Ceturtdiena, 27. aprīlis
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 


PROTOKOLI
LZA TK protokols Nr. 2/1126 (15.03.2016)
18.04.2016

Sēde notiek 2016. gada 15. martā plkst. 14.00 LZA Senāta sēžu zālē

Sēdē piedalās 17 dalībnieki

Sēdi vada Māris Baltiņš

Protokolē Astrīda Vucāne

 

Darba kārtībā:

  1. Iepriekšējās sēdes protokola apstiprināšana.
  2. Iepriekšējā sēdē neizlemtie jautājumi.
  3. Ar pratībām saistītie termini.
  4. Irānas kodollīguma termini.
  5. Dažādi.

 

Par neierašanos uz sēdi rakstveidā ziņojis U. Cerbulis, M. Dunska.

 

1. Iepriekšējās sēdes protokola apstiprināšana

 

TK priekšsēdētājs M. Baltiņš vērš uzmanību uz to, ka iepriekšējās sēdes protokols jau ir publiskots TK mājaslapā, ievērojot iepriekš izteiktos precizējumus un labojumus, un jautā, vai pa šo laiku ir radušies vēl kādi papildinājumi. K. Timmermanis norāda, ka A. Vucānes rakstītajos protokolos parasti viss ir kārtībā. M. Baltiņš uzsver, ka svarīgi ir salikt pareizos akcentus. Iepriekšējā protokolā iekļauti visi argumenti par psiholoģijas terminiem, no turienes arī neizlemtie jautājumi, kas tiks skatīti šīs dienas sēdē.

TK locekļi apstiprina iepriekšējās sēdes protokolu un pāriet pie otrā jautājuma.

 

2. Iepriekšējā sēdē neizlemtie jautājumi

 

companionate love

M. Baltiņš: šā termina atveidei latviešu valodā K. Timmermanis piedāvājis divus variantus – draudzībmīlestība vai draugmīla. Ir vēl arī L. Kauķes priekšlikums – dzīvesbiedru mīlestība. J. Baldunčiks iebilst pret poētisma draugmīla lietošanu.

L. Kauķe paskaidro, ka ir dažādi mīlestības veidi. Šis termins būtībā atbilst psihologa R. Sternberga izstrādātajai trīsstūrveida mīlestības teorijai, kur viens stūris ir fiziska tuvība, otrs – kaisle un trešais – pienākuma sajūta/saistības/nodošanās (commitment). Šī mīlestība ietver arī intīmas attiecības, un terminā vajadzētu iekļaut norādi uz ilglaicīgām attiecībām. Veiksmīgi varianti būtu dzīvesbiedru mīlestība vai nobriedusī mīlestība, bet otrais, šķiet, jau apzīmē kaut ko citu.

K. Timmermanis: gan šajā, gan daudzos citos jautājumos man ir viens principāls iebildums. Mēs gribam ietvert terminā aprakstošo daļu, bet, lai termins iesakņotos lietojumā, cilvēki – lietotāji vēlas īsu terminu. Terminā nav jāietver skaidrojums. Klasisks piemērs ir termins plašsaziņas līdzekļi, kuru neviens nelieto. Arī šodienas materiālos parādījies termins medijpratība, nevis plašsaziņas līdzekļu pratība. Trīsvārdīgs termins nevar būt, jau divi gari vārdi neies cauri.

M. Baltiņš: vārds dzīvesbiedrs jau ir saliktenis.

A. Lauzis: divi vārdi vēl nav daudz. Lielākā daļa terminu nav vienvārdīgi. Reizēm neiztiek arī bez trešā. Sarakstos pārsvarā liek divvārdīgos terminus. Taču man ir iebildumi pret vārdu dzīvesbiedrs – tas parasti ir kā vīra vai sievas apzīmējums. Labāk būtu lietot dzīvesdraugs, tātad būtu dzīvesdraugu mīlestība.

J. Baldunčiks tam piekrīt. Ja par termina garumu, tad jāskatās, cik bieži konkrēto terminu lieto. Ja to lieto tikai šaurā specialitātē, tas var būt arī garš.

M. Baltiņš: psiholoģijas teorijā šim terminam noteikti ir sava loģiska vieta. Abi varianti – gan draudzībmīlestība, gan dzīvesdraugu mīlestība – ir pieņemami. J. Baldunčiks aizrāda, ka draudzību ar mīlestību nevajag jaukt kopā. L. Kauķe atbalsta A. Lauža piedāvāto variantu.

M. Baltiņš aicina balsot. K. Timmermanis balso par variantu draudzībmīlestība. J. Borzovs un E. Vimba atturas. 14 TK locekļi nobalso par variantu dzīvesdraugu mīlestība.

M. Baltiņš: vai varam ieteikt abus variantus un tad skatīties, kurš ieiesies? A. Lauzis un J. Baldunčiks atbild, ka vajadzīgs tikai viens.

TK locekļi ar balsu vairākumu apstiprina terminu dzīvesdraugu mīlestība.

 

conduct

M. Baltiņš: jau iepriekšējā sēdē spriedām, ka šim terminam ir daudz nozīmju – uzvedība, izturēšanās rīcība, savukārt conduct disorders psihiatrijā ir uzvedības traucējumi. Toties uzvešanās ir ar sadzīvisku nozīmi.

A. Lauzis: angļu valodā visplašākais termins ir behaviour. Šeit tomēr ir conduct, kas dažādos kontekstos būs jālieto visās trīs nozīmēs (izturēšanās, uzvedība, rīcība).

M. Baltiņš: psiholoģijas kontekstā par rīcību grūti runāt.

J. Baldunčiks: starptautiskajās attiecībās tā ir pušu rīcība.

A. Lauzis: rīcība ir tur, kur ir motivācija. Tur ir gan conduct, gan behaviour.

J. Baldunčiks: jurisprudencē tā var būt, piemēram, antisabiedriska, huligāniska uzvedība. Izplatīts ieraksts policijas žurnālā ir disorderly conduct.

M. Baltiņš: psiholoģijā uzvedības traucējumi liek domāt, ka cilvēks nevar pareizi novērtēt savas rīcības sekas. Tātad paliekam pie trim variantiem?

A. Lauzis: jā, paliek trīs atbilsmes un vārdkopa uzvedības traucējumi.

K. Timmermanis: ja ir trīs latviskas atbilsmes, cilvēks, kurš lasīs, meklēs savu lietojumu un apjuks, tāpēc būtu korekti izvērst un norādīt sfēru, kur tas tiek lietots.

M. Baltiņš: mēs taču spriedām psiholoģijas terminus, nevis skatījām vispārīgāku aspektu. Ja taisīsim lielāku apkopojumu, būs izvērsts skaidrojums, bet šeit ir nozares termini.

TK angļu valodas terminam conduct latviešu valodā apstiprina trīs atbilsmes – izturēšanās, rīcība un uzvedība, savukārt vārdkopas terminam conduct disordersuzvedības traucējumi.

 

feeding disorder

M. Baltiņš: iepriekšējā sēdē apspriedām variantu ēdināšanas traucējumi, un es jau norādīju, ka vārds barošana neder, jo zīdaiņus ēdina, nevis baro, lai gan ir arī krūtsbarošana.

A. Lauzis: barošana ir vispārīgāks vārds, ēdināšana – kaut kas konkrētāks, tas nozīmē, ka dod ēdienu. J. G. Pommers piebilst, ka tehnikā runā par barošanu. K. Timmermanis piekrīt, ka enerģētikā tāpat, jo ir, piemēram, barošanas līnija.

M. Baltiņš uzsver, ka, izceļot cilvēku kā radības kroni, ir vēlme, ka lopus baro un cilvēkus ēdina.

A. Lauzis: tas nav kā ar audzēšanu un audzināšanu.

M. Baltiņš: medicīnas praksē barošanas nav. L. Kauķe aizrāda, ka ir termins krūtsbarošana, tātad to attiecina arī uz cilvēkiem. A. Lauzis paskaidro, ka agrāk nešķīra cilvēku barību un lopbarību, bet tagad pārtika ir cilvēkiem un barība – lopiem.

M. Baltiņš: šeit ir runa par maziem bērniem, kas paši nevar ēst. Viņiem dod ēdienu, tāpēc šeit precīzāk būtu ēdināšanas traucējumi.

J. Borzovs jautā, uz ko attiecas traucējumi? J. Baldunčiks: uz subjektu vai objektu? M. Baltiņš atbild, ka uz objektu. J. Borzovs norāda, ka tad šis variants neder.

A. Lauzis uzskata, ka tā ir neēšana. M. Baltiņš iebilst, ka ne vienmēr. Varbūt arī barības atgrūšana vai kas tamlīdzīgs. No vienas puses, tas ir pret bērnu. Bet no otras puses, problēmas identificē vecāki, jo bērns nemāk runāt.

L. Kauķe: barošanās traucējumi.

M. Baltiņš: ir ēšanas traucējumi (anoreksija, bulīmija), un ir ēdināšanas traucējumi. Tad jau pirmajā variantā arī prasītos barošanas traucējumi.

A. Amoliņš: feeding disorder procesā ir iesaistītas vismaz divas personas.

A. Lauzis iesaka variantu ēdināmības traucējumi. M. Baltiņš piekrīt, ka tas ir konceptuāli precīzāk. L. Kauķe norāda, ka tas arī ietver spēju ēdināt un spēju ēst. M. Baltiņš piebilst, ka variants ir ļoti labs, jo iet pēc koncepcijas, ka rīma ir grūti pieēdināms.

K. Timmermanim ir priekšlikums grūtēdināms. J. Baldunčiks to salīdzina ar vārdu grūtaudzināms. A. Amoliņš vēlas noskaidrot, kāds būtu lietvārds. Vai grūtēdināmība?

M. Baltiņš vērš uzmanību uz to, ka šoreiz nepieciešams arī vārds traucējumi, jo, analizējot traucējumu veidus, bez tā neiztikt. Tāpēc TK locekļi apstiprina terminu ēdināmības traucējumi.

 

soft matter un soft matter physics

A. Lauzis ierosina variantu necietviela. M. Baltiņš piekrīt, ka tas būtu pietiekami veiksmīgs, jo ir arī nedzīvības apdrošināšana. Šajā gadījumā nevar gluži pateikt, ka vielas ir šķidras vai gāzveidīgas, jo tur ir viss kopā, ieskaitot plazmu. A. Lauzis papildina, ka tas, šķiet, ietver arī putekļus. J. Borzovs precizē, ka tie ir visi citi agregātstāvokļi. A. Amoliņš norāda, ka tas atšķiras no fluīda, par kuru TK lēma iepriekš.

J. Borzovs jautā, vai ir tāds modelis, kurā pretstats sākas ar «ne»? A. Lauzis atbild, ka ir neūdens vide. A. Amoliņš: piekrīt, ka ķīmijā tādu lieto. L. Kauķe kā pretstatus piemin neorganisko un organisko ķīmiju.

E. Cauna iebilst, ka neciets ir pārāk skaļš signāls. Turklāt šīs vielas ir negāzveida stāvoklī. J. Baldunčiks piekrīt, ka necietvielu fizika nebūs precīzi, jo šeit neietilpst gāze. A. Amoliņš precizē, ka tie ir kondensētā stāvokļa apakšgadījumi.

M. Baltiņš: tātad kondensētā stāvokļa fizika. E. Cauna norāda, ka fizikā ir kondensēto vielu nozare ir fizikā.

A. Amoliņš: šīs vielas nav pretstats cietvielām, jo tur ietilpst granulēti materiāli. E. Cauna piebilst, ka tur pat varētu ietilpt stikls.

R. Karnīte: cietvielu fizika taču ir konkrētas vielas, nevis visas cietās vielas.

M. Baltiņš: ja tur ir putekļi, tad tā formāli ir cietviela, bet kopā ir necieta viela. Mēs to apskatām kopā kā putas vai granulas.

R. Karnīte: bet cietvielu fizika taču ir konkrētas ļoti cietas vielas. Vai dzelzs ir cietviela? A. Amoliņš apstiprina, ka ir, cietas vielas arī var būt deformējamas.

A. Lauzis piedāvā variantu nestingo vielu fizika. K. Timmermanis uzsver, ka pie šā termina vēl vajadzētu pastrādāt un paskatīties, kā ir citās valodās – krievu un vācu. M. Baltiņš rezumē, ka vārds neciets neder, bet turpmākas diskusijas par šo terminu vēl sekos.

Ekonometrijas termini – endogenous variable, exogenous variable, proxy variable, power-law distribution

R. Karnīte norāda, ka nav speciāliste makroekonomikā, taču vārdi ir izplatīti. Jāskatās, kā endogenous variable un exegenous variable tiek lietots, mācot studentus.

M. Baltiņš: variable ir mainīgais.

A. Amoliņš: power ir pakāpe.

M. Baltiņš: strauji kāpoša daļa.

Z. Broka: eksponenciālā pakāpe ir kā mainīgais, pakāpe būs skaitlis.

A. Lauzis: šo jautājumu vajadzētu papētīt sīkāk, pagaidām tas vēl nav izdarīts..

M. Baltiņš: tātad šie termini vēl paliek apspriešanai.

 

3. Ar pratībām saistītie termini.

M. Baltiņš paskaidro, ka dažādas pratības šobrīd ir uzmācīga  mode. Tas nāk no vārda literacy, kas ir pretstats analfabētismam. Vārds raksturo dažāda veida prasmes, kas cilvēkam piemīt. Rakstpratība ir jau sen iegājusies.

A. Lauzis: rakstpratība parādījās 1980. gadā, pirms tam 1978. gadā bija izpratība. Kad ir īpašības vārdi, tad izpratība, kad saliktenis, tad pratība. J. Baldunčiks piebilst, ka tolaik vajadzēja tikt galā ar krievu valodas terminu грамотность.

A. Lauzis: 20. gs. 20.–30. gados lietoja vārdu alfabētisms, vēl sens vārds ir grāmatniecība. Tas nozīmē lasīšanu, rakstīšanu, elementāru rēķināšanu. Jēdziena definīcija pakāpeniski paplašinās. Tagad latviešu valodā viss notiek tā, kā notiek angļu valodā. Tagad katrai jomai ir sava literacy. Tās ir ne tikai prasmes, bet arī zināšanas. Finanšpratība nenozīmē, ka tas ir baņķieris, bet gan to, ka cilvēks māk rīkoties ar naudu.

R. Karnīte jautā, vai tie vispār ir jēdzieni. J. Baldunčiks paskaidro, ka tas ir izplūdis jēdziens.

R. Karnīte: pratība parāda, ka cilvēks tiek kaut kādu lietu galā. A. Lauzis iebilst, ka ne tikai, jo tā ir prasme, ja prot rīkoties. J. Baldunčiks uzskata, ka tas ir amorfs veidojums. Iepriekš bez tā varējām izdzīvot.

A. Lauzis: tas tagad ir visās valodās, un mums arī tā jādara.

J. Baldunčiks: ANO vai Briselē kaut ko izstrādā, tulkotāji saņem tādus dokumentus un tad prasa atbilsmes.

A. Lauzis: tāpēc mums vajag vienu sistēmu.

E. Cauna: par laimi, literacy angļu valodas terminos visur lieto vienā nozīmē. Patīk vai nepatīk šie jēdzieni, bet tie ir un kaut kā ir jānosauc, tāpēc jāatrod labs mehānisms.

M. Baltiņš: dažiem no tiem ir pietiekami skaidrs saturs, bet daži ir tēlaina figūra. Taču, protams, ka tie ir jātulko. Ja analfabētismam pretstatu varam skaidri pateikt, tad šeit daudz gadījumos robeža ir izplūdusi.

R. Karnīte: lai pirmais vārds paliek, bet jāatrod latviskais analogs vārdam literacy.

A. Šmite: mums izdevniecībā iesniegti daudzi doktora darbi pedagoģijā, kur ir daudz prasmes un pratība. Kad prasi, ko šeit nozīmē pratība un ko prasme, tur ir ķīselis. Tā ir valodas sarežģīšana, jo pratība pats par sevi ir vārds, kurš atgrūžas.

J. Baldunčiks: tas ir tāpat, kad piekabina visur klāt vārdu draudzīgs. Kas ir cilvēkam draudzīgs parks? Doktorants šo visu burtiski pārtulko no angļu valodas.

K. Timmermanis: mums taču pedagoģijā ir zināšanas, prasmes. Vai tad tagad prasmes izmetīsim un tur nāks pratība? Vispirms vajag definīciju, kas ir kas. Pedagoģijas terminu vārdnīcā ir definētas prasmes un zināšanas. Bet kas ir pratība?

E. Cauna: pratība ir zināšanu un prasmju apkopojums, jau sākumā uz to atbildēja A. Lauzis. Tas nozīmē, ka zinu, kā spuldzīte darbojas un māku pieslēgt. Zinātnes pratību cenšas iedot skolā.

L. Kauķe jautā, vai prasmes ir iespējamas bez zināšanām? E. Cauna atbild, ka pedagoģijā tās nodala.

R. Karnīte: literacy jau nenozīmē ne zināšanas, ne prasmes, bet to, ka māki ar kaut ko tikt galā.

A. Lauzis: lai uz šīs bāzes varētu rīkoties tālāk.

R. Karnīte: par datorprasmi sociālajās zinībās runā tad, ja tantuks māk aiziet uz bibliotēku un nomaksāt rēķinu. Mēs te runājam par prasmēm, lai cilvēks spētu ar to tikt galā.

M. Baltiņš: ir arī spēja lasīt un saprast tekstu. Sekundārais analfabētisms izpaužas situācijā, kad cilvēks kaut ko ir mācījies, tad neko nav darījis, un te pēkšņi jāpilda kāda anketa. Par to runā ASV, kad cilvēks nevar pats aizpildīt anketu, jo nespēj izlasīt un teikumu salikt galvā kopā. Tā ir arī spēja kaut ko saprast no teksta. Ja analfabētismu un neanalfabētismu varam labi saprast pretstatā, tad ar rēķinupratību ir grūtāk.

R. Karnīte: prasme vai pratība ir stāvoklis, kad prot tikt galā.

M. Baltiņš: pratība nav absolūta, jo samērojama ar to, kādas problēmas šim cilvēkam rodas. Ja tante neko nemācēja, bet tagad spēj izlasīt e-pastu un nomaksāt rēķinu, tad viņai ir datorpratības līmenis. Šahpratība ir tad, ja zinu visus gājienus. Tas nenozīmē, ka spēlēju lielmeistara līmenī, bet prasme pakāpeniski pieaug.

J. Baldunčiks: šīs pratības ir reakcija uz to, ka mums kaut kas jādabū, jo tā ir citā valodā.

M. Baltiņš: bet tā jau ir vienmēr, jo mums ir atvasinātās terminoloģijas sistēma. Citādi ir tikai ir mākslīgajās sistēmās.

R. Karnīte: paskaidrojiet man, kāda atšķirība ir starp lasītprasmi un lasītpratību.

A. Lauzis: tādas lasītpratības vispār nav. Datorprasme ir tad, ja māku atvērt datoru, bet man nav vispārīgāku zināšanu. Ja nonākšu jaunā situācijā, nevarēšu no tā neko izsecināt. Vikipēdijā ir raksti ar definīcijām, tur ir vismaz 40 literacy.

K. Timmermanis: bet mums taču ir sava valoda un tradīcijas, neesam tikko iznākuši no meža. Pratība nav ne prasme, ne zināšanas, tas ir kaut kas apvienots. Lūdzu, dodiet man trīs definīcijas – prasmēm, zināšanām un pratībai. Ja tādu nav, tad nav vispār ko runāt.

A. Lauzis: tādas vispārīgas definīcijas jēdzienam literacy pagaidām vēl nav. Pirmā literacy ir tas elementārais, pēc tam augušas klāt pārējās literacy. Bet definīciju ir iespējams uztaisīt.  

E. Cauna: modernā sabiedrība pieprasa pratības. Politikas pratība, piemēram, neļauj nākt jauniem gaismas nesējiem. Ja nav mākslas pratības, tad aiziet uz modernās mākslas izstādi, bet daudz ko nesaprot, jo šāda veida izglītība nav iedota, kas, starp citu, ir liels robs padomju izglītībā.

M. Baltiņš: neesmu sajūsmināts par šo sistēmu, bet zinu, ka ne tulkotājs, ne politikas dokumentu veidotājs nevar iztikt ar daudzpunktiem. Šeit ir divas lietas. Ja uzskatām, ka pamattermins viens pats atveidojams kā rakstpratība, tad gadījumos, kad literacy izmanto vārdkopterminos, vai varam vienoties, ka tā ir pratība, atmetot daļu «rakst». Tad no šā modeļa tālāk varam veidot terminus. Vai šāds izveides modelis varētu funkcionēt? Vai arī taisām divvārdu terminus?

K. Timmermanis: bet mums jau ir prasme. Tad taisām literacy kā prasme. Un visur liekam prasmes, tad arī nebūs pretrunu starp esošo. Ja to negribam vai nevaram, tad nekur netiksim ne soli tālāk, neradot putru. Vai arī tad vajag definīcijas, kas ir zināšanas, prasmes un pratība.

A. Lauzis: kas piedalījās sēdē, kad pieņēma vārdu pratība 90. gados? Tolaik izlēma, ka tās būs pratības. Vai tiešām tas ir jāgrauj? Un tās nav prasmes, jo prasmes ir skills.

E. Cauna: pratība ir prasmes un zināšanas kopā. Kas tur nesaprotams?

M. Baltiņš: turklāt tas stabili lietots jau 20 gadus. Protams, daudzviet to lieto nesaprotot vai kā modes vārdu, bet tas neizslēdz to, ka šis vārds un jēdziens pastāv.

I. Kazāka: mums no LU jautāja, vai pratību var lietot kā pastāvīgu vārdu? Jo tas funkcionē jau tagad. Ja par definīciju, tad vārdam ir divas nozīmes: 1) ability to read and write: 2) the knowledge of a particular subjector field.

J. Baldunčiks: citas valodas jau arī ar šo mokās.

A. Lauzis: tāpēc jāizdomā sava sistēma, lai nav jāmokās.

J. Baldunčiks: 19. gs vajadzēja jēdzienu, ka cilvēks kaut kur orientējas. Lietas prašana sāka plūst kopā, un beigās izveidojās lietpratība.

A. Lauzis: bet tā izveidojās no prašanas, nevis no pratības.

M. Baltiņš: lietpratība ir modelis, kas radīja pratību vispār.

J. Baldunčiks: nevar izslēgt, ka vispirms radās īpašības vārds lietpratīgs.

A. Lauzis: līdzīgi bija ar lopu kopšanu un lopkopību.

J. Baldunčiks: vispirms bija kopšana, tad J. Alunāns parādīja paraugu un radās kopība.

M. Baltiņš: šis ar lopiem ir labs piemērs šajā pašā sistēmā, jo skaisti pateikts, ka zirgkopība un zirgu kopšana ir atšķirīgi – viens ir smalks kungs, bet otrs tas, kas mēž stalli.

E. Cauna: par finanšu pratību Latvijā iesaistījušās veselas asociācijas. Jāņem vērā, ka sabiedrība kļuvusi moderna. Pirms daudziem gadiem nevienam nebija konta bankā, netika veikti tādi darījumi. Tagad, lai sabiedrības locekļi mācētu to darīt, ir speciālas programmas, kas nodrošina finanšu pratību.

M. Baltiņš: pirmkārt, jāatrisina jautājums, vai visi šie vārdi ir salikteņi vai vārdkoptermini, nevis jāspriež par to, vai pratība vajadzīga. Ja ir vārdkoptermins, tad loģiski ir vēlme lietot vārdu pratība vienu pašu. Tāpēc ierosinu nolemt, ka visi vārdi, kas veidojami pēc šā modeļa, būtu jālieto salikteņu veidā. Tā varam radīt akceptējamu sistēmu. A. Lauzis tam piekrīt un piebilst, ka gadījumos, ja rodas sarežģījumi, var lietot īpašības vārdu un lietvārdu izpratība, piemēram, finansiālā izpratība.

L. Kauķe atgādina, ka ir arī vārds izpratne. R. Karnīte norāda, ka vides pratība nav tikai zināt, kad katrs augs šķiļas, bet gan zināt, kur jāmet atkritumi. M. Baltiņš precizē, ka vides pratība palīdz motivēt to, ka rodas vēlama uzvedība šķirot atkritumus. E. Cauna: jo saprotu, kur atkritumi nonāks tālāk. L. Kauķe iebilst, ka vides izpratne vienalga būtu skaidrāk.

J. Baldunčiks: angļiem ir tāpat kā krieviem – kad aiziet prom no rakstīt un lasītprasmes, tad viss aiziet uz metaforismu, zināmu pārnesumu, jo paši vārdi ir sakņoti literacy. Mūsu pratība ir stipri zemniecisks vārds.

A. Lauzis: bet, ja būs, piemēram, finansiālā izglītotība, tad sapratīs, ka tas ir baņķieris.

R. Karnīte jautā, vai nevar teikt inteliģence? J. Baldunčiks atbild, ka tas ir angļu vārda burtisks pārnesums. R. Karnīte norāda, ka finanšu inteliģence var nozīmēt zināšanas par kontiem. J. Baldunčiks iebilst, ka intelligence ir prāta spējas. Tādā gadījumā sanāks arī mākslīgo intelektu pārtaisīt par mākslīgo inteliģenci.

R. Karnīte: inteliģents nozīmē, ka ir prasmes un kaut ko zinu.

J. Baldunčiks: tas ir kulturāls, ar manierēm, bet noteikti ne prasmes šaurā nozarē.

I. Kazāka: kā ar vārdu kompetence? To izmanto vairākās citās valodās. Piemēram, vācu Informationskompetenz. Sēdes dalībnieki atzīst, ka vārds kompetence šajā gadījumā noteikti nav lietojams.

A. Lauzis: vai tad tiešām sāksim spriest visu no jauna?

M. Baltiņš: nav tāda labā vārdā, tāpēc jāpaliek pie tā paša.

A. Šmite: mēs tagad par to tik daudz strīdamies, jo ir sajūta, ka daudz jāpaskaidro. Neviens jums nepateiks, ar ko tieši prasme atšķiras no pratības. Cilvēki šo vārdu lieto tikai tādēļ, lai smalki izskatītos.

E. Cauna: tāpēc jau tas ir jāmāca. Mums par to latviski nav grāmatu, ir zems vispārīgās izglītības līmenis. Pie tā ir jāstrādā, nevis jānoņem šis termins.

M. Baltiņš: šie vārdi nav ne labi, ne slikti, un no tiem noteikti nevajag atteikties. Mums ir valodas materiāls, ar kuru jādarbojas. Nav racionāli pārspriest, vai грамотность un literacy ir pratība. Tātad secinu, ka vārdu savienojumos ar literacy lielākoties ir ieteikums veidot salikteņus.

I. Kazāka: IATE datubāzē ir veselības pratība.

M. Baltiņš: te ir runa par IATE uzticamību. Kā tad ir jēgpilni lietot? Angliski ir divi vārdi, bet vai tad mums arī tos vajag? Lai arī salikteņa modelis nav ideāls, tas ir tuvāk, nekā tīri mehāniski pārcelt vārdus no angļu valodas. Vai varam diskusiju rezumēt ar to, ka visos iespējamos variantos jādomā par salikteņu veidošanu?

J. Baldunčiks: angļu valodā bez šā literacy ir vēl darītājs – persona, kurai piemīt pratība (literate). Ko darīsim, ja parādīsies literate?

M. Baltiņš: tad tur būs pratējs.

J. Baldunčiks: tad jau atgriezīsimies pie Stendera, kuram bija zvaigžņu pratējs, kas nozīmē astronoms.

M. Baltiņš: neredzu problēmu. Ja vajadzēs, lai tur ir pratējs, nekas tik greizs jau nesanāks. Lietpratējs uzreiz būs augstākā līmenī. Visi šie savienojumi jau arī nav kļuvuši par terminiem. Sašaurināmies līdz finanšu pratībai u. tml., tur saliktenis ir ērtāk lietojams nekā divvārdu kombinācija.

E. Cauna: būs modeļi, kad tas neies cauri, piemēram, saskarpratība.

K. Timmermanis: saskarpratība ies cauri. Un vajag infopratību, nevis informācijas pratību.

E. Cauna: te gan ir jāizvērtē riski, jo terminus finanšu pratība un veselības pratība lieto divos vārdos. M. Baltiņš tam nepiekrīt, jo speciālisti lieto terminu veselībpratība. Valdības dokumentus jau speciālisti neraksta. Iepriekš strādājam pie standartizācijas terminiem, kas tika publicēti laikrakstā «Latvijas Vēstnesis» un bija pieejami, bet vienalga tagad redzam, ka dokumentos tiek raksti pilnīgi citi termini.

K. Timmermanis: atbalstu salikteņu lietošanu, tie veidojas ļoti labi. Taču cilvēkiem nepieciešams, lai paskaidrotu, ar ko agrākā prasme atšķiras no pratības. Kas ir kopīgs un kas atšķirīgs? Vai tie ir sinonīmi? Ja nav, tad kur ir atšķirība? Otrkārt, pēc šī lēmuma pieņemšanas nepieciešams to iespējami plaši publiskot. Jādara visiem zināms, lai to lasa un ievēro.

J. Baldunčiks: pirms 10–12 gadiem, kad atnāca teksti par prasmi un kompetenci, konferencē tika secināts, ka angļu valodas dokumenti neatbilst mūsu izveidotajai sistēmai. Tās ir grūti savietot. A. Lauzis norāda, ka šeit ir darbs Izglītības terminoloģijas apakškomisijai.

M. Baltiņš: par to esam sprieduši jau gadiem. Sistēmu daudzmaz savietojām, kad tika spriests pieaugušo izglītības glosārijs. Pratība ir vienā veidā skatītas problēmas. Pratība būs abstrahēts kopums, bet prasme – relatīvi konkrēts. Prasme būs tad, ja varu saskaitīt pulsu un izmērīt asinsspiedienu. Vai tas, ka zinu šaha gājienus, ir šaha prasme?

K. Timmermanis: tās ir atšķirīgas lietas. Jebkurā profesionālās darbības jomā ir kategorijas. Profesionālās izglītības jomā ir definēts, kas jāzina un jāprot katrā līmenī.

M. Baltiņš: manuprāt, pratība neattieksies uz attiecīgās sfēras speciālistu. Diez vai ar datorpratību raksturos IT studentus. Veselībpratība neraksturos ārstus, bet gan cilvēku, kas nav profesionālis. Dziļās prasmes raksturos, ko prot cilvēks ar attiecīgu profesionālo kategoriju. Pratība tiks attiecināta uz nespeciālistiem.

TK locekļi nolemj vārdu savienojumus ar vārdu pratība ieteikt lietot salikteņu formā (veselībpratība, datorpratība u. c.) vai sarežģītākos gadījumos var veidot vārdkopterminu, kura otrais komponents ir pratība.

 

4. Irānas kodollīguma termini.

M. Baltiņš norāda, ka laika trūkuma dēļ par Irānas kodollīguma terminiem tiks spriests nākamajā sēdē.

 

5. Dažādi

M. Baltiņš informē, ka tiecies ar laikraksta «Latvijas Vēstnesis» valdes priekšsēdētāju Dainu Ābeli, lai atjaunotu TK lēmumu publiskošanu, ko prasa Valsts valodas likums. Diemžēl kopš 2010. gada publiskoti tikai četri lēmumi. Iespējams, vēlāk būtu jādefinē, kas ir lēmums. Vai tas attieksies uz vienu vārdu vai vārdnīcas apstiprinājumu? Bet situācija ir atjaunota. Šā gada 7. martā publiskoti lēmumi par trīs terminiem no iepriekšējās sēdes.

TK locekļi vienojas uz nākamo sēdi sanākt 12. aprīlī.

 

Sēde beidzas plkst. 15.49.

Sēdes vadītājs M. Baltiņš.

Protokoliste A. Vucāne.


 Populārākie raksti
Zinātnisko grādu nomenklatūra Latvijas Republikā
Terminu izstrādes, pieņemšanas, apstiprināšanas, publiskošanas un grozīšanas procesa apraksts
LZA TK protokols Nr. 7/1131 (13.12.2016)
LZA TK protokols Nr. 2/1126 (15.03.2016)
LZA TK protokols Nr. 1/1125 (02.02.2016)
LZA TK protokols Nr. 4/1128 (17.05.2016)
LZA TK protokols Nr. 6/1130 (13.09.2016)
LZA TK protokols Nr. 5/1129 (05.07.2016)
LZA TK protokols Nr. 3/1127 (12.04.2016)
LZA TK protokols Nr. 6/1124 (22.12.2015)