Otrdiena, 30. maijs
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 


PROTOKOLI
LZA TK protokols Nr. 4/1128 (17.05.2016)
17.06.2016

Sēde notiek 2016. gada 17. maijā plkst. 14.00 LZA Senāta sēžu zālē

Sēdē piedalās 12 dalībnieki

Sēdi vada Māris Baltiņš

Protokolē Astrīda Vucāne

 

Darba kārtībā:

  1. Iepriekšējās sēdes protokola apstiprināšana.
  2. LZA TK 70 gadu jubilejas konference 11. novembrī.
  3. Irānas kodollīguma termini.
  4. Dažādi.

 

Par neierašanos uz sēdi rakstveidā ziņojis U. Cerbulis, R. Karnīte.

Sēdes sākumā TK priekšsēdētājs M. Baltiņš aicina apsveikt ilggadējo aktīvo TK dalībnieku K. Timmermani ar Atzinības krusta saņemšanu. TK locekļi sveic K. Timmermani, uzsverot, ka viņš pilnībā atbilst Atzinības krusta devīzei «Godprāta ļaudīm», tostarp ar savu principālo attieksmi pret terminiem. K. Timmermanis pateicas izvirzītājiem, atbalstītājiem, šķirotājiem un apsveicējiem.

 

1. Iepriekšējās sēdes protokola apstiprināšana.

M. Baltiņš norāda, ka attiecībā uz iepriekšējās sēdes protokolu saņemts viens būtisks komentārs no J. G. Pommera par ātrspoli.

TK locekļi apstiprina iepriekšējās sēdes protokolu un pāriet pie otrā jautājuma.

 

2. LZA TK 70 gadu jubilejas konference 11. novembrī

M. Baltiņš paskaidro, ka saistībā ar TK jubilejas konferenci mainījusies viena būtiska detaļa, proti, konference notiks 11. novembrī, nevis 4. novembrī, kā bija plānots iepriekš. Konferencei ir vairāki mērķi: pirmkārt, parādīt, ka komisija ir ražīgi strādājusi; otrkārt, ka tā joprojām ir dzīva un darbojas.

Šobrīd jāpārrunā konferences saturs. Pašlaik konferencē referēt pieteicies K. Timmermanis ar Z. Broku, arī I. Krieviņam ir ierosinājumi, un A. Lauzis atsūtījis savus ieteikumus. Varu pastāstīt par savu ienākšanu Medicīnas terminoloģijas apakškomisijā. Pēc tam konferences krājumā būs jāuzraksta apkopojoša informācija uz līdz 20 lapām. Tomēr jāņem vērā, ka visu ar vēsturi piepildīt nevar.

A. Lauzis ir ierosinājis trīs jautājumus: 1) vārdkopterminu pamatmodeļu attīstība un problēmas; 2) vispārīgo zinātnes un tehnikas terminu saskaņošana starp nozarēm; 3) terminoloģija populārzinātniskajā un enciklopēdiskajā darbībā. Būtu ļoti labi, ja vēl citi gribētu pietiekties runāt par šiem jautājumiem.

J. Borzovs ir pareizi vērsis uzmanību uz to, ka vajadzētu panākt, lai rakstu krājums tiek indeksēts, jo pretējā gadījumā mūžīgais jautājums ir par to, kur ir labās terminoloģijas publikācijas. Tas gan mazāk attiecas uz valodniekiem, bet vairāk uz nozares speciālistiem. Vēlos uzklausīt jūsu domas un pēc tam sagatavošu apkārtrakstu, kuru izplatīšu ne tikai iekšējam lokam, bet citās valodnieku aprindās un augstskolās, kur aktīvi docē terminoloģiju.

K. Timmermanis: jautājums ir būtisks un risināms, jo kā nekā no 1946. gada ir pagājuši 70 gadi. Ir doma par rakstu krājumu tas ir labi. Bet es ierosinu dalīt lietu divās daļās. 70 gadi ir 70 gadi, minētie referāti labi iederēsies. Tur viss notiktu tā, kā konferencēs parasti notiek. Būtu darba kārtība ar tēmas nosaukumiem, būtu labi arī īsas tēzes. Taču, kas attiecas uz rakstu krājumu, tad vajadzētu tādu plašāku, nopietnāku krājumu ar ilgāku sagatavošanās laiku. Tur tad būtu gan tekstuālā, gan grafiskā daļa. Dažādos TK darbības posmos bijuši dažādi vadītāji, tiem arī tur vajadzētu figurēt. Tāpat krājumā jābūt dažādiem attēliem no jubilejām, ekskursijām un konferencēm, kas šajā laikā bijušas.

Viens ir konference, otrs – krietni lielāks rakstu krājums apjoma ziņā. Piecas lapas šajā gadījumā ir ļoti maz. Šādu rakstu krājumu uztaisīt ir sarežģīts, darbietilpīgs process, un, ja nav finansiālu spēku, līdz novembrim to būs problemātiski izdarīt. Tāpēc šo krājumu iesaku piesaistīt diviem datumiem un izdot 2017. gada beigās, ievadā norādot, ka tas saistīts ar TK 70 gadiem un valsts simtgadi.

Tā kā pat jaunā enciklopēdija pamatā būs elektroniski, mums arī elektroniskā forma būs automātiski, vēl vajadzētu pustūkstoti eksemplāru papīrā, lai saglabājas. Vēl jādomā par tādiem jautājumiem kā izplatīšanas mehānisms, prognozējamās izmaksas, finansēšanas avoti, redkolēģijas sastāvs. Norises vieta ir atrisināta, bet jādomā, vai būs kafijas pauze un noslēguma bankets. Vai apakškomisiju locekļi tiks uzaicināti automātiski un kādā formā? Īpaši būtu jāuzaicina seniori. Vai paredzēts veterānu apbalvošanas pasākums? Par šiem jautājumiem jāvienojas stratēģiski, un tad var iet tālāk.

M. Baltiņš: man šī doma patīk. LZA vēsturē TK vēsture tikpat kā nav pieminēta. Vairāk biļetenu un vārdnīcu uzskaitījums nekā kaut kas cits. Nav norādīti cilvēki, kas tur darbojušies. Ja K. Timmermaņa ierosinātais modelis tiek akceptēts, tad varam vienoties, ka orientējamies uz diviem mērķiem. Pirmais ir īsrakstu krājums, kas iznāktu uz šo konference. Raksta apjoms būtu piecas lapas, kur tomēr var kaut ko uzrakstīt. Pēc tam izveidojam nopietnu TK vēstures un darbības apcerējumu, kas būtu neatkarīgs no konferences. Tas gan būtu piesaistīts konferencei, bet tam nav jābūt nodrukātam uz 11. novembri.

Ja esam vienisprātis par šo modeli, tad varam sadalīt darbus. Aicināsim uz redkolēģiju tos, kas vēlas darboties. Esmu ticies ar Latviešu valodas institūta direktori I. Jansoni. Viņa palūgs V. Skujiņas vīram pameklēt kādas fotogrāfijas. Lūgšu arī I. Pūtelei pārskatīt fotogrāfiju krājumus.

I. Pūtele: daudz to fotogrāfiju nav. Mums nav no sēdēm un konferencēm, vairāk ir saviesīgās.

M. Baltiņš: man ir dažas no V. Skujiņas apaļās jubilejas.

K. Timmermanis: arī man ar V. Skujiņas dzīvesbiedru ir labi kontakti. Manā arhīvā ir bildes no V. Skujiņas jubilejām, kā arī bildes no apakškomisijas darba.

M. Baltiņš: K. Timmermanis ir izvirzījis skaidrus uzstādījumus. Kāds ir pārējo viedoklis?

J. Borzovs: K. Timmermanis piedāvā labāko, ko var iedomāties. Bet laika trūkuma dēļ mums jāizdara vismaz kaut kas labs, jo citādi būs nulle.

M. Baltiņš: uz novembri būs īsrakstu kopojums. Tuvākajā laikā izsludināsim termiņus, kad jāizsūta referātu pieteikums un rakstiņš.

J. Borzovs: programma maksimums būtu pieteikties indeksācijai. Nav tā, ka tikai raksti angļu valodā tiek indeksēti. Prasība ir tāda, lai būtu kopsavilkums angliski. Redakcijai būtu jāpanāk, lai raksti nonāk indeksos.

M. Baltiņš: piemēram, Daugavpils Universitāte to ir veiksmīgi panākusi, un tas noteikti nav pārcilvēcīgs darbs. Galvenais to izdarīt vienreiz, pēc tam jau tas ir automātiski.

J. Borzovs: lietuviešiem 30 žurnāli ir indeksos, Igaunijai mazāk, bet Latvijai vispār – trīs žurnāli. Nav tas neizdarāmi, galvenais indeksatori grib, lai žurnāls iznāk regulāri un periodiski.

M. Baltiņš: kādas vēl ir domas? Tātad rezumēšu punktu: ir viens rakstu krājums, uz kuru aicināšu rakstīt par terminoloģijas problēmām no savu nozaru vēstures, bet komisijas vēsturei būs tikai ievadraksts, jo pati vēsture tad koncentrētos uz krājumu 2017. gadā.

E. Cauna: tātad veidojas divas līnijas: vēsturiskā un zinātniskā. Kas būs ar zinātnisko? Jo katrai valodai ir uzrakstīts specifisks pētnieciskais darbs, un no tā kaut kas parādās apakškomisiju darbībā. Jautājums ir, kāda izskatās mūsdienu latviešu terminoloģija?

M. Baltiņš: ja aicinām rakstītājus, tad dodam tematiskas ievirzes, ko gribam no viņiem sagaidīt, citādi konference būs raiba. Bez vēstures grūti iztikt, jo latviešu teorija radusies vēsturiskās pieredzes rezultātā.

A. Lauzis: varbūt jādigitalizē galvenie lēmumi? Tad varētu veidot pārskatu par lēmumiem, protokolu izrakstiem. Tāds materiāls būtu noderīgs.

M. Baltiņš: savulaik izskatīju visu to daļu, kas nodota LZA TK arhīvā, no 1945. gada līdz 1960. gadam. Jo 1946. gada komisijai bija priekštecis – Izglītības tautas komisariāta Latviešu valodas pareizrakstības un terminoloģijas komisija, kas kaut ko darīja arī terminoloģijas jomā. Līdz 1960. gadam LZA TK skaitījās pakļauta LZA prezidijam, pēc tam tika pārlikta uz Literatūras un valodas institūtu. Nākamās lietas glabājās institūtā, tagad ir komisijā, taču ne visas ir labi digitalizējamas. Par daudzām sēdēm ir tikai dalībnieku saraksti un termini. No tiem grūti gūt pārskatu, kā modeļi mainījās. Ir dažas apakškomisiju mapes, kur ir tikai lapa ar cilvēku parakstiem, kas ir vienkārši pamats grāmatvedības darbībām. Tāpat protokolu rakstīšanas stils ir dažāds. Tas ir birokrātiski slikts stils, ja rakstīts, kas runāja, bet nav teikts, ko tieši teica. Ja tur ir bijis diskutabls jautājums, tad tādam protokolam vēsturē nav jēgas. Digitalizēšana ir laba, jo ir virkne sarakstu, kas nekad nav kļuvuši par biļeteniem.

Tātad saprotu, ka gribam arī zinātnisko pusi – teoriju, principus, pēc kuriem strādājuši apakškomisiju dalībnieki. Piedāvāsim tematiskos jautājumus, kas saistīti ar un ap terminoloģiju. Citādi pieteiksies valodnieki, kas grib kaut ko uzrakstīt, bet nav strādājuši ar terminiem.

K. Timmermanis: izejam no tā, ka ir divas daļas. Ir konference, un ir rakstu krājums. Tā kā TK ir 70 gadu, noteikti bez vēsturiskā aspekta neiztiksim. Pirmajā noteikti vajadzīgs pietiekami aptverošs ievadreferāts. Taču tas neizslēdz to, ka materiāls paplašinātā veidā būs rakstu krājumā. Mutiski noklausīsies konferencē, bet rakstu krājumā labi iekļausies kopējais pārskats.

Jautājums par komisijām – būs viena, kas organizēs abus pasākumus? Vai tagad par rakstu krājumu klusējam vai arī darām zināmu par abiem?

M. Baltiņš: darām zināmu par abiem, jo citādi tas mulsinās cilvēkus, un tas laiks jau arī nav tik liels. Redkolēģija būs viena, tajā, protams, būšu es. Gribu noteikti uzaicināt arī J. Baldunčiku. Kas vēl varētu darboties?

K. Timmermanis: labprāt darbošos, vienīgi ar lasīšanu un rediģēšanu man šobrīd ir problēmas redzes dēļ.

M. Baltiņš: ir lietas, kur svarīga pieredze un stratēģiskais skats. Mums vēl vajag paplašināt cilvēku loku. Šobrīd skatos uz L. Kauķi, kas praktiski saskaras ar terminoloģiju. Būtiski zināt, kā darbojas cilvēki, kuru labā strādājam.

L. Kauķe: noteikti varu redakcijas darbā iesaistīties, apdomāt, kā tas ir no terminoloģijas lietotāja viedokļa.

M. Baltiņš: tāpat gribu lūgt iesaistīties A. Lauzi, jo viņš ir tuvu tam, kur terminoloģija top Eiropā, proti, Luksemburgā.

A. Lauzis: Jāuzaicina cilvēki no Eiropas Parlamenta, Padomes, kas tieši darbojas ar terminiem.

M. Baltiņš: protams, gribu arī viņus uzaicināt.

E. Cauna: cik referātu ir plānoti? Ja konference notiek vienu dienu, tad maksimums 20.

M. Baltiņš: ja katrs referē 15 minūtes, tad tās ir sešas stundas. Dot tikai 10 minūtes ir par maz.

I. Virbule: bet vajag saprātīgu cilvēku skaitu, ja cilvēki viens otram galā referē. Turklāt daudzi neiekļaujas laikā.

M. Baltiņš: tāpēc vajag īsrakstu krājumu. Varbūt kāds, kas uzrakstīs, nemaz negribēs referēt. Kad redzēsim, kādi pieteikumi ienāk, būs jāsadala. Lai nav tā kā sliktās konferencēs, kur referāti salikti pēc alfabēta neatkarīgi no tā, par ko runā.

Vienojušies par galvenajiem darbības punktiem, TK locekļi pāriet pie nākamā darba kārtības punkta apspriešanas.

 

3. Irānas kodollīguma termini.

TK turpina iepriekšējā sēdē iesākto Irānas kodolīguma terminu apspriešanu.

 

exchange tray column

Terminu tabulā piedāvāti varianti apmaiņas šķīvju kolonna, maiņkolonna vai maiņšķīvju kolonna.

A. Lauzis: vai maiņa neattiecas uz kolonnu?

M. Baltiņš: tad maiņkolonna vai šķīvju maiņkolonna? Tad tie ir šķīvji, kas apvienoti kolonnā.

E. Cauna: drīzāk maiņkolonna.

L. Kauķe: varbūt domāta nomaiņa vai apmaiņa? Tad tos šķīvjus visu laiku apmaina.

E. Cauna: krieviski tur ir обмен, nevis замена vai смена. Tas ir plūsmas process.

M. Baltiņš: kaut kas tiek aizvākts, bet kaut kas pievadīts.

L. Kauķe: tad jau tā viela tiek nomainīta.

M. Baltiņš: drīzāk viena apmainīta pret otru.  Tad jau drīzāk apmaiņas kolonna.

K. Timmermanis: nomaiņa, apmaiņa, samaiņa, tad jau labāk lai ir maiņkolonna.

A. Lauzis: maiņa gan ir tādos gadījumos, kad kaut kas mainās pats. Šeit es drīzāk teiktu apmaiņas šķīvjkolonna. E. Cauna un K. Timmermanis tam piekrīt.

TK pagaidām nolemj apstiprināt terminu apmaiņas šķīvjkolonna.

 

exploding bridge

Terminu tabulā dots variants detonētājtiltiņš. K. Timmermanis aizrāda, ka pēc vācu valodas sanāk otrādi – tiltiņdetonators. Pārējie tam piekrīt un pieņem terminu tiltiņdetonators.

 

exploding bridge wire

M. Baltiņš: pēc iepriekšējā parauga sanāk tiltiņdetonatora vads. Pārējie TK locekļi to apstiprina un pieņem terminu tiltiņdetonatora vads.

 

exploding foil initiator

Terminu tabulā piedāvāti divi varianti: folijas detonators vai folijdetonators. M. Baltiņš: vadoties pēc modeļa iepriekšējā terminā, šeit sanāk folijdetonators. Pārējie TK locekļi tam piekrīt un apstiprina terminu folijdetonators.

 

figure of merit

M. Baltiņš: terminu tabulā piedāvāts variants labuma skaitlis. Bet vai tāds tiešām figurē?

E. Cauna: 1968. gada elektronikas terminu vārdnīcā terminam коэффициент добротности dota atbilsme labuma skaitlis.

TK apstiprina terminu labuma skaitlis.

 

firing set         

Terminu tabulā piedāvāti vairāki varianti: spridzināšanas ierīce, spridzinātājierīce, kā arī palaišanas ierīce vai palaidējierīce.

A. Lauzis un K. Timmermanis atbalsta salikteņa lietojumu.

M. Baltiņš: šajā gadījumā tā visdrīzāk ir ierīce, kas iniciēs procesu. Tātad palaidējierīce.

TK apstiprina terminu palaidējierīce.

 

flash X-ray generator impulse

Terminu tabulā doti divi varianti: impulsa rentgenstaru ģenerators vai rentgenstaru impulsģenerators.

A. Lauzis: vai tas ģenerēs impulsu?

M. Baltiņš: tas ir impulsveida.

K. Timmermanis: rentgenstari ir ar noteiktu frekvenci. Tie var būt vienveidīgi vai impulsveida. Turklāt ir tāds termins impulsģenerators.

TK vienojas apstiprināt terminu rentgenstaru impulsģenerators.

 

framing camera

Terminu tabulā doti varianti kadru kamera, kadru fotoaparāts, kadru kinokamera. Tā kā nav īstas skaidrības, kas ar šo to domāts, TK atliek šā termina izskatīšanu.

 

framing tube

Izskatāmajā materiālā piedāvāti varianti kadrēšanas lampa un kadrētājcaurule. Tā kā šis termins ir saistīts ar iepriekšējo, TK atliek arī šā termina izskatīšanu.

 

glow discharge mass spectrometer

Terminu tabulā dots variants aukstās jonizācijas mirdzizlādes masspektrometrs. AkadTerm datubāzē glow discharge ir mirdzizlāde.

M. Baltiņš norāda, ka masspektrometrs lieto saliktenī, līdz ar to TK apstiprina terminu mirdzizlādes masspektrometrs.

 

heat sink

Terminu tabulā piedāvātas divas atbilsmes: dzesēšanas radiators un dzesētājradiators.

M. Baltiņš jautā, vai nevar teikt vienkārši dzesētājs. E. Cauna atbild, ka tad var pārprast, saprotot to kā vielu. Regulā dotā atbilsme dzesēšanas radiators noteikti nav nepareiza. A. Lauzis norāda, ka ērtāk lietot vienā vārdā.

TK apstiprina terminu dzesētājradiators.

 

high-speed pulse generator

Izskatāmajā materiālā piedāvātas divas atbilsmes: augstfrekvences impulsu ģenerators un ātrdarbīgs impulsu ģenerators.

L. Kauķe: impulsu ģeneratoru vajag salikt vajag vienā vārdā, un tad būs ātrdarbīgs impulsģenerators.

E. Cauna: ja par high-speed, tad tehnikā ir augstfrekvences impulsģenerators.

K. Timmermanis: mani dara aizdomīgu tas, ka vācieši nav lietojuši vārdu frekvence. Te var būt cita jēga ietverta, varbūt nav nemaz ar frekvenci sakara.

TK vienojas šo terminu atlikt un vēl pārdomāt.

 

imaging device

Terminu tabulā piedāvātas divas atbilsmes: attēlveidošanas iekārta un attēlu uzņēmējiekārta.

A. Lauzis: te ir jāizvēlas – vai nu divos vārdos kā attēlu veidošanas vai vienā vārdā attēlveides. Tas ir pēc tāda paša principa kā mašīnu būvēšana un mašīnbūve. Man patīk attēlveides ierīce.

M. Baltiņš: noteikti labāk ierīce nekā iekārta.

A. Lauzis: datorikā bija vai ierīces vai iekārtas? Piemēram, dators ir ierīce vai iekārta?

E. Cauna: tagad ir ierīce. Iekārta ir kaut kas lielāks, skapja izmērā, bet ierīce – mazāks.

M. Baltiņš: par ierīcēm runājot, ierīce ir pincete medicīnā, un tā noteikti nav iekārta.

L. Kauķe: vai tad imaging AkadTerm datubāzē nav kā attēlveidošana?

E. Cauna: īsā forma attēlveide jau it kā no tā loģiski izriet.

L. Kauķe: attēlveide atgādina malkcirti, pārāk poetizēti.

A. Lauzis: tad jau mašīnbūve arī ir poetizēts, jo tas ir tas pats.

M. Baltiņš: domāju, ka A. Lauzis šeit arī grib uzsvērt – divos vārdos izskaņa -šana skan labi, piemēram, malkas ciršana, bet vienā neder.

E. Cauna: varbūt tā vienkārši ir attēlu veidošanas ierīce. Mēs izvēlējāmies attēlveidošanu kā vispārīgu terminu, jo tā nav tikai attēlošanu. Arī printeris ir imaging device. Printeris attēlu izveido ar ogles graudiņiem uz papīra. Tāpat arī projektors, fotoaparāts. Mēs jau nezinām, kas te tieši domāts.

A. Lauzis: attēlošana jebkurā gadījumā ir vispārīgāks vārds.

E. Cauna: regulā rakstīts high-speed cameras vai imaging devices. Tās ir attēlveidošanas ierīces, vārdu attēlveidošana varētu saglabāt.

A. Lauzis: tas nav pareizi. Sanāk, ka ar attēla palīdzību kaut ko veido.

E. Cauna: bet, ja es ar fotoaparātu fotografēju, tad jau es arī veidoju attēlus.

A. Lauzis: tad ir jāraksta divos vārdos attēlu veidošana, un tad būs pareizi. Tas ir tas pats kas grāvju racējs un grāvracis, tā ir sena tradīcija.  Rakstot nepareizi, mēs iedibinām sliktu paraugu.

E. Cauna: tad sanāk, ka termins attēlveidošanas ierīce ir nepareizs termins pēc modeļiem? Jo to tad vajag uzlikt uz papīra par šiem modeļiem.

A. Lauzis: modeļi attīstībā redzami 70. gadu politehniskajā vārdnīcā, un V. Skujiņas rakstos ir pamatojums.

TK atliek šā termina izskatīšanu.

 

integration design

Terminu tabulā piedāvāta atbilsme kopējais projekts.

A. Lauzis: vārds kopējais ir labs risinājums. To iegūst, kaut ko saliekot kopā. K. Timmermanis tam piekrīt.

J. Borzovs: vai tas nav projektējums integrēšanai? Definīcijas te nav, līdz ar to var saprast dažādi.

TK apstiprina terminu kopējais projekts.

 

in the public domain

Terminu tabulā dota atbilsme publiski pieejams, regulā rakstīts atklātībā pieejams.

M. Baltiņš: noteikti ne atklātībā. Atklātībā pieejams ir pēc tāda principa kā atklātības darbinieks.

A. Lauzis: tad var teikt vispārpieejams. Pārējie TK locekļi tam piekrīt un apstiprina terminu vispārpieejams.

 

jammer

Terminu tabulā piedāvāti varianti traucētājs un traucētājierīce.

A. Lauzis: traucēt var dažādi, bet vai nebija jaucējs?

M. Baltiņš: ir jaucējs un traucētājs. Pie kura paliekam?

E. Cauna: ar jaukšanu jāuzmanās.

K. Timmermanis: paliekam pie traucēšanas, krieviski ir помеха.

E. Cauna: traucētājs ir semantiski precīzāks, bez ierīces var iztikt.

K. Timmermanis: traucētājierīce norāda, ka tas ir mehānisks, un arī definīcijā ir norāde uz ierīci.

M. Baltiņš: ja nevaram izšķirties, tad liekam abus divus ar semikolu. Pārējie TK locekļi tam piekrīt un apstiprina divas atbilsmes traucētājs un traucētājierīce.

 

4. Dažādi.

M. Baltiņš norāda, ka sēdes pamatjautājumi ir izskatīti un ierosina sēdi beigt.

 

Sēde beidzas plkst. 16.00.

Sēdes vadītājs M. Baltiņš

Protokoliste A. Vucāne


 Populārākie raksti
Zinātnisko grādu nomenklatūra Latvijas Republikā
Kur sameklēt Latvijas Republikas zinātnisko un akadēmisko grādu nomenklatūru?
Terminu izstrādes, pieņemšanas, apstiprināšanas, publiskošanas un grozīšanas procesa apraksts
LZA TK protokols Nr. 7/1131 (13.12.2016)
LZA TK protokols Nr. 5/1129 (05.07.2016)
LZA TK protokols Nr. 1/1125 (02.02.2016)
LZA TK protokols Nr. 6/1124 (22.12.2015)
LZA TK protokols Nr. 3/1127 (12.04.2016)
LZA TK protokols Nr. 4/1128 (17.05.2016)
LZA TK protokols Nr. 6/1130 (13.09.2016)