Sestdiena, 26. maijs
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 


PROTOKOLI
LZA TK protokols Nr. 4/1106 (14.06.2011)
28.06.2011

Sēde notiek 2011. gada 14. jūnijā LZA Senāta sēžu zālē

Sēde sākas plkst. 14.00

Sēdē piedalās 16 dalībnieki (balsstiesīgi 13)

Sēdi vada Valentīna Skujiņa

Protokolē Linda Kurmiņa

 

Darba kārtībā:

1. Valodas didaktikas termini.

2. Konsultācijas: par terminu zorbing un aquaskipper («ūdens ķengurs») atveidi latviešu valodā.

 

 

 

Par neierašanos uz sēdi rakstveidā ziņojuši I. Krieviņš, A. Butāne, U. Cerbulis, D. Markus, O. Bušs, D. Laiviniece, K. Cīrule, A. Amoliņš.

 

 

1

V. Skujiņa iepazīstina ar darba kārtību un informē, ka pirms sēdes derīgas piezīmes saņemtas no vairākām personām — D. Laivinieces, E. Caunas, A. Lauža, K. Timmermaņa, U. Cerbuļa, A. Amoliņa.

Vārds tiek dots galvenajam referentam A. Šalmem.

A. Šalme informē, ka pārstāv LU Humanitāro zinātņu fakultāti, kurā viena no pētniecības jomām ir valodas apguves pētniecība jeb lingvodidaktika. Lingvodidaktikas vārdnīca top Latviešu valodas aģentūras un Eiropas struktūrfonda projekta ietvaros. Didaktikas zinātne plašākā nozīmē veidojusies pēdējos gados. Tajā apvienotas 3 jomas: 1) dzimtās valodas mācīšanās; 2) latviešu valodas kā otrās valodas mācīšanās; 3) latviešu valodas kā svešvalodas mācīšanās. Līdz šim nav bijuši mēģinājumi rakstīt lingvodidaktikas vārdnīcu. Pie vārdnīcas strādā četri cilvēki — V. Skujiņa, A. Šalme, V. Kalnbērziņa un Z. Anspoka. Vārdnīcā paredzēts iekļaut ap 400 šķirkļu un pabeigt darbu šā gada beigās.

M. Baltiņš uzdod divus jautājumus par sēdei atlasīto terminu materiālu: 1) kāpēc izvēlēti tieši šie termini, jo daži no tiem pietiekami skaidri, piemēram, valodas lietotājs; 2) vai termini, kas izmantoti vārdnīcā, ir vienīgais variants latviešu valodā, vai ir bijuši citi varianti, kas ir šaubīgāki un ko vajadzētu aizstāt.

V. Skujiņa atbild, ka katrs termins atlasē saistīts ar kādu problēmjautājumu. Ja bijuši vairāki termini, meklētas jēdzieniskās nianses katram terminam, lai varētu tos dot kā atsevišķus terminus.

A. Šalme piebilst, ka skatīti termini, ar kuriem bijušas saistītas kādas problēmas — no tulkojuma viedokļa, terminu viedokļa, semantiskā lauka viedokļa.

A. Lauzis jautā, vai definīcijas ir pilnībā patstāvīgi veidotas vai veidotas uz angļu valodas bāzes. Definīcijas ir neskaidras: tas, kas atbilst latviešu valodas terminam, ne vienmēr atbilst krievu un angļu valodas terminam. Bez tam A. Lauzis jautā, vai ir doma iekļauties starptautiskā sistēmā?

A. Šalme atbild, ka nav iespējams iekļauties starptautiskā sistēmā. Termini veidoti pēc latviešu valodas tradīcijām, jo ir termini, kuri ir tikai latviešu valodā, piemēram, rotaļnodarbība.

K. Timmermanis uzdod jautājumu, kāda ir didaktikas definīcija? Viņš atbalsta domu, ka par bāzi jāņem starptautiskais skatījums, jo šos terminus lietos gan tulki Briselē, gan mēs paši starptautiskā sadarbībā, un, ja nesakritīs termini, tas nebūs labi. Iebildumus K. Timmermanim rada arī termina atdevums lietošana valodniecībā. Šim terminam ir vairākas nozīmes dažādās nozarēs, tādēļ būtu jālieto vai nu jaundarināts termins, vai šim terminam, kas attiecas uz lingvodidaktiku, jāliek klāt apzīmētājs.

V. Skujiņa nepiekrīt K. Timmermaņa iebildumam par terminu atdevums, jo tādā gadījumā pusei vārdnīcas vajadzētu klāt likt apzīmētājus valodas vai lingvodidaktikas. Konkrētā termina piesaisti lingvodidaktikai atklāj tā definīcija.

E. Cauna norāda, ka šī nav pirmā reize, kad tiek skatīti pedagoģijas termini. «Pedagoģijas terminu skaidrojošā vārdnīcā»[1] (PTSV) arī ir līdzīga pieredze — mēģinājums apkopot pedagoģijas terminus, paņemot kaut ko no Eiropas, pieliekot klāt kaut ko paši. Lingvodidaktikas vārdnīcā būtu jāiekļauj pirmkārt termini, kas nepieciešami praksē, kas sastopami mācību literatūrā. Atskaites punktam būtu jābūt Eiropas angliskajiem terminiem.

A. Vulāne piekrīt, ka tur, kur ir angļu un krievu valodas kopsakarības, to vajag atspoguļot, tomēr saglabājot nacionālo terminoloģiju.

V. Skujiņa aicina pāriet pie konkrēto terminu apspriedes.

 

 

1. valodas didaktika, lingvodidaktika

a. language learning methodology

kr. лингводидактика

 

M. Baltiņš jautā, vai sinonīms ir vajadzīgs?

A. Šalme uzdod jautājumu, kā saukt pašu vārdnīcu? Vai lingvodidaktikas.. vai valodas didaktikas..? A. Lauzis atbalsta lingvodidaktikas... Citi neiebilst.

E. Cauna jautā, vai autori esot padomājuši par terminu, kurā latviski nebūtu ietverts vārds didaktika? V. Skujiņa piebilst, ka, tā kā didaktika ir gan mācīšana, gan mācīšanās, tad nav ieteicams nosaukumā lietot tik garu terminu.

Notiek balsošana par lingvodidaktika (pamattermins), valodas didaktika:

«par» 10

«pret» nav

«atturas» 3

Apstiprina: lingvodidaktika, valodas didaktika

 

 

2. atbildes runa, reaktīvā runa

a. reactive speech

kr. реактивная   речь

 

A. Lauzis skaidro, ka viņaprāt reaktīvā runa ir viens no atbildes veidiem — tāda atbilde, kurā tikai reaģēts uz jautāto. Reaktīvā runa parasti tiek aplūkota pārī ar proaktīvo runu, jo tie ir pretmeti.

A. Vulāne norāda, ka atbildes runa ir sagatavota runa. Reaktīvā runa izsaka attieksmi «Ko tad nu es? Es jau neko», savukārt proaktīvā runa norāda uz gatavību rīcībai. A. Lauzis iebilst, ka vārdkopu reaktīvā runa nevajadzētu lietot sinonīmiski vārdkopai atbildes runa.

V. Skujiņa izsaka priekšlikumu paturēt terminu reaktīvā runa un precizēt definīciju, E. Cauna iesaka pavisam svītrot terminu atbildes runa un to vairs neapskatīt.

K. Timmermanis jautā, vai šeit nevajadzētu pievienot terminu proaktīvā runa? A. Vulāne norāda, ka atsevišķi vajadzētu izdalīt terminu atbildes runa, kas izsaka citu jēdzineu.

E. Cauna piedāvā šo šķirkli svītrot, un veidot divus šķirkļus — reaktīvā runa un proaktīvā runa ar citu definīciju un atbilsmēm angļu un krievu valodā. A. Šalme piekrīt šim ieteikumam.

Notiek balsošana par šī šķirkļa svītrošanu un divu jaunu šķirkļu veidošanu:

«par» 13

«pret» nav

«atturas» nav

 

 

3. atdevums (sal. iedevums)

          a. output

          kr. вывод

 

V. Skujiņa norāda, ka šis termins jānovērtē, savukārt nākamais termins jau iekļauts PTSV, un šajā sarakstā tas ievietots tikai salīdzināšanai.

A. Lauzis norāda, ka terminu pāris iedevums un atdevums neatbilst definīcijām, jo pēc tām gan vienam, gan otram subjekts ir valodas lietotājs, kas saņem un atdod, nevis iedod un atdod. V. Skujiņa nepiekrīt. Process sākas ar materiāla iedošanu skolēniem. A. Vulāne skaidro, ka skolotājs sniedz, skolēns saņem un tad atdod, tātad tas ir atdevums. A. Lauzis iebilst, ka tādā gadījumā jāmaina definīcija.

R. Karnīte jautā, kāpēc didaktikā nevar iztikt ar parasto input un output izpratni? A. Lauzis atbild, ka šiem terminiem ir ļoti dažādi tulkojumi. E. Cauna norāda, ka tādā gadījumā šie ir universāli termini, kas derētu jebkurā jomā.

 

 

5. atšķirtspēja, segmentācija

a. parsing

kr. распознание

 

V. Skujiņa skaidro, kāpēc šis termins izvirzīts: autori devuši atšķirtspēja, bet skaidrojumā ir «frāzēs sadalīt», tāpēc pievienota arī segmentācija.

K. Timmermanis piedāvā terminu segmentācija svītrot. Savukārt A. Lauzis norāda, ka termins atšķirtspēja ir nepilnīgs.

E. Cauna skaidro, ka informātikā lieto terminu parsēšana, kas nozīmē, ka tiek analizēts, piemēram, kas ir lietvārds, darbības vārds utt. Segmentēšana ir garas runas sadalīšana teikumos. E. Cauna aicina lietot terminu parsēšana. A. Vulāne iebilst, ka ar parsēšanu sapratīs ko citu, arī termins atšķirtspēja ir maldinošs, tas neatbilst ne angļu, ne krievu valodas terminiem. Te jādomā, kas cits.

E. Cauna piedāvā terminu sīkanalīze.

V. Skujiņa ierosina terminu atlikt.

 

 

6. caurlūkošana

a. scanning

kr. сканирование

 

7. pārlūkošana

a. skimming

kr.  просмотр

 

K. Timmermanis jautā, kādēļ caurlūkošana nevis caurskate? Savukārt A. Lauzis uzskata, ka šie ir ļoti labi termini.

M. Baltiņš šaubās, vai šie patiesi ir lingvodidaktikas termini. A. Vulāne skaidro, ka šie ir būtiski lingvodidaktikas termini. Skolēns tiek mācīts, kā lasīt iedziļinoties, vai tikai pārlaižot tekstam ar acīm. Tomēr gan A. Vulāne, gan K. Timmermanis šaubās, vai latviešu valodas terminam caurlūkošana atbilst krievu valodas сканирование.

E. Cauna norāda, ka latviešu valodas termini un definīcijas ir kārtībā, bet jāpārbauda angļu un krievu valodas terminu atbilsmes.

Notiek balsošana par latviešu valodas terminiem caurlūkošana un pārlūkošana:

«par» 10

«pret» nav

«atturas» 2

 

 

8. valodas līmeņa raksturotājs, deskriptors

a. language level descriptor

kr. уровень описания языка

 

A. Lauzis jautā vai runa ir par līmeni, ko skolēns sasniedzis, vai par līmeni, ko valodā apguvis.

E. Cauna jautā, kāds izskatās deskriptors? Šajā gadījumā neder termins deskriptors, jo ar to parasti saprot īsu kodu.

Savukārt A. Vulāne iebilst pret terminu valodas līmenis lietojumu, jo lingvistikā ar valodas līmeni saprot fonētikas līmeni, morfēmikas līmeni, sintakses līmeni utt. A. Lauzis aicina lietot valodas apguves līmenis. A. Vulāne un E. Cauna atbalsta terminu valodas prasmes līmeņa apraksts.

 

 

9. valodas līmenis, valodas apguves līmenis

a. language level

kr. уровень языка

 

E. Cauna norāda, ka 8. un 9. terminiem pārklājas definīcijas. 9. termina definīcijā iesaka atstāt tikai pirmo teikumu un pārējo svītrot. Sīkāks apraksts ir 8. termina definīcijā.

A. Vulāne iesaka izstrādāt un pilnveidot terminus, un tad tos vēlreiz izskatīt.

 

 

10. iegremdēšana; imersija; submersija

a. immersion

kr. погружение

 

A. Lauzis norāda, ka šis termins jāveido pēc analoģijas: ja ir mācīšana, mācīšanās, tad — iegremdēšana; ja ir mācības, tad — iegremde.

A. Vulāne skaidro — termins iegremdēšana nozīmē, ka skolēns tiek iemests tādas valodas vidē, kurā viņš nerunā, tā nav viņa izvēle.

J. Borzovs bilst, pēc definīcijas iegremdēšana ir virsjēdziens, bet apakšjēdzieni — daļēja iegremdēšana un pilnīga iegremdēšana.

Termina izskatīšana tiek atlikta.

 

 

11. konkordance

a. concordance

kr. конкорданция

 

Pret šo terminu iebildumu nav, tādēļ notiek balsošana:

«par» 9

«pret» nav

«atturas» 1

 

 

12. procesibilitātes teorija

a. processability theory

kr. теория процессуального подхода*

 

K. Timmermanis piedāvā terminu procesapguves teorija.

A. Lauzis a. ability — latv. spēja, spēja veikt procesu. Iesaka terminu secībspēja, vai vislabāk burtiski — processpēja. K. Timmermanis atbalsta prcesspējas teorija.

V. Skujiņa ierosina atlikt termina izskatīšanu.

 

 

13. pieeja

a. approach

kr. подход

 

Šis termins jau ir akceptēts un iekļauts PTSV.

 

 

14. saziņas stratēģija

a. communication strategy

kr. коммуникационная стратегия

 

A. Lauzim ir iebildumi pret šo terminu, iesaka komunikatīvā stratēģija. Savukārt A. Vulānei ir iebildumi pret terminu stratēģija. Latviešu valodā ar šo jēdzienu saprot ko citu, kas nav stratēģija. A. Lauzis piebilst, ka šajā gadījumā stratēģija nav kā dokuments.

E. Cauna piedāvā lietot terminu komunikācijas stratēģija.

K. Timmermanis uzskata, ka terminu stratēģija šajā gadījumā var lietot, bet problēmas rada definīcija, ja tajā nosvītro pēdējos četrus vārdus, tad varētu arī palikt, kā ir.

A. Vulāne skaidro, ka definīcija attiecas tieši uz vienu no saziņas aspektiem: ja neprot kādu no vārdiem, bet māk to izteikt citādāk — neverbāli, izmantojot sinonīmus, aprakstoši u. tml.

E. Cauna norāda, ka tādā gadījumā jāprecizē definīcija, jo no tās var saprast, ka nav pieejami nekādi valodas līdzekļi.

V. Skujiņa iesaka atlikt termina izskatīšanu.

 

 

15. valodas mācīšanās stratēģija

a. language learning strategy

kr. cтратегия изучения языка

 

Šis termins atlikts.

 

 

16. valodas lietotājs

a. language user

kr. пользователь языка*

 

Termins iekļauts apspriešanai krievu valodas ekvivalenta dēļ.

Notiek balsošana:

«par»10

«pret» nav

«atturas» nav

 

 

17. mijdarbīgums

a. interactivity

kr. интерактивность, взаимодействие

 

18. mijiedarbība

a. interaction

kr. взаимодействие

 

V. Skujiņa norāda, ka termins mijiedarbība jau ir PTSV, bet, ja tas ir lingvodidaktikas termins, tad to patur, un var svītrot mijiedarbīgums. Sēdes dalībnieki vienojas, ka svītro terminu mijiedarbīgums.

 

 

2

Pie konsultāciju jautājumiem izskata terminu zorbing un aquaskipper atveidi latviešu valodā.

 

Zorbing

V. Skujiņa ziņo, ka ir saņemti vairāki priekšlikumi: ritbumba, ritbumbošana; virpuļbumba, virpuļošana.

A. Vulāne jautā, kāpēc nevarētu lietot terminu riteklis. A. Lauzis norāda, ka šis termins jau aizņemts.

E. Cauna skaidro, ka bumba, ar kuru pārvietojas pa ūdeni, ripo lēnām, tādēļ nebūtu precīzi teikt virpuļbumba.

Sēdes dalībnieki atbalsta terminu ritbumba, ritbumbošana.

 

Aquaskipper

V. Skujiņa iepazīstina ar iesūtītajiem priekšlikumiem: ķengurlēcieni, lēkšošana, ūdensķengurs, ūdenslēcējs, hidrospāre.

A. Lauzis atbalsta terminu ūdensķengurs, bet A. Vulāne norāda, ka tāds jau ir kāda uzņēmuma nosaukums, tāpēc varētu būt problēmas.

 

Sēdes beigās V. Skujiņa lūdz sēdes dalībniekus izteikt viedokli par saņemto konsultāciju jautājumu. Kā lai sauc ģimenes, kurās tikai viens no vecākiem ir bioloģiskais tēvs vai māte? Vai pēc analoģijas ar vārdiem patēvs un pamāte varētu šādu ģimeni saukt par paģimeni. Angļu valodā to sauc par stepfamily. E. Cauna norāda, ka no angļu valodas termina var spriest, ka tā ir ģimene, kas adoptējusi bāreni, tādēļ varētu būt adoptējošā ģimene.

 

 

 

Sēde beidzas plkst. 16.15.

 

 

Sēdes vadītāja                             /V. Skujiņa/

 

Sēdes protokoliste                     /L. Kurmiņa/

 

 



[1] Pedagoģijas terminu skaidrojošā vārdnīca. Sast. aut. kolektīvs V. Skujiņas vad. — Rīga: Zvaigzne ABC, 2000, 248 lpp.


 Populārākie raksti
Zinātnisko grādu nomenklatūra Latvijas Republikā
Lēmums Nr. 79. Par sporta terminu paraolimpiskās spēles
Kur sameklēt Latvijas Republikas zinātnisko un akadēmisko grādu nomenklatūru?
LZA TK protokols Nr. 6/1137 (07.11.2017)
Terminu izstrādes, pieņemšanas, apstiprināšanas, publiskošanas un grozīšanas procesa apraksts
LZA TK protokols Nr. 7/1138 (05.12.2017)
LZA TK protokols Nr. 1/1132 (07.02.2017)
LZA TK protokols Nr. 2/1133 (14.03.2017)
LZA TK protokols Nr. 5/1136 (26.09.2017)
LZA TK protokols Nr. 4/1135 (13.06.2017)