Piektdiena, 24. novembris
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 


PROTOKOLI
LZA TK protokols Nr. 5/1129 (05.07.2016)
05.08.2016

Sēde notiek 2016. gada 5. jūlijā plkst. 14.00 LZA Senāta sēžu zālē

Sēdē piedalās 16 dalībnieki

Sēdi vada Māris Baltiņš

Protokolē Astrīda Vucāne

 

Darba kārtībā:

  1. Iepriekšējās sēdes protokola apstiprināšana.
  2. Informācija par LZA TK 70 gadu jubilejas konferences sagatavošanas gaitu.
  3. Irānas kodollīguma termini.
  4. Dažādi.

Par neierašanos uz sēdi rakstveidā ziņojis J. Borzovs, A. Amoliņš, O. Bušs.

 

1. Iepriekšējās sēdes protokola apstiprināšana.

TK priekšsēdētājs M. Baltiņš norāda, ka saistībā ar iepriekšējās sēdes protokolu saņemti atsevišķi precizējumi, kas iestrādāti protokolā.

TK locekļi apstiprina iepriekšējās sēdes protokolu un pāriet pie otrā jautājuma.

 

2. Informācija par LZA TK 70 gadu jubilejas konferences sagatavošanas gaitu.

M. Baltiņš: atsaucība TK jubilejas konferencei ir laba. Tiem, kuri pieteikušies, būs iespēja izvēlēties – iesniegt tikai rakstu vai arī referēt. Pateicos tiem, kuri jau sadūšojušies pieteikties, un aicinu pieteikties arī citus, piemēram, J. G. Pommeru, E. Vimbu, M. Dunsku, E. Caunu. Solījušās piedalīties arī kolēģes no RTU E-studiju tehnoloģiju un humanitāro zinātņu fakultātes, kur daudzas docētājas aktīvi nodarbojas gan ar terminoloģijas teoriju, gan praksi. Tā kā pasākums varētu iznākt diezgan labs.

Tuvais plāns ir ieskats terminoloģijas jautājumu problemātikā, bet tā nav sistemātiska vēsture. Pie vēstures ķersimies klāt, kad šis būs gatavs. Mēģināju apkopot izdevumus, jo biļetenu saraksts ir zināms, bet bez biļeteniem ir vēl citi izdevumi. Tāpat liels aptvērums būtu nosaukt svarīgos lēmumus. Vai ir jautājumi?

K. Timmermanis: šā jautājuma sakarā man ir dažādas pārdomas – gan attiecībā uz to, ko pašam darīt, gan par to, kādas ir perspektīvas. Man priekšā ir M. Baltiņa maija vēstule. Te ir labi uzrakstīts par šo konferenci, kā arī minēti nosacījumi rakstu krājumam.

Pirmais jautājums: šodien teicāt, ka ir divi varianti – referēt vai nereferēt, bet no vēstules tas neizriet, tāpēc tas jāprecizē.    Otrais jautājums: sākotnējā pieteikumā izteicāmies, ka būs divi materiāli – viens par terminoloģijas vēsturi, otrs par enerģētikas terminoloģijas problemātiku, ko gatavo Z. Broka. Vēsturi esmu atlicis malā, jo vēstulē norādīts uz nākotnes darbu. Vēsture manā izpratnē ir nopietnāks, biezāks darbs, tas varētu būt izdevums ar nosaukumu «Latviešu terminoloģijas 100 gados». Ja šāds krājums top, tajā varētu būt ne vien vēsturiskie apskati par mūsu apakškomisiju un citām, bet arī ar ilustrācijas un izvērsumi, kas nav iespējami pirmajā krājumā. Konferencē diez vai dalībniekiem būs liela interese klausīties par to, kā Enerģētikas apakškomisija strādājusi 50 gados. Lielāka nozīme būtu tiem referātiem, kam ir problemātisks raksturs, un es tagad skatos uz R. Karnīti.

Pirmais jautājums: vai 11. novembra tēžu krājumā drīkst būt materiāli, kas netiek lasīti referātos? Otrais jautājums: ja būs lielais izdevums uz 100 gadiem, ātri jātiek skaidrībā par to, kas un kā notiks, jo šā izdevuma materiālu vākšana un zinātniskā un tehniskā rediģēšana prasa milzīgu darbu.

Otrs aspekts ir personīgais: ja rakstu tam simtgades krājumam, rēķinos ar 20 000 zīmēm un 10 bildēm, kas, protams, no manis atkal prasa laiku, bet laika nemaz nav tik daudz. Pavasarī jau esam atvadījušies no pieciem kolēģiem, kas saistīti ar mūsu darbību.

M. Baltiņš: protams, vēstures materiāli der arī pirmajam krājuma, bet tam ir cits apjoms un nedaudz cits raksturs. Diez vai būs pareizi autorloksnes lieluma materiālu saīsināt un pataisīt par īsrakstu. Tāpēc tie jāuzskata par diviem relatīvi saistītiem darbiem. Otram krājumam negribu stingri noteikt apjomu. Priecāšos, ka ir vismaz viena apakškomisija, kas gatava detalizēti aprakstīt savu darbību. Skaidrs, ka ar visām tā nebūs. Varbūt kāda apakškomisija aprakstīs ko tādu, kas ieies vispārējā informācijā. Vispār ļoti problemātiski ir savākt informāciju par komisiju darbību. Pēdējā rakstu krājumā «Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi» centos apkopot, kādas komisijas bijušas līdz atmodai, un tādu ir daudz. Citas kaut ko darījušas, citas vienkārši formāli bijušas. Tāpat grūti konstatēt brīdi, kad tās pazudušas.

K. Timmermanis: maza replika, kas attiecas uz tālāko krājumu, kā arī vispār uz mūsu dzīvošanu un funkcionēšanu. Mums nekad nav organizēta un taisīta Terminoloģijas komisijas kopbilde, bet par godu 70 gadu jubilejai noteikti vajadzētu tādu nogriezni.

M. Baltiņš: varbūt varam fotografēšanos noorganizēt nākamajā sēdē, jo tas ir būtiski. Par katru varam atrast daudz bilžu internetā, bet tādas, kur visi esam kopā, nepiedodami maz. Tāpat, kad būs saņemti visi referātu pieteikumi, jāizdomā, kā sakombinēt referātu secību. Tur varētu būs visas trīs grupas, ko A. Lauzis jau iezīmēja. Ja jautājumu vairāk nav, varam pāriet pie kodollīguma terminiem.

 

3. Irānas kodolīguma termini.

 

jet vane

Terminu tabulā piedāvāts variants dzinēja lāpstiņa.

E. Cauna: krieviski to atveido kā газовый руль, kas latviski būtu sprauslas lāpstiņa.

A. Lauzis: tātad sanāk, ka plūsmu kontrolē ar lāpstiņu palīdzību, nevis lāpstiņas kontrolē plūsmu.

J. Baldunčiks: tā ir kā plūsmas lāpstiņa.

K. Timmermanis: vāciski ir Strahlschaufeln, tad burtiski staru lāpstiņas.

M. Baltiņš: tā acīmredzot ir lāpstiņa, kas atrodas plūsmas ceļā, sprauslas reģionā, kas, pavēršot plūsmu, maina orientāciju.

R. Karnīte: plūsmas regulēšanas lāpstiņa?

E. Cauna: ideja ir tāda, ka ir reaktīvā plūsma, ko regulē šī lāpstiņa jet plane.

A. Lauzis: tad tā ir plūsmvirzes lāpstiņa.

E. Cauna: vienkārši plūsmas lāpstiņa.

M. Baltiņš: varbūt jāpaliek pie precīzākā varianta? Vairākums TK locekļu piekrīt otrajam variantam un pagaidām apstiprina terminu plūsmvirzes lāpstiņa.

 

J. G. Pommers: jautājums par terminiem kopumā. Vai ir kāds, ko varam uzskatīt par autoru, kam vajadzīgi šie termini? Kāpēc viņu šeit neredz?

M. Baltiņš: šie cilvēki atrodas Briselē. Viņi nav attiecīgo tehnoloģiju speciālisti, bet vienkārši godprātīgi caurskatījuši dokumentu un identificējuši problemātiskās vietas. Tāpēc arī mums ir tik sarežģīti skatīt šos terminus. Paši termini ir no Irānas kodolīgumā, kurā apņemas ierobežot šādas tādas lietas, un ES apsola nelikt šķēršļus.

 

jig

Terminu tabulā dots variants spīle.

E. Cauna: pašā dokumentā atradu, ka īstais termins ir jig grinder, kas tulkots kā profilslīpmašīna. Nezinu, kāpēc mūsu tabulā dota spīle. Krieviski tas ir координатно-шлифовальный станок. Vikipēdijā rakstīts, kas tas ir ļoti sarežģīts darbagalds, kas ļauj veidot komplicētus profilus.

A. Lauzis: tā ir koordinātu slīpmašīna.

J. G. Pommers: nezinu, vai tas ir tas, par ko spriežam, bet Politehniskajā vārdnīcā jig ir džiga.

E. Cauna: jig pats par sevi ir šablons, pēc kura kaut ko dara. Termins jig dokumentā ir divās vietās, vienā kā jig grinder, otrā – kur vienkārši dots uzskaitījums sagatavēm.

J. Baldunčiks: tas nozīmē, ka jāpievērš uzmanība visai rindkopai. Tā visa ir saistīta ar ražošanas procesu un darbgaldiem.

K. Timmermanis: paskatāmies vācisko variantu, kas ir werkzeugführen de Vorrichtung. Tas ir tuvāks tam krievu variantam. Koordinātu vadāms darbagalds?

J. G. Pommers: gandrīz visi darbgaldi ir vadāmi.

K. Timmermanis: Vorrichtung ir ierīce, pierīce.

E. Cauna: jig ir 50 atbilsmes, katrā nozarē sava.

R. Karnīte: jāsaprot, kas jig ir šeit. Ja jig ir šablons, tad mašīna, kas to gatavo, ir kaut kas cits. Varbūt tas vienkārši ir žargons.

J. Baldunčiks: angļu valodā nešķir žargonu no terminoloģijas. Jig ir minēts daļā, kur runa par mehānismiem.

E. Cauna: vai saucam to par šablonu? Jo definīcijā rakstīts, ka tas ļauj veidot sarežģītus profilus.

R. Karnīte: jautājums paliek, kurš termins tieši ir nepieciešams: jig vai jig grinder?

E. Cauna: abi. Bet neticu, ka šādas iekārtas mums iepriekš nav bijušas.

M. Baltiņš: iespējams, nav bijis tāds sastatījums ar angļu vārdu. Bet par šo terminu vēl ir daudz neskaidrību.

Pēc A. Amoliņa priekšlikuma TK nolemj atlikt šo terminu precizēšanai.

 

journal

Terminu tabulā piedāvāts variants vārpsta.

J. G. Pommers: nav skaidrs, kā te var nonākt pie šī varianta, jo vārpsta nav ne journal, ne Zapfen.

K. Timmermanis: te mums būtu jāņem speciālās angļu vārdnīcas ar skaidrojumiem vairākās valodās, bieži tur ir arī zīmējumi, jo citādi mēs jau trešo reizi šādi mokāmies.

E. Cauna: tekstā tas norādīts kā swing or journal diameter.

A. Lauzis: šeit izskatās, ka tas ir nevis pamatvārds, bet īpašības vārds, kas raksturo diametru. Tas var būt kaut kas cits, ne vārpsta, jo tas nav vārdkopas pamatvārds, bet gan terminelements.

J. Baldunčiks: nedrīkstam šos terminus skatīt izrauti, tie jāskatās tekstā.

R. Karnīte: journal varbūt saistīts ar reģistru.

J. G. Pommers: jā, tas var būt ar normatīvu raksturu.

E. Cauna: journal diameter krieviski ir диаметр шейки вала.

M. Baltiņš: vai tas ir rumbas diametrs?

R. Karnīte: varbūt normatīvais diametrs?

J. G. Pommers: tā nav detaļa.

M. Baltiņš: kādai rotējošai detaļai diametrs ir tāds vai citāds. Ja lielāks, tad uz to attiecas ierobežojumi.

R. Karnīte: tad tas ir normatīvais diametrs. J. Baldunčiks un E. Cauna tam nepiekrīt, jo dots tehniskais raksturojums.

E. Cauna: krieviski viens pats journal ir шейка, шейка валка, крестовина.

M. Baltiņš: tad tas ir rumbas vai kakliņa diametrs.

J. Baldunčiks: tekstā diametrs minēts kopā ar diviem – swing un journal.

M. Baltiņš: tad viens varētu būt iestādījuma diametrs, bet otrs – kakliņa diametrs.

A. Lauzis: iestatījuma, nevis iestādījuma.

M. Baltiņš: tātad sanāk, ka swing diameter ir iestatījuma diametrs, bet journal diameter kakliņa diametrs.

E. Cauna: arī swing šajā dokumentā ir nepareizi iztulkots kā šarnīrs.

K. Timmermanis: ir vārpsta un kakliņš, kakliņu aptver gultnis. Tad tas ir kakliņdiametrs vai gultņdiametrs?

J. Baldunčiks: vai gultņvietas diametrs?

E. Cauna: es teiktu, ka kakliņdiametrs. Mašīnbūvē ir kakliņš.

M. Baltiņš: tad var ieteikt [ass] kakliņa diametrs.

Pēc A. Amoliņa priekšlikuma TK tomēr nolemj atlikt šo terminu precizēšanai.

 

mandrel

Tabulā piedāvāti varianti tapne un serdenis, kā arī norādīts, ka Mašīnbūves terminu vārdnīcā šā termina atbilsme ir tapnis.

J. G. Pommers: tapnis ir pareizais variants.

M. Baltiņš: vai serdenis ir sinonīmisks variants?

A. Lauzis: šajā kontekstā tas noteikti ir tapnis.

J. G. Pommers: serdenis ir tad, ja tam kaut kas ir apkārt.

K. Timmermanis: bāzes vārds ir tapnis.

A. Lauzis: amatnieki vēl kādreiz teica dornis.

TK apstiprina terminu tapnis.

 

manned aircraft

Terminu tabulā doti varianti pilotējams gaisa kuģis, cilvēka vadīts gaisa kuģis, gaisa kuģis ar pilotu kabīnē un pilotvadīts lidaparāts.

J. Baldunčiks: pareizs ir variants pilotvadīts lidaparāts.

A. Lauzis: tulkotājiem uzspiests termins gaisa kuģis.

M. Baltiņš: Civilās aviācijas vārdnīcā ir gaisa kuģis, savukārt militāristi stingri pateica, ka ar kuģiem nelidos.

J. Baldunčiks: padomju laikos bija zināms, ka juridiski lidmašīna ir gaisa kuģis (воздушное судно). To mēs varam likt Juridiskajā vārdnīcā, bet ne Tehniskajā vārdnīcā.

M. Baltiņš: NATO vārdnīcā ir lidaparāts.

K. Timmermanis: vāciskais variants ir vispareizākais – pilotējams lidaparāts. Tam piekrīt E. Cauna, J. Baldunčiks un A. Lauzis. J. G. Pommers vēlas noskaidrot, vai pilotējams nozīmē, ka tur iekšā ir cilvēks. Varbūt cilvēks, kas to vada, atrodas ārā.

Pārējie apstiprina, ka tas nozīmē pilota klātbūtni. A. Lauzis papildina, ka pilots nebūs tālvadāmam lidaparātam.

TK apstiprina terminu pilotējams lidaparāts.

 

maraging steel

Terminu tabulā doti varianti leģēts tērauds vai martensīta tērauds.

M. Baltiņš: skaidrs, ka tas ir pastiprināts tērauds, bet vai leģēts un martensīta tērauds ir viens un tas pats?

J. G. Pommers: martensīta tērauds ir tāds, kura ražošanai izmanto martena krāsnī, bet leģēts tērauds ir jebkurš tērauds, kam piejauktas dažādas daļas, ķīmijas.

M. Baltiņš: tātad leģēts tērauds ir jebkurš tērauds ar piedevām? J. G. Pommers to apstiprina.

K. Timmermanis: šim tēraudam ir pastiprināta cietība. Varbūt var teikt martensīta tehnoloģijā pastiprināts tērauds? Vai martena krāsnī? Bet leģēšana jāatmet.

A. Lauzis un K. Timmermanis ierosina variantu martensīttērauds vienā vārdā.

M. Baltiņš: vai martena un martensīta ir viens un tas pats?

E. Cauna: martensite ir Mašīnbūves terminu vārdnīcā kā martensīts.

K. Timmermanis: tehniski precīzi būtu martencietināts, jo runa ir par stiprināšanu.

E. Cauna: angļu vārds maraging ir sapludinājums no martensitic un aging, tas ir kompozīttermins. Līdz ar to martencietināts būtu pareizi. Arī pārējie TK locekļi tam piekrīt un pagaidām apstiprina terminu martencietināts tērauds.

 

microwave accelerating cavity

Terminu tabulā piedāvāti varianti mikroviļņu paātrinošais iedobums un mikroviļņu paātrinātājrezonators.

R. Karnīte: nav skaidrs, ko tieši paātrina. Vai mikroviļņus?

A. Lauzis: tos paātrināt nevar. Drīzāk ar to palīdzību paātrina.

J. Baldunčiks: tās ir mašīnas, kuru princips pamatojas uz microwave accelerating.

A. Lauzis: es rakstītu mikrovilniskais, bet cilvēkiem nepatīk.

J. G. Pommers: šeit saprotams, ka paātrina mikroviļņus.

K. Timmermanis: jāpaskatās vācu versija – Beschleuniger, der auf Hohlraum-resonatoren basiert. Sanāk paātrinātājs, kas bāzējas uz cauruļrezonatoriem, cauruļrezonatortipa paātrinātājs.

J. Baldunčiks: principā domāts dobums.

A. Lauzis: dobumrezonators.

K. Timmermanis: dobumrezonances paātrinātājs.

E. Cauna: kur parādās rezonance?

M. Baltiņš: rezonanci ierosina mikroviļņi.

J. G. Pommers: angļu valodā tas neparādās.

E. Cauna: šis termins salikts no vairākām lietām. Radio frequency cavity ir metālisks dobums, kurā ir elektromagnētisks lauks. Šādus dobumus izmanto, lai paātrinātu daļiņas, un tās šeit paātrina ar mikroviļņu palīdzību.

A. Lauzis: tad paātrinātājdobums.

M. Baltiņš: kopā tad sanāk mikroviļņu paātrinātājdobums?

A. Lauzis: tāpēc jau es teicu, ka labāk būtu mikrovilniskais paātrinātājdobums.

M. Baltiņš: mikrovilniskais nebūs labi, skan samāksloti.

A. Lauzis: tad jāatstāj mikroviļņu. Tieši par šo tematu runāšu savā referātā novembra konferencē.

E. Cauna: varbūt otrādi – mikroviļņu paātrinošais dobums?

A. Lauzis: tad atkal izlasīs, ka paātrina mikroviļņus.

M. Baltiņš: būs tas pats kas ar bērnu ādas cimdiem.

J. G. Pommers: vai bērnu aknu desu.

M. Baltiņš: ja uztveram, ka aknu desa ir vienots priekšmets, tad pārpratumi nerodas.

J. Baldunčiks: nesen bija diskusijas par līgavas minikleitu. Daži valodnieki uzsvēra, ka mini jāieliek sākumā, jo ir taču līgavas kleita.

M. Baltiņš: tas pats bija ar Āzijas cūku mēri vai Āfrikas zirgu mēri. Daži apgalvoja, ka vajagot teikt nevis Āfrikas zirgu mēris, bet gan zirgu Āfrikas mēris.

A. Lauzis: tāpat bija ar Valsts zāļu aģentūru. Nepatika valsts zāles, tagad dabūja Zāļu valsts aģentūru.

M. Baltiņš: šeit gan ir cits jautājums, jo toreiz Valsts kancelejas juristi uzstāja, ka valsts aģentūra ir nedalāms savienojums. Bet, atgriežoties pie izskatāmā termina, vai paliekam pie mikroviļņu paātrinātājdobuma? TK piekrīt un vienojas pagaidām apstiprināt terminu mikroviļņu paātrinātājdobums.

 

M. Baltiņš ierosina pāriet pie pēdējā darba kārtības punkta.

 

4. Dažādi.

 

4.1. Peldlīdzeklis U-tube

M. Baltiņš: esam saņēmuši e-pasta vēstuli ar lūgumu, kā pareizi saukt peldlīdzekli U-tube. Tā ir vienvietīga piepūšama puslaiva (forma atgādina uz pusēm pārgrieztu laivu), kurā makšķernieks sēž kā krēslā, kājas ir ūdenī. Angliski tā tiek saukta par float tube, belly boat vai U-tube. Ierosinātā atbilsme ir vienvietīga puslaiva, bet varbūt labāk būtu pakavlaiva.

K. Timmermanis: noteikti pakavlaiva, jo puslaiva ir nonsenss. J. Baldunčiks piekrīt, ka pakavlaivai ir pamats. Arī pārējie TK locekļi piekrīt šim variantam un apstiprina terminu pakavlaiva.

 

4.2. Profesijas nosaukums rigger

M. Baltiņš: rigger ir pasākumu iekārtu montieris. Ja pasākumam nepieciešama pārvietojamā skatuve un pārvietojamās ierīces, šie cilvēki sagatavo aprīkojumu. Jautājuma iesniedzēji piedāvā variantu pasākumu piekares un celšanas iekārtu iekāršanas speciālists, kas ir sarežģīts un neatbilstošs, savukārt Labklājības ministrija (LM) ieteikusi variantu takelētājs, bet takelāža ir kaut kas cits.

A. Lauzis: takelāžu var saprast dažādi – šaurāk un plašāk.

M. Baltiņš: arī uz zemes?

J. Baldunčiks: takelētāji uzliek arī mastus.

E. Cauna: bet tas ir jūrniecībā. Tad jau drīzāk skatuves montieris.

I. Pūtele piekrīt, ka takelētājs saistās ar jūrniecību.

J. Baldunčiks norāda, ka montēšana būtu aptverošāks apzīmējums. A. Lauzis iebilst, ka pārāk vispārīgs. M. Baltiņš ierosina, ka varētu pielikt kaut ko klāt.

TK nevienojas par noteiktu atbilsmi un atliek šā termina izskatīšanu.

 

M. Baltiņš: saistībā ar profesijām vēlos vērst uzmanību uz to, ka stājies spēkā jaunais Statistikas likums, līdz ar to tiek pārskatīts Profesiju klasifikators. Šodien sazvanīju LM, kas solīja atsūtīt aktuālo informāciju. Pēdējā laikā šajā dokumentā ir šausmīgas kļūdas. Piemēram, radiogrāfers ir atbaidošs nosaukums. Tāpat Profesiju klasifikatorā minēti visu veidu direktora vietnieki, lai gan pietiktu ar vienu. Nav svarīgi, vai vietnieks atbild par ražošanu vai realizāciju, jo tā ir informācija, ko liek amata aprakstā.

I. Pūtele: tur amats jaukts kopā ar profesiju.

K. Timmermanis: esmu sev apsolījis tur nekad neskatīties, jo tas ir muļķību sakopojums. Bet tāpat praksē dažādās organizācijās visus šos savdabīgos nosaukumus mēs atradīsim.

E. Cauna: tāpēc, ka tie obligāti jālieto darba līgumā.

K. Timmermanis: problēma jau tā, ka tur nav definīciju.

M. Baltiņš: standarts ir tikai daļai, ne visiem. Atcerieties, mums kādreiz nāca un stāstīja, ar ko atšķiras kouči, mentori un supervizori un ar ko vieni ir labāki par otriem.

J. Baldunčiks: viņi stāstīja gan, bet mēs tā arī nesapratām, ar ko atšķiras.

M. Baltiņš: vismaz panācām, ka supervizori ir pārraugi, bet cik viņi bija neapmierināti. Daudzreiz termins ir, bet saturs neskaidrs.

R. Karnīte: piemēram, neviens nezina, kas ir pašnodarbinātais Latvijā. Vienā definīcijā saka, ka tas ir tāds, kas nodarbina citus, otrā – ka nenodarbina. Tad raksta, ka tā ir fiziskas personas ekonomiskā/saimnieciskā darbība. Man vajadzēja uzrakstīt dokumentu par pašnodarbinātajiem, bet pie definīcijas tā arī nenonācu.

M. Baltiņš norāda, ka sēdes pamatjautājumi ir izskatīti un ierosina sēdi beigt.

TK locekļi vienojas nākamreiz sanākt 13. septembrī.

 

Sēde beidzas plkst. 15.35.

Sēdes vadītājs M. Baltiņš

Protokoliste A. Vucāne


 Populārākie raksti
Zinātnisko grādu nomenklatūra Latvijas Republikā
LZA TK protokols Nr. 7/1131 (13.12.2016)
Terminu izstrādes, pieņemšanas, apstiprināšanas, publiskošanas un grozīšanas procesa apraksts
LZA TK protokols Nr. 6/1130 (13.09.2016)
LZA TK protokols Nr. 2/1126 (15.03.2016)
LZA TK protokols Nr. 5/1129 (05.07.2016)
LZA TK protokols Nr. 3/1127 (12.04.2016)
LZA TK protokols Nr. 6/1124 (22.12.2015)
LZA TK protokols Nr. 4/1122 (26.05.2015)
LZA TK protokols Nr. 4/1128 (17.05.2016)