Trešdiena, 14. novembris
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 


PROTOKOLI
LZA TK protokols Nr. 2/1104 (15.03.2011)
28.03.2011

Sēde notiek 2011. gada 15. martā LZA Senāta sēžu zālē

Sēde sākas plkst. 14.00

Sēdē piedalās 19 dalībnieki

Sēdi vada Valentīna Skujiņa

Protokolē Anita Butāne

 

Darba kārtībā:

1.    LZA TK š. g. 8. februāra sēdē atliktais un saskaņā ar definīciju precizētais pētījumu zinātniskā stipruma kritēriju termins pastāvīgums (a. consistency).

2.    Jauno, 2010. gadā atklāto primātu sugu nosaukumu apspriešana iespējamai apstiprināšanai.

3.   Par nosaukuma «(skābā) krējuma izstrādājums» maiņu. Aptaujas rezultāti.

4.   Dažādi.

 

 

Par neierašanos uz sēdi rakstveidā un telefoniski informējušas I. Migla, I. Lokmane un I. Kārkliņa.

 

V. Skujiņa informē, ka sēdē skatāmi trīs galvenie jautājumi, un aicina pirmajiem diviem veltīt mazāk laika, jo 1) par termina consistency atbilsmi latviešu valodā spriests jau iepriekšējā sēdē, kad skatīts viss pētījumu zinātniskā stipruma kritēriju terminu saraksts; 2) jauno, 2010. gadā atklāto primātu sugu nosaukumu sarakstā ir tikai trīs nosaukumi.

 

 

1

V. Skujiņa informē, ka grāmatas autori, kuri izveidojuši pētījumu zinātniskā stipruma kritēriju terminu sarakstu, aizņemtības dēļ šoreiz sēdē nepiedalās, bet savas domas ir pauduši gan rakstveidā, gan telefoniski. Sēdes vadītāja arī atgādina, ka pēc iepriekšējās sēdes J. G. Pommers vēstkopā nosūtījis vēstuli, paužot viedokli, ka terminu pastāvīgums nevajadzētu atzīt par angļu consistency ekvivalentu un būtu jāņem vērā LZA TK 55. biļetenā fiksētais termins konsekventais [no]vērtējums. V. Skujiņa aicina J. G. Pommeru iepazīstināt ar savu viedokli visus klātesošos. J. G. Pommers atkārtoti norāda, ka, ņemot vērā LZA TK locekļu rīcībā esošo definīciju[1] un jau minēto fiksējumu LZA TK 55. biļetenā, vispiemērotākais latviešu valodas termins būtu konsekventums. V. Skujiņa piebilst, ka sākotnēji piedāvāto terminu pastāvīgums arī grāmatas autori atzinuši par neatbilstošu.

Balsojumā par to, ka attiecībā uz sociālo zinātņu pētniecības metodēm ievērojama atbilsme a. consistency — latv. konsekventums, balsis sadalās šādi: «par» — 6, «pret» — nav, atturas — 5.

 

 

2

     Sēdes vadītāja dod vārdu saraksta veidotājai un iesniedzējai Latvijas Dabas muzeja vec. antropoloģei A. Marnicai. A. Marnica atgādina, ka 2009. gadā apstiprināts pirmais primātu latvisko nosaukumu saraksts (sk. LZA TK lēmumu Nr. 83). Jau izstrādātajā nosaukumu sistēmā jāiekļauj arī 2010. gadā atklātās sugas, konkrēti — lat. Callicebus caquetensis (nosaukums pēc provinces nosaukuma), Rhinopithecus strykeri (par godu pētījumu finansētājam) un Nomaskus annamensis (pēc sugas dzīvesvietas).

     J. Borzovs aktualizē jautājumu par vārda titi lokāmību. Tomēr, tā kā šis jautājums jau aplūkots 2009. gadā (sk. LZA TK 09.06.2009. sēdes protokolu Nr. 4/1094), spriežot par primātu nosaukumu pirmo sarakstu, tas netiek izvērsts.

     M. Baltiņš izsaka atzinību par to, ka latviskie nosaukumi veidoti, ņemot vērā zinātniskos nosaukumus latīņu valodā, nevis kalkoti no angļu vai krievu valodas.

     Visi balsstiesīgie atbalsta trīs jauno sugu latvisko nosaukumu (attiecīgi — Kaketas titi; Straikera strupdegunpērtiķis; Annamas cekulgibons) apstiprināšanu.

 

 

3

     LZA TK locekļi tiek iepazīstināti ar pieaicinātajām personām — LLU Pārtikas tehnoloģijas fakultātes profesori Ingu Ciproviču, Zemkopības ministrijas pārstāvi Daci Ugari, Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības pārstāvi Daigu Nolbergu un Latviešu valodas aģentūras pārstāvi Diti Liepu.

     V. Skujiņa, sākot diskusijas, informē, ka pie TK ar šo jautājumu vērsusies žurnāliste Judīte Čunka, kura gatavojusi sižetu raidījumam «Panorāma».

     V. Skujiņa norāda: kā var secināt pēc Regulas (EK) Nr. 1234/2007[2], uz produktu, kurā piena sastāvdaļas daļēji vai pilnībā aizstātas ar citām sastāvdaļām, nedrīkst attiecināt nosaukumu, kas izmantots piena produkta apzīmēšanai (šajā gadījumā — nosaukumu krējums). I. Ciproviča un D. Ugare apstiprina, ka, ražojot produktu, kas šobrīd tiek saukts par skābā krējuma izstrādājumu, piena tauki tiek aizstāti ar augu taukiem, tādēļ šim produktam nepieciešams cits nosaukums (ražošanas process neatšķiras, bet atšķiras pamatsastāvdaļas).

     Turpinājumā tiek diskutēts par vairākiem jautājuma aspektiem.

 

Sistēmiska pieeja jauno nosaukumu meklēšanā

     K. Timmermanis ierosina ievērot sistēmisku pieeju: runāt par virsjēdzieniem, apakšjēdzieniem, virsterminiem un apakšterminiem. Ja attiecīgie produkti neietilpst piena produktu grupā, jāveido cita grupa ar kopnosaukumu un pakārtotajiem nosaukumiem, piem., kopnosaukums pienvietņi un attiecīgie pakārotie nosaukumi: krējvietnis, siervietnis, sviestvietnis.

     E. Cauna min, ka tie ir nevis piena produktu aizstājēji, bet pavisam citi produkti. M. Baltiņš norāda, ka attiecīgie produkti mūsu uzturā visbiežāk tomēr aizstāj konkrētos piena produktus. 

     E. Vimba pievienojas viedoklim, ka citiem līdzīgiem «aizstājējproduktiem» arī būs nepieciešami jauni nosaukumi. D. Ugare to apstiprina, minot, ka aktuāls ir arī siers un piens (kuriem arī tiek aizstātas piena sastāvdaļas).

     I. Ciproviča un R. Karnīte pauž atbalstu K. Timmermaņa izteiktajam priekšlikumam. Diskutējot par sistēmiski veidotiem nosaukumiem, D. Ugare min, ka Eiropas līmenī jau rosināts priekšlikums izmantot vārdu analogs, taču tas Eiropas Komisijā noraidīts.

     E. Cauna neatbalsta viedokli, ka attiecīgie nosaukumi sistēmiski jāveido, ievērojot vienotu morfēmisko struktūru (piem., krējuma līdzinieku varētu saukt par greili, sviesta līdzinieku — par svāģi utt.), arī esošajiem piena produktiem ir morfēmiskās struktūras ziņā dažādi nosaukumi. D. Nolberga izsaka šaubas, vai ražotāji būs ar mieru pieņemt vienu jaunu atsevišķu vārdu krējuma līdzinieka nosaukšanai. K. Timmermanis pauž viedokli, ka t. s. mākslīgie vārdi savstarpēji ļoti atšķiras.

    

 Vārda krējums saknes vai celma izmantošana attiecīgā produkta nosaukšanai

     D. Ugare atzīst, ka ir aizsargāts vārds krējums (kas lietojams tikai attiecīgajam piena produktam), Eiropas Savienības tiesību aktu izstrādātājiem nav jautāts par to, vai var izmantot kādu vārda daļu (sakni vai celmu). Viens no viedokļiem, kas izskanējis līdzšinējās diskusijās Latvijā, ka vārda daļu nevajadzētu izmantot, jo tas var maldināt patērētājus (t. i., radīt pārliecību, ka tiek lietots piena produkts), piem., puskrējums tāpat radītu asociācijas ar krējumu. E. Cauna arī uzsver, ka galvenais mērķis ir nemaldināt patērētājus.

     V. Skujiņa piebilst, ka arī Juridiskās TAK priekšsēdētājs Gunārs Kusiņš paudis viedokli, ka jaunā nosaukuma darināšanā nevajadzētu izmantot vārdu krējums vai tā daļu.

     Spriežot par jauna nosaukuma radīšanu un jauna salikteņa vai atvasinājuma darināšanā neizmantojot esošā vārda daļu, M. Baltiņš aicina nepārcensties, atgādinot, ka valoda tomēr ir katras dalībvalsts jautājums.

 

Citvalodu nosaukumi šāda veida produktu apzīmēšanai

     I. Ciproviča atzīst, ka skābais krējums un tam līdzīgs produkts tiek ražots tikai dažās dalībvalstīs, tāpēc citās valodās šādus nosaukumus meklēt veltīgi.

     Diskusijās tiek aktualizēts jautājums, ka citās valodās ir papildu problēmas un atbilsmju neskaidrības (piem., angļu cream, kas ir gan ‘krējums’, gan ‘krēms’).

 

 Izņēmumi

     D. Ugare min, ka ir daži īpaši apstiprināti izņēmumi (sk. arī Regulas (EK) Nr. 1234/2007 XII pielikuma III punkta 1. apakšpunkta otro daļu), ka vārdu piens var attiecināt arī uz produktiem, kuru gadījumā nevar runāt par piena sastāvdaļām, piem., sojas piens, kokospiens); zināms arī putna piens, kas nepavisam nav piens. M. Baltiņš min, ka veikalā sojas piens tomēr atrodas pie piena produktiem. R. Karnīte pauž viedokli, ka arī tas var būt maldinoši.

 

 Vārdu izstrādājums un produkts lietojums

     E. Cauna atzīst, ka pārsteidzoši ir tas, kāpēc sākotnēji produkts, kas līdzinās krējumam, nosaukts, izmantojot vārdu izstrādājums. Tradicionāli ierasts, ka izstrādājumi ir no attiecīgā materiāla/vielas (piem., metāla izstrādājumi, miltu izstrādājumi). I. Ciproviča apstiprina, ka parasti vārdu izstrādājums pārtikas nozarē izmanto tad, ja attiecīgais produkts ir tikai daļa no cita produkta, piem., biezpiena izstrādājumi — biezpiena sieriņi, biezpiena pankūkas.

     D. Ugare min, ka tiesību aktos tiek šķirti termini gaļas produkti un gaļas izstrādājumi (a. preparation; kad tiek pievienotas dažādas vielas). M. Baltiņš norāda, ka attiecīgajā gadījumā nosaukumi tiek lietoti pretēji tam, kā ierasts, pēdējie varētu būt pagatavojumi.

 

 Aptaujas par attiecīgā produkta nosaukuma («krējuma izstrādājums») aizstājēju

     D. Liepa informē, ka aptauja sabiedrības viedokļa noskaidrošanai Latviešu valodas aģentūrā organizēta tāpēc, ka bija vērojama ļoti liela sabiedrības un preses interese. Aptaujas rezultāti nebūtu jāuzskata par obligāti vērā ņemamiem, izraugoties un vienojoties par jauno nosaukumu. D. Liepa arī atzīst, ka aptauja, ņemot vērā atvēlamos finanšu līdzekļus, bijusi paredzēta godīgiem cilvēkiem (negodīgu balsotāju rīcība paliek viņu ziņā).

     E. Cauna min, ka par balsotāju negodīgumu liek domāt tas, ka piedāvātais vārds greilis par «līderi» kļuvis pēkšņi (tas panākts, iespējams, izmantojot «ķēžu» vēstules). Vēlāk komentāri par vārdu greilis portālos bija ļoti naidīgi. E. Cauna atzīst, ka tā ir bijusi lielākā terminoloģiskā aptauja (piedalījušies vairāk nekā 3000 balsotāju). Sabiedrības viedoklis terminoloģiskos jautājumos ir jāizzina (jo vajadzīgi vārdi, ko sabiedrība pieņems), un viens no veidiem, kā to izdarīt, ir aptauju organizēšana.

     V. Skujiņa piebilst: jāatceras, ka terminu meklēšana šobrīd notiek bez finansējuma.

     Turpinājumā V. Skujiņa vērš sēdes dalībnieku uzmanību uz Terminoloģijas komisijā visvairāk atbalstītajiem priekšlikumiem (pakreja, taupkrējums, augkrējums u. c., sk. darba kārtības 3. pielikumu), kā arī uz iespējamiem hibrīddarinājumiem (kreimols, kreimarīns; M. Baltiņš apšauba piedāvāto darinājuma kreimols etimoloģisko skaidrojumu). V. Skujiņa min iemeslus, kāpēc daudzi no piedāvātajiem nosaukumiem Terminoloģijas komisijā uzreiz svītroti kā neatbilstoši (īpašības vārdi, vārdi pamazinājuma formā, citā nozīmē lietoti vārdi, vārddarinājumi pēc aizgūta modeļa vai citādi normām neatbilstoši darinājumi, neskaidras semantikas darinājumi, iniciāļu un vārda apvienojums).

     M. Dunska informē, ka arī Skonto radio veic aptauju (vajadzētu painteresēties par tās rezultātiem).

 

Diskusiju noslēgumā sēdes dalībnieki vienojas, ka, izraugoties jauno nosaukumu, aktīvi jāiesaistās arī ražotājiem un ar tiem saistītām personām. Un to iecerēts īstenot ar Latvijas Piensaimnieku centrālās savienības starpniecību.

 

Sēde beidzas plkst. 15.45

 

Sēdes vadītāja         /V. Skujiņa/

Sēdes protokoliste   /A. Butāne/



[1] Pastāvīgums (a. consistency) – apjoms, kādā pētījumu var atkārtot līdzīgā kontekstā vai ar līdzīgiem pētījuma dalībniekiem vai objektiem, iegūstot tos pašus rezultātus.

(The consistency is concerned with the extent to which the study can be replicated in a similar context or with similar informants or objects and can lead to the same results.)

 

[2] Regulas (EK) Nr. 1234/2007 XII pielikuma II punkta 3. apakšpunkts: «Terminu «piens» un piena produktu apzīmējumus var lietot arī kopā ar vārdu vai vārdiem, lai apzīmētu saliktus produktus, kuru neviena daļa neieņem vai neparedz ieņemt kādas piena sastāvdaļas vietu un kuru būtiska daļa daudzuma vai produkta īpašību ziņā ir piens vai piena produkts.»


 Populārākie raksti
Zinātnisko grādu nomenklatūra Latvijas Republikā
Terminu izstrādes, pieņemšanas, apstiprināšanas, publiskošanas un grozīšanas procesa apraksts
Kur sameklēt Latvijas Republikas zinātnisko un akadēmisko grādu nomenklatūru?
Vai termini audits un revīzija un arī auditors un revidents ir sinonīmi?
LZA TK protokols Nr. 3/1141 (06.03.2018)
FCI suņu šķirņu nomenklatūra
LZA TK protokols Nr. 1/1132 (07.02.2017)
Lēmums Nr. 5. Par Komerclikuma terminiem komersants, komercdarbība, firma u. c.
LZA TK protokols Nr. 2/1140 (06.02.2018)
LZA TK protokols Nr. 5/1136 (26.09.2017)