Piektdiena, 24. novembris
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 


PROTOKOLI
LZA TK protokols Nr. 2/1112 (22.10.2013)
18.01.2015

Sēde notiek 2013. gada 22. oktobrī plkst. 14.00 LZA Senāta zālē

Sēdē piedalās 10 dalībnieki

Sēdi vada Juris Baldunčiks

Protokolē Iveta Pūtele

 

Darba kārtībā:

  1. Izglītības un zinātnes termini.
  2. Dažādi.

 

1. mentorings, mentors (mentorēt, mentorējamais)

Tiek izteikts viedoklis, ka ir jāskata visa ligzda kopumā.

Izraisās diskusija, vai būtu atbalstāms aizguvums, vai būtu jāveido latvisks sinonīms, vai būtu lietojams agrāk līdzīgā nozīmē lietotais termins darbaudzinātājs. Izglītības speciālisti pēdējā laikā uzsvēruši, ka darbaudzinātājs ir tikai daļējs mentora sinonīms. Pret mentoru īpašu iebildumu nav, jo tas cēlies no klasiskās literatūras, grieķu valodas (gr. Mentor (Odiseja dēla Tēlemaha audzinātājs)), lietots jau 20. gs. 20.–30. gados.

Iebildums ir par atvasinājumu ar izskaņu -ings, kas latviešu valodai ir neraksturīga un tiek uzskatīta par nevēlamu. Tiek ierosināts atvasinājums mentorība (kā kopnosaukums), mentorēšana (kā process). Tomēr tiek izteikts iebildums, ka vairāku ekvivalentu (lai arī latviešu valodai atbilstošu atvasinājumu) radīšana vienam angļu terminam var radīt jukas lietojumā.

Nonāk pie secinājuma, ka, lai pieņemtu lēmumu, būtu jābūt klāt šīs jomas speciālistiem, kā arī termina izpratnei būtu nepieciešamas definīcijas.

 

2. skola

Ierosinājums: Augstākās izglītības likumā norādīt, ka augstskolu nosaukšanai nedrīkst lietot nosaukumu skola, jo tas ir pārāk burtisks pārcēlums no angļu valodas, kas izjauc latviešu valodas tradīciju.

Nolemj, ka šis nebūtu LZA TK lēmums, bet ieteikums, lai vērstu uzmanību uz to, ka vārda skola lietošana vārda augstskola vietā var radīt pārpratumus, ka mācību iestāde nepiedāvā augstāko izglītību.

 

3. izglītība / apmācība / mācības / apmācīšana / mācīšana

Ierosinājums: Vajadzētu noteikt šo vārdu lietojuma specifiku un diapazonu, izteikt priekšlikumu augstākās izglītības līmenī vārdu apmācība nelietot studiju programmu raksturojumā.

Tiek atzīts, ka mācības ir saistītas ar zināšanu, bet apmācība – galvenokārt ar iemaņu iegūšanu, ka apmācība nāk mantojumā no krievu valodas обучение, tomēr, lai pieņemtu lēmumu par šo terminu lietojumu, diskusija jārisina profesionālā vidē.

 

4. science and technology

Jautājums ierosināts tāpēc, ka pēdējos 10–15 gados šī vārdkopa latviešu valodā bieži vien aplami tiek izteikta kā «zinātne un tehnoloģija[s]» agrāk lietotās vārdkopas zinātne un tehnika vietā. Oficiālā lietojumā būtu jāatjauno vārdkopa zinātne un tehnika.

Par šo jautājumu izraisās plaša diskusija.

J. Baldunčiks uzsver, ka angļu valodā technology ir apzīmējums ar ļoti plašu semantiku  – gan tehnoloģija un arī tehnika. E. Cauna norāda, ka strīds ir par vienu tehnikas nozīmi – metožu kopumu kopā ar radītajām vērtībām. Miniatūras ierīces cilvēki vairs negrib saukt par tehniku, bet tehnoloģiju. Šiem vārdiem nozīme ir mainījusies visās valodās. Ir jāpielāgojas pārmaiņām. J. G. Pommers uzskata, ka termini tehnika un tehnoloģija ir jālieto savā tradicionālajā nozīmē.

J. Baldunčiks norāda, ka visās valodās vārdu tehnoloģija nelieto pilnīgi pēc angļu valodas parauga; šodien tiek spriesta nozīme, kas ietilpst salikumā zinātne un tehnika. Latviešu valodā tehnoloģija ir zināms process, kas saistīts ar kaut kā pārveidošanu, tehnologs ir cilvēks, kurš izstrādā vai īsteno tehnoloģiju, zina, kā ražošanas procesā kas rodas. A. Lauzis pauž uzskatu, ka šis jautājums beidzot būtu jāatrisina kompleksi, sistēmā un norāda, ka par šiem jautājumiem LZA TK jau spriedusi 20. gs. 90. gados un pēc 2000. gada.

Tiek pausta doma, ka reizēm ir grūti noteikt, vai, piemēram, informātikā ir runa par tehniku vai tehnoloģiju, ja angļu valodā ir tikai technology. Tiek izteikta arī doma, ka jāšķir lietojums vienskaitlī un daudzskaitlī – «tehnoloģija» ar nozīmi ‘tehnika’ un «tehnoloģijas» ar nozīmi ‘jaunākie izstrādājumi’.  

Nolemj, ka šo jautājumu izlemšanai būtu nepieciešama plašāka sēde, kurā piedalītos tehnisko zinātņu pārstāvji.

 

Sēde beidzas plkst. 16.00

 

Sēdes vadītājs:  J. Baldunčiks

Protokoliste: I. Pūtele


 Populārākie raksti
Zinātnisko grādu nomenklatūra Latvijas Republikā
LZA TK protokols Nr. 7/1131 (13.12.2016)
Terminu izstrādes, pieņemšanas, apstiprināšanas, publiskošanas un grozīšanas procesa apraksts
LZA TK protokols Nr. 6/1130 (13.09.2016)
LZA TK protokols Nr. 2/1126 (15.03.2016)
LZA TK protokols Nr. 3/1127 (12.04.2016)
LZA TK protokols Nr. 5/1129 (05.07.2016)
LZA TK protokols Nr. 6/1124 (22.12.2015)
LZA TK protokols Nr. 4/1122 (26.05.2015)
LZA TK protokols Nr. 4/1128 (17.05.2016)