Ceturtdiena, 23. novembris
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 


PROTOKOLI
LZA TK protokols Nr. 6/1124 (22.12.2015)
04.02.2016

Sēde notiek 2015. gada 22. decembrī plkst. 14.00 LZA Senāta sēžu zālē

Sēdē piedalās 16 dalībnieki

Sēdi vada Juris Baldunčiks

Protokolē Astrīda Vucāne

 

Darba kārtībā:

  1. Izglītības terminoloģijas apakškomisijas apstiprināšana.
  2. IZM atbalsts biedrības «Latvijas Paralimpiskā komiteja» vēstulei ieviest apzīmējumu paralimpisks.
  3. M. Baltiņa ziņojums par LZA TK attīstības stratēģiju.

 

Par neierašanos uz sēdi rakstveidā ziņojis A. Lauzis, A. Amoliņš, J. G. Pommers, E. Cauna.

 

Sēdes sākumā lūdz vārdu LZA prezidents O. Spārītis.  Vispirms prezidents izsaka pateicību visiem, kuri nāk uz TK sēdēm. TK darbs ir veiksmīgi iekustināts. Divus pēdējos gadus TK ir vadījis J. Baldunčiks, un LZA ir pateicīga par viņa darbu un cer uz turpmāku ieguldījumu TK darbībā arī nākotnē. Prezidents pasniedz J. Baldunčikam piemiņas grāmatu. Runājot par TK nākotni, O. Spārītis ir gandarīts, ka par šīs komisijas vadītāju piekritis būt M. Baltiņš. Atliek vien iepazīstināt TK ar redzējumu, kā nozare varētu attīstīties viņa vadībā. Arī Senātam tiks celts priekšā viņa redzējums, un pēc Senāta apstiprinājuma varēs noslēgt darba tiesiskās attiecības. Prezidents novēl visiem priecīgus svētkus un veselību.

R. Karnīte izdala LZA attīstības stratēģiju, un TK ķeras pie darba kārtībā esošajiem jautājumiem.

 

1. Izglītības terminoloģijas apakškomisijas apstiprināšana

J. Baldunčiks informē, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir atbalstījusi šo iniciatīvu, un vairāki ministrijas darbinieki ir arī apakškomisijā. Gaidām apstiprinājumu, lai apakškomisijas priekšsēdētājs varētu pa īstam sākt darboties. Apakškomisijā pārstāvēti pazīstami cilvēki, kas saistīti ar izglītību. Vai saistībā ar šo ir kādi komentāri?

K. Timmermanis: man ir tāds kopīgs jautājums par Izglītības terminoloģijas apakškomisiju (TAK): vai šeit ir pārstāvēts tas izglītības spārns, kas gatavo tehnisko, eksakto zinātņu speciālistus? Jo parasti tas reducējas uz humanitāro bloku. Šo jautājumu vajag risināt, kaut vai vēlāk, jo šāda specifika ir un būs, un kādam to vajadzētu pārstāvēt.

J. Baldunčiks: pamatā šie speciālisti nodarbojas ar vispārīgiem jautājumiem, bet mēs varētu lūgt TAK priekšsēdētājam par to padomāt.

M. Baltiņš: izglītība pārstāv visus, bet pedagoģija ir kaut kas šaurāks. Skaidrāk jādefinē lauks, kuru gribēs noklāt. Tradicionāli pie mums bijusi pedagoģija. Kāpēc Aīdas Krūzes vārds minēts saraksta apakšā?

J. Baldunčiks: A. Krūze piekrita palīdzēt, atbalsta TAK izveidošanu, bet nevēlas tikt tajā oficiāli iekļauta.

M. Baltiņš: gribu atbalstīt K. Timmermaņa domas, ka vajadzētu cilvēkus, kuri nāk no citām nozarēm, nevis no tradicionālā pedagogu loka. Cilvēkus, kuri pēdējos 20 gados daudz domājuši par tehniskās izglītības uzbūvi, jo tādi cilvēki ir.

J. Baldunčiks: skaidrs, tādu vēstījumu priekšsēdētājam nodošu. Tomēr jāņem vērā, ka šeit neder cilvēki, kas ir tikai šauri savas nozares speciālisti, vajadzīgs plašāks redzējums

TK nolemj apstiprināt Izglītības TAK.

 

2. IZM atbalsts biedrības «Latvijas Paralimpiskā komiteja» vēstulei ieviest apzīmējumu paralimpisks.

J. Baldunčiks: esam saņēmuši divus dokumentus. Viens ir Paralimpiskās biedrības dokuments, kas tika iesniegts Valsts prezidenta kancelejā, no kuras tas atnāca pie mums. Tad vēl ir vēstule no IZM, jo biedrība vērsusies IZM, kas tās viedoklim piekritusi. Ministrija turpmāk lietošot apzīmējumu paralimpisks. Tagad jāizskan mūsu viedoklim. Vai apstiprinām iepriekšējo, pirms vairākiem gadiem pieņemto lēmumu, vai kaut kas pa šo laiku mainījies? Starptautiski diez vai kas mainījies. Aplūkoju, kā tas tiek lietots citās valstīs – lietuviešiem ir kaut kas pa vidu, pārējiem (slāvu un neslāvu valodās) – pārsvarā paralimpisks.

O. Bušs: mūsu variants ir bulgāriem, serbiem, bosniešiem un vēl dažiem citiem. Slovāki paši raksta, ka praksē lietots otrs, bet oficiāls ir tāds kā mums. Paraolimpisks vēl ir arī igauņiem. Kur ir problēma? J. Baldunčiks atbild, ka, aprunājoties ar sporta pārstāvjiem, secināts: viņi gandrīz visi ir pret TK ieteikto. M. Baltiņš aizrāda, ka vienīgais skaidrojums, kāpēc visi ir pret, ir tāds, ka angliski ir citādi.

K. Timmermanis: šis jau nav pirmais un vienīgais gadījums. Līdzīgi ir ar terminu plašsaziņas līdzekļi, kuru pieņēmām divreiz. Praksē tāpat lieto tikai mēdiji. Ieteikto variantu lieto tie daži retie, kas balstās uz likuma aktos norādīto. Tad, kad pie mums vērsās ar ierosinājumu atmest plašsaziņas līdzekļus un oficiāli pāriet uz medijiem, mēs palikām pie savas nostājas. Neredzu iemeslu piekāpties šajā gadījumā. I. Pūtele tam piekrīt.

E. Vimba: ja atmiņa neviļ, TK jau savulaik šo jautājumu izskatīja. Ja nemaldos, limp angliski ir klibot. Bet tie cilvēki, kuri piedalās šajās olimpiskajās spēlēs, jau nav nekādi klibotāji. Lietot limpieši, nav nekāda pamata, un TK ir jāpaliek pie sava lēmuma.

J. Baldunčiks tam piekrīt, piebilstot, ka tas būtu pareizākais. Angļu valodā šis apzīmējums izveidots no diviem vārdiem, savienojot divus elementus, bet angļu valodā tādu vārdu ir simtiem. Taču ievērojiet, kā šī Paralimpiskā biedrība darbojas, nevis ejot pie mums tieši, bet dodoties pie ietekmīgām institūcijām. R. Karnīte aizrāda, ka šī biedrība iepriekš vērsās arī pie TK. E. Vimba uzsver, ka tie jebkurā gadījumā nav speciālisti – ne terminologi, ne filologi, tas vienkārši ir sava veida spiediens.

M. Baltiņš: gadījumā ar plašsaziņas līdzekļiem vēl varētu teikt, ka viens variants ir savs, bet otrs – svešs. Taču, ja atnāks vēl kādi citi no malas, kuri teiks, ka angliski dara tā un tā, bet latviski – citādi. Ko tad teiksim, ja vienu šādu būsim apstiprinājuši? Pēc mūsu rakstības tas nebūs pareizi. Neskatīsimies uz šo gadījumu konkrēti, bet jāsaprot, ka nedrīkst izveidot šādu precedentu. Ir daudz zinātņu nozaru, kur esam izmetuši patskaņus tur, kur angļu valodā tie ir.

J. Baldunčiks: viens no argumentiem bija apgalvojums, ka šis nosaukums darbojas kā patentēts nosaukums, kur neko nedrīkstot labot. Starptautiskajā nolikumā izklāstīts, kā vārds radies, un norādīts, ka visām valstu asociācijām jālieto šis te nosaukums. L. Kauķe, aizrāda, ka tas ir patentēts angliski, nevis latviski. M. Baltiņš piebilst: ja jau konsekventi, tad nevaram arī likt galotni, un burtu c taisīt par k. Tad jau sanāk Coca-Cola variants.

J. Baldunčiks: ar Coca-Cola vispār noticis liels pavērsiens, jo nekur vairs neredzēsit, ka būtu rakstīts kokakola. M. Baltiņš: tā ir ierasta prakse, tāpat kā caffe latte. Vispārējā tekstā tāpat raksta: «viņš iedzēra kolu». M. Dunska uzsver, ka šajā gadījumā tas ir preces nosaukums. I. Krieviņš: akadēmiskā tekstā vēl ieliktu R burtiņu (registered trademark).

J. Baldunčiks norāda, ka arī automobiļu veikalos nosaukumi ir angliski. M. Dunska atkārtoti uzsver, ka tas ir citādi, jo tās ir preces.    M. Baltiņš piebilst, ka Cherokee džips ir tāds, kāds, kā tur uzrakstīts kas tas tāds ir.

J. Baldunčiks secina, ka TK ir vēlme nenovirzīties no sava iepriekšējā kursa un visi piekrīt 2008. gadā pieņemtajam variantam.

M. Baltiņš jautā, vai ir nākuši klāt būtiski argumenti, kas toreiz netika aplūkoti. Vai vienīgais arguments, kas bija toreiz – mēs gribam, un mums tā patīk – arī paliek šobrīd? Ja ir jauna argumentācija, tad varam diskutēt pēc būtības.

L. Kauķe: tādu variantu nevar pieprasīt. Lai tad lieto angliski, ja negrib neko mainīt. I. Pūtele piebilst, ka arī angliski šis variants ir dīvains. M. Baltiņš tam piekrīt, norādot, ka tas pat nav tipisks angļu vārddarināšanas principiem. Para ir formants pats par sevi. Pat no tāda viedokļa motivāciju nevar pateikt.

J. Baldunčiks: tas ir starptautiskās komitejas lūgums visiem izmantot šo nosaukumu, bet, kā redzam, visi to tāpat neizmanto.

M. Baltiņš: izmantot šo nosaukumu nozīmē to izmantot attiecīgajā valodā pēc tās likumiem. Piemēram, eiro gadījums. Ja ir euro, tas nenozīmē, ka visās valodās tieši tā arī jāraksta, tas bija nekorekti. Nosaukumi jāpieskaņo konkrētās valodas likumiem.

TK vienojas palikt pie jau apstiprinātā varianta paraolimpisks, jo nav jaunu argumentu, kas rosinātu diskusiju pēc būtības. Turklāt ir virkne citu valodu, neskaitot latviešu, kurās tiek lietots atšķirīgs apzīmējums.

E. Cauna, kurš diemžēl nevar piedalīties šajā sēdē, ir atsūtījis savu viedokli rakstveidā, kuru lūdz iekļaut protokolā un kurš atšķiras no TK pieņemtā lēmuma:

«Viedoklis par angļu valodas adjektīva "paralympic" atveidi latviešu valodā kā "paraolimpisks"

Pieņemot šo lēmumu, pirmkārt, ir ignorēta vienošanās starp International Olympic Committee un International Paralympic Committee, ka pēdējā savā nosaukumā neizmantos "olympic", lai izvairītos no iespējamās sabiedrības maldināšanas par abu organizāciju saistību un respektētu to, ka International Olympic Committee ir aizsargāta preču zīme. Ar savu lēmumu TK faktiski aicina Latvijas nacionālo komiteju ignorēt tās mātesorganizācijas politiku nosaukuma veidošanā.

Otrkārt, nav pamatots arguments, ka "paralympic" ir saliktenis, un no tā izrietošā analīze un rīcības pamatojums attiecībā uz atveidi latviešu valodā. Šajā gadījumā izmantots līdzīgs, tomēr daudz radikālāks paņēmiens — amalgamācija (sakausēšana, saplūdināšana), kuru tāpat plaši izmanto terminoloģijā. Šis terminu veids minēts ISO standartā 1087-1:2000 "Terminology work — Vocabulary — Part 1: Theory and application":

 

3.4.13 blend

term formed by clipping and combining two separate terms

NOTE Examples of blends are: smog (smoke + fog), infotainment (information + entertainment

 

Šie fakti TK locekļiem bija zināmi arī iepriekšējā lēmuma pieņemšanas laikā no toreiz izplatītā materiāla "History And Use Of The Term 'paralympic'", kurā skaidri izklāstīti gan termina izvēles juridiskie iemesli, gan izmantotais veidošanas paņēmiens (amalgamating, blending).

Alda Lauža tulkojuma darba variantā blend pasniegts šādi:

 

3.4.13 kontaminants

termins, kas veidots, nostrupinot un apvienojot divus atsevišķus terminus

Piezīme. Kontaminantu piemēri ir modems (modulators + demodulators), magnetola (magnetofons + radiola), mopēds (motors + pedālis).

 

Kā redzams no minētajiem piemēriem, amalgamas pārceļ citā valodā kā vienotu veselumu, nevis analizē un atveido pa daļām. Ja "analītisko" pieeju piemērotu arī citiem terminiem, tad būtu nepieciešamas, piemēram, šādas izmaiņas:

  • paracetamols –> paraacetamols
  • paralgēzija –> paraalgēzija
  • parablepsija –> paraablepsija
  • parestēzija –> paraestēzija
  • modems –> modulatordemodulators
  • magnetola –> magnetofonradiola
  • mopēds –> motorpedālis

Treškārt, TK nepiedāvā risinājumu, ko darīt ar juridiskās personas nosaukumu — biedrību "Latvijas Paralimpiskā komiteja", kas ar šādu nosaukumu pastāv jau vairāk nekā 20 gadus —, tādējādi, manuprāt, nepietiekami atbildīgi izturoties pret sava lēmuma juridiskajām un sociolingvistiskajām sekām.

Iepriekšminēto iemeslu dēļ nevaru atbalstīt TK lēmumu "paralympic" atveidot latviešu valodā kā "paraolimpisks".»

 

3. M. Baltiņa ziņojums par LZA TK attīstības stratēģiju.

J. Baldunčiks aicina M. Baltiņu iepazīstināt ar LZA TK attīstības stratēģiju.

M. Baltiņš: stratēģijas tekstu A. Vucāne visiem nosūtīja jau novembrī. Pirmkārt, rūpes par terminoloģiju ir viena no funkcijām, kas minēta likumā un adresēta TK. Valsts valodas likuma konkrētais pants gan precīzi nedefinē ne sadarbības mehānismus, ne ko citu. Bet varam identificēt virkni problēmu, no kurām svarīgākās ir divas:

1) Nesaskaņota dažādu pušu darbība. Jāsaprot, ka ir citi terminu darinātāji, ne tikai TK. Pamatjautājums: vai tie strādās nesaistīti ar mums vai mēs tomēr veidosim kaut kādus sadarbības modeļus;

2) Datubāzes jautājums. Datubāzes ir vairākas, bet visu neaptver. Tie, kuri ir spiesti tās lietot, norāda, ka daudz vārdu datubāzēs nav atrodami vai arī šie ieteikumi ir novecojuši vai pretrunīgi.

No šā viedokļa jāskatās, kā situāciju labot. Galvenais mērķis ir uzlabot terminrades procesu kopumā. Otrkārt, nodrošināt deleģēto funkciju izpildi, vienlaikus sadarbojoties ar citām organizācijām.

TK apstiprina terminus – šī ir deleģētā funkcija, bet pārējās reāli notiek arī visur citur. Būtisks ir terminoloģijas vienotības princips. Redzam, ka apgādi, augstskolas, likumdevējs to saprot dažādi.

Kritizējot Valsts valodas likuma 22. pantu, prasās vēl citas funkcijas, bet tādas pilnvaras nekad nav tikušas dotas. No otras puses, funkcija noteikt terminu lietošanu var būt saistīta ar ilgstošo prestižu, galu galā, LZA TK ir visilgāk Latvijas vēsturē nepārtraukti strādājusī institūcija. Sākot no 1945. gada, tā savu darbību nav pārtraukusi. Izmantosim LZA situāciju un atgūsim morālās autoritātes statusu. Terminus gan ir grūti piespiest lietot, jo juristi ir iegaumējuši Valsts pārvaldes likuma normas, ka TK nav valsts pārvaldes iekārtas daļa, līdz ar to nevar izdot citiem juridiski saistošus lēmumus. Bet lēmums ir par morālās autoritātes atjaunošanu. Ja argumenti būs saprātīgi un labi argumentēti, tos ievēros. Tāpēc nav jāakcentē juridiskais aspekts, bet gan tas, ka lēmumam jābūt saprātīgam un savlaicīgam.

Otrs: ir jāsaprot, ka situācija terminoloģijas ziņā ir mainījusies. Tā vairs nav tāda kā 40. gados, kad TK radās un bija viegli pārraudzīt lauciņu (vien daži apgādi, kas bija stingri kontrolēti). Terminus tolaik bija viegli iestrādāt, lai gan neizliksimies, ka arī toreiz viss bija ideāli. Tagad, kad top daudzi tiesību akti un to tulkojumi, kā arī adaptētas klasifikācijas, ir skaidrs, ka ar šiem cilvēkiem jārēķinās. Nevaram dzīvot lepnā vientulībā, jācenšas radīt sadarbības modeļi. Bija sadarbība ar Labklājības ministriju, kas periodiski atjaunoja Profesiju klasifikatoru. Tāda sadarbība varētu būt arī ar Statistikas pārvaldi un citām institūcijām.

Jādomā par tiesisko bāzi, ko varam izveidot. Šis Valsts valodas likuma pants nav veiksmīgi formulēts, jo tam ir divi defekti: 1) sašaurināts terminoloģijas obligātā lietojuma jēdziens līdz lietvedības dokumentiem, neminot tiesību aktu projektus; 2) pantā nav pietiekama deleģējuma Ministru kabinetam (MK) lemt ar terminoloģiju saistītus jautājumus, proti, vienīgais, kas tiek dots MK ir «apstiprināt TK nolikumu». Lai sakārtotu situāciju, ir vairāki ceļi. Viens ir ideāls, bet neredzu tam reālu iespēju – pieņemt speciālu Terminoloģijas likumu, kas ļautu definēt iestāžu pienākumus, uzdot darbus TK, nosaukt pārējos. Nedomāju gan, ka tas ir realizējams, jo esmu runājis, bet atbalsta nav. Nesaistītās personas neredz vajadzību. Otrs: jāatjaunina TK nolikums, jo tajā ir definētas daudzās funkcijas, bet maz paskaidrots, kā TK pati rodas, nav paskaidrots, kas ir TK un kas ir kvorums, tā ir vien nojaušamā daļa. Tie ir pieaicināti valodas eksperti un apakškomisiju vadītāji, bet tas nav skaidri pateikts. Tāpat skaidri jādefinē, kā TK var sadarboties ar citām institūcijām.

Vēl viens moments ir tāds, ka vajadzētu vēl vienus MK noteikumus par nacionālo vai vienoto datubāzi, jo datubāze, kas eksistē LZA (AkadTerm), ir ar neskaidru statusu, savukārt VVC datubāze eksistē, ir ierakstīta nolikumā, bet par tās statusu nekas nav skaidri pateikts, proti, nav saprotams, vai tā ir tikai iestādes vajadzībām, vai tai ir vai nav references statuss. No šīm datubāzēm būtu jāveido apvienojums saturiski, bet skaidrs, ka tas būs arī ar statusa piešķīrumu, ne tikai apvienojums kā tāds. Pretējā gadījumā gan MK redaktori, gan Saeimas Juridiskās komisijas redaktori ir neskaidrībā, kas tur ir ietverts. Tehniskos jautājumus var risināt, bet vajadzīga būtu tiesiskā bāze.

Ja par citiem grozījumiem, tad kopš 2014. gada vasaras «Latvijas Vēstnesis» iznāk tikai elektroniskā formā. Līdz ar to formulējums, ka apstiprinātie termini tiek publicēti «Latvijas Vēstnesī» ir neskaidrs. Pēc tam, kad atteicās no papīra formāta, neko tur neesam likuši, bet to var risināt.

Svarīgi arī tas, lai terminoloģija tiktu atzīta par zinātnisko darbību. Ir skaidrs, ka augstskolas mācībspēkiem, kas kaut ko dara terminoloģijas laukā, nav nekādas iespējas ierakstīt to akadēmiskajā darbībā, šis darbs paliek tādā statusā kā alus paliktnīšu krāšana.

Organizatoriskajā struktūrā ir divas lietas: pirmkārt, jāpārskata informācijas aprites process. Slavējama ir E. Caunas vadītā apakškomisija, kas aktīvi strādā un kuras lēmumi ātri tiek publiskoti. Jādomā, kā ātri publiskot lietotājiem apakškomisiju lēmumus. Viens no momentiem, kas palicis no vecā, lēnā modeļa – apakškomisija iet uz lielo komisiju reizi 5-7 gados, tāpēc liekas, ka tā neko nedara. Tagad, kad ir iespēja elektroniski publiskot, tā būtu jāizmanto. Noteikti jāveic apakškomisiju inventarizācija.

Tāpat jāatsakās no kļūdainā pieņēmuma, ka terminoloģija ir tikai zinātniski tehniskā, lai gan visi zinām, ka ir arī tā: ir izkopta terminoloģija, bet nav zinātnes. Piemēram, tie būtu brīvā laika pavadīšanas veidi, sporti, amatniecības nozares. Ja leksika ir normalizēta, nav jānošķir vārdi, kurus lieto Latgales podnieks, no jebkuras citas sfēras. Arī arodžargonam ir sava vieta. Tulkojot ES dokumentus, to labi redzējām, kad bija jātulko nesalīdzināmi daudz terminu, piemēram, par zvejas veidiem, kaut vai austeru ķeršanu, šī terminoloģija iegāja arī tiesību aktos. Jāapzinās institūcijas, kas dara lielu darbu nesaistīti ar mums. Piemēram, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde atjaunina daļu migrācijas terminu glosārijā.

M. Dunska: ja viņi to savā glosārijā lieto, bet termini nav apstiprināti, kā to vērtēt? Kāds ir termina statuss, ja tas nav apstiprināts?

M. Baltiņš: ja skatāmies uz leksikogrāfiskiem izdevumiem, tajos noteikti katrs vārds nav apstiprināts. Tikai biļeteni savulaik tika izskatīti no pirmā līdz pēdējam. Ar vārdnīcām citādāk, bet nevajag birokratizēt problēmu. Ja ir cilvēki, kuriem varam uzticēties, tad to arī vajag darīt. Man ir konkrēts piemērs: Medicīnas akadēmijas apgāds ir izdevis grāmatu par šūnu bioloģiju, kurā ir izvērsts terminu glosārijs ar skaidrojumiem. Varētu teikt, ka šī joma beidzot ir sakārtota. Arī es tur precizēju dažus terminus. Bet ir daudz tādu terminu, kas mums būtu vienkārši jāakceptē. Tad varam vienoties, ka šie cilvēki ļauj mums izmantot šos terminus datubāzē.

Būtiski jāpapildina Terminoloģijas izstrādes vadlīnijas. Ar domu, ka, no vienas puses, tās ir iekšējas vadlīnijas, no otras puses, lai jebkuram cilvēkam, kurš saskaras ar vajadzību tās lietot, būtu skaidrs, kas jādara.

Pašlaik ir zināms satraukums par jauno Nacionālo enciklopēdiju, kas top pie Nacionālās bibliotēkas. Varbūt kāds no klātesošajiem zina, kas notiek terminoloģijas ziņā, jo tas ietekmēs situāciju. Padomju enciklopēdijai var pārmest daudz ko, bet, ja skatāmies neideoloģiskos šķirkļus, piemēram, fiziku vai ķīmiju, tie termini ir pamattermini, kas nemainīsies. Ja jaunajā enciklopēdijā netiks sakārtota, piemēram, īpašvārdu rakstība, citvalodu atveide, tad būs ķezā.

I. Pūtele: vecās Padomju enciklopēdijas termini tika spriesti TK.

J. Baldunčiks: toreiz bija cita komunikācijas sistēma. Bija mazas grāmatiņas ar šķirkļu sarakstiem. Grāmatiņās termini bija līdz konkrētam līmenim. Šobrīd iecere ir tāda: lielajām nozarēm izvēlas vienu vadošo speciālistu. Piemēram, demogrāfijā izvēlas P. Zvidriņu, kurš izveido shēmu, kā demogrāfija dalās apakšnozarēs. Valodniecībā šāds speciālists ir P. Vanags. Viņš veido kopējo un apakšnozaru shēmas. Tas ir vizuālāk nekā 80. gadu metode. Tālāk tiek apzināti speciālisti, kas lielajā panorāmā katrā nozarē kaut ko darīs. Viena daļa terminoloģijas nāks no enciklopēdijas redkolēģijas, otrs ir tas, ko visi šie autori izlems, vispirms jau savstarpēji. Ja būs problemātika, virzīs uz terminoloģisko apspriešanu. Sarunās ar galveno redaktoru absolūti skaidra varianta nav. Kad sāksies totālais darbs, kļūs skaidrāks.

M. Baltiņš: bet tas ir absurdi. Jābūt stingrai instrukcijai.

J. Baldunčiks: tāda principā ir. Viņi paļaujas uz speciālistiem.

K. Timmermanis: toreiz liela nozīme bija nozares redaktoriem.

J. Baldunčiks tādas dubultkontroles nebūs. Šodien ir četri pieci cilvēki, salīdzinot ar veselu māju, kas bija toreiz.

R. Karnīte: tā ir elektroniska enciklopēdija, un būs daudz problēmu.

J. Baldunčiks: viena problēma gan uzlabosies. Toreiz bija tā: ja 2. sējumā kaut kas bija ierakstījies nepareizi, bija grūti mainīt, ja tas bija sazobē ar ko citu. Šeit tas atkritīs, jo enciklopēdija būs elektroniska. Tā vai citādi uz speciālistiem gulsies galvenā atbildība.

P. Zvidriņš: mūsu speciālisti tur bija aizgājuši, un mūs iepazīstināja ar citu nozaru pieredzi. Vispirms grib pasaules vai universālo skatu, latviskais būs vēlāk.

J. Baldunčiks: vispirms būs universālās enciklopēdijas princips, pēc tam Letonikas saturs. Bet iekšpusē vēl ir zināma nenoteiktība.

P. Zvidriņš: sevišķi sociālajās zinātnēs.

R. Karnīte: visi labi saprot, ka tas ir mūža darbs. Man ir ekonomikas joma, šobrīd viņus interesē tādi jēdzieni kā ekonomika, iekšzemes kopprodukts. Tas, ko viņi sauc par zinātnes apakšnozarēm.

J. Baldunčiks: tālāk tas, kurš rakstīs apakššķirkli, sazināsies ar jums un konsultēsies par terminiem. Ja par personām, tad Padomju enciklopēdijā bija dzelžaina sistēma par to, cik zīmes, kam atvēlēt. Kā būs šeit, vēl nezinu, bet gan jau kāda sistēma būs. Vai kāds vēl gribētu izteikties par iesūtīto materiālu? Jau dzirdējām, ka divi stūrakmeņi ir sadarbības sistēma un vienota datubāze.

P. Zvidriņš: vajadzētu panākt, lai LZA Senātā šo darbu uzskatītu par nozīmīgu zinātniskā plāksnē. Tas ir viens no svarīgākajam darbam. Lai nodarboties ar terminoloģiju, jābūt augstas raudzes speciālistiem. Piemēram, vasarā saskārāmies ar pārību. Mēs šos ieteiktos terminus noraidījām ar domu, ka nav sistēmas un nebūs. Man ir viena disertante, kura raksta par ģimenes attīstības politiku, un tur parādās daudz terminu. Atsevišķus terminus, jaunvārdus darināt pagrūti, pat doktorantiem. Mana apakškomisija ir pasīva, raugāmies, kā atkāpties. Es beidzu pedagoģisko darbību un pārgāju uz zinātnisko darbību. Bet darbību TK nekur nevērtē. LZA TK loceklis – tas ir tikai ieraksts.

Otrs jautājums ir par starptautisko dimensiju. Demopaedia ir starptautisks izdevums ANO paspārnē. Mums arī teica, ka varējām tur pievienoties, jo igauņi tur ir, nemaz nerunājot par vāciešiem, francūžiem. Tur ir vieni un tie paši termini visās šajās valodās. Tad mums jāskatās, vai varam tur iekļauties. Dzirdu, ka tagad vajag terminus trīs vai četrās valodās. Nezinu, kā ir citās nozarēs, bet mums Demogrāfijas centrs jau kā divus gadus neeksistē. Pirms 10 gadiem varbūt ietu šo ceļu, iekļautos starptautiski. Ja termins izstrādāts 10 valodās, kāpēc nelikt klāt savējo?

J. Baldunčiks: latviešiem tas nav nekāds jaunums, ka paņemam citās valodās izstrādāto un meklējam ekvivalentus savā valodā. Tā ir pietiekami cienījama darbība.

M. Baltiņš: šajā ziņā esam saskārušies gan ar labo, gan ne tik labo. Pirms trim četriem gadiem pie mums bija ieradušies IZM cilvēki ar pieaugušo izglītības glosāriju, kas bija pilns ar muļķībām tāpēc svarīgi, kas šādā projektā iesaistās. Būtisks pienesums būtu tad, ja to dara, piemēram, Demogrāfijas centrs, nevis kaut kāds haltūrists. Tur ir jābūt atbildīgam, jo pieredze rāda, ka projektus pārzina nozarē ne pārāk zinoši ļaudis.

K. Timmermanis: vispirms paldies M. Baltiņam par stratēģijas sagatavoto materiālu. Tur nav nekā piebilstama, bet mūsu situācijā vajadzīgs konkrētāks plāns, izejot no situācijas un pieticīgajiem līdzekļiem. Dažas domas: pirmkārt, vajadzētu operatīvi uzmest tekstiņu, kuru ar O. Spārīša starpniecību nogādāt tālāk, lai jaunās valdības deklarācijā iedabūtu punktu par terminoloģiju. Ja tur šī rindkopa būtu, mēs uz tās reizēm varētu atsperties. Otrs: mums ir savs nolikums un iekšējā struktūra. Vajadzētu savest kārtībā iekšējo shēmu. J. Borzovs jau bieži prasījis, kas mēs te tādi esam un ko darām.

Tālāk ir jautājums par apakškomisijām. Tur nepieciešama inventarizācija. Mums ir 31 apakškomisija, bet cik daudz ir pie dzīvības? Un tad jāskatās, cik daudz reāli varam izdarīt.

Ja par nolikumu, tad mums tādi it kā ir divi: MK apstiprinātais un iekšējais, ko izstrādāja I. Puksts. Juridiskā ziņā svarīgi būtu pārskatīt MK nolikumu. Tam jātaisa projekts un jāapspriež. Par pārējo ir daudz diskusiju. Piemēram, publikācijas «Latvijas Vēstnesī». Ja ir viens termins, tad vēl tā, bet J. G. Pommeram apstiprinājām kādus divus lielākus terminu krājumus. Arī mūs vārdnīcas skaitās akceptētas. Kaut kā jāpilnveido akceptēšanas mehānisms. Tad datubāzē varētu norādīt gradāciju.

M. Baltiņš: ja ir liela terminu kolekcija, ko ieliekam datubāzē, tad «Latvijas Vēstnesī» kā sludinājumu var norādīt informāciju, ka kaut kas ir publiskots. Nevis ielikt visu pārskatu, bet tikai atsauci. Tas neaizņem daudz apjoma, bet piešķir oficiālu statusu.

K. Timmermanis: piekrītu, ka tas būtu viens no ceļiem. Vispār TK darbībā bijis liels iekritums, bet tagad pie kopsaucēja jādabū lielais bloks. Jāsakārto mūsu centrs – kur priekšsēdētājs, cik palīgu, konsultantu, cik sadarbojas ar apakškomisijām.

I. Krieviņš: domāju, ka neesmu vienīgais, kas jūtas apmulsis.

R. Karnīte: tūlīt jūsu apmulsumu mazināšu. LZA bija sākušās sarunas par to, ka vajag aktivizēt TK darbību. Tāpēc mēs izveidojām darba grupu, lai padomātu, kā terminoloģijas darbu sakārtot. Nezinu, vai sapratāt pēc M. Baltiņa runas, bet ir divi galvenie virzieni, kas saistīti ar naudas pieejamību: pirmkārt, terminu veidošanas decentralizācija, jo terminus veido ne tikai TK, otrkārt, atsevišķu elementu izvietošana citur. Būs izmaiņas, ko apspriedīsim TK sēdē. Varbūt apjumu rada tas, kā izskatīsies TK un kāds būs statuss apakškomisijām. IZM vēstulē par LZA finansēšanu skaidri norādīts, ka LZA ir trīs funkcijas, no kurām viena ir TK. Vēstulē ir lūgums nodrošināt komisijai lielāku finansējumu, lai gan kopējais LZA finansējums ir samazināts. Ir sākti divi projekti: darbs ar AkadTerm un līgums ar Latvijas Universitāti, kur tiks projektēta jaunā datubāze jeb pamats. Finansēšanu vajadzēs stingrāk piesaistīt veiktajam darbam. Kādas būs apakškomisijas? Tas ir nākotnes jautājums. Kā finansēs to priekšsēdētājus? Vai pēc padarītā?

Vēl padomājiet par jauno TK vadītāju. Es ierosināju M. Baltiņa kandidatūru. Nākamā gada 12. janvārī būs Senāta sēde, kurā viņu varētu apstiprināt. Neprasīšu publisku apspriešanu, bet, ja ir ko teikt, sūtiet man savas domas uz e-pastu.

K. Timmermanis: es nerakstīšu, jo esmu jau rakstījis. Atbalstu M. Baltiņa kandidatūru. Tajā laikā, kad V. Skujiņai pasliktinājās veselība un kad 2012. gadā ienāca pirmās sūdzības un izveidoja darba grupu, radās jautājums, kur ir šis zelta kalnā jājējs, kas pamodinās Saulcerīti. Tas jautājums nav tik vienkāršs. No mūsu cilvēkresursiem esmu par M. Baltiņu gan kā speciālistu medicīnā, gan kā cilvēku, kurš kopš Tulkošanas un terminoloģijas centra nodibināšanas parādījis sevi ar pētniecisku darbību terminoloģijas un valodniecības jomā. Neredzu nopietnu konkurenci, bet izvirzīt jau var visu. No savas puses atbalstu un aicinu to darīt arī kolēģus.

Nauda, satiksme un terminoloģija valstī ir vienota. Kamēr termins top, ir idejas, mums jānonāk līdz vienotam terminam. M. Baltiņš ir arī Valsts valodas centra (VVC) direktors, līdz ar to netieši šis vienotības princips var pastiprināties. VVC pēc savas būtības ir plašāka nekā mūsu komisija. Ja varam sadarboties ar VVC terminologiem, šis process var attīstīties. Ja tā iet, tad uz priekšu.

R. Karnīte: jautājums ir par vietnieku, bet neredzu tam naudu.

J. Borzovs: nolikumā vietnieks nav paredzēts.

I. Krieviņš: mans apmulsums gan nebija par organizatoriskām lietām. Gribēju jautāt par pievēršanos «nezinātniskiem un netehniskiem terminiem». Man šo interesanto jauninājumu apzīmējošais oksimorons izraisīja kognitīvu disonansi. Līdz šim strādājām, sekojot 2000.gada vadlīnijās proponētajai «termina» definīcijai un no tās izrietošajām vārdu terminoloģizācijas prasībām, īpaši jēdzienu sistēmiskuma prasībai. Tekstilrūpniecības TAK nebija nodēvēta par «tekstiliju leksikoloģijas apakškomisiju», jo bez terminoloģiskās norobežošanās tai nez vai būtu pieticis spēka TTV izstrādei, nez vai būtu attaisnojušās bezcerīgas pūles ieviest vienveidību daudzo rokdarbnieču, daiļamatnieču un tekstilmākslinieku daiļrades nenovēršami dažādajos idiolektos, proti, tur, kur terminoloģizācijas lietderība šķita apšaubāma. Kaut gan citviet pastāv modes vēstures «terminoloģija», tomēr, sekojot britu tekstilterminologu pieredzei, esam atturējušies arī no kārtējo modes parādību komerciāli okazionālo (ad hoc) tulkojumu pārsteidzīgas terminoloģizācijas kaut vai tādēļ, ka ne jau visiem modes jaunvārdiem izdodas kļūt pat par cilmvalodā leksikogrāfiski atzītu vārdu. Oksfordas vārdnīcas redakcija vairākus gadus sekojot tam, vai potenciālā jaunvārda lietojamība neizzūd pirms tā leksikogrāfiskās atzīšanas. Ja mums jāgatavojas leksikoloģiskākas paradigmas ieviešanai, kas atšķiras no līdzšinējām TK un arī ISO nostādnēm, tad varbūt jāsāk ar kādu pārkvalificēšanās semināru?

M. Baltiņš: viens piemērs ir pasta nozare, kur ir izvērsta terminoloģija, bet tā nav zinātne. Tas pats par šahu, futbolu. Sporta zinātne ir vai nu pedagoģiska vai fizioloģiska. Ir lielas nozares, kas izkrīt no zinātnes sistēmas. Pēc enciklopēdijas principiem beigās secinās, ka nevar izlasīt, kas ir vēstule. Ja nozare ir ar sakārtotu terminoloģiju, tad tā ir terminoloģija.

I. Krieviņš: ja runa ir par līdzšinējo terminu izstrādes vadlīniju pārmaiņām, tad par to patiešām jāorganizē seminārs. Mums jāmāk nošķirt termins no netermina.

J. Baldunčiks: šeit varbūt esam salaiduši kopā vairākas lietas. Zinātniskā un nezinātniskā lieta vairāk ir pieejas un skatījuma lietas. Viena lieta, kas sākusies ar angļu valodu, ir saplūdums starp terminoloģiju un slengu. Oksfordas vārdnīcu papildina četras reizes gadā. Ja palūkojamies uz papildinājumiem, lielākā daļa ir sarunvalodas un slenga leksika, nevis stabili, zinātniski termini. Tie, iespējams, nepārdzīvos 10-15 gadus. Domāju, ka Endzelīna dienā vai kādā citā dienā šim jautājumam vajadzētu veltīt nopietnu sarunu. Vienreiz ārzemju bibliotēkā atradu Medicīnas terminu un slenga vārdnīcā. Par šo lietu jārunā, jo jaunā paaudze neatšķirs.

M. Baltiņš: terminoloģija ir veidota pēc zinātnes principiem. Nesen Daugavpils Universitātē aizstāvēja labu disertāciju par salīdzinājumiem krievu–angļu–latviešu dzelzceļa terminoloģijā. Latviešu valodā ir maz metaforisku terminu, jo konceptuāli tika uzskatīts, ka tāds nevar būt zinātnisks termins, terminus ar pārnesto nozīmi nevajag. Arodžargons bija stingri nošķirts no sakārtotas terminoloģijas.

K. Timmermanis: šī doma ir aktuāla. V. Skujiņas grāmata ir nopietns darbs ar definīcijām un pazīmēm, bet būtu labi, ja taptu maza brošūra «Pamatnostādnes latviešu terminu veidošanā» ar piemēriem.

R. Karnīte: šāda brošūra būtu vajadzīga arī tiem, kas atbalsta apzīmējumu paralimpisks.

M. Baltiņš: V. Skujiņas grāmatā ir daudz latviešu–krievu sastatījumu, kas tagad nav tik aktuāli. Krievu tipa defises savienojumi, piemēram, ārsts–ginekologs u .tml. Tagad nesalīdzināmi svarīgāk būtu tāds piemērs kā know-how. Galvenais ir aktualizēt piemērus.

J. Baldunčiks: tāds izdevums būtu ļoti derīgs, īpaši tiem, kuri vēlētos pievērsties terminoloģijai, jo šodien neviens neko garu nelasīs.

L. Kauķe: gribu izteikt komentāru par M. Baltiņa stratēģijas skaidrojumu. Piekrītu, ka TK datubāzei vajadzētu stiprināt un mainīt statusu. Tomēr nepiekrītu, ka datubāze tiek uztverta kā tāda, kas paredzēta iekšējai lietošanai. Lietotājus neinteresē statuss, viņi uztver AkadTerm kā visērtāko lietošanai. Tulkotāji un redaktori savā darbā izmanto AkadTerm un uz to atsaucas. Tāpēc aicinu būvēt uz tā paša pamata un neiznīcināt izveidoto, kas tiek lietots praktiķu vidū.

R. Karnīte: AkadTerm mēs netiekam klāt, bet neviens netaisās pazaudēt kaut ko no tā, kas ir AkadTerm.

K. Timmermanis: ne tikai šodien, bet jau visu laiku runāts, ka valstī vajadzīga viena terminu bāze. Ir runa, ka VVC datubāze ietu kopā ar AkadTerm.

L. Kauķe: kāpēc AkadTerm nevar būt pamatā? Kas tad ir prioritāte – vai tad ne cilvēki, kuriem tā nepieciešama?

R. Karnīte: nav juridiska pamata izmantot AkadTerm. Man piedāvāti tikai E. Caunas privātie dokumenti, kurus arī vēl neesmu redzējusi.

M. Baltiņš: neviens negrasās slēgt kādu datubāzi, kamēr nekas nav vietā. Ir runa par to, kā visu apvienot vienkopus.

L. Kauķe: AkadTerm ir visautoritatīvākais avots. Ja ir strīds par terminiem, tad AkadTerm ir visautoritatīvākā atsauce, un tas liecina par statusu.

J. Baldunčiks: šī diskusija varētu turpināties ilgi. Bet jāsaprot, ka tie, kuri risinās vienotās datubāzes jautājumu, visu izvērtēs kompetenti.

I. Kazāka: mums ir jautājums par TK jubileju. Stratēģijā norādīts, ka nākamajā gadā būs lielā TK jubileja. Šajā sakarā paredzēta konference un atkārtots izdevums. Vai kaut kas konkrēts šajā ziņā jau iezīmēts?

M. Baltiņš: konference varētu būt, izdevums, iespējams, būs elektronisks. Skaidrs ir tas, ka jādiskutē par terminu izstrādes problēmām un principiem, nevis jādublē iepriekš publicētais «Latvijas Vēstnesī».

J. Baldunčiks: varētu sākt ar piezemētākiem mūsu profesionālajiem jautājumiem. Viens no pirmajiem jautājumiem varētu būt tas, ko izteica I. Krieviņš. Tagad aicinu sniegt atbalstu M. Baltiņa redzējumam, kas noformēts tekstuāli. Ceru, ka dodam akceptu un pieņemam šo attīstības stratēģiju ar maziem papildinājumiem.

TK locekļi piekrīt izklāstītajai stratēģijai.

Sēdes nobeigumā R. Karnīte aicina TK locekļus pateikties J. Baldunčikam par TK līdzšinējo vadīšanu.

 

Sēde beidzas plkst. 16.01.

Sēdes vadītājs J. Baldunčiks.

Protokoliste A. Vucāne.


 Populārākie raksti
Zinātnisko grādu nomenklatūra Latvijas Republikā
LZA TK protokols Nr. 7/1131 (13.12.2016)
Terminu izstrādes, pieņemšanas, apstiprināšanas, publiskošanas un grozīšanas procesa apraksts
LZA TK protokols Nr. 2/1126 (15.03.2016)
LZA TK protokols Nr. 6/1130 (13.09.2016)
LZA TK protokols Nr. 5/1129 (05.07.2016)
LZA TK protokols Nr. 3/1127 (12.04.2016)
LZA TK protokols Nr. 5/1123 (14.07.2015)
LZA TK protokols Nr. 6/1124 (22.12.2015)
LZA TK protokols Nr. 4/1128 (17.05.2016)