Sestdiena, 29. aprīlis
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 


PUBLIKĀCIJAS
Kad Forsaitus sākam rakstīt ar mazo burtu…
Valentīna Skujiņa
«Zinātnes Vēstnesis»
08.09.2003

Nē, runa nebūs par Džona Golsvērtija «Forsaitu teiku». Runa būs par skanējumā līdzīgo, bet rakstībā atšķirīgo angļu vārdu foresight, ko ir paredzēts gluži kā neskaramu simbolu angļu rakstībā lietot arī latviešu valodā.

«Zinātnes Vēstneša» 26.05.2003. numurā Dr. Artura Pugas raksts iepazīstina lasītāju ar īpašu zināšanu iegūšanas un izmantošanas sistēmu — nākotnes studijām. Kā uzsvērts rakstā, šī sistēma Eiropā īpaši strauji attīstās pēdējā desmitgadē, un raksta autors uzskata par lietderīgu gan vairākus šīs nozares terminus, gan izteiksmi «some of the key features of an exercise in foresight» (manā tulkojumā: «dažas paredzēšanas darbību pamatpazīmes»), kā arī citas frāzes latviešu valodā netulkot, bet arī latviskā tekstā rakstīt angļu valodā.

Šāda pieeja nav nekas jauns. Tā nereti rīkojas cilvēki, kas labi neorientējas ne jaunās parādības būtībā, ne latviešu valodas leksikā vai kam ir aizspriedumi pret latvisko izteiksmi un, protams, kas ir vienaldzīgi pret latviešu valodas kultūru, attīstību un pastāvēšanu nākotnē. (Vai nav paradokss: nākotnes studiju entuziasti…, bet ar vienaldzību pret mūsu valodas nākotni?)

Ilgstoši darbojoties terminoloģijā, par savu uzdevumu uzskatu dalīties pieredzē latviešu valodas terminoloģijas tālākā attīstībā pirmām kārtām uz pašas latviešu valodas bāzes. Mūsu valoda ir pietiekami bagāta, lai tajā atrastu vārdus arī jaunām parādībām. Turklāt patlaban situācijā, kad aizguvumu skaits sāk pārsniegt 1/3 no latviešu valodas leksikas, pārmērīga aizraušanās ar angļu vārdu pārņemšanu ir kaitīga un nepiemērota kultūrtautas valodai, par kādu uzskatu arī savu dzimto valodu. Turklāt svešvārdi lielākajai tautas daļai nav saprotami un parasti arī nozares speciālisti vienu un to pašu svešvārdu skaidro pretrunīgi.

Tātad — runa būs par to, cik pamatota ir izteiktā vēlme (vai norādījums?) paturēt netulkotus nākotnes studiju terminus un frāzes, turklāt — angļu rakstībā.

«Liriska» atkāpe: atceros kādu padomju laika PSRS Zinātņu akadēmijas akadēmiķu sēdi, ko vadīja akadēmiķis F. Fiļins, kurš «ieteica» visās PSRS valodās lietot tikai krievu valodas terminus, visžēlīgi pieļaujot (ja nepieciešams) pievienot attiecīgās valodas vārdu galotnes. (Šoreiz «forsaitam» pat galotne netiek atvēlēta.)

Lai izvēlētos piemērotāko terminu, vispirms skaidri jādefinē jēdziens. Ko angļu valodā apzīmē ar forsight?

Dr. A. Pugas rakstā ar angļu vārdu forsight izteiktais jēdziens raksturots samērā vispārīgi. Tā ir «sistemātiska darbība, kas vērsta, lai ievērotu zinātnes, tehnoloģijas, sabiedrības, ekonomikas un šo sfēru mijiedarbību ilgtermiņa nākotnes attīstību, ar mērķi radīt zināšanas, ar kuru palīdzību īstenot sociālos, ekonomiskos un vides pilnveidojumus, balstoties uz labi pamatotiem projektiem.»

Uzsverot, ka jaunās nozares sākotne un raksturojums rodams angļu valodā sarakstītajā literatūrā un ka latviskie termini jēdzieniski nebūs tik precīzi, tiek secināts, ka latviešu valodā jāpatur nemainīts angļu valodas termins foresight. Kā papildu pamatojums pārņemšanai tiek minēts, ka «foresight nav nākotnes pareģošana».

Šai ziņā autora viedoklim var pievienoties: «pareģošana» patiesi neder, taču latviešu valodā bez tam ir arī vārdi paredzēt, paredzēšana, paredzējums, bet tos autors nepiemin.

Kā liecina latviešu valodas skaidrojošās vārdnīcas, paredzēt nozīmē ‘veidot priekšstatu, plānu’ (piem., paredzēt nākotni, notikumu gaitu, sekas). Šī pamatnozīme vēl papildināta ar nozīmes niansi ‘noteikt iepriekš ar īpašām metodēm, arī pēc iepriekšējas pieredzes, zināšanām’. Šķiet, tieši šī nianse ir tā, kas visciešāk saistās ar angļu vārda foresight attiecīgo nozīmi nākotnes studiju kontekstā. Tieši paredzēšana, paredzējums ir tie vārdi, kas harmoniski saistās ar aktuālo nākotnes redzējumu, kas balstās uz uzkrātajām zināšanām, pieredzi un par ko ir runa arī A. Pugas rakstā.

Atsevišķi jaunā virziena raksturojumi («tā ir tendenču ievērošana un atklāšana», «mērķtiecīga darbība apzinātu iespēju sasniegšanai», «nevēlamo seku novēršana» u. tml.) liek domāt, ka daudzi šī jaunā virziena elementi atsevišķās nozarēs, tostarp valodniecībā, ir bijuši aktuāli un risināti arī iepriekš (valodniecībā — jau, piem., J. Endzelīna laikā).

Latviešu valodas terminoloģijā jau vairākus gadus tiek analizēta arī nacionālo un starpnacionālo faktoru iedarbība uz terminoloģijas attīstību un tiek meklēti risinājumi nacionālo valodu harmonizētai attīstībai daudzvalodu sabiedrības apstākļos arī nākotnē (šis virziens tika skarts arī, piem., 2002. gada rudenī liepājnieka Ernesta Drezena piemiņai veltītajā starptautiskajā terminoloģijas konferencē).

Nākotnes studijām vajadzētu būt saistītām ar stratēģisko domāšanu, kuras elementi, iespējams, izpaudušies arī labākajos plānos un projektos. Tiesa, mūsdienu sabiedrībā stratēģiskajai domāšanai un pieejai nav bijis veltīts pietiekami daudz uzmanības. Tomēr šķiet, ka nākotnes studijas nenāk tukšā vietā, arī terminoloģijas ziņā. Tikai nenoniecināsim savas valodas iespējas un atlicināsim laiku, lai ieskatītos patlaban visai bagātajā dažādu vārdnīcu klāstā un atrastu tur visai piemērotus vārdus arī visjaunāko jēdzienu izteikšanai. Un varbūt, atrodot savus vārdus, vieglāk pamanīsim, kad runa ir par patiesi jaunām parādībām un kad «jaunā» aizsegā vienkārši pārpludinām savu valodu ar svešiem vārdiem uz savējo rēķina.

A. Pugas rakstā jau lietoti vairāki sekmīgi darināti termini: future studies — nākotnes studijas, strategic thinker — stratēģiskais domātājs, tāpat termini sociālā diagnoze, terapijas ieteikumi u. c. Arī «strategic future» un «the role of foresight» (kas nav pārtulkots) varētu būt: stratēģiskā nākotne un paredzējuma loma. Vārds paredzējums labi iederas arī vārdkopās, kurās patlaban rakstā lietots «foresight»: paredzējumu plašums, paredzējumu darbības sistēma, paredzējumu uzdevumi, paredzējumu izpētes objekti, paredzējumu rezultāti.

Nepretendējot uz to, ka manis minētie terminu piedāvājumi ir labākie varianti, tomēr domāju, ka latviešu valodas vārdu krājumā atradīsim īstos vārdus, ja vien šai gadījumā bez aizspriedumiem raudzīsimies uz saviem vārdiem. Arī uz vārdu paredzēt un tā atvasinājumiem, neidentificējot vai nepielīdzinot to ‘pareģošanas’ jēdzienam. Balstoties uz vēstures pētījumiem, mēs taču varam spriest par iespējamo attīstības gaitu nākotnē un paredzēt, kā attīstīsies dažādi notikumi, procesi u. tml.

Un vēl par vienu atziņu Dr. A. Pugas rakstā, kas tomēr nešķiet pieņemama.

Proti — par Latvijas un citvalstu zinātnieku savstarpējām attiecībām: esam kolēģi vai skolnieki? Manuprāt, nav pamata piešķirt Latvijas pieredzes bagātajiem zinātniekiem citvalstu zinātnieku skolēna statusu. Te varētu būt runa par pieredzes apmaiņu, nevis par skolotāja un skolēna attiecībām, arī ne nākotnes studiju jomā. Ja runa ir par nākotnes redzējumu, kas balstās uz iepriekš uzkrātām zināšanām, pieredzi, tad savas priekšrocības ir katrai no pusēm: citvalstnieku pieredze ne vienmēr būs burtiski pārņemama Latvijā. Vai Latvijā noderēs Lielbritānijas modelis? To vislabāk spēs novērtēt mūsu pašu gudrākās smadzenes. Mūsu vietējos apstākļus vislabāk pārzinām mēs paši, bet pieredzes apmaiņa var noderēt.

 

Pārpublicēts no izdevuma «Zinātnes Vēstnesis», 14 (264), 2003. gada 8. septembris


 Populārākie raksti
Zinātnisko grādu nomenklatūra Latvijas Republikā
Terminu izstrādes, pieņemšanas, apstiprināšanas, publiskošanas un grozīšanas procesa apraksts
LZA TK protokols Nr. 7/1131 (13.12.2016)
LZA TK protokols Nr. 2/1126 (15.03.2016)
LZA TK protokols Nr. 1/1125 (02.02.2016)
LZA TK protokols Nr. 4/1128 (17.05.2016)
LZA TK protokols Nr. 6/1130 (13.09.2016)
LZA TK protokols Nr. 3/1127 (12.04.2016)
LZA TK protokols Nr. 5/1129 (05.07.2016)
LZA TK protokols Nr. 6/1124 (22.12.2015)