varbūt arī lai paliek. Varbūt telekomunikācijas tik krasi neskaužam? Ar telesakariem tāpat lielas skaidrības nav.

Z. Broka: AkadTerm tomēr arī rakstīts, ka telekomunikācija ir jāaizstāj ar telesakariem.

J. Borzovs: par to jau paši nozares cilvēki nevar vienoties. Ir Latvijas Telekomunikāciju asociācija, bet Rīgas Tehniskajai universitātei, kas vienīgā gatavo speciālistus šajā nozarē, ir Elektronikas un telekomunikāciju fakultāte.

K. Timmermanis: vai telekomunikācija ir tas pats kas sakari?

J. Borzovs: uzskatīts, ka tas ir viens un tas pats jēdziens, bet vieni aizstāv vienu, otri – otru.

R. Karnīte: par to ir atbildīga Elektronisko sakaru, vajadzētu uzaicināt viņu cilvēkus.

M. Baltiņš secina, ka šeit vēl jānoskaidro, kuru no abiem terminiem izvēlēties, un TK pagaidām atliek turpmāku šā jautājuma izskatīšanu.

 

5. Sociālā kapitāla termini.

M. Baltiņš: kāda doktora grāda ieguvēja, kura konsultējās ar Valsts valodas centru, iesniedza garu sarakstu ar sociālā kapitāla terminiem. Tomēr tagad ierosinu izskatīt darba kārtības 6. punktu Dažādi, jo tur ir aktuāli jautājumi, par kuriem noteikti jārunā.

 

6. Dažādi.

6.1. Par t. s. bezkontakta maksājumu kartēm

M. Baltiņš: jau labu laiku ir iegājies termins bezkontakta karte. Tā ļauj norēķināties par pirkumu bez ievietošanas POS terminālī un PIN koda ievadīšanas, vien pietuvinot karti terminālim. Nesen izvērtās diskusijas par to, vai šāda veida kartes pareizāk nebūtu dēvēt par daļēja kontakta, īskontakta vai mazkontaktamaksājumu kartēm, taču tie ir maldinoši apzīmējumi, un bezkontakta karte ir skaidrs termins. Tā kā šāds jautājums tomēr parādījās, gribēju pateikt komisijas viedokli. TK locekļi piekrīt, ka šādas kartes ir saucamas par bezkontakta kartēm.

 

6.2. Kaitīgo organismu latīnisko terminu tulkošana latviešu valodā

M. Baltiņš: Augu aizsardzības dienests lūdz palīdzēt tulkot kaitīgo mikroorganismu nosaukumus latviešu valodā. Protams, varam teikt tuberkulozes nūjiņa, bet parasti tiesību aktos lieto latīnismu bināro nomenklatūru un nemēģina šos nosaukumus atveidot, jo tas var būt maldinoši. Cik konsultējos ar speciālistiem, kas darbojas medicīnas mikrobioloģijā, tad pamatnostādne ir tāda, ka latviski varam veidot slimību nosaukumus, bet ne mikroorganismu nosaukumus.

K. Timmermanis: šī pieeja tomēr ir diskutabla. Ja ir objekts un latīniskais nosaukums, tad nav labi, ka nevaram to pateikt latviski.

A. Lauzis: tad jāizveido grupa, kas pie tā strādās.

R. Karnīte: ar mērkaķiem taču galā tikām.

M. Baltiņš: mērkaķi var rādīt zoo, bet šie mikroorganismi ir tikai kā koncepts. Ģints principu tāpat nelatviskosim.

J. Baldunčiks: lauksaimniecībā un biškopībā to darām.

M. Baltiņš: ar makroorganismiem – jā, bet ne ar mikroorganismiem.

E. Vimba: šis dienests nodarbojas arī ar makroorganismiem, un attiecīgais jautājums nav dalāms. Mums jāsarakstās ar Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) cilvēkiem, kas nodarbojas ar augu aizsardzību, jo viņi ir sastapušies ar šiem jautājumiem. Ja neko nezinām par šo organismu, tad neko arī nevaram pateikt. Tas ir jautājums, ar kuru jāgriežas pie prof. Bankinas LLU. Nezinu, vai var nodalīt mikroorganismus no makroorganismiem, jo augu aizsardzības darbinieki ir saistīti ar abiem. 4. terminoloģijas vārdnīca, kas veltīta augu aizsardzībai, ir novecojusi (izdota 50. gados). Iesākumam pietiktu ar elektronisko vārdnīcu, bet vajag sponsorus un izdot vārdnīcu arī papīra formātā.

K. Timmermanis: vajag atlasi ar biežāk lietotajiem nosaukumiem un tad sākt strādāt.

E. Vimba: tagad nācis klāt daudz jaunu kaitīgu organismu, bet izlemt, kādi nosaukumi nepieciešami un kādiem varam iztikt ar latīniskiem, tas jāizšķir attiecīgajiem speciālistiem.

J. Baldunčiks: mācību grāmatās ir izlase – dažus mikroorganismus nosauc latīniski, citus arī latviski. Nav konsekvences.

M. Baltiņš: ir atsevišķas situācijas, kad šos nosaukumus var atveidot latviski, bet tur ir metodoloģiski šaubīgi aspekti. Ja mehāniski pārcelsim, tad tā būs smakojošā ksilella, un tas ir kalks. Teikt, ka tas ir īsts termins, būtu šaubīgi. Tie nosaukumi, kurus lieto latviski, tie ir iegājuši apzīmējumi, attālināti no latīniskajiem nosaukumiem un iegājuši apritē pirms 100 vai vairāk gadiem. Slimību nosaukumi ir jāatveido, bet vai šis ir tas svarīgākais nosaukums, jāskatās.

TK pagaidām atliek turpmāku šā jautājuma izskatīšanu.

 

6.3. Par termina iekšējais audits iekļaušanu AkadTerm

M. Baltiņš: esam saņēmusi priekšlikumu AkadTerm iekļaut terminu iekšējais audits, jo šā termina tur nez kāpēc nav.

R. Karnīte: pret to noteikti ir pretenzijas Ekonomikas terminoloģijas apakškomisijai, jo tā ir revīzija, nevis audits.

A. Lauzis: audits ir iekšējais, revīzija – ārējais.

R. Karnīte: mēs noteikti esam pret auditu, izpētījām arī definīcijas.  Audits ir radies no tā, ka angļu valodā ir audit, bet revīzija ir no vācu valodas.

J. Baldunčiks: Trimdas latviešu asociācija izdeva tehnikas apskatu, un tā iekšējos pārskatos ir termins revidenta ziņojums, kam pretī – auditor’s report. Pat viņi tādu auditu nelietoja.

M. Baltiņš: vārds audits ir iegājies mazliet citā nozīmē – tad, kad revīzija nav iespējama. Ir vides audits, un tur revīzija neder. Revīzija ir vairāk saistīta ar materiālo vērtību uzskaiti.

R. Karnīte: revidents kontrolē un pārbauda, dod arī padomus, bet neko neuzskaita.

TK pagaidām atliek turpmāku šā jautājuma izskatīšanu.

 

6.4. Par flip-flop ekvivalentu latviešu valodā

M. Baltiņš: flip-flop ir vasaras apavi, kur siksniņa iet starp īkšķi un kājas otro pirkstu. Tās ir kā pludmales čības, un jautājums ir, vai tās varētu saukt par jēzenēm, jo sarunvalodā šo vārdu tā arī lieto?

A. Lauzis: manā bērnībā tādas sauca par klikatām. It kā jau klikatas ir tikai no koka, bet laukos tā sauca visas.

K. Timmermanis: starppirkstu sandales.

L. Kauķe: tās ir iešļūcenes.

M. Baltiņš: iešļūcenes ir dažādas.

L. Kauķe: tad pirkstsandales.

M. Baltiņš: ir arī tādas iešļūcenes, kurām cilpa ir uz īkšķa, tāpēc tas neder.

R. Karnīte: tad varbūt īkšķenes un pirkstenes.

J. Baldunčiks: šajā sakarā gribu pateikt, ka no latviešu valodas terminoloģijas viedokļa atveide nav pareizs vārds. Šeit, piemēram, spriežam par flip-flop atveidi, bet faktiski mēs nerunājam par atveidi. Nekad tā neviens to nav lietojis.

A. Lauzis: valodnieki lieto, tas jau sen ir iesākts.

J. Baldunčiks: aizguvumu atveidei noteikti. Raini var atveidot bronzā, bet mūsu jēzenes nav atveide. Atveide ir tas, kā kuru skaņa kā atveido. Piemēram, Washington atveido kā Vašingtons. Pareizi būtu teikt latviešu atbilsme vai ekvivalents latviešu valodā.

TK pagaidām atliek turpmāku šā jautājuma izskatīšanu un vienojas, ka nākamā sēde notiks 11. oktobrī.

M. Baltiņš norāda, ka sēdes pamatjautājumi ir izskatīti un ierosina sēdi beigt.

 

Sēde beidzas plkst. 15.48.

Sēdes vadītājs M. Baltiņš

Protokoliste A. Vucāne


 Populārākie raksti
Zinātnisko grādu nomenklatūra Latvijas Republikā
LZA TK protokols Nr. 7/1131 (13.12.2016)
LZA TK protokols Nr. 4/1128 (17.05.2016)
LZA TK protokols Nr. 6/1130 (13.09.2016)
LZA TK protokols Nr. 3/1127 (12.04.2016)
LZA TK protokols Nr. 5/1129 (05.07.2016)
LZA TK protokols Nr. 2/1126 (15.03.2016)
LZA TK protokols Nr. 1/1125 (02.02.2016)
LZA TK protokols Nr. 6/1124 (22.12.2015)
LZA TK protokols Nr. 5/1123 (14.07.2015)