Sestdiena, 26. maijs
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 


PROTOKOLI
LZA TK protokols Nr. 3/1099 (17.08.2010)
01.09.2010

Sēde notiek 2010. gada 17. augustā LZA Senāta sēžu zālē

Sēde sākas plkst. 14.00

Sēdē piedalās 22 dalībnieki

Sēdi vada Valentīna Skujiņa

Protokolē Iveta Pūtele

 

Darba kārtībā:

1. Pieaugušo izglītības termini.

2. Dažādi.

 

Sēdes vadītāja V. Skujiņa informē, ka sēžu starplaikā — š. g. 17. maijā — LZA Prezidijs ir apstiprinājis ilggadējo ITTA priekšsēdētāju LZA korespondētājlocekli Juri Borzovu par LZA TK priekšsēdētāja vietnieku, tādējādi papildinot LZA TK vadības sastāvu.

Sēdes darba kārtībā ir viens pamatjautājums — IZM iesniegto Eiropas Komisijas (turpmāk — EK) pieaugušo izglītības terminu apspriešana un apstiprināšana (pilnais terminu saraksts 22.07.2010. no IZM saņemtās vēstules pielikumā), kā arī daži konsultāciju jautājumi.

V. Skujiņa pateicas visiem, kas atsaukušies uz aicinājumu dot savu vērtējumu: Andrim Amoliņam, Zentai Anspokai, Mārim Baltiņam, Ainai Blinkenai, Jurim Borzovam, Eduardam Caunam, Jānim Krastiņam, Diānai Laiveniecei, Aldim Lauzim, Kārlim Timmermanim.

No iesniegtā pieaugušo izglītības terminu saraksta apspriešanai sēdē atlasīti 38 diskutabli termini.

Sēdē piedalās IZM pārstāvji un pedagoģijas speciālisti Dmitrijs Kuļšs, Jeļena Muhina, Irīna Maslo, Zenta Anspoka.

Vārds tiek dots IZM pārstāvim Dmitrijam Kuļšam, kurš informē, ka IZM no EK saņēmusi tehniski pārtulkotu terminu sarakstu, kuru terminoloģiski precizēt IZM lūgusi LZA Terminoloģijas komisijai.

LZA TK pārstāvis J.G. Pommers un K. Timmermanis izsaka piebildi, ka, iespējams, maz izmantota LZA TK apstiprinātā Pedagoģijas terminu vārdnīca. I. Maslo norāda, ka sarakstā ir daudz jaunu terminu, kuru Pedagoģijas terminu vārdnīcā nav, un ka pieaugušo izglītībai ir sava specifika.

V. Skujiņa informē, ka Ped. TV ir izmantota, taču grūtības reizēm rada angļu valodas vārda learning dažādās atbilsmes latviešu valodā: ‘mācīšanās’, ‘izglītība’, ‘mācības’.

  

Atlasīto terminu apspriešana.

1. Adult learning trainer

Sākotnējais priekšlikums – pieaugušo izglītotājs

I. Maslo norāda ka vārds izglītotājs jau izmantots citā nozīmē, šeit labāk derētu instruktors, praksē šajā nozīmē (ne tikai sportā) lietots arī treneris. M. Baltiņš atzīst, ka instruktors ir labs priekšlikums, vārdu treneris ieviest šajā nozīmē nebūtu vēlams.

Apstiprina: pieaugušo mācīšanās instruktors

2. Apprenticeship

Piedāvātais latviešu valodas ekvivalents ir kvalifikācijas celšana. I.Maslo iebilst, ka tā nav kvalifikācijas celšana, bet gadi, kas strādāti pieredzējuša speciālista vadībā, tāpēc labāk derētu mācekļa gadi, mācekļa laiks. M. Baltiņš iesaka variantu māceklība, kas jēdzieniski atbilst.

Apstiprina: māceklība

3. Barriers to learning

Piedāvātie varianti ir šķēršļi izglītībai, izglītības šķēršļi, mācīšanās šķēršļi.

Apstiprina: mācīšanās šķēršļi

4. Basic skills

V. Skujiņa ziņo, ka šis termins nav jāspriež, jo angļu terminam skills LZA TK jau apstiprināts atbilstošs latviešu termins prasmes.

Apstiprina: pamatprasmes

5. Community-based adult learning

Piedāvātie varianti ir pašvaldības organizēta pieaugušo izglītība, kopienā balstīta pieaugušo izglītība, kopienas organizēta pieaugušo izglītība, kopienas nodrošināta pieaugušo izglītība.

Pašvaldības organizēta pieaugušo izglītība tiek noraidīts, jo tā var būt jebkura kopiena.

M. Baltiņš norāda, ka konstrukcija kopienā balstīts tekstā ir grūti lietojama. Tiek ieteikts variants kopienatbalsta. To noraida, jo vārdu atbalsts varētu lietot, ja atbilstošais angliskais termins būtu comunity-supported. Termina jēga ir ‘kopienā notiekoša mācīšanās’.

Tiek piedāvāts arī variants kopieniskā izglītība, pret ko ir iebildumi kā pret pārāk neparastu darinājumu.

Termina apstiprināšanu atliek uz sēdes beigām

6. Competence

Terminu neapspriež, jo tas jau apstiprināts un iekļauts Pedagoģijas terminu vārdnīcā.

7. Early school leavers

Priekšlikumi: agrīnie izglītošanās pārtraucēji, pāragri skolu pametušie, vidējo izglītību pārtraukušie.

D. Kuļšs paskaidro, ka te domātas tādas personas bez vidējās izglītības, kuras neturpina mācības. I. Maslo norāda, ka daudziem no viņiem nav pamatizglītības. Tiek piedāvāti vēl citi varianti: skolu nepabeigušie, skolu pametušie, skološanos vai mācīšanos pametušie.

Apstiprina: vidējo izglītību pārtraukušie

8. Functional literacy

Nespriež, jo jau ir apstiprināts termins funkcionālā rakstpratība

9. Functional numeracy

Apstiprina: funkcionālā rēķinpratība

10. Guided learning

Apstiprina: vadītā mācīšanās

11. Hard to engage

Priekšlikums: grūti iesaistāms

Izraisās diskusija, vai terminu lietot vienskaitļa vai daudzskaitļa formā kā grupas nosaukumu, kā tas jau darīts terminā vidējo izglītību pārtraukušie.

Apstiprina: grūti iesaistāms

12. Individual learning account

Priekšlikums: individuālā izglītības uzskaite

Izraisās diskusija par termina saturu — vai tas ir konts, sistēma, uzskaite. Secina, ka tas tomēr ir konts, kurā ieskaita noteiktu naudas summu. Diskutē arī, vai learning šajā terminā tulkot kā mācīšanās vai izglītības.

Apstiprina: individuālais izglītības konts

13. Individual learning plan

Apstiprna: individuālais mācību plāns

Ir iebildums, ka tad arī 12. punktā jābūt individuālais mācību konts.

14. Information, advice and guidance

Priekšlikums: informēšana, padomdošana, ievadīšana

D. Kuļšs informē par saturu — ir padomnieks, kurš dod padomu, kur iet mācīties, kur izmantot zināšanas utt. Z. Anspoka norāda, ka jau tiek lietots virknējums informācija, atbalsts, vadība. V. Skujiņa pauž uzskatu, ka vidējam posmam ir jābūt padomdošana, jo angliski minēts advice.

Izraisās debates, kā labāk izteikt 3. posmu – ievadīšana, ievirzīšana vai orientēšana.

Termina apstiprināšanu atliek uz sēdes beigām

15. Initial vocational training

Izraisās diskusija, vai šajā gadījumā lietot sākotnējā arodmācība vai sākotnējā arodapmācība, jo šeit māca vienkāršāk, audzēknis var nebūt ieguvis attiecīgo izglītību.

Terminu atliek apspriešanai ar valodniekiem

16. Key competences

Apstiprina: pamatprasmes

17. Liberal adult education

V. Skujiņa norāda, ka termina pirmais vārds varētu būt liberālā vai brīvā, jo vārds neformālā izmantots citā terminā. A. Lauzis iebilst pret vārda brīvā izmantošanu un iesaka vārdu humanitārā.

Apstiprina: liberālā pieaugušo izglītība

18. Lifewide learning

I. Maslo skaidro termina saturu – tā ir mācīšanās dzīvei.

V. Skujiņa ierosina šo terminu atveidot – plaštvēruma vai visaptveroša izglītība. D. Kuļšs arī pauž uzskatu, ka šī termina jēgu nedrīkst sašaurināt līdz ‘dzīves prasmei’. D. Kuļšs paskaidro par vertikālajām un horizontālajām pazīmēm šo jēdzienu izpratnē. «Lifewide» ir ‘plaša mācīšanās’.

Apstriprina: plaštvēruma izglītība

19. Low qualified

Apstiprina: mazkvalificēts

20. Low skilled

Priekšlikums: mazprasmīgs

M. Baltiņš pauž uzskatu, ka precīzāks būtu termins mazpratīgs.

Atliek valodnieku aptaujai.

21. Mentoring

Izraisās diskusija par latvisko terminu. PedTV ir darbaudzināšana. Vai atstāt jau padomju laikā lietoto terminu darbaudzināšana. Tiek pausts uzskats, ka šis termins nav saistīts ar darbaudzināšanu, bet ekonomikā pieņemts padomdošana.

A. Lauzis ierosina – mentorība. Izraisās diskusija par terminu mentors, mentorings lietošanu latviešu valodā.

Terminu atliek apspriešanai ar valodniekiem

22. Numeracy

Apstiprina: rēķinpratība

23. Off-the-job training

24. On-the-job training

Aplūko abus terminus kopā. D. Kuļšs skaidro abu terminu būtību un atšķirību. Abos gadījumos tās ir izglītības programmas (jautājumu par apmācība vai mācības atliek saskaņošanai ar valodniekiem — sk. 15. terminu). Pirmajā gadījumā praksi apgūst ārpus uzņēmuma, otrajā — uzņēmumā.

Astiprina: 23. .. ārpus darba vietas

                 24. .. darba vietā

25. Outreach

Priekšlikums: iesaistītājdarbība

Apstiprina: iesaistītājdarbība

26. Parrticipation rate

Izraisās diskusija, vai vārds rate tulkojams kā pakāpe vai rādītājs, kā arī par to, vai participation šajā gadījumā ir dalība, līdzdalība vai piedalīšanās.

Apstiprina: dalības rādītājs

27. Post-compulsory education

Priekšlikumi: pēcformālā izglītība, pēcobligātā izglītība

Apstiprina: pēcobligātā izglītība

28. Qualification framework

Priekšlikumi: kvalifikāciju ietvarstruktūra, kvalifikāciju ietvari, kvalifikāciju satvars, kvalifikators.

Z. Anspoka norāda, ka ietvarstruktūra jau tiek lietots. A. Lauzis iebilst, ka rokasgrāmatas, instrukcijas nav ietvarstruktūra.

Apstiprina: kvalifikācijas ietvars

29. Retention

Priekšlikumi: saglabāšana, paturēšana, noturēšana.

Apstiprina: noturēšana

30. Returns to learning

Apstiprina: mācīšanās atdeve

31. Tertiary-level attainment

Izraisās diskusija, vai angļu termina vārds tertiary latviski tulkojams kā augstākās izglītības vai terciārs. M. Baltiņš pauž uzskatu, ka ES terminam ir jābūt piemērojamam visu ES dalībvalstu sistēmām.

Apstiprina: terciāri izglītoto īpatsvars

32. Training of trainers

Izraisās diskusija, vai training šajā gadījumā tulkojams kā apmācīšana vai sagatavošana.

Apstiprina: instruktoru sagatavošana

P1 Accredited learning

Tiek noskaidrots, ka pēc būtības tā ir mācīšanās akreditētā programmā. Spriež, vai būtu pareizi lietot terminu akreditētas mācības vai akreditēta izglītība (Vai mācības vai izglītība var būt akreditēta?).

Termina apstiprināšanu atliek

P2 Adult learning provider

Apstiprina: pieaugušo izglītības īstenotājs

P3 Continuing vocational training

Diskusija par termina variantiem: arodmācība vai arodapmācība.

Apstiprina: nepārtraukta arodmācība

P4 Disadvantaged

Apstiprina: sociāli neaizsargāts

P5 ICT skills

Diskusija, vai latviešu valodā iniciālsalikteni tulkot vai atstāt oriģinālo.

Apstiprina: IKT prasmes

P6 Validation of learning outcomes

Diskusija, vai validation latviski atveidot kā atzīšana, apstiprināšana, pārbaudīšana, izvērtēšana vai validēšana.

Termina apstiprināšanu atliek

 

Vēl spriež par terminu learning difficulties. Piedāvātie varianti ir Mācību grūtums, mācībgrūtums, mācīšanās grūtums, mācību nespēja.

 

Laika trūkuma dēļ konsultāciju jautājumus nepaspēj izskatīt.

 

Sēde beidzas plkst. 16.30

 

 

Sēdes vadītāja V. Skujiņa

 

Protokoliste I. Pūtele

               


 Populārākie raksti
Zinātnisko grādu nomenklatūra Latvijas Republikā
Lēmums Nr. 79. Par sporta terminu paraolimpiskās spēles
Kur sameklēt Latvijas Republikas zinātnisko un akadēmisko grādu nomenklatūru?
LZA TK protokols Nr. 6/1137 (07.11.2017)
Terminu izstrādes, pieņemšanas, apstiprināšanas, publiskošanas un grozīšanas procesa apraksts
LZA TK protokols Nr. 7/1138 (05.12.2017)
LZA TK protokols Nr. 1/1132 (07.02.2017)
LZA TK protokols Nr. 2/1133 (14.03.2017)
LZA TK protokols Nr. 5/1136 (26.09.2017)
LZA TK protokols Nr. 4/1135 (13.06.2017)