Pirmdiena, 15. oktobris
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 


VĒSTULES
Vēstule Izglītības un zinātnes ministrei Inai Druvietei par Eiropas naudas nosaukumu latviešu valodā
05.05.2005

Latvijas Republikas izglītības un zinātnes ministrei

Latvijas Universitātes profesorei Inai Druvietei

 

05. 05. 2005. Nr. 34/4–TK–26/2900

Uz: 29. 03. 2005. Nr. 1-13/127

(papildus mūsu 08. 04. 2005. vēstulei Nr. 34/4–TK–19/2893)

 

Par LZA TK 36. un 40. lēmumu

 

Ļoti cienītā Druvietes kundze!

 

Saskaņā ar LZA Terminoloģijas komisijas (TK) iepriekš rakstīto atbildes vēstuli (08. 04. 2005. Nr. 34/4–TK–19/2893) un to papildinot, informējam, ka atbildei uz Jūsu 29. 03. 2005. vēstuli Nr. 1-13/127 ir veikta aptauja, nosūtot 32 e-pasta vēstules LZA TK nozaru apakškomisiju vadītājiem un ekspertiem. Vairums saņemtajās atbildēs uzsvērta doma, ka LZA TK šim jautājumam ir veltījusi jau tā pārāk daudz laika un jaunas debates nav izvēršamas.

Jūsu lūgums atcelt LZA TK 2004. gada 7. septembra lēmumu Nr. 36 «Par Eiropas naudas nosaukumu eira» un 2004. gada 19. oktobra lēmumu Nr. 40 «Grozījums LZA Terminoloģijas komisijas lēmumā Nr. 36 «Par Eiropas naudas nosaukumu eira»» atbalstīts četrās atbildēs. Vienā atbildes vēstulē, uzsverot, ka LZA TK pieņemtais lēmums ir neapšaubāmi pareizs, jo lokāmā forma eira ļauj precīzāk izteikt domu un vairāk atbilst latviešu valodas normām nekā nelokāmā forma, tiek minēti arī trīs citi argumenti, ar kuriem varētu pamatot lēmumu atcelšanu, tikai tas būtu ļoti pārdomāti jāargumentē, lai to uztvertu nevis kā Komisijas vājuma un nekompetences pazīmi, bet gan kā pretimnākšanu valsts un finanšu institūciju interesēm. Pārējās saņemtajās atbildēs lēmumu atcelšana nav atbalstīta. Secinājums: jauna lēmuma pieņemšanu LZA TK neatbalsta.

 

Daži aptaujas vēstulēs paustie argumenti

Iepazīstoties ar ministru prezidentam A. Kalvītim adresēto tieslietu ministres S. Āboltiņas vēstuli, uz kuru Jūs balstāt savu lūgumu atcelt LZA TK lēmumus par Eiropas naudas vienības nosaukumu latviešu valodā, LZA TK locekļi konstatējuši tajā rupju faktu sagrozīšanu. Proti: šīs vēstules trešajā rindkopā pausta nepatiesa informācija par LZA TK lēmumiem un ar faktu tīšu vai netīšu, bet būtisku sagrozīšanu tādējādi maldināts adresāts. Patiesībā, kā liecina LZA TK 19. 11. 2002. pieņemtā lēmuma Nr. 17 publikācija gan «Latvijas Vēstnesī» (25. 02. 2003), gan LZA TK ceturkšņizdevumā «Terminoloģijas Jaunumi» (3. nr. 15.–16. lpp.), LZA TK jau 2002. gadā pieņēma lēmumu ieteikt latviešu valodā priekšroku dot lokāmam naudas vienības nosaukumam sieviešu dzimtes formā: eira (nevis «eiro», kā apgalvots A. Kalvīša kungam nosūtītajā LR Tieslietu ministrijas (TM) vēstulē). Lēmumam pievienotajos 5 punktos tas zinātniski un profesionāli pamatots lingvistiskā, terminoloģiskā un starpvalodiskā skatījumā. LZA TK, arī atkārtoti pēc Tulkošanas un terminoloģijas centra (TTC) direktora M. Baltiņa lūguma pieņemot lēmumu Nr. 36, nav apstiprinājusi vai ieteikusi citu formu, tikai precizējusi izteiksmi, sal.: apstiprināt lokāmo naudas vienības nosaukumu sieviešu dzimtes formā: eira («Latvijas Vēstnesis» 09.–10. 09. 2004. un «Terminoloģijas Jaunumu» 9. nr. 17.  lpp.).

Tātad: LZA TK arī 2002. gada lēmumā nav apstiprinājusi naudas vienības nosaukuma nelokāmo formu «eiro». Turklāt jau 2003. gada 25. februārī LZA TK lēmums par lokāmo formu eira bija publicēts «Latvijas Vēstnesī» un būtu bijis korekti, ja TM lokāmo formu jau būtu ierakstījusi 2003. gada 16. aprīlī apstiprinātajā «Līgumā par pievienošanos Eiropas Savienībai». Ja tas tā nenotika, turklāt sagrozot faktus, tad cēlonis radītajai situācijai visticamāk meklējams TM ierēdniecībā, īpaši TM Valsts valodas centra vadībā, kas, subjektīvi un tendenciozi traktējot un savdabīgi interpretējot Valsts valodas likuma 22. un 23. pantu, bija aktīvākā persona arī tajā ar valsts valodu saistīto institūciju direktoru grupā, kuri uzurpēja sev tiesības stāvēt pāri Valsts valodas likuma 22. panta normām. Tieši šāda radoša pieeja likumu pantu interpretēšanā grauj tiesiskās paļāvības principu un sekmē tiesisko nihilismu.

Otrkārt, LZA TK apšauba TM vēstulē minēto biedējošo argumentu par to, ka latviešu valodā rakstītā tekstā latviešu valodas gramatikas un pareizrakstības normu ievērošana varētu būt pretrunā ar Latvijas kā ES dalībvalsts uzņemtajām saistībām, uz ko atsaucaties arī Jūs IZM vēstulē. Ne jau vārda galotnē meklējama vaina (sal. ar nosaukumu lietuviešu valodā). Tieši TM valodas padomdevējiem būtu vajadzējis, pārliecinoši pamatojot, izskaidrot juristiem šo dažādu valodu gramatikas un pareizrakstības aspektu, lai savukārt juristi mūsu valodas likumības un tiesības ar lielu pārliecību varētu aizstāvēt Briselē.

Cienītā Ministres kundze! LZA TK ilgus gadus ir darbojusies tieši Latvijas valsts interesēs un savus lēmumus balstījusi uz valodas, terminoloģijas un dažādo zinātnes un prakses nozaru speciālistu profesionālo kompetenci un dažādo institūciju sadarbību valsts interesēs. Arī jautājums par naudas vienības nosaukumu tika vispusīgi izanalizēts gan latviešu valodas, gan citu ES dalībvalstu valodu kontekstā. Politisku lēmumu pieņemšana nav LZA TK kompetencē, bez tam mums nav zināma tiesību norma, kas juridiski regulētu procedūru terminoloģiska lēmuma pieņemšanai vai atcelšanai pēc ministra lūguma. Tam acīmredzot vajadzētu būt valdības institūciju ziņā. Lēmumu pieņemšana un atcelšana politiska spiediena dēļ varētu kļūt par nevēlamu precedentu LZA TK turpmākai darbībai un kaitētu tiesiskas valsts tēlam. Tieši politiskā neitralitāte ir garants tam, lai lēmumi tiktu zinātniski pamatoti, nevis politiski argumentēti.

Tiesa, pērn pret LZA TK izvērstā kampaņa lielā mērā ir mazinājusi LZA TK sabiedrisko prestižu, kas līdz 2003. gada vidum bija pietiekami augsts un sekmēja valodas kultūras un vienotas terminoloģijas ievērošanu visaugstākajā līmenī. Savukārt par to, ka patlaban kādā no Ārlietu ministrijā veidotas darba grupas sēdēm tika pausts uzskats par profesionalitātes zudumu valodas jomā un tāpēc jāpieņem politiski lēmumi, ir jāuzņemas atbildība mums visiem, īpaši vadošajiem valodniekiem kopumā. Lai arī cik nepatīkami tas ir LZA TK un lai arī kā mums rūp komisijas prestižs, tomēr vēl augstāk mēs vērtējam latviešu valodas daudzpusīgas un ilgtspējīgas attīstības vajadzības, sekmējot tās pastāvēšanu un lietošanu gan Latvijā, gan atbilstošajās ES institūcijās.

           

LZA TK priekšsēdētāja V. Skujiņa

LZA TK zinātniskā sekretāre I. Pūtele

 

 

A. Ščucka 7229636


 Populārākie raksti
Zinātnisko grādu nomenklatūra Latvijas Republikā
Kur sameklēt Latvijas Republikas zinātnisko un akadēmisko grādu nomenklatūru?
LZA TK protokols Nr. 3/1141 (06.03.2018)
Vai vārdi tālrunis un telefons ir sinonīmi? Ja nav, lūdzu, raksturojiet, kāda atšķirība ir starp vārdiem telefons un tālrunis.
LZA TK protokols Nr. 2/1140 (06.02.2018)
LZA TK protokols Nr. 7/1138 (05.12.2017)
LZA TK protokols Nr. 5/1136 (26.09.2017)
LZA TK protokols Nr. 1/1139 (09.01.2018)
LZA TK protokols Nr. 1/1111 (21.05.2013)
LZA TK protokols Nr. 6/1137 (07.11.2017)