Piektdiena, 22. septembris
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 


LĒMUMI
Lēmums Nr. 75. Par juridisko terminu pilsonis, pavalstnieks, valstspiederīgais un pilsonība, pavalstniecība, valstspiederība izpratni
23.12.2009

LZA Terminoloģijas komisijas lēmums Nr. 75

Pieņemts 27.05.2008.; prot. Nr. 6/1087. Publicēts «LV» 14.10.2009.

Lēmuma pamats: MK 28.11.2000. noteikumu Nr. 405 2. un 3.5. p.

 

Detalizēti apspriežot juridisko terminu pilsonis, pavalstnieks, valstspiederīgais un pilsonība, pavalstniecība, valstspiederība jēdzienisko saturu (izpratni) latviešu valodā un sastatījumā ar angļu valodas terminiem national (dsk. nationals) un nationality, LZA Terminoloģijas komisija (TK) atzīst, ka:

1)      termini pilsonis, pavalstnieks, valstspiederīgais, kā arī pilsonība, pavalstniecība, valstspiederība nav sinonīmi;

2)      termini pilsonis un pilsonība lietojami attiecībā uz valstīm, kas ir republikas, savukārt termini pavalstnieks un pavalstniecība joprojām lietojami tikai attiecībā uz valstīm, kas ir monarhijas; runājot par konkrētu valsti, termini valstspiederīgais un valstspiederība nav nepieciešami;

3)      aplūkoto terminu atveidojums mēdz būt atkarīgs no tā, kādā juridiskā aspektā jautājums tiek aplūkots konkrētā tiesību aktā, tomēr visos gadījumos ES kontekstā latviešu valodā angļu valodas termini nationals un citizens atveidojami ar pilsoņi; nav pieļaujams paplašināt termina pilsoņi nozīmi tā, ka tas apzīmētu arī Latvijas nepilsoņus. Jēdzieniem, kas latviski izteikti ar terminiem pilsonība un pilsoņi, angļu valodā (attiecīgi) atbilst termini nationality, citizenship un nationals, citizens.

 

LZA TK priekšsēdētāja V. Skujiņa

LZA TK sekretāre A. Ščucka

 

 

Komentāri.

1.    LZA Terminoloģijas komisijā (TK) par terminiem pilsonis, pavalstnieks, valstspiederīgais u. c. sastatījumā ar atbilstošajiem angļu valodas terminiem spriests vairākkārt, jo dažādos laikposmos reizē ar pārmaiņām sabiedrībā mainījusies arī minēto juridisko terminu izpratne un argumentācija:

1)   1992. gadā, debatējot par terminiem un jēdzieniem ‘pilsonība’ un ‘pavalstniecība’, secināts, ka republikā var būt tikai pilsoņi, nevis pavalstnieki;

2)   1993. gadā spriests par latviešu valodas ekvivalentu angļu valodas terminam national (dsk. nationals), noraidot priekšlikumu ieviest attiecīgo internacionālismu nacionālis (dsk. nacionāļi) arī latviešu valodā;

3)   1994. gadā, pirms «Pilsonības likuma» pieņemšanas, LZA TK lēmuma tekstā vispārinātas ‘valstiskās piederības’ nozīmē izmantots termins valstspiederība, runājot gan par pilsonību, gan par pavalstniecību un atzīstot, ka «valsts piederība Latvijā apzīmējama ar terminu pilsonība (nevis «pavalstniecība», kā tas ir monarhistiskās valstīs), bet valstspiederīgie iedzīvotāji .. — ar terminu pilsoņi»;

4)   1994. gadā, skatot pasē rakstāmos terminus, par ekvivalentiem (šajos ierakstos) atzīti termini: latv. pilsonība — a. nationality.

2.    Pašreizējais LZA TK lēmums fiksē jēdzieniski sarežģīto terminu kopu pamatos šāsdienas izpratnes skatījumā. Iespējams, tuvākajā nākotnē būs nepieciešams precizēt gan ‘pilsoņa’ un ‘pilsonības’, gan ‘valstspiederības’ un citus jēdzienus. Jau tagad, piem., ir radies jautājums par «valstspiederību» ne tikai saistībā ar pilsoņiem resp. fiziskajām personām, bet arī saistībā ar juridiskajām personām, arī kuģiem, lidmašīnām u. c.


 Populārākie raksti
Zinātnisko grādu nomenklatūra Latvijas Republikā
LZA TK protokols Nr. 7/1131 (13.12.2016)
LZA TK protokols Nr. 3/1127 (12.04.2016)
Terminu izstrādes, pieņemšanas, apstiprināšanas, publiskošanas un grozīšanas procesa apraksts
Lai taptu vārds…
LZA TK protokols Nr. 2/1126 (15.03.2016)
LZA TK protokols Nr. 1/1125 (02.02.2016)
LZA TK protokols Nr. 6/1130 (13.09.2016)
LZA TK protokols Nr. 6/1124 (22.12.2015)
LZA TK protokols Nr. 5/1129 (05.07.2016)