Ceturtdiena, 23. novembris
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 


PROTOKOLI
LZA TK protokols Nr. 4/1085 (13.05.2008)
28.05.2008

Sēde notiek 2008. gada 13. maijā LZA Senāta sēžu zālē

Sēde sākas plkst. 14.00

Sēdē piedalās 14 dalībnieki (sk. protokola pielikumu Nr. 1)

Sēdi vada Valentīna Skujiņa

Protokolē Anita Ščucka

 

Darba kārtībā:

  1. Problēmjautājums par terminu republikas pilsēta (sk. likumprojektu «Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums»).
  2. Atliktie standarta ISO 2382-3 «Iekārtu tehnoloģija» termini (sk. protokola pielikumu Nr. 2).
  3. LR Ekonomikas ministrijas jautājums (sk. protokola pielikumu Nr. 3).
  4. Dažādi.

 

 

Par neierašanos uz sēdi informējusi A. Blinkena (paužot savu viedokli par sēdē skatāmajiem jautājumiem) un Ilga Migla.

 

1

V. Skujiņa atgādina pirms sēdes izsūtītajā materiālā (sk. protokola pielikumu Nr. 4) ietverto informāciju par Valsts valodas komisijas nostāju attiecībā uz vārda republika izmantošanu administratīvās teritorijas iedalījuma vienības — republikas pilsēta — nosaukšanai. V. Skujiņa norāda, ka nosaukums republikas pilsēta saistās ar padomju laika dalījumu un ka šobrīd vispārinātā nozīmē uz Latviju attiecināms vārds valsts, nevis «republika», un VVK ieteikusi izmantot terminu valstspilsēta.

M. Baltiņš piebilst, ka «republikas pilsēta» (pilnajā formā «republikas pakļautības pilsēta») ir sovjetisms, un padomju laika situāciju (pārvaldības ziņā) raksturo plašāk: pastāvēja Vissavienības ministrijas un republikāniskās ministrijas, līdzīgi šim dalījumam pēc pakļautības tika nosauktas pilsētas, t. i., pilsētas, kuras nepastarpināti pakļautas padomju republikas centrālajai valdībai, proti, republikas pakļautības pilsētas (sk. protokola pielikumā arī M. Baltiņa pirmssēdes e-pasta vēstuli). M. Baltiņš atzīst, ka jaunā tiesību aktā nosaukumu republikas pilsēta nedrīkst lietot, jo tagad ir īstā reize atteikties no novecojušiem padomju laika terminiem, un ka jauntermins valstspilsēta skaidri norāda pilsētas pakļautību valsts centrālajai jurisdikcijai.

E. Cauna jautā, vai termins valstspilsēta nebūtu jāskata terminu sistēmā. M. Baltiņš norāda, ka apriņķu izveidošanas gadījumā būs arī apriņķpilsētas. M. Baltiņš arī norāda, ka sagatavotajā materiālā (sk. protokola pielikumu Nr. 4) nav pareizi attēlots pakļautības līmenis (novadiem jābūt zemākā pakārtojumā nekā apriņķiem vai valstspilsētām). V. Skujiņa piebilst, ka shēma rāda likumprojektā paredzēto dalījumu (sk. 5. pantu). 

 

V. Skujiņa, atzīstot, ka sēdes dalībnieku vairums jautājumā par termina republikas pilsēta nepamatotu lietojumu ir vienisprātis, ierosina balsot.

 

Visi sēdes dalībnieki balso «par» termina republikas pilsēta neatbalstīšanu un jauntermina valstspilsēta ieteikšanu attiecīgā jēdziena apzīmēšanai.   

(Šādu viedokli pirmssēdes telefonsarunā paudusi arī A. Blinkena.)

V. Skujiņa ierosina darba kārtības 2. jautājumu atstāt uz sēdes beigām, jo par attiecīgajiem terminiem Terminoloģijas komisijas (TK) locekļu starpā vēl joprojām ir domstarpības (sk. arī LZA TK sēdes protokolu Nr. 2/1083 un protokolu Nr. 3/1084).

 

3

V. Skujiņa jautā, vai M. Baltiņam ir kas sakāms par LR Ekonomikas ministrijas uzdoto jautājumu par saīsinājumiem GATT un GATS saistībā ar tulkošanas praksi.

M. Baltiņš norāda, ka iniciāļsalikteņu lietojums īsti nav LZA TK kompetencē, jo tie nav īsti termini (šajā gadījumā tas ir īpašvārda, nevis sugasvārda, saīsinājums, un īpašvārdu un sugasvārdu saīsinājumi būtu jāšķir). Attiecībā uz saīsinājumiem GATT (General Agreement on Tariffs and Trade — Vispārējā vienošanās par tarifiem un tirdzniecību) un GATS (General Agreement on Trade in Services — Vispārējā vienošanās par pakalpojumu tirdzniecību) M. Baltiņš norāda, ka angļu valodas vai citu svešvalodu iniciāļsalikteņa lietojumu nosaka tradīcija (dažkārt tradīcijas dēļ lieto latvisko, dažkārt — citvalodas iniciāļsalikteni) un ka pēkšņa latviskošana nekādu labumu nav devusi. M. Baltiņš ierosina, ka TK varētu aicināt stabili lietot anglisko iniciāļsalikteni.

E. Cauna atgādina, ka terminiem ir pilnās un īsās formas un kā terminu veids terminzinātnes terminoloģijas standartos ir pieminēti arī iniciāļsalikteņi (E. Cauna iebilst pret terminu iniciāļsaliktenis un uzskata, ka initialism latviski būtu jāatveido kā iniciāļsaīsinājums). E. Cauna norāda, ka arī terminu vārdnīcās atrodami iniciāļsalikteņi (GATT atrodams gan «Angļu-latviešu muitas terminu vārdnīcā» (1997), gan «Ekonomikas skaidrojošajā vārdnīcā» (2000), gan «Eiropas Savienības terminu vārdnīcā» (2004)). Analizējot līdzšinējo latviskā vai angliskā iniciāļsalikteņa lietojumu ES dokumentos latviešu valodā, E. Cauna atzīst, ka latviskie iniciāļsalikteņi VVTT un VVPT lietoti gandrīz tikpat bieži kā angliskie iniciāļsalikteņi GATT un GATS, tādēļ vajadzētu pieņemt lēmumu, kuriem dodama priekšroka.

M. Baltiņš iebilst, ka šajā gadījumā statistika nav korekta, jo ES dokumentu tulkojumu galīgo versiju pārskata tikai daži redaktori, tādēļ tas bieži vien ir redaktoru «gaumes jautājums» un tā nav valodas prakse. M. Baltiņš norāda, ka ES dokumentu tulkojumos šajā gadījumā tradīcija tikusi ignorēta.

M. Dunska informē, ka starptautiskās tirdzniecības jomā tiek lietots angliskais iniciāļsaliktenis GATT un ka, ievērojot tradīciju, tas būtu jāatstāj.

K. Timmermanis ierosina izstrādāt principus iniciāļsalikteņu izveidei, lai zinātu, kā kurā gadījumā rīkoties, jo tas skar daudzas nozares; arī enerģētikā — daļa ir latvisko, daļa — aizgūto jeb citvalodas iniciāļsalikteņu. K. Timmermanis atbalsta principu par tradīcijas ievērošanu.

M. Baltiņš norāda, ka no īpašvārdiem (it īpaši organizāciju nosaukumiem) lielākajā daļā valodu veidoti savi saīsinājumi.

Arī A. Lauzis atbalsta tradīcijas jeb vēsturiskuma principu — ja gadu desmitiem lietots iniciāļsaliktenis, to nevajag mainīt. A. Lauzis atzīst, ka jaunu iniciāļsalikteņu veidošanas gadījumā varētu noderēt «Latvijas Standartā» īstenotais princips — ja citās valodās (piem., franču, vācu) veidots katrā savs iniciāļsaliktenis, arī latviešu valodā jārīkojas tāpat. (E. Cauna iebilst, ka iniciāļsalikteņa GATS gadījumā franču un spāņu valodā izvēlēti savi iniciāļsalikteņi, kas nozīmē, ka, ievērojot šo principu, arī latviešu valodā vajadzētu būt latviskajam iniciāļsaliktenim VVPT. Savukārt GATT angļu, franču un spāņu valodā tiek atveidots kā GATT. E. Cauna arī norāda, ka šis princips ir «bīstams», jo jānosaka, cik valodas jāņem vērā un kuras būs šīs valodas.) A. Lauzis arī norāda, ka dažkārt robeža starp īpašvārdiem un terminiem ir grūti novelkama. Norobežojoties no iniciāļsalikteņiem, tie var palikt ārpus visām pētniecības jomām.

V. Skujiņa pievienojas, ka ir standarti, kuros iniciāļsalikteņi skatīti kā termini, tādēļ svarīgi fiksēt principus attiecībā uz latviešu valodu. Institūciju nosaukumi ir problemātisks jautājums, jo tie, no vienas puses, nav termini, bet, veidojot nosaukumus, tajos bieži vien izmanto terminus, tāpēc neskaidrību gadījumā vēršas pie terminologiem. Turklāt iniciāļsalikteņiem ir dažkārt īpaši svarīga nozīme atsevišķās nozarēs, tāpēc, piemēram, aviācijā, gatavojot terminu vārdnīcas, tajās vai nu atsevišķi, vai kopsarakstā tiek apkopoti arī iniciāļsalikteņi.

A. Amoliņš atzīst, ka tradīcijas princips noteikti ņemams vērā un, ja nav nekādu pretenziju, atstājams iniciāļsaliktenis, kurš praksē ilgāku laiku jau lietots.

J. G. Pommers atgādina, ka strīdīgie jautājumi izskatāmi Starpnozaru terminoloģijas saskaņošanas komisijas (TSK) sēdēs.

M. Baltiņš atzīst, ka iniciāļsalikteņu jautājums pēc būtības ir Latviešu valodas ekspertu komisijas kompetencē. Izvēršas nelielas debates par ģenitīva formas finanšu pieņemšanu, kas kā rakstības jautājums bijis aktuāls arī terminos.

J. G. Pommers atzīst, ka TK ietvaros varētu izstrādāt principus attiecībā uz terminoloģiju.

Pēc sēdes dalībnieku viedokļu uzklausīšanas V. Skujiņa secina, ka viens no nozīmīgiem principiem ir tradīcija (ja gadu desmitiem lietots iniciāļsaliktenis — tas lietojams arī turpmāk). Pilnais nosaukums tulkojams. Savukārt iniciāļsalikteņi līdz šim dalīti divās grupās: 1) iniciāļsalikteņi, kas aktuāli galvenokārt lietošanai latviešu valodā, — tos veido uz latviešu valodas vārdkopas bāzes (un vispārīgie iniciāļsalikteņu veidošanas principi valodas praksē ir jau fiksēti); 2) iniciāļsalikteņi, kas plaši lietojami galvenokārt starptautiskā saziņā, — tos parasti patur «netulkotus».

J. G. Pommers atzīst, ka tradīcija ir dažādi interpretējama — cik ilgs laika posms vajadzīgs, lai atzīstu par tradīciju?

M. Dunska attiecībā uz organizāciju nosaukumiem bilst, ka tradīciju var vērtēt kopš organizācijas dibināšanas.

A. Lauzis min, ka ļoti bieži latviskā vai aizgūtā iniciāļsalikteņa izvēli nosaka nejaušība, dažkārt ir kādi priekšnosacījumi, piem., PTO (Pasaules Tirdzniecības organizācija) — latviskais iniciāļsaliktenis, lai nebūtu jāraksta burts W (no angļu vārda World).

 

Sēdes dalībnieki balso, vai angļu iniciāļsalikteņi GATT un GATS atzīstami par iederīgiem latviešu valodā un vai to lietojums ir pamatots.

13 sēdes dalībnieki balso — «par»

K. Timmermanis — «atturas»

 

4

V. Skujiņa informē par I. Krieviņa jautājumu — vai atbalstāms termins ķengursoma?

A. Lauzis atzīst, ka praksē tas jau plaši lietots un ierasts. M. Baltiņš norāda, ka ir dažādi bērnu nēsāšanai paredzēto somu tipi, biežākais tips ir ķengursoma, kad bērnu pieaugušais nēsā uz krūtīm un vēdera augšējās daļas.

     

V. Skujiņa informē, ka no LR Tieslietu ministrijas vakar (12.05.2008.) saņemts jautājums par terminiem pilsonis un valstspiederīgais (vēstule pirms sēdes nav izsūtīta). Šis jautājums saistīts ar angļu national atveidi latviešu valodā.

E. Cauna un K. Timmermanis atzīst, ka nav skaidra minēto un vēl dažu citu saistīto terminu nozīme, tādēļ attiecīgā terminu kopa (ar citvalodu ekvivalentiem) būtu fiksējama ar definīcijām.

M. Baltiņš iebilst, norādot, ka terminu nozīme ir pietiekami skaidra — terminam valstspiederīgais ir plašāka nozīme. M. Baltiņš papildus bilst, ka attiecīgie jēdzieni tiek šķirti arī citās valodās, piem., vācu Bürger un Staatangehörige (ar otro terminu apzīmējot valsts iedzīvotājus, kas nav ieguvuši pilsonību, piem., daudzi turki Vācijā).

K. Timmermanis atgādina, ka pirms II pasaules kara ‛valstspiederīgo’ nozīmē lietoja pavalstnieki, apzīmējot gan pilsoņus, gan nepilsoņus. A. Amoliņš uzsver, ka ‘pilsoņu’ jēdziens nebūtu paplašināms. Angļu valodā national ir ar plašāku nozīmi nekā citizen.

J. G. Pommers vēlas precizēt termina pavalstnieks nozīmi un statusu. M. Baltiņš norāda, ka šis termins lietojams saistībā ar monarhiju. M. Baltiņš arī norāda, ka termini pilsonis un valstspiederīgais šobrīd ir ES jēdzienu apzīmējumi un ka Latvijas likumos esošais skatījums jāšķir no ES tiesību aktos esošā skatījuma.

E. Cauna izsaka šaubas, vai tādējādi terminam valstspiederīgais netiek paplašināta sākotnēji piešķirtā nozīme.

M. Baltiņš atgādina, ka LR Tieslietu ministrija lūdz izvērtēt informatīvā ziņojuma projektu un Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projektu. Ja to atbalstām — nekas vairs nav diskutējams, ja neatbalstām — jāvienojas par to, ko vēlamies mainīt.

Pēc LZA TK sekretāres A. Ščuckas ieteikuma sēdes dalībnieki vienojas, ka savus viedokļus par attiecīgo jautājumu paudīs rakstveidā 14. maijā (vēstule pēc sēdes tiks izsūtīta).

 

2

Skatot atliktos standarta ISO 2382-3 «Iekārtu tehnoloģija» terminus, K. Timmermanis atkārtoti pauž savu nostāju, ka shēma var būt tikai zīmējums, nevis ierīce, kas darbojas.

A. Lauzis bilst, ka, atbalstot K. Timmermaņa ieteikumu, būtu jāmaina ļoti daudzi elektronikas termini, jo daudzos no tiem shēma lietota ‘ierīces’ nozīmē (piem., mikroshēma).

K. Timmermanis paliek pie uzskata, ka trigeris nav shēma, bet ir ierīce. K. Timmermanis atgādina par iepriekš nosūtīto materiālu, kurā uzrādīti ļoti daudzi standarti, kas liedz terminu shēma lietot ‘ierīces’ nozīmē.

E. Cauna paliek pie viedokļa, ka reālas ierīces tiek sauktas par shēmām, arī vārdnīcās angļu circuit tiek tulkots kā shēma (viena no vārda nozīmēm) (sk. pielikumu Nr. 5).

V. Skujiņa pievērš uzmanību tam, ka standartā angļu valodā terminā izmantots vārds circuit, tāpēc ir pamatoti to skaidrot kā «shēmu», savukārt latviešu valodā dots tikai trigeris un citos avotos tas parasti skaidrots kā «ierīce».

M. Rozīte ierosina termina trigeris definīcijā rakstīt abus vārdus: elektroniska ierīce (shēma), kas .. M. Rozīte arī norāda, ka svarīgi, vai šāda definīcija paliks vienīgi šajā standartā vai tā tiks skatīta arī ārpus tā. V. Skujiņa atbalsta M. Rozītes priekšlikumu kā pieņemamu kompromisu.

A. Lauzis un E. Cauna argumentē, ka terminu ierīce te nevar lietot, jo tas ir virstermins.

E. Cauna izteic priekšlikumu, ka varētu izveidot šķirkli shēma, kur uzrādītas vairākas nozīmes un, citu terminu definīcijās izmantojot terminu shēma, iekavās norādīt nozīmi (piem., shēma (2)).

J. G. Pommers ierosina saraksta sākumā vai beigās pievienot piezīmi, ka šajā sarakstā termins shēma lietots ‘ierīces’ nozīmē.

K. Timmermanis pauž uzskatu, ka termina shēma lietojumu ‘ierīces’ nozīmē varētu akceptēt tad, ja termini praksē jau plaši lietoti, bet tas nav attiecināms uz termina trigeris definīciju.

Pēc debatēm vienošanās netiek panākta.

 

Sēdes beigās sēdes dalībnieki diskutē par recenzentu izvēli citiem ITTE apakškomisijas izstrādātajiem sarakstiem.

K. Timmermanis norāda, ka par matemātikas terminiem noteikti būtu jāsaņem Matemātikas terminoloģijas apakškomisijas (MTA) rakstveida apstiprinājums. Tiek izteikta doma, par nepieciešamību aktivizēt MTA.

E. Cauna ierosinājis standarta ISO 2382 4. daļai «Datu organizācija» kā recenzentu apstiprināt J. Smotrovu. Izvēršas debates par J. Smotrova specializāciju un pieredzi terminoloģijas jomā.

V. Skujiņa ierosina atstāt J. Smotrovu kā recenzentu, ja vien TK locekļiem tuvākajā laikā nerodas citi priekšlikumi. Vēl jāizvēlas kāds no valodniekiem kā otrs recenzents.

 

 

Sēde beidzas plkst. 16.15

 

Sēdes vadītāja V. Skujiņa

Sēdes protokoliste A. Ščucka


 Populārākie raksti
Zinātnisko grādu nomenklatūra Latvijas Republikā
LZA TK protokols Nr. 7/1131 (13.12.2016)
Terminu izstrādes, pieņemšanas, apstiprināšanas, publiskošanas un grozīšanas procesa apraksts
LZA TK protokols Nr. 2/1126 (15.03.2016)
LZA TK protokols Nr. 6/1130 (13.09.2016)
LZA TK protokols Nr. 5/1129 (05.07.2016)
LZA TK protokols Nr. 3/1127 (12.04.2016)
LZA TK protokols Nr. 5/1123 (14.07.2015)
LZA TK protokols Nr. 6/1124 (22.12.2015)
LZA TK protokols Nr. 4/1128 (17.05.2016)