Sestdiena, 26. maijs
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 


PROTOKOLI
LZA TK protokols Nr. 1/1111 (21.05.2013)
07.06.2013

Sēde notiek 2013. gada 21. maijā plkst. 14.00 LZA Senāta zālē

Sēdē piedalās 22 dalībnieki

Sēdi vada Juris Baldunčiks

Protokolē Iveta Pūtele

 

 

Darba kārtībā:

  1. Izglītības un zinātnes termini.
  2. Dažādi.

Par neierašanos uz sēdi ziņojuši A. Amoliņš, J. Borzovs, M. Brancis, M. Dunska, I. Migla, V. Skujiņa, E. Vimba.

 

Jaunais LZA TK priekšsēdētājs Juris Baldunčiks īsi iepazīstina klātesošos ar pašreizējo LZA TK stāvokli, formulē savu nostādni pret terminoloģiju – līdzsvarota latviešu terminoloģijas attīstība starp pūrismu un pārmērīgu aizguvumu (īpaši angļu valodas) pārņemšanu, uzsverot, ka nevar izvairīties no citu valodu ietekmes, bet tai nevajadzētu kropļot un pārveidot latviešu valodu. Tādai valodai kā latviešu valoda terminoloģija ir viens no svarīgākajiem attīstības faktoriem.

Pēc sēdes dalībnieku lūguma tiek ieskicēts arī LZA TK strukturālais, organizatoriskais un metodoloģiskais redzējums.

  • Lai lietotājiem būtu skaidrs, kāda līmeņa terminu viņi izvēlas lietot, datubāzēs būtu jānorāda termina statuss (apstiprināts TK, TK apakškomisijā, zemāka statusa termins).
  • Vardarbīgi neiejaukties nozares speciālistu izvēlētajā terminoloģijā, bet norādīt trūkumus.
  • Ceļš uz vienotu terminu datubāzi, izvērtējot optimālāko variantu.
  • Svarīgs jautājums ir jauno terminologu iesaistīšana (pozitīvs piemērs – Informācijas tehnoloģijas, telekomunikācijas un elektronikas apakškomisija).

Jauno speciālistu piesaistē un LZA TK attīstībā daudz kas atkarīgs no finansējuma.

Tiek lemts, ka tuvākajā laikā jāsagatavo vēstule Latvijas Zinātnes padomei, kurā būtu prasība atzīt darbu terminoloģijā un terminoloģisku vārdnīcu izstrādi par zinātnisku darbu, ko var norādīt zinātnisko darbu sarakstā.

 

 

1. vispārīgā izglītība

A. Lauzis, kas ir šī jautājuma ierosinātājs, izklāsta, kā radies nepareizais termina lietojums vispārējā izglītība ar nozīmi ‘izglītība, kas lietas un parādības tver plašā kopskatā un kopsakarā’ termina vispārīgā izglītība vietā, norādot, ka šis ir brīdis, kad kļūdu varētu labot.

Vienam LZA TK loceklim atturoties, LZA TK sēdes dalībnieki atzīst, ka nepareizais termins vispārējā izglītība ir jāaizstāj ar pareizo – vispārīgā izglītība.

T. Koķe norāda, ka jāsāk ar pareizu termina lietošanu likumos. LZA TK ir jāraksta vēstule Izglītības un zinātnes ministrijai un jāsaistās ar Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisiju, jāseko procesa virzībai, jāierodas uz sēdēm, kad šis jautājums tiek spriests.

         

2. coaching – koučings, coach – koučs

Jautājuma ierosinātājs, Starptautiskās tālākizglītības skolas pārstāvis, A. Lasmanis skaidro «koučinga» būtību, uzsverot vieduma nozīmīgumu tajā. «Koučs» ir cilvēks, kurš, neuzspiežot, bet uzdodot pareizus jautājumus, liek cilvēkam pārdomāt, kas viņš ir, atgriezties pie viņa vieduma. Koučings ir viedvirzība. Vārda coach nozīme nāk no ‘vadātājs (pa dzīvi)’. A. Lasmanis izsaka vēlmi, lai tiktu saglabāti aizgūtie termini koučings un koučs.

 

Termina apspriešana

J. Baldunčiks uzsver, ka valodā, no kuras aizgūtais vārds nāk, tam ir dziļas saknes, kādas nav latviešu valodā. Angļu valodā šim vārdam ir ļoti daudz nianšu.

Sēdes dalībniekos dominē viedoklis, ka būtu jāpiedāvā arī latviskais termina variants.

Iepriekš LZA TK jau ir piedāvājusi variantus, kas arī sastopami plašsaziņas līdzekļos: izaugsmes treneris, personiskās izaugsmes treneris;  izaugsmes veicināšana, personiskās izaugsmes veicināšana.

K. Timmermanis piedāvā latvisko variantu viedvadis. M. Baltiņš norāda, ka vārdu vieds terminā nevajadzētu iestrādāt, jo tam ir ezotēriska pieskaņa. Ja principiālu iebildumu nav pret terminiem izaugsmes treneris vai izaugsmes veicinātājs, ir cerība, ka tie varētu iedzīvoties valodā. K. Timmermanis uzsver, ka vārds vieds jau tiek izmantots terminoloģijā (viedtālrunis, viedkarte u.c.), tādējādi ezotēriskā aura šim vārdam attālinājusies. Turklāt svarīgs ir termina īsums.

J. Baldunčiks norāda, ka angļu valodas vārds coach neatbilst mūsu izpratnei par terminoloģijas sistēmu.

S. Romašina (Rīgas Koučinga skola) skaidro, ka ir svarīgi, lai šai profesijai būtu skaidrs termins, lai par koučiem netiktu saukti tie, kas nav ar atbilstošu kvalifikāciju. Vēlme ir, lai ir skaidri saprotams, ko šis termins ietver. S. Romašina uzsver, ka vārdi koučings, koučs praksē jau plaši tiek lietoti (gan arī plašākā nozīmē).

D. Markus norāda, ka pedagoģijā tas ir audzinātājs un lūdz paskaidrot Rīgas Koučinga skolas darbības specifiku, ar ko «koučs» atšķiras no karjeras konsultanta. Arī citi sēdes dalībnieki lūdz dot piemērus, ko « koučs» var panākt, ko tieši palīdz.

S. Romašina skaidro, ka tā ir metožu kopa, kas palīdz nonākt līdz atklāsmei indivīdam, darba kolektīvam u. c., tas nav saistīts tikai ar karjeras izaugsmi.

Rodas priekšlikums, vai šādu jautājumu risināšanai nebūtu nepieciešama Pedagoģijas terminu apakškomisija.

M. Baltiņš norāda, ka termina variants LZA TK šajā sēdē ir jāpiedāvā, aizgūtu terminu, kas jau iegājies praksē, izskaust diez vai izdosies.

Vairākums sēdes dalībnieku atzīst, ka vienu pašu anglicismu koučings, koučs atstāt nevar. Šie vārdi latviešu valodā neiederas jau skaņu salikuma dēļ, to skanējums latviešu valodā ir nepatīkams (vēl briesmīgāks ir tikai merčendaizers). Ja Terminoloģijas komisija būs apstiprinājusi šādu terminu, sabiedrība būs tikpat sašutusi, kā par pārmērīgi latviskajiem terminiem. Arī anglicisma ar izskaņu -ings apstiprināšana nav vēlama, jo tas veicinātu citu līdzīgu anglicismu ienākšanu latviešu valodā.

Ir jāatrod cits termins. Tiek izteikts viedoklis, ka arī praksē jau lietoto vārdkopterminu, kurā ir angļu vārda coach pamatnozīmei atbilstošais vārds treneris, nebūtu vēlams lietot, jo termins treneris līdz šim lietots sportā, bet šī ir specifiska joma, kas varētu būt praktiskās psiholoģijas atzars. Labāk būtu lietot vārdu veicināšana, veicinātājs. Nozares speciālisti noraida arī piedāvāto variantu izaugsmes konsultants, jo «koučs» nedrīkst konsultēt vai ieteikt.

Izskan viedoklis, ka šoreiz jāpieņem kompromisa variants. Ja speciālisti pieņem latvisko sinonīmu, izvēloties piemērotāko vārdkoptermina otro komponentu virzīšana, veicināšana, sekmēšana, šo terminu var apstiprināt, ja nē – šajā sēdē lēmumu pieņemt LZA TK nevar.

Tiek pieņemts kompromisa variants: izaugsmes veicināšana, koučings; izaugsmes veicinātājs, koučs, lai gan tiek atzīts, ka tas nav labākais variants un labāka termina meklējumi vēl jāturpina. Būtu labi, ja izdotos atrast kaut ko tik iezīmīgu kā savulaik zīmols «brenda» vietā. Pret lēmumu iebilst A. Lauzis, jo latviskais sinonīms ir pārāk vispārīgs.

 

3. supervīzija, supervizors, supervizēt, supervizējamais

Terminu iesniedzēja (Latvijas Supervizoru apvienības) pārstāve E. Apine skaidro šo terminu būtību, jēdzieniskās atšķirības ar iepriekš aplūkotajiem terminiem koučings, koučs. Gan supervizors, gan supervizējamais abi ir profesionāļi. Pieredzējušākais palīdz otram profesionāli augt. Bet padomi netiek doti. Supervizors darbojas tikai ar profesionālās darbības, nevis personības kā tādas atraisīšanu. Supervizors ir profesija, kuru iegūst pēc pamatprofesijas iegūšanas. E. Apine informē, ka latvisko variantu mēģinājuši atrast, bet tas nav izdevies, izsaka vēlmi saglabāt aizguvumu.

 

Termina apspriešana

K. Timmermanis ierosina latvisko variantu virszinis. Tas tiek noraidīts, jo rada asociācijas, ka viena puse zina vairāk.

D. Markus uzskata, ka, ja nevada un nedod padomu, tad tā ir pārraudzība. Speciāliste to noraida, argumentējot, ka nekas netiek pārraudzīts, viens supervizors var supervizēt dažādu jomu iestāžu speciālistus. Pakļautības attiecību nav.

J. Baldunčiks norāda, ka angļu valodā šī nav vārda pamatnozīme, bet specifiska šaura nozīme.

A. Lauzis atzīst, ka vārdi uzraugs, pārraugs šim terminam neder, bet terminā elementu raudzīt izmantot varētu. J. Baldunčiks norāda, ka angļu vārda būtība te nederēs, jo tā ir atvasinātā nozīme un kalkošanu izmantot nevar.

Vairums sēdes dalībnieku atzīst, ka salīdzinājumā ar kouču, koučingu šis latīņu cilmes termins ir labāks un to varētu apstiprināt.

Tiek izteiktas bažas, ka šī vārda lietojums specifiskajā terminoloģiskajā nozīmē varētu sekmēt tā izplatīšanos arī pamatnozīmē ‘uzraugs, pārraugs’, kur arī to jau valodas praksē mēdz lietot, studiju darba vadītāju nosaukšanai, kā arī vārda super lietojuma izplatīšanos u. c.

Kritiska attieksme ir pret darbības vārda formu supervizēt un objekta nosaukumu supervizējamais.

Izraisās diskusija, vai būtu jāapstiprina arī darbības vārda forma supervizēt (kā pareizāks variants tiek ieteikts: veikt supervīziju) un objekta nosaukums supervizējamais. Saskaņā ar LZA TK tradīciju par pamatu parasti tiek uzskatīti un arī apstiprināti lietvārdiskie termini. Darbības vārdi u. c. vārdšķiru viegli atvasināmie vārdi kā termini parasti netiek apstiprināti. Ir arī iebildumi, ka bieži vien ir nepieciešami tieši darbības vārdi un pilnas paradigmas veidošana ir ikdienas nepieciešamība. Vairāki LZA TK locekļi atzīst, ka par šo jautājumu (un varbūtējo principa maiņu) būtu nepieciešama diskusija.

Nozares pārstāvji skaidro, ka termins supervizējamais tiek lietots zinātniskajā literatūrā, praksē lietoto terminu klients.

Diviem LZA TK locekļiem atturoties, nolemj apstiprināt terminus supervīzija, supervizors, lēmumā stingri precizējot nozari, kurā šis termins lietojams.

 

Sēde beidzas plkst. 16.15

 

Sēdes vadītājs J. Baldunčiks

Protokoliste I. Pūtele


 Populārākie raksti
Zinātnisko grādu nomenklatūra Latvijas Republikā
Lēmums Nr. 79. Par sporta terminu paraolimpiskās spēles
Kur sameklēt Latvijas Republikas zinātnisko un akadēmisko grādu nomenklatūru?
LZA TK protokols Nr. 6/1137 (07.11.2017)
Terminu izstrādes, pieņemšanas, apstiprināšanas, publiskošanas un grozīšanas procesa apraksts
LZA TK protokols Nr. 7/1138 (05.12.2017)
LZA TK protokols Nr. 1/1132 (07.02.2017)
LZA TK protokols Nr. 2/1133 (14.03.2017)
LZA TK protokols Nr. 5/1136 (26.09.2017)
LZA TK protokols Nr. 4/1135 (13.06.2017)