Lēmums Nr. 73. Par termina «republikas pilsēta» neiederību Latvijas Republikas administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu nosaukumu sistēmā

LZA Terminoloģijas komisijas lēmums Nr. 73
Pieņemts 13.05.2008.; prot. Nr. 4/1085. Publicēts «LV» 14.10.2009.
Lēmuma pamats: MK 28.11.2000. noteikumu Nr. 405 3.5. p.

LZA Terminoloģijas komisija pēc iepazīšanās ar laikrakstā «Latvijas Vēstnesis» (17.04.2008.) publicēto «Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma» projektu un atbalstot Valsts valodas komisijas izteikto kritisko attieksmi pret likumprojektā lietoto terminu «republikas pilsēta», atzīst, ka termins «republikas pilsēta» ir sovjetisms, kas neiederas Latvijas Republikas kā Eiropas Savienības dalībvalsts administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu nosaukumu sistēmā un ir aizstājams ar jaunterminu valstspilsēta. 

LZA TK priekšsēdētāja V. Skujiņa
LZA TK sekretāre A. Ščucka

Pamatojums.

1.    Latvijas oficiālais nosaukums pēc neatkarības atgūšanas ir Latvijas Republika, un vispārinātā nozīmē (attiecinājumā uz Latviju kā valsti resp. ‘valsts nozīmes’, ‘valsts pakļautības’ nozīmē) Latvijas teritoriālo vienību tipa apzīmēšanai izmantojams vārds valsts, nevis vārds republika, kā tas bija PSRS laikā, kad atšķirībā no apzīmētāja «vissavienības» (kr. всесоюзный) attiecinājumā uz Latviju un citām tā laika republikām tika lietots apzīmētājs «republikas» (kr. республиканский).

2.    Salikteņa (valstspilsēta), nevis vārdkopas (valsts pilsēta) izvēli noteikusi vajadzība pēc nozīmes šķīruma. Proti: vārdkopas nozīme parasti tieši izriet no tās sastāvdaļu nozīmes, tātad: valsts pilsēta ir ‘ikviena pilsēta, kas ir valstī’ (gan galvaspilsēta, gan novadu pilsētas u. tml.). Savukārt salikteņa kopnozīmei ar nozīmes pārnesumu nosacīti mēdz pievienot vajadzīgo papildnozīmi vai papildniansi, panākot attiecīgu, turklāt dažādu nozaru terminoloģijā nereti tik nepieciešamo, nozīmes šķīrumu; šai gadījumā tātad: valstspilsēta (kā valstī esošo pilsētu tips) ir ‘valsts nozīmes’, ‘valsts pārziņas’ (vai ‘pakļautības’) pilsēta vai tml. atšķirībā no novadu, t. i., ‘novada nozīmes’, ‘novada pārziņas’ (vai ‘pakļautības’) pilsētām.

3.    Par nopietnu šķērsli salikteņa izvēlei nevar būt piecu līdzskaņu virkne salikteņa valstspilsēta komponentu sadurā. Šāda iespējamā iebilduma nepamatotību apliecina arī «Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca», kurā iekļauti salikteņi valstspiederība, valststiesības, valststiesisks, valstsvīrs, valstsvizīte, valstsmonopolistisks; arī balstbloks, balstgredzens, balststabs, balststatnis u. c.

Piebilde.

Tā kā patlaban spēkā esošajā «Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā» lietots termins «republikas pilsēta», pārejai uz jaunterminu valstspilsēta ir nepieciešams laiks. Aptaujā, ko Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija veikusi dažādās ar pašvaldībām saistītās institūcijās, arī juristu vidū, atzīts, ka no termina «republikas pilsēta» jāatsakās, tomēr šajā brīdī terminu nomaiņa nešķiet lietderīga, jo Latvijā reformas turpinās un pastāv iespēja, ka tuvākajos gados teritoriālais dalījums tiks koriģēts. Nospriests pie šī jautājuma atgriezties, kad tiks precizēts teritoriālais dalījums (līdz tam ir iespēja plašāk izzināt iesaistīto pilsētu pašvaldību viedokli).