Sestdiena, 26. maijs
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 


PROTOKOLI
LZA TK protokols Nr. 3/1084 (18.03.2008)
01.04.2008

Sēde notiek 2008. gada 18. martā LZA Senāta sēžu zālē

Sēde sākas plkst. 14.00

Sēdē piedalās 11 dalībnieki (sk. protokola pielikumu Nr. 1)

Sēdi vada Valentīna Skujiņa

Protokolē Anita Ščucka

 

Darba kārtībā:

  1. Standarta ISO 2382-3 «Iekārtu tehnoloģija» terminu izskatīšana iespējamai apstiprināšanai (turpinājums).
  2. Konsultāciju termini «mese», raudze / «prove» u. c. konsultāciju jautājumi.
  3. Informācija par saņemtajiem priekšlikumiem LZA TK darba principu precizēšanai.
  4. Dažādi.

 

Sēdes vadītāja informē, ka vairāki kolēģi uz sēdi nevarēja ierasties, bet atsūtījuši savas piezīmes.

Sēdes dalībnieki vienojas sēdi sākt ar darba kārtības 2. punktu.

 

2

V. Skujiņa informē, ka jautājumu par vārda mesi lietošanu Laura Efeja-Reinšmite pirmo reizi iesūtījusi TK 2006. gadā. Tas tika skatīts LZA TK 21.02.2006. sēdē (sk. protokolu Nr. 1/1066).

Tā kā šoreiz L. Efeja-Reinšmite ieradusies uz sēdi, sēdes vadītāja lūdz viņu iepazīstināt ar savu viedokli klātienē. L. Efeja-Reinšmite norāda, ka galvenie argumenti, kāpēc, viņasprāt, nepieciešams vārds mese, izklāstīti viņas iesniegumā. Viņa atkārtoti uzsver, ka vārdam gadatirgus ir pavisam cita nozīme (ko atzinis arī valodnieks A. Grasis), turklāt «mesēs» parasti ir aizliegta tirdzniecība (tirdzniecība dažkārt notiek kādā blakus vietā), jo sapulcējušies speciālisti tikai meklē darījumkontaktus un apspriež svarīgus jautājumus. L. Efeja-Reinšmite stāsta, ka svarīga pasākuma sastāvdaļa ir arī kultūras programma un ka Latvijā šādi pasākumi pagaidām netiek organizēti. Visbeidzot viņa norāda, ka jautājums ir ļoti aktuāls, jo, runājot/rakstot par šāda veida pasākumiem, dažādu valstu gadījumā tiek lietota atšķirīga terminoloģija (dažkārt vienā rakstā, piem., LR Kultūras ministrijas mājaslapā, parādās gan vārds izstāde, gan gadatirgus, gan mese).

Sēdes dalībnieki, diskutējot par vārda mese (< v. Messe) nepieciešamību latviešu valodā, izsaka šādus viedokļus:

  • E. Cauna norāda, ka šo vārdu lieto vācu valodas telpā, bet, piem., angļu valodā tiek lietoti citi vārdi (piem., fair), un, ka, iespējams, tādēļ, ka šie pasākumi visbiežāk notiek Vācijā, šī vārda aizgūšana ir šķitusi vajadzīga;
  • L. Efeja-Reinšmite norāda, ka vārda cilme saistāma ar latīņu valodu un šie pasākumi arī vēsturiski vispirms saistīti ar Vāciju;
  • V. Skujiņa ierosina, ka tos tomēr varētu saukt par gadatirgiem;
  • I. Krieviņš atzīst, ka vārds gadatirgus akcentē periodiskumu (reizi gadā), un vērš uzmanību uz to, ka vārds mese ir daudznozīmīgs (piem., jūrniecībā ‘kopkajīte’);
  • E. Cauna uzskata, ka pamatvārds varētu būt izstāde, un U. Švinks piebilst, ka katrā gadījumā varētu precizēt — kāda izstāde;
  • V. Skujiņa informē, ka arī LZA TK Ekonomikas terminoloģijas apakškomisija skatījusi šo jautājumu un atzinusi, ka vārds mese latviešu valodā attiecīgajā nozīmē nav nepieciešams; šādu uzskatu e-pasta vēstulē paudis arī J. Krastiņš;
  • V. Skujiņa arī norāda, ka iesniegumā dotie definējumi skaidri nenošķir konkrēto pasākumu no gadatirgus un izstādes (tātad nav skaidrs, kāpēc nevar izmantot šos vārdus).

Diskusijas beigās sēdes vadītāja akcentē galvenos secinājumus:

  • vārds mese nav internacionālisms, tas saistīts ar vācu valodas telpu,
  • iespējams, ka vārdam mese varētu ierādīt konkrētu vietu (līdzās izstādei un gadatirgum), bet tad jāizstrādā precīzas definīcijas, kurās tiek ietverts būtiskais (atšķirīgais),
  • otra iespēja ir meklēt jaunu latviešu valodas vārdu.

 

Sēdes turpinājumā tiek skatīts jautājums par aizguvumu prove un latvisko darinājumu raudze (sākotnējās diskusijas rezultātus sk. protokolā Nr. 1/1082-TSK).

Sēdes vadītāja dod vārdu Valsts proves uzraudzības inspekcijas priekšnieka vietniekam Kasparam Klintim.

K. Klints norāda, ka diskusija par termina izvēli sākusies jau 1922. gadā līdz ar attiecīgas iestādes dibināšanu, kura tolaik nodēvēta par Proves valdi, tiek pieņemts arī Proves likums. 40. gados institūcija tiek pārdēvēta par Proves inspekciju, 1994. gadā tiek skatīts likums «Par valsts proves uzraudzību» (2. lasījumā lietots termins raudze, 3. lasījumā atkal atgriežas pie termina prove). K. Klints norāda, ka šobrīd problēma aktualizējusies, jo likumā «Par Valsts proves uzraudzību» sākumā minēts termins prove, iekavās dodot arī terminu raudze, tomēr viscaur tekstā lietots termins prove, un ka SIA «Latvijas standarts» un Latvijas Banka, ievērojot TK lēmumu, lieto tikai terminu raudze. K. Klints ierosina akceptēt arī terminu prove, lai tas netiktu uzskatīts par nevēlamu, un savu ierosinājumu pamato ar vārda cilmi (latīņu probāre).

E. Cauna atkārtoti (sk. protokolu Nr. 1/1082-TSK) norāda, ka pēc lietojuma internetā secināms, ka valodas lietotāji, ieskaitot profesionāļus, par vēlamāku atzinuši vārdu raudze.

V. Skujiņa atgādina, ka tieši ar 1922. gadu, t. i., sākot ar «Zinātniskās terminoloģijas vārdnīcu», ir ieteikts «proves» vietā lietot raudze. ME vārdnīcā vārda raudze (ar stiepto intonāciju) nav, bet «Latviešu konversācijas vārdnīcā» raudze atzīts par vēlamo terminu. Arī LZA TK apstiprinātajās vārdnīcās (ELDO, «Ekonomikas skaidrojošajā vārdnīcā») par ieteicamo atzīts raudze, bet par neiederīgu latviešu valodas sistēmā — «prove». Ievērojot iepriekš TSK sēdē izteiktos viedokļus un TK publikācijas, nav pamata paturēt «provi» kā sinonīmu. Tomēr jāatzīst, ka vēsturiskajos institūciju nosaukumos vārda «prove» paturēšana būtu pieļaujama. Protams, gatavojot jaunus likumu tekstus, kā arī dibinot jaunas institūcijas, pamatos izmantojams termins raudze, vajadzības gadījumā iekavās pievienojot «prove», ko ar laiku var pilnībā atmest.

E. Cauna piebilst, ka vārdu prove varētu atzīt par vēsturisku sinonīmu.

V. Skujiņa izsaka domu, ka būtu lietderīgi sagatavot attiecīgu informāciju par LZA TK atzinumu un nosūtīt to laikrakstiem un ziņu aģentūrām.

 

1

Skatot terminu atlasi, kas veidota no kopsaraksta «Iekārtu tehnoloģija», sēdes dalībnieki diskutē par iekļauto sinonīmu nepieciešamību (sk. 03.04.06., 03.04.10. u. c. līdzīgus terminus). V. Skujiņa atzīst, ka otrais sinonīms savā ziņā atkārto definīciju, savukārt E. Cauna norāda, ka tā nebūtu uzskatāma par pretrunu. I. Krieviņš atbalsta E. Caunas viedokli un atzīst, ka vārdnīcās ietvertie sinonīmi lietotājam ir ļoti noderīgi (ar laiku kāds no tiem izzūd, bet sākotnēji nav prognozējams, kurš termins būs noturīgāks). Arī J. Borzovs piekrīt, ka vairumā gadījumu kādu sinonīmu atzīt par nevajadzīgu būtu pārdroši. Sēdes dalībnieki vienojas, ka attiecībā uz terminu secību ievērojams princips, ka termins ar defiskopu tiek rakstīts kā pirmais sinonīms (attiecīgi labojama sinonīmu secība 03.04.11., 03.04.12. terminā).

V. Skujiņa iepazīstina sēdes dalībniekus ar A. Lauža viedokli (saņemts e-pastā īsi pirms sēdes). Uz A. Lauža norādi par priedēkļiem pret-, ne-, kas būtu izmantojami, darinot ģenitīveni, E. Cauna atsaucas, argumentējot, ka attiecīgie darinājumi ar priedēkli anti- ir ierasti un praksē lietoti (gluži kā fizikā antidaļiņa), turklāt terminelementu antiekvivalences un neekvivalences nozīme nav identa, pirmajā gadījumā to varētu attēlot, piem., kā +2 un –2, savukārt otrajā: 3 ≠ 2. 

Diskusijas rezultātā tiek pieņemts 03.04.06., 03.04.07., 03.04.08., 03.04.09., 03.04.10., 03.04.11., 03.04.12., 03.04.13., 03.04.14., 03.04.15., 03.04.16. termins.

 

3

Sēdes vadītāja atzīst, ka LZA TK apakškomisiju (TAK) vadītāji un eksperti vairākkārt aicināti izteikt savus priekšlikumus TK darba principu pilnveidošanai. Priekšlikumi saņemti no trijiem TAK vadītājiem — K. Timmermaņa, E. Caunas un M. Dunskas.

V. Skujiņa atgādina vārda princips izpratni un nolasa Svešvārdu vārdnīcā atrodamo skaidrojumu: 1. kādas teritorijas, uzskatu sistēmas, zinātnes galvenā ideja, pamattēze, galvenais atzinums. 2. noteikta pārliecība, pamatnostādne, kas nosaka cilvēka, grupas, organizācijas darbību, rīcību, nostāju (SV 1999, 626. lpp.). V. Skujiņa norāda, ka par principu nav uzlūkojama valodnieciska jautājuma vai problēmas fiksēšana.

Sēdes dalībnieki iepazīstas ar K. Timmermaņa priekšlikumiem un diskutē par to, ko teksta autors ir domājis, minot ekspertu metodi. Tā kā sēdes dalībnieku domas ir dažādas, tie vienojas, ka jālūdz autora skaidrojums. U. Švinks vēlas precizēt, vai dažādās nozarēs varētu būt atšķirīgas svešvalodas. V. Skujiņa atzīst, ka valodu izvēle, protams, saistāma ar nozares vajadzībām un specifiku, piem., IT terminoloģijā saskare galvenokārt ar angļu valodu. Sēdes dalībnieki vienojas, ka ar materiālu jāiepazīstas rūpīgāk un papildus jāuzzina teksta autora viedoklis par eksperta metodes izpratni, un tad var balsot par minēto principu atzīšanu (lai gan daļa to tiek ievērota arī šobrīd).

V. Skujiņa informē par pārējiem materiāliem — M. Dunskas materiāls saistīts ar vispārīgiem valodas jautājumiem, arī E. Caunas materiālā (kurš ir visplašākais) nav precīza principu formulējuma un precizējumu ieteikuma. V. Skujiņa iepazīstina ar savu sagatavoto materiālu par sinonīmu izvēles principiem un iniciāļsalikteņu lietošanas principiem (sk. pielikumu). E. Cauna izsaka izbrīnu par sinonīmu izvēles 4. principu, jo iepriekšējās TK vārdnīcās (pēc viņa novērojumiem) sinonīmi atkārtoti arī pakārtotajos terminos.

 

4

V. Skujiņa piedāvā kvoruma trūkuma risināšanas variantu — sēdes dalībnieki tiek iepazīstināti ar priekšlikumu «Terminu izstrādes, pieņemšanas, apstiprināšanas, publiskošanas un grozīšanas procesa apraksta» 2.5. punkta grozīšanai.

Vērtējot izstrādāto priekšlikumu (kas sagatavots pēc LZA Statūtu parauga), J. Borzovs norāda, ka netiek paredzēta demokrātiska balsojuma pieņemšanas kārtība, jo iznāk, ka lēmumu var pieņemt arī ļoti nelielā sastāvā.

V. Skujiņa aicina meklēt un ieteikt citus risinājums.

 

Sēde beidzas plkst. 16.15

 

Sēdes vadītāja V. Skujiņa

Sēdes protokoliste A. Ščucka


 Populārākie raksti
Zinātnisko grādu nomenklatūra Latvijas Republikā
Lēmums Nr. 79. Par sporta terminu paraolimpiskās spēles
Kur sameklēt Latvijas Republikas zinātnisko un akadēmisko grādu nomenklatūru?
LZA TK protokols Nr. 6/1137 (07.11.2017)
Terminu izstrādes, pieņemšanas, apstiprināšanas, publiskošanas un grozīšanas procesa apraksts
LZA TK protokols Nr. 7/1138 (05.12.2017)
LZA TK protokols Nr. 1/1132 (07.02.2017)
LZA TK protokols Nr. 2/1133 (14.03.2017)
LZA TK protokols Nr. 5/1136 (26.09.2017)
LZA TK protokols Nr. 4/1135 (13.06.2017)