Sestdiena, 22. jūlijs
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 


PROTOKOLI
LZA TK protokols Nr. 7/1079-TSK (04.12.2007)
11.12.2007

Starpnozaru terminoloģijas saskaņošanas komisijas (TSK) sēdes protokols Nr. 7/1079-TSK

 

Sēde notiek 2007. gada 4. decembrī LZA Senāta sēžu zālē

Sēde sākas plkst. 14.00

Sēdē piedalās 7 dalībnieki (sk. protokola pielikumu Nr. 1)

Sēdi vada Valentīna Skujiņa

Protokolē Anita Ščucka

 

Darba kārtībā:

  1. Angļu terminu foresight atveide latviešu valodā.
  2. Dažādi.

 

Uz TSK sēdi aicināti valodnieki (A. Blinkena, M. Brēde, O. Bušs, A. Lauzis, I. Lokmane, I. Migla, I. Pūtele) un citu nozaru speciālisti — M. Dunska, M. Baltiņš, A. Siliņš. Par neierašanos uz sēdi informējuši M. Brēde, I. Pūtele, M. Baltiņš, no kuriem divi pēdējie viedokli par sēdē izskatāmo jautājumu iesūtījuši rakstveidā. A. Siliņš savu viedokli darīja zināmu tiešā sarunā pirms sēdes.

 

1

V. Skujiņa atgādina, ka jautājums par angļu foresight atveidi latviešu valodā skatīts jau iepriekšējā TK sēdē, kurā piedalījās nākotnes studiju pētnieks A. Puga un kurā 14 sēdes dalībnieki (no 17) balsoja «pret» anglisma pārņemšanu latviešu valodā. V. Skujiņa arī informē, ka A. Pugas raksts («Nākotnes studijas Eiropā») par šo jomu «Zinātnes Vēstnesī» publicēts jau 26.05.2003., pēc tam publicēts arī V. Skujiņas raksts «Kad Forsaitus sākam rakstīt ar mazo burtu…» (ZV, 08.09.2003.).

Šobrīd jautājums aktualizējies, jo dažādos projektos, kas saistīti ar šo jomu, iesaistās dažādas struktūras (piem., pašvaldības), un pasākumu plānos dažos gadījumos jau ierakstīts aizguvums forsaits.

LZA TK saņēmusi arī LZA prezidenta J. Ekmaņa vēstuli, kurā sniegts šāds angļu termina foresight skaidrojums:

sistēmiska darbība, kas vērsta uz to, lai atklātu un pētītu zinātnes, tehnoloģijas, sabiedrības, ekonomikas un šo jomu mijiedarbību attīstību ilgtermiņa perspektīvā ar mērķi radīt zināšanas, ar kuru palīdzību īstenot sociālos, ekonomiskos un vides pilnveidojumus, balstoties uz labi pamatotām projekcijām.

(Sēdē tiek izmantotas arī A. Pugas iesniegtās definīcijas latviešu un angļu valodā.)

Sēdes vadītāja norāda, ka angļu valodā termina funkcijai izvēlēts vispārlietojamās valodas vārds. Tāpat varētu rīkoties arī latviešu valodā (attiecīgās atbilsmes fiksētas tulkojošajās vārdnīcās), tomēr attiecīgās jomas pārstāvji (aptaujāts arī A. Siliņš) uzskata, ka attiecīgie ekvivalenti nav izmantojami, minot šādus argumentus:

  • redzējums var būt ne tikai par to, kas, iespējams, notiks nākotnē, bet arī par pagātnē jau notikušiem procesiem;
  • vārds paredzējums tuvs vārdam pareģojums, tādēļ attiecīgās nozīmes izteikšanai nav pieņemams.

Apspriežot citus ieteiktos latviešu valodas ekvivalentus (paredze, priekšredze, aizredze, perspektīvika, prospektīvika, prognostika, nākotnēšana), sēdes dalībnieki atzīst, ka:

  • agrāk attiecīgais jēdziens tika izteikts ar terminu ilgtermiņa prognozēšana (M. Dunska);
  • svarīgi, lai izvēlētajam terminam varētu veidot visu darinājumu paradigmu (A. Lauzis);
  • darinājumiem ar -redze ir vairāk pasīva nozīme (A. Lauzis);
  • termins perspektīvika ir skaidrs no etimoloģiskā viedokļa (A. Blinkena);
  • priedēkļi pro- un per- ir savstarpēji aizstājami, tādēļ iespējams izvēlēties arī terminu prospektīvika, tomēr tas lietotājiem varētu asociēties ar vārdu prospekts (citā nozīmē);
  • termins prognostika nav atbalstāms, jo jomas pētnieki norādījuši, ka netiek izteiktas prognozes;
  • jaunterminā nākotnēšana ietverama nozīme, kāda nepieciešama.

No iepriekš minētajiem variantiem sēdes dalībnieki kā ieteicamākos latviešu valodas ekvivalentus atzīst jaundarinājumus no pamatvārdiem perspektīva un nākotne.

Par to, ka atbalstāms jaundarinājumus no pamatvārda perspektīva, «par» balso 7 sēdes dalībnieki (ietverts arī divu sēdē klātneesošo dalībnieku elektroniskais balsojums), «pret» balso viens, «atturas» — viens sēdes dalībnieks. Otrā balsojumā par to, vai nozares speciālistiem piedāvājams arī latviskas cilmes termins, kura darināšanā izmantots vārds nākotne, «par» balso 6 sēdes dalībnieki (ietverts arī divu sēdē klātneesošo dalībnieku elektroniskais balsojums), «atturas» — 3 sēdes dalībnieki.

 Tādējādi LZA TK atzīst, ka angļu vārds foresight, kas angļu-latviešu vārdnīcās tulkots kā paredzējums (arī tālredzība; apdomība), latviešu valodā atveidojams, izmantojot jaundarinājumus no pamatvārdiem perspektīva un nākotne, resp.: procesa nozīmē — perspektivēšana, nākotnēšana, rezultāta nozīmē — perspektivējums, nākotnējums, nozares nozīmē — perspektīvika, nākotnistika, citās nozīmēs izmantojot vēl citus atvasinājumus.

LZA TK arī atzīst, ka angļu vārda foresight latviskojums «forsaits» latviešu valodā termina funkcijā nav pieņemams.

 

2

Sēdes dalībnieki spriež par angļu termina benchmarking atveidi. M. Dunska atzīst, ka ekonomikā lieto terminu labu/izcilu paraugu prakse, A. Lauzis atzīst, ka procesa nosaukšanai tiek lietots termins salīdzinošā vērtēšana (ņem vērā vienu paraugu, ko vajadzētu sasniegt). V. Skujiņa norāda, ka IT jomā attiecīgās nozīmes izteikšanai lieto terminu etalons. A. Blinkena min, ka būtībā tas ir līmeņrādis (ne pierastajā nozīmē).

 

V. Skujiņa informē, ka šogad vēl plānotas divas sēdes — 11. un 18. decembrī.

 

 Sēde beidzas plkst. 15.20

 

Sēdes vadītāja V. Skujiņa

Sēdes protokoliste A. Ščucka

 


 Populārākie raksti
Zinātnisko grādu nomenklatūra Latvijas Republikā
LZA TK protokols Nr. 1/1125 (02.02.2016)
Kur sameklēt Latvijas Republikas zinātnisko un akadēmisko grādu nomenklatūru?
LZA TK protokols Nr. 7/1131 (13.12.2016)
LZA TK protokols Nr. 2/1126 (15.03.2016)
LZA TK protokols Nr. 6/1124 (22.12.2015)
LZA TK protokols Nr. 6/1130 (13.09.2016)
LZA TK protokols Nr. 4/1128 (17.05.2016)
LZA TK protokols Nr. 3/1127 (12.04.2016)
LZA TK protokols Nr. 5/1129 (05.07.2016)