Ceturtdiena, 20. septembris
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 


PROTOKOLI
LZA TK protokols Nr. 1/1108 (28.02.2012)
14.03.2012

 

Sēde notiek 2012. gada 28. februārī LZA Senāta sēžu zālē

Sēde sākas plkst. 14.00

Sēdē piedalās 15 dalībnieki (13 no tiem — ar balsstiesībām)

Sēdi vada Valentīna Skujiņa

Protokolē Linda Kurmiņa

 

Darba kārtībā:

  1. Palindromu termini.
  2. ‘Kultūras uzņēmējdarbības’ jēdziena skaidrojums.
  3. Pārskati par LZA TK un TAK darbu 2011. gadā.
  4. Dažādi.

  

Par neierašanos uz sēdi rakstveidā ziņojuši M. Dunska, A. Lauzis, O. Bušs, I. Migla, I. Pūtele.

  

  1

V. Skujiņa informē, ka saņemtas konsultācijas, kas šodien jāizskata. Vairāki LZA Terminoloģijas komisijas (TK) locekļi, kas šodien nevarēja ierasties, savu viedokli izteikuši rakstveidā. Pirmais jautājums tiek pārcelts uz vēlāku laiku, jo pagaidām konsultācijas jautātājs Viktors Kalniņš vēl nav ieradies.

 

2

V. Skujiņa informē, ka otrais jautājums saistīts ar ‘kultūras uzņēmējdarbības’ jēdziena skaidrojumu, ko iesniegusi I. Zemīte. No M. Dunskas kundzes saņemts komentārs par definīciju: «Kultūras uzņēmējdarbība ir process, kurā organizācijas, uzņemoties risku, rod optimālu līdzsvaru starp kultūras un labojums par uzņēmējdarbības interesēm, sasniedzot mākslinieciskos mērķus un nodrošinot ekonomisko resursu lietderīgu izmantošanu». M. Dunska aizrāda, ka definīcijā nepamatoti lietots anglisms «bizness».

V. Skujiņa norāda, ka LZA TK tiek prasīta ‘kultūras uzņēmējdarbības’ definīcijas apstiprināšana.

K. Timmermanis jautā, vai ir vajadzīgs atsevišķs termins ‘kultūras uzņēmējdarbībai’, jo, cik saprotams, tas, ko veic kultūras uzņēmējdarbībā, ir līdzīgi tam, kā darbojoties vispār uzņēmējdarbībā. Tātad būtu jāpaliek bāzes definīcijai, kurā teikt, ka mērķis ir peļņas gūšana.

M. Baltiņš bilst, ka LZA TK pienākumos nav apstiprināt definīciju. LZA TK var apstiprināt to, ka termins ir pareizs un tajā nav nekādu aplamību.

E. Cauna norāda, ka varam censties, lai definīcija ir gana laba un saprotama šim brīdim un nepieciešamībai. To, ka galvenā ir peļņas gūšana, šajā definīcijā var nerakstīt.

K. Timmermanis norāda, ka nav iespējams dot precīzu terminu, ja nav skaidras definīcijas.

R. Karnīte iebilst, ka kultūrā arī var būt uzņēmējdarbība. Ja definīcijā noliedz peļņu, tad tiek noliegta uzņēmējdarbība vispār.

E. Cauna norāda, ka biedrības un nodibinājumi nedrīkst gūt peļņu. Savukārt R. Karnīte, tam nepiekrīt un norāda, ka arī sabiedriskas organizācijas ir peļņas kategorija (citādi nevar attīstīties).

V. Skujiņa lūdz neizvērst diskusiju un koncentrēt uzmanību uz jēdziena pazīmēm. Šādā veidā definīcija nav paturama.

A. Amoliņš ierosina, ka konsultācijas iesniedzējam vajadzētu dot arī piemērus, ko ar šo jēdzienu saprot.

K. Timmermanis atkārtoti uzsver, ka tas nav termins. Bāzes termins ir uzņēmējdarbība, tam klāt var likt apzīmētāju un tā var veidot jebko.

M. Baltiņš aizrāda, ka nav zināms, kādēļ, šī definīcija ir vajadzīga.

J. G. Pommers piebilst, ka paliek jautājums, vai ir kultūras uzņēmējdarbība vai uzņēmējdarbība kultūrā. R. Karnīte atbild, ka var rakstīt uzņēmējdarbība kultūrā, tajā ir savas īpatnības, bet tas nav atsevišķs jēdziens. E. Cauna tam nepiekrīt, kultūras uzņēmējdarbību uzskata gan par terminu, gan par atsevišķu jēdzienu.

R. Karnīte uzdod jautājumu, ar ko atšķiras uzņēmējdarbība lauksaimniecībā un kultūrā? E. Cauna norāda, ka šī ir cita joma, ko var pētīt un aprakstīt.

V. Skujiņa rosina, vai nu atbildēt jautājuma iesniedzējai, vai arī lūgt E. Caunu un R. Karnīti rakstiski definēt savas domas, ko varētu nosūtīt jautātājai.

 

 3

V. Skujiņa informē, ka LZA TK pārskats par 2011. gada darbu iesniegts publicēšanai LZA gadagrāmatā. Nelielam ieskatam V. Skujiņa sniedz ziņas par LZA TK apakškomisiju darbību. Aktīvākā ir LZA Informācijas tehnoloģijas, telekomunikācijas un elektronikas terminoloģijas apakškomisija (ITTE) E. Caunas vadībā, kas regulāri rīko sēdes. Aktīvi demogrāfijas terminoloģijā strādājis P. Zvidriņš (sadarbībā ar ES tulkotājiem). Darbu uzsākusi Poligrāfijas terminoloģijas apakškomisija (TAK), atjaunotā sastāvā — Informācijas un dokumentācijas TAK. Vajadzība atjaunināt sastāvu ir vēl citās TAK, piemēram, enerģētikā un demogrāfijā.

V. Skujiņa rosina apakškomisiju vadītājus pārdomāt, kā pašreizējos apstākļos turpmāk sekmēt TAK darbu vēl citās nozarēs.

V. Skujiņa izsaka atzinību A. Lauzim, kurš nosūtījis IZ ministram ierosinājumu izglītības terminoloģijā lietot pareizu terminu vispārīgā izglītība (‘tāda, kas pēc izglītības satura aptver vispārīgos jautājumus’), nevis vispārējā izglītība.

K. Timmermanis piebilst, ka tas, kā tālāk strādāt, ir stratēģisks jautājums, un uzskata, ka jāturpina tāpat kā tagad.

V. Skujiņa norāda, ka šobrīd galvenokārt ir darbs ar konsultācijām, daudz jautā par juridiskiem un ar kultūru saistītiem jautājumiem. Darba paņēmieni — ja ir jautājumi, kas saistīti ar attiecīgo nozari, tad jautājumu pārsūtām apakškomisijai vai attiecīgajam speciālistam, ja konkrētās apakškomisijas nav. Ir sadarbība ar tulkotājiem un personām, kas izstrādā zinātniskos darbus. V. Skujiņa norāda, ka ir svarīgi sekot līdzi tam, lai LZA TK, sniedzot konsultācijas, nenonāk pretrunās, piemēram, ar terminu depozitārijs un depozitorijs. Konsultācijām jābūt saskaņotām.

M. Baltiņš piebilst, ka ir daudzas tādas lietas, kas nav pareizas, bet ir iegājušās. Jautājums ir, vai LZA TK to var pozitīvi atrisināt. Jāsaprot, ka apgrozībā ir liela daļa aplamu hibrīdterminu un aplamu teikumu, piemēram, termins radioterapija.

E. Cauna norāda, ka jāapsver mazākā ļaunuma princips.

M. Baltiņš piebilst, ka termini reabilitācija un rehabilitācija no klasisko valodu viedokļa ir viens uz tas pats, bet latviešu valodā katrā vārdā ir ielikts savs saturs. Ja stingri vadītos pēc etimoloģijas, būtu jāvienādo šie vārdi. Nevajadzētu nodarboties ar lielu revizonismu. V. Skujiņa atgādina, ka prof. Lazovska laikā abi termini tika apstiprināti atšķirīgās nozīmēs.

E. Cauna piebilst, ka veselīgā konservatīvisma princips ir laba lieta un tas ir jāpatur prātā.

V. Skujiņa šajā sakarā piemin konsultāciju par klasteri un saņemto jautājumu, kāpēc tā vietā lieto terminu puduris. V. Skujiņa jautā, vai tiešām atkāpties no LZA TK lēmuma? R. Karnīte saka noteiktu «nē». K. Timmermanis piekrīt R. Karnītei, cik vien iespējams nē. M. Baltiņš piebilst, ka termins puduris attiecīgajā nozarē ir piemērots.

V. Skujiņa citē LZA «Terminoloģijas Jaunumos» publicēto lēmumu: «LZA Terminoloģijas komisija atzīst, ka neviens no angļu valodas vārdiem cluster, rating, reference, transparency, parking-meter nav burtiski pārceļams un lietojams latviešu valodā.. (..) LZA Terminoloģijas komisija, izvēloties latvisko ekvivalentu angļu terminam cluster, no iespējamajiem variantiem apvienība, alianse, grupa, kopa, kopums, kopība, puduris, cers pēc analoģijas ar angļu valodu arī latviešu valodā šajā nozīmē priekšroku devusi terminam puduris, turklāt uzsverot, ka tas vienmēr lietojams kopā ar attiecīgiem apzīmētājiem: informācijas tehnoloģijas sabiedrību puduris jeb IT puduris, Mežizstrādes uzņēmumu puduris u. tml.». («TJ» 2002, 21. lpp.) V. Skujiņa piebilst, ka tā tika izspriests un to nevajadzētu mainīt.

E. Cauna uzskata, ka klāsteri vajadzētu atstāt kopuma nozīmē. Savukār R. Karnīte iebilst: ja runā latviešu valodā, tad jāizkopj latviešu valodas termini.

 

 

Tiek ierosināts atgriezties pie darba kārtības pirmā punkta, kaut arī Viktors Kalniņš nav ieradies, jo jautājumā par terminu palindroms TK ir jāsniedz savs vērtējums.

V. Skujiņa norāda, ka vislielāko atbalstu ir guvis priekšlikums par terminiem vienādnozīmes palindroms un dažādnozīmes palindroms.

M. Baltiņš iebilst: ja terminam palindroms atbilst definīcija latviešu valodā, tad citas nozīmes palindromam neeksistē. V. Skujiņa uzsver, ka palindroms ir ne tikai aka, elle, bet arī sula/alus.

J. Borzovs iesaka terminu kvazipalindroms. M. Baltiņš vēlreiz norāda — ja definīcija ir tāda kā latviešu valodā lasāms, tad minētie termini nav precīzi. Vai arī no definīcijas jāsvītro vārds vienādi.

V. Skujiņa atzīst, ka: tā kā palindroms ir internacionālisms un definīcijas dažādās valodās ir pretrunīgas, LZA TK drīkst precizēt termina jēdzienisko saturu. V. Skujiņa jautā, vai LZA TK nevar, nedīkst precizēt definīciju? M. Baltiņš iebilst.

E. Cauna izsaka viedokli, ka palindroms nav virstermins. Izsaka priekšlikumu lietot terminu palindroms, ko var saukt arī par tiešo palindromu, bet terminu netiešais palindroms var lietot tikai vārdkopā.

M. Baltiņš atgādina, ka Rudzītis terminu palindroms skaidro: tas ir kas atgriezenisks, iet pretējā virzienā.

R. Karnīte izsaka viedokli, ka varbūt vajadzētu teikt, ka, lasot no abiem galiem, ir jēgpilns vārds — vai nu vienāda nozīme, vai dažāda nozīme vai tādi vārdi, kā, piemēram, etīde/Edīte.

V. Skujiņa piekrīt, ka jēgpilnība ir svarīga, citādi par palindromu būtu jāuzskata jebkurš vārds, bet tas būtu absurds. V. Skujiņa arī norāda, ka definīcija ir ņemta no svešvārdu vārdnīcas, bet etīde/Edīte ir vēl cits gadījums.

J. G. Pommers piebilst, ka jātiek skaidrībā, vai definīcija ir pareiza, vai mūsu uzskati ir pareizi. M. Baltiņš iebilst, ka nevar skatīties vai definīcija ir pareiza vai nē, jo dažādos avotos tā var atšķirties. Vēl rodas jautājums, kurā nozarē tas nepieciešams, vai valodniecībā?

V. Skujiņa uzskata, ka tas varētu būt literatūrzinātnē, jo jautājumu uzdevis dzejnieks.

E. Cauna uzskata, ka šis termins vairāk piederīgs literatūrzinātnei, valodniecībā ir vairāk spēle ar vārdiem. A. Amoliņš piebilst, ka šis ir arī citās nozarēs lietots termins, pirmā definīcija ir tā, ka palindroms ir burtu kombinācija, kas vienāda no abiem galiem.

 

Šo jautājumu atliek, precizēšanai un definīcijas saskaņošanai ar vārdnīcām, kā arī sinonīmijas novēršanai.

P.S. Pēc sēdes un saskaņā ar LKV konstatēts, ka par palindromu atzīstami arī jēgpilni dažādnozīmes palindromi.

 

 4

active ageing

M. Baltiņš iebilst pret terminu vecināšana, bet atbalsta aktīvās vecumdienas. K. Timmermanis ziņo, ka I. Krieviņš arī ir pret vecināšanu. A. Amoliņš norāda, ka nav svarīgs vecošanas process, bet gan laika pavadīšana attiecīgajā vecumā.

R. Karnīte atbalsta aktīvas vecumdienas.

U. Cerbulis iesaka terminu vecumdienu aktivitāte. R. Karnīte iebilst, ka šo terminu būs grūti lietot teikumā. J. Borzovs un K. Timmermanis piebilst, ka nav vajadzīgā vārdšķira.

V. Skujiņa nolasa, kam veltīts 2012. gads: «European Year for Active Ageing and Solidarity between Generations». Gada nosaukumu latvisko: «Eiropas Darbīgās vecošanas un paaudžu solidaritātes gads».

R. Karnīte vārda aktīvais vietā iesaka lietot darbīgais. E. Cauna nesaprot, kāpēc nevar lietot vārdu aktīvais, ja tas visu laiku ticis lietots.

R. Karnīte, K. Timmermanis, J. Borzovs, J. G. Pommers atbalsta terminu darbīgā vecošana.

E. Cauna iebilst pret termina aktīvs maiņu uz darbīgs, jo terminu aktīvās vecumdienas var lietot visos tekstos, tas ir posms dzīvē.

R. Karnīte skaidro, ka šeit domāts vecošanas process un darbības, lai cilvēks nenīktu. Termins darbīgā vecošana nedaudz nepierasts, bet labs.

Ierosina balsot par četriem terminiem:

aktīvās vecumdienas

«par» 2

 

aktīvā novecošana

«par» —

 

 darbīgās vecumdienas

«par» 2

 

darbīgā vecošana

«par» 7

Vairākums nobalso par terminu darbīgā vecošana.

Tātad pieņemts — darbīgā vecošana.

 

 

korozijas vide, korozīvā vide

Par šo terminu diskusijas nerodas, jo tā izpratne ir tāda kā vārdnīcā — korozīvā vide.

 

 

must carry

R. Karnīte skaidro, ka must carry nozīmē ‘jānes, jāretranslē’. Tas ir parasts tulkojums.

E. Cauna nepiekrīt. Viņš skaidro, ka must carry ir būtisks telekomunikāciju nozarē gan kā jēdziens, gan kā termins. Īpaši šobrīd aktuāls. Apakškomisijā ir priekšlikums latviešu valodā lietot terminus obligātā iekļaušana, obligātā retranslēšana, obligātā apraide (bet angļu valodā šim terminam atbilst broadcast).

V. Skujiņa izsaka priekšlikumu — obligātā izplatīšana. Arī J. Borzovs atbalsta izplatīšanu, jo šis vārds iekļauts arī skaidrojumā.

E. Cauna ierosina, ka šo jautājumu varētu spriest LZA ITTE apakškomisija. Nolemj pirms lēmuma pieņemšanas jautājumu nodot apspriešanai apakškomisijā.

 

Sēde beidzas plkst. 15.49.

 

 

Sēdes vadītāja                          /V. Skujiņa/

 

Sēdes protokoliste                    /L. Kurmiņa/


 Populārākie raksti
Zinātnisko grādu nomenklatūra Latvijas Republikā
Vai termini audits un revīzija un arī auditors un revidents ir sinonīmi?
FCI suņu šķirņu nomenklatūra
Kā saīsināt apzīmējumu «veselības zinātņu maģistrs»?
Lai taptu vārds…
Terminu izstrādes, pieņemšanas, apstiprināšanas, publiskošanas un grozīšanas procesa apraksts
LZA TK protokols Nr. 3/1141 (06.03.2018)
Kur sameklēt Latvijas Republikas zinātnisko un akadēmisko grādu nomenklatūru?
Vai vārdi tālrunis un telefons ir sinonīmi? Ja nav, lūdzu, raksturojiet, kāda atšķirība ir starp vārdiem telefons un tālrunis.
LZA TK protokols Nr. 1/1111 (21.05.2013)