Sestdiena, 26. maijs
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 


PROTOKOLI
LZA TK protokols Nr. 3/1093 (05.05.2009)
20.08.2009

 

Sēde notiek 2009. gada 5. maijā LZA Senāta sēžu zālē

Sēde sākas plkst. 14.00

Sēdē piedalās 15 dalībnieki

Sēdi vada Valentīna Skujiņa

Protokolē Anita Ščucka


Darba kārtībā:

1. Atkārtoti atlikto standartizācijas vispārīgo terminu izskatīšana.

2. Terminu drošība, drošums un to citvalodu ekvivalentu izvērtēšana.

3. Konsultāciju jautājumi.


Par neierašanos uz sēdi ziņojis A. Senkāns.


1

V. Skujiņa atgādina, ka par atliktajiem terminiem diskutēts jau divās sēdēs. Paredzētajā termiņā pirms sēdes iebildumi par apspriežamajiem standartizācijas vispārīgajiem terminiem nav saņemti. Ja vienošanās vēl joprojām nav panākama, attiecīgie termini no saraksta jāsvītro. V. Skujiņa aicina izteikties tos kolēģus, kuriem ir nopietni iebildumi un argumentācija. Tā kā nopietni iebildumi netiek izteikti, sēdes dalībnieki balso par visa terminu saraksta (kopskaitā — 128 šķirkļi) apstiprināšanu (izņemot terminus drošums, nebīstamība; drošuma standarts, par kuriem tiks spriests darba kārtības 2. punktā):

«par» — 11

«pret» — nav

«atturas» — 3 (M. Baltiņš atturēšanos pamato ar to, ka nav bijis iepriekšējās sēdēs).


2

Tā kā par terminiem drošība un drošums, kuri aktuāli daudzās nozarēs, LZA TK spriests jau vairākkārt, sēdes dalībnieki pēc V. Skujiņas ierosinājuma vienojas par izteikšanās laika reglamentu.

Debašu sākumā V. Skujiņa sniedz nelielu ieskatu par to, kādas ziņas par šo jautājumu iegūstamas dažādās vārdnīcās:

  1. vispārlietojamā valodā (kā liecina skaidrojošās vārdnīcas) nozīmes ir tuvas, taču terminoloģijā tās jāšķir;

  2. motivētājvārds abiem vārdiem latviešu valodā ir īpašības vārds drošs;

  3. svarīgs kritērijs ir arī citu valodu, īpaši tuvāko saskarvalodu, ekvivalenti;

  4. angļu safety un security nozīmes ziņā ir tuvi, tomēr ne identi, un lietojumā tie ne vienmēr tiek stingri nošķirti.


V. Skujiņa min, ka J. Borzovs atgādinājis par trijiem cieši saistītiem jēdzieniem (informācijas tehnoloģijā): ‘security’ (sistēmas spēja nepieļaut nesankcionētu iekļuvi no ārpuses), ‘safety’ (sistēmas spēja nenodarīt kaitējumu ārējam objektam) un ‘reliability’ (sistēmas spēja noteiktos apstākļos saglabāt apmierinošu funkcionalitāti).



Diskutējot par citvalodu ekvivalentiem (kas fiksēti arī sagatavotajā sēdes materiālā), tiek izteikti šādi viedokļi:

  1. ja tiek uzrādīti citvalodu ekvivalenti, tie nedrīkst būt savstarpējā pretrunā (M. Baltiņš);

  2. literatūrā lietotos sinonīmus vajadzētu apkopot un attiecīgi uzrādīt (A. Blinkena);

  3. katrā valodā attiecīgajiem terminiem ir ļoti dažādas nianses, tādēļ daudzu valodu terminu sastatījums rada problēmas (O. Bušs);

  4. starp krievu надежность un angļu reliability ne vienmēr ir pilnīga atbilstība (I. Krieviņš);

  5. spēkratu jomā angļu reliability atbilst arī krievu безопасность, прочность (J. G. Pommers);

  6. informātikā kopā jāskata un stingri jāšķir termini, kas apvienojumā pierakstīti abreviatūras veidā: RAMSS (Reliability, Availability, Maintainability, Safety, Security) (I. Krieviņš).



V. Skujiņa sēdes dalībniekus aicina šajā sēdē pievērsties galvenokārt angļu terminiem security, safety, reliability un attiecīgajiem latviešu ekvivalentiem, kas ietverti arī tabulā.

A. Lauzis min, ka vārdi drošība, drošums atrodami jau K. Mīlenbaha un J. Endzelīna vārdnīcā un, protams, arī daudzās citās vārdnīcās, kurās redzams skaidrs šķīrums: drošība ir stāvoklis, savukārt drošums — īpašība. Angļu security gadījumā runa ir par stāvokli, kad subjekts ir drošībā, savukārt safety gadījumā — subjekts nerada briesmas citiem, un šīs abas nozīmes: ‘būt drošībā’ un ‘būt drošam’ ir stingri jāšķir (atsevišķi jāskata gadījumi, kad vārds drošības ir apzīmētāja funkcijā, piem., drošības josta). V. Skujiņa piebilst, ka pēc Oksfordas vārdnīcas datiem security ir stāvoklis/apstākļi (condition), savukārt par safety tiek runāts tad, ja nav briesmu (tādēļ ir pamats arī angļu safety saistīt ar drošību).

J. G. Pommers, atbalstot K. Timmermaņa viedokli, uzsver, ka nevajadzētu ieviest radikālas pārmaiņas (šis nav jauns jautājums!), jo attiecīgie termini jau vairākkārt apstiprināti un iekļauti LZA TK vārdnīcās. A. Lauzis oponē, ka minētā tradīcija attiecas tikai uz dažām nozarēm, savukārt ES dokumentos security un safety tiek konsekventi šķirti.


K. Timmermanis ierosina jautājumu skatīt divās daļās:

1) kā safety atveidot standartizācijas vispārīgo terminu sarakstā (ņemot vērā arī citvalodu ekvivalentus (v. Sicherheit, fr. sécurité, kr. безопасность), ierosina terminu drošums aizstāt ar drošība, vajadzības gadījumā angļu safety nomainot ar security);

2) kā safety un security atveidot visos citos gadījumos (aizstāvot savu viedokli, K. Timmermanis teic, ka radīt jukas šajos terminos ir ļoti bīstami, jo pēdējos 15 gados izstrādāti dažādi likumi, noteikumi un standarti un panākts, lai dažādas iestādes attiecīgos jēdzienus nejauktu; A. Lauža ieteikums var radīt ļoti lielu sajukumu).


Atbalstot K. Timmermaņa priekšlikumu jautājumu skatīt divās daļās, tiek diskutēts par termina drošums aizstāšanu ar drošība (standartizācijas vispārīgo terminu sarakstā). A. Lauzis pret to iebilst, norādot, ka atbilsme safetydrošums (atbilstoši LZA TK lēmumam Nr. 52, sk. «Terminoloģijas Jaunumu» 14. nr., 6. lpp.) praksē jau iegājusies, piem., rotaļlietu drošums, pārtikas drošums; pieņemts arī Preču un pakalpojumu drošuma likums. (M. Baltiņš piebilst, ka ne vienmēr likumā ierakstītie termini ir uzticami un pareizi.) A. Lauzis norāda, ka uz LZA TK lēmumu Nr. 52 atsaukušies daudzi ES tulkotāji; ja šobrīd tiek lemts citādi, notiek kāpšanās atpakaļ; ja kādā nozarē tiek lietots citādi, to nevajadzētu vispārināt.

M. Baltiņš, norādot, ka nevajadzētu apšaubīt standartā lietotos terminus, iebilst pret ierosinājumu mainīt angļu valodas terminu.

Tā kā netiek izteikts atbalsts ne latviešu, ne angļu termina maiņai, tiek balsots par terminu drošums, nebīstamība un drošuma standarts svītrošanu no standartizācijas vispārīgo terminu saraksta:

«par» — 7

«pret» — 3

«atturas» — 4


Sēdes turpinājumā tiek spriests par to, kā šo jautājumu risināt daudzu nozaru kontekstā. K. Timmermanis min, ka svarīgs ir jautājums par «vecā» un «jaunā» savienošanu, proti, cik ilgi atstāj agrākos terminus (paralēli jaunajiem terminiem) un kad no agrākajiem terminiem atsakās.

V. Skujiņa aktualizē jautājumu par LZA TK lēmumu Nr. 52 — vai nepieciešams to grozīt? M. Baltiņš izsaka šaubas, vai nav izdarīts pārsteidzīgs vispārinājums — no informātikas uz citām nozarēm. J. G. Pommers atzīst, ka lēmums nav pieņemams.

V. Skujiņa sēdes dalībniekiem jautā, kā šajā gadījumā rīkoties? J. G. Pommers atgādina, ka kādreiz grūti izšķiramu jautājumu risināšanai tika aicināta plaša publika — varbūt tā var rīkoties arī šoreiz? K. Timmermanis iebilst, norādot, ka šajā gadījumā nepieciešama noteikta kompetence. A. Lauzis norāda, kas pirms šī lēmuma pieņemšanas notikusi rūpīga terminu apspriešana Starpnozaru terminoloģijas saskaņošanas komisijas sēdē.

K. Krieviņš informē, ka termins reliability nācis no statistikas (drošuma teorija balstās uz statistiku), M. Baltiņš papildinot teic, ka no vispārzinātniskās teorijas (tiek prognozēts, ka būs līdzīgs rezultāts jebkuros apstākļos). Turpinot diskutēt par angļu safety un security, A. Lauzis uzsver, ka standartizācijā tos stingri šķir. J. G. Pommers min piemēru par satiksmes drošību: šajā gadījumā ir abas puses — gan drošība pašam, gan nebīstamība citiem.

V. Skujiņa jautājuma izšķiršanai aicina atšķirīgo uzskatu pārstāvjus (A. Lauzis, I. Krieviņš, J. Borzovs un K. Timmermanis, J. G. Pommers) izstrādāt un TK vadībai iesniegt savus priekšlikumus.


3

1. Par Slow Food atveidi latviešu valodā

Apspriežot iespējamos variantus, tiek uzsvērtas būtiskās pazīmes: nav papildu steigas, bet ēdiens var arī nebūt veselīgs (M. Baltiņš), ēdot šādu ēdienu, tiek atbalstītas vietējās tradīcijas (O. Bušs). J. G. Pommers ierosina, ka vajadzētu pretstatīt Slow Food un Fast Food. K. Timmermanis papildus jau esošajiem izteic priekšlikumu procesa nosaukšanai izmantot salikteni lēnēšana.

Izskatot visus līdz šim radušos atveides variantus, vairums sēdes dalībnieku atbalsta terminus ar vārdu bezsteigasbezsteigas ēdināšanas kustība, bezsteigas ēdieni.

 


2. Par termina valstspiederība attiecināšanu uz juridiskām personām

M. Baltiņš norāda, ka, spriežot par šo jautājumu, LZA TK pārkāpj savas kompetences robežas — šo jautājumu nevar izšķirt terminologs, tas ir tiesībzinātņu speciālista ziņā (starptautisko tiesību jautājums).

V. Skujiņa precizē, ka šajā sēdē nav paredzēts pieņemt kādu lēmumu šajā jautājumā, bet tikai uzklausīt viedokļus par to, vai terminu valstspiederība varētu attiecināt arī uz uzņēmumiem u. tml., vai jābūt citam terminam. TK ietvaros ir Juridiskā TAK, kura varētu izlemt šo jautājumu.

M. Dunska aktualizē arī jautājumu par rezidentiem un nerezidentiem — kā tie saistās ar valstspiederības jautājumu?


3. Par angļu couching atveidi

Sēdes dalībnieki atzīst, ka sportā tiek runāts par trenēšanu, ko veic treneris, bet vai trenēšanu var attiecināt arī uz citām jomām? M. Dunska atbild apstiprinoši, minot, ka vadībzinībās runā par trenēšanu.

Lai atbildētu uz šo konsultāciju, V. Skujiņa vienojas ar M. Dunsku pārrunāt šo jautājumu pēc sēdes un sagatavot atbildi.



Sēde beidzas plkst. 16.05

 


Sēdes vadītāja /V. Skujiņa/

Sēdes protokoliste /A. Ščucka/



 Populārākie raksti
Zinātnisko grādu nomenklatūra Latvijas Republikā
Lēmums Nr. 79. Par sporta terminu paraolimpiskās spēles
Kur sameklēt Latvijas Republikas zinātnisko un akadēmisko grādu nomenklatūru?
LZA TK protokols Nr. 6/1137 (07.11.2017)
Terminu izstrādes, pieņemšanas, apstiprināšanas, publiskošanas un grozīšanas procesa apraksts
LZA TK protokols Nr. 7/1138 (05.12.2017)
LZA TK protokols Nr. 1/1132 (07.02.2017)
LZA TK protokols Nr. 2/1133 (14.03.2017)
LZA TK protokols Nr. 5/1136 (26.09.2017)
LZA TK protokols Nr. 4/1135 (13.06.2017)