Otrdiena, 18. decembris
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 


SĒDES
LZA TK sēde 2007. gada 26. jūnijā
21.06.2007

Kārtējā LZA TK sēde notiks 2007. gada 26. jūnijā plkst. 14.00 LZA Senāta sēžu zālē.

 

Darba kārtībā:

  1. Atbilde LR Ārlietu ministrijai «Par termina sadarbība attīstības jomā nomaiņu».
  2. Valodniecības terminu skaidrojošās vārdnīcas problemātisko terminu apspriešana un terminu saraksta apstiprināšana.
  3. Aktuālās konsultācijas (manta, ienākums; aktors/spēlētājs (a. actor); atjaunojamā enerģija)
  4. Dažādi.

 

Pielikums

 

Valodniecības terminu skaidrojošās vārdnīcas problemātiskie termini

 

1. aizguvums

a. borrowing, loan

v. Entlehnung f

kr. заимствование

No citas valodas aizgūta valodas vienība — vārds, vārdkopa, sintaktiska konstrukcija u. tml., piemēram, vārds svece — aizguvums no krievu valodas (свеча), izskaņa -āža — aizguvums no franču valodas. Aizgūtie vārdi parasti pakļaujas aizguvējvalodas gramatikas likumiem, iegūstot attiecīgu noformējumu. ◊ leksiskais aizguvums (sk.); semantiskais aizguvums; aizguvumu pareizrakstība

Sk. arī aizgūšana; pārcēlums; kalks.

 

2. aizguvumu asimilācija

a. assimilation of borrowings

v. Assimilation f von Entlehnungen

kr. ассимиляция заимствований

Process, kurā no citas valodas aizgūtās leksiskās vienības pielāgojas aizguvējvalodas likumībām, pilnībā iekļaujoties aizguvējvalodas fonētikas, gramatikas un leksikas sistēmā, piemēram, 19. gs. otrajā pusē latviešu valodā rakstīja accumulator, tagad — akumulators. ◊ aizguvumu fonētiskā asimilācija; aizguvumu morfoloģiskā asimilācija.

 

3. akronīms

a. acronym

v. Akronym n

kr. акроним

No vārdkopas (vārdkoptermina, vārdkopnosaukuma) vārdu vai salikteņa komponentu sākumburtiem darināts īsinājums, ko izrunā kā vārdu, piemēram, lāzers (a. laser — no light amplification by stimulated emission of radiation), UNESCO (no a. United Nations Educational, Scientific and Cultural Organization).

Sk. arī saīsinājumu saliktenis; iniciāļsaliktenis.

 

4. koherence

a. coherence

v. Kohärenz f

kr.  когеренция

Teksta vienību saistījums, kam nav formālu izteiksmes līdzekļu un kas balstās uz iepriekš teikto vai vispārīgām zināšanām, piemēram, Un tad kādu dienu pār mežu atkal parādījās saule, nesdama sev līdzi pirmā pavasara zaļuma smaržu. Visi strautiņi laimīgi burbuļoja, atgriezušies savu skaisto krastu izlokos. Sīkas peļķes sapņaini atcerējās aizgājušās dienas un lielos darbus, ko bija toreiz darījušas.

Sk. arī kohēzija

[J. Baldunčiks piedāvā terminu teksta sakarīgums]

 

 

5. kohēzija, sasaiste

a. cohesion

v. Kohäsion f

kr. когезия, сцепление

Ar leksiskiem vai gramatiskiem līdzekļiem — saikļiem, partikulām, vietniekvārdiem un vispārīgas nozīmes apstākļa vārdiem (tad, tur, tā), kā arī perifrāzēm, sinonīmiem u. c. — izteikts teksta vienību saistījums, piemēram, Pašā augšā ķepurojās Vinnijs Pūks — laimīgs un brīvs! Sirsnīgi pateicies glābējiem, viņš aizgāja pa meža ceļu uz mājām. Bet Kristofers Robins noskatījās viņam pakaļ un noteica: – Vecais, dumjais lācis! 

Sk. arī koherence; deiktisks vārds; perifrāze. 

[J. Baldunčiks piedāvā terminu tekstuālā saistība]

 

 

6. kultūraizguvums

a. cultural borrowing

v. Kulturentlehnung f

kr. kультурное заимствование

Avotteksta vārds, izteiciens, frazeoloģisms, kas, nerodot piemērotu mērķteksta ekvivalentu, tiek burtiski pārcelts (vienāda alfabēta gadījumā — transliterēts, atšķirīga alfabēta gadījumā — transkribēts) mērķtekstā, piemēram, latviešu etnogrāfisms sakta — krievu valodā сакта.

Sk. arī transliterācija; transkripcija.

 

7. kultūraizstāšana

a. cultural substitution

v. Kulturersatz m

kr. культурная замена

Paņēmiens, kas tulkojot tiek lietots, lai mērķvalodas kultūrā aprakstītu nepazīstamu avotvalodas tekstā minētu objektu, parādību vai procesu: tulkotājs izmanto kādu no funkcionāli līdzīgu mērķvalodas reāliju nosaukumiem, aprakstiem u. tml.

 

 

8. mērķauditorija

a. target audience

v. Zielauditorium n

kr. целевая аудитория*

Lasītāji vai klausītāji, kas ir konkrētā teksta adresāts. Atkarībā no mērķauditorijas vecuma, pamatzināšanām, arodorientācijas, interesēm un vajadzībām tekstā izvēlas vārdus (aizguvumus vai pašcilmes darinājumus), izteikumus, paskaidrojumus u. tml.

Sk. arī klausītājs.

 

9. neliterārisms

a. non-literary word

v. unliterarisches Wort n

kr. нелитературное слово*

Vārds vai izteiciens, ko lieto neliterārajā sarunvalodā un kam raksturīga izrunas normu un gramatikas likumību neievērošana.

Sk. arī neliterārā sarunvaloda; literārā sarunvaloda. 

[J. Baldunčiks: vai ir literārisms?]

 

10. profesionālisms

a. professionalism

v. Professionalismus m; Fachausdruck m

kr. профессионализм

Valodniecībā — vārds, vārdkopa vai frazeoloģisms, ko lieto kādas profesijas pārstāvji, bet kas nav apstiprināts oficiāla termina statusā, piemēram, koks (‘kuģa pavārs’). Literārie profesionālismi ir viens no terminoloģijas papildināšanas avotiem. ◊ literārie profesionālismi; neliterārie profesionālismi

Sk. arī profesiolekts; sociolekts.

 

11. reterminoloģizēšanās, reterminoloģizācija

a. reterminologization

v. Reterminologisierung f

kr. ретерминологизация

Process, kurā kādreiz izplatīts termins, kas zināmu laiku nav lietots terminoloģiskajā funkcijā, šo funkciju atkal atgūst tajā pašā vai citā nozarē tā paša vai cita jēdziena izteikšanai, piemēram, ekonomikas termins spekulācija: padomju laikā ar to apzīmēja ‘nelikumīgu pirkšanu un pārdošanu iedzīvošanās nolūkā’, 20. gadsimta 90. gados to nelietoja, bet patlaban ekonomikā tas reterminoloģizējas atšķirīgā nozīmē: ‘ieguldīšana akcijās u. tml. cerībā gūt peļņu, bet riskējot ciest zaudējumus’.

Sk. arī terminoloģizēšanās; determinoloģizēšanās.

 

12. saīsinājumu saliktenis, abreviatūra

a. abbreviation

v. Abbreviatur f, Abbreviation f

kr. аббревиатура

Saliktenis, ko darina no vārdu savienojuma vai salikteņa sastāvdaļu sākumburtiem, piemēram, Apvienoto Nāciju Organizācija → ANO, Latvijas Republika → LR, vai sākumdaļām, piemēram, «Lattelekom», medmāsa. Izšķir trīs saīsinājumu salikteņu veidus — iniciāļsalikteņi, zilbju salikteņi un strupinājumsalikteņi.

Sk. arī saīsinājums; iniciāļsaliktenis; zilbju saliktenis; strupinājumsaliktenis.

 

13. svešvārds

a. foreign word

v. Fremdwort n

kr. иностранное слово

No citas valodas aizgūts un aizguvējvalodas sistēmai gramatiski pielāgots aizguvums, kura citvalodisko cilmi vēl izjūt aizguvējvalodas lietotāju vairākums. Latviešu valodā svešvārdi ir, piemēram, asociācija, bloķēšana, dizains, loto.

Sk. arī svešvārdu vārdnīca. 

[J. Baldunčiks: pēc kādiem aspektiem, pazīmēm?]


 Populārākie raksti
Terminology Standards in the Aspect of Harmonization for International Term Database
Zinātnisko grādu nomenklatūra Latvijas Republikā
LZA TK protokols Nr. 5/1143 (05.06.2018)
Vai termini audits un revīzija un arī auditors un revidents ir sinonīmi?
Lēmums Nr. 80. Par Teoloģijas terminoloģijas apakškomisijā izstrādāto teoloģijas terminu apstiprināšanu
LZA TK protokols Nr. 3/1141 (06.03.2018)
LZA TK protokols Nr. 4/1142 (10.04.2018)
Doktorants — doktorantūra, maģistrants — maģistrantūra
LZA TK protokols Nr. 6/1137 (07.11.2017)
LZA TK protokols Nr. 4/1117 (11.11.2014)