Sestdiena, 25. marts
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 


PUBLIKĀCIJAS
Lietuviešu terminoloģija un tās loma gadsimtu mijā
«Terminoloģijas Jaunumi»
21.10.2003

Stasis ĶEINIS

Lietuviešu valodas institūta Terminoloģijas centra vecākais pētnieks

Senior research worker of the Centre of Terminology, Institute of the Lithuanian Language

 

Lietuvā 19. gs. sākumā sākās sistemātiska dabas zinību attīstība, strauji attīstījās humanitāro zinātņu, bet ar 19. gs. vidu arī tehnisko zinātņu terminoloģija. Tai laikā klajā nāca arī pirmās lietuviešu grāmatas šajās nozarēs. Kā viens no pirmajiem, kurš deva lielu ieguldījumu botānikas, medicīnas un ģeogrāfijas terminoloģijas radīšanā un lietuviešu terminogrāfijā, minams Jurģis Pabreža. Jāpiebilst, ka viņa sastādītajā augu sistemātikas vārdnīcā minēti arī autoram zināmie latviešu valodas termini. Līdz ar to kopš 19. gs. sākuma var runāt par lietuviešu un latviešu terminogrāfiskajiem sakariem.

Kopš 19. gs. beigām un līdz pat šim laikam lietuviešu terminoloģija arvien tiek intensīvi izstrādāta un papildināta.

20. gs. sākumā tika izstrādāta terminoloģija vidējās izglītības vajadzībām, pēc neatkarīgās valsts atjaunošanas 1918. gadā — visu valsts darbībai un tautsaimniecības attīstībai nepieciešamo nozaru terminoloģija augstākās izglītības un zinātnes vajadzībām. Tādējādi 20. gadu sākumā lietuviešu valoda, kļūstot par valsts valodu, jau aptvēra visas tautas un valsts darbības nozares un sasniedza visvairāk attīstīto pasaules valodu līmeni.

Kā zināms, šo valodas attīstības procesu un līdz ar to arī nozaru terminoloģijas darbu pārtrauca vai uz 50 gadiem apstādināja trīs okupācijas (padomju — vācu — padomju), kas sākās ar 2. pasaules karu, un aneksija. Tas daļēji bija par stimulu īpaši straujam terminoloģijas darba uzplaukumam, atjaunojot Lietuvas neatkarību 1990. gadā. Izsakot skaitļos 20. gs. pēdējās desmitgades un 21. gs. sākuma terminoloģijas produkciju — lielākas un mazākas terminu vārdnīcas un standartus –, šis laiks, iespējams, jāvērtē kā vērienīgāko panākumu laiks visā lietuviešu valodas vēsturē. Tika izdots vairāk par 150 terminu vārdnīcu un liels skaits terminu standartu (diemžēl tie gandrīz visi ir tulkojumi no angļu valodas). Noteikts darbs terminoloģijā veikts, gatavojot enciklopēdijas, mācību literatūru augstskolām, zinātniskos izdevumus u. c.

Kādi ir 20. gs. lietuviešu terminoloģijas attīstības rezultāti?

Gadsimtu un gadu tūkstošu mijā var teikt, ka lielā mērā ir mainījusies terminoloģijas vieta gan valodas leksikas krājumā, gan lietošanas sfērā. Ievērojami palielinājies terminoloģijas apjoms. To ietekmēja:

1) valodas funkciju paplašināšanās, valodai iegūstot valsts valodas statusu; tagad terminu ir vairāk nekā parasto vārdu;

2) paaugstinoties iedzīvotāju izglītības līmenim, apgūti dažādu nozaru termini, pieaugusi to loma saziņas procesā, pat ikdienā.

Tā 20. gs. sākumā tautas pamatdaļas izglītības līmenis nepārsniedza sākumskolu, bet gadsimta beigās lielākajai iedzīvotāju daļai jau bija vidējā izglītība. Nepārspīlējot var teikt, ka vidusskolu beidzēji vidēji apgūst ap 15000 terminu. Mūsdienu cilvēks gan darbā, gan mājās, gan atpūtā, ieslēdzot televizoru, radioaparātu vai lasot avīzi, sastopas ar visdažādāko nozaru terminiem.

 Secinājums: termini vairs nav leksikas perifērijā, kā tas bija 19. gs. un vēl 20. gs. sākumā. Terminoloģija ievērojami tuvojusies leksikas centrālajai daļai, vārdu krājuma pamatfondam.

Šādu secinājumu apstiprina tas, ka terminoloģija patlaban nokļuvusi vārdu krājuma papildinājumu priekšgalā un tā zināmā mērā nosaka pārmaiņas arī citos valodas līmeņos. Tas ir, lielākā daļa jauno vārdu tiek darināti terminoloģijas vajadzībām, lielākā daļa aizguvumu ir termini, ar terminiem mūsu valodā ienāk starptautiskie terminelementi (autokēlias — ‘automobiļu ceļš’), arī fonētikas sistēmā ienāk jaunas skaņas.

Terminoloģijā uzskatāmi vērojama citu valodu ietekme, jo kopš seniem laikiem speciālie teksti nereti ir tulkojumi. Patlaban parasti tiek publicētas divvalodu vai daudzvalodu terminu vārdnīcas, arī skaidrojošajās vārdnīcās parasti tiek minēti citu valodu ekvivalenti. Daudzas vārdnīcas un enciklopēdijas ir tulkojumi. No tulkotājiem lielā mērā atkarīgs tas, cik pareizi tiek uztverta citvalodas vārda nozīme un kādu izteiksmi tas iegūst tulkojumā. Prakse rāda, ka patlaban jauno izteiksmi lielā mērā veidojam pēc līdzības ar angļu valodu. Daudz ir burtisko tulkojumu. Tulkotāji aizbildinās ar terminu trūkumu un pašu valodas nabadzību. Pašreizējos tulkojumos krievisko izteiksmi un garu aizstājusi angliskā izteiksme un angliskais gars. Tieši tāpēc daļa jauno terminu tiek uztverti kā lietuviešu valodas izteiksmei un garam sveši, lietuviešu valodas sistēmā neiederīgi, nesaprotami un nemotivēti darinājumi.

Tas ir ļoti slikti. Jo tas rada savdabīgu lietuviešu pidžinvalodu (jauktu kontaktvalodu): svešas terminoloģijas lituanizēto kopiju. Ir nekavējoties jālabo šis stāvoklis. Šim nolūkam ierosinu izveidot Lietuviešu valodas institūta Terminoloģijas centrā īpašu valodas un terminoloģijas skolu visu nozaru speciālistiem, kuri nodarbojas ar terminoloģiju. Būtu lieliski, ja šādu skolu apmeklētu terminu vārdnīcu un standartu sastādītāji un tulkotāji, terminoloģijas komisiju locekļi, lietišķās literatūras tulkotāji, izdevniecību redaktori un citi ieinteresētie speciālisti.

Globalizācijas process necerēti ātri iespiežas valsts dzīvē, aptverot arī lingvistiskos procesus. Agrākā tā saucamā nacionāli krieviskā piespiedu divvalodība, gandrīz nemaz neizbaudot vienvalodības periodu, ātros tempos un it kā brīvprātīgi, pēc pašiniciatīvas, pārtapusi nacionāli angliskajā divvalodībā.

Šeit jāprecizē: iespējams, brīvprātīgi, — ja attiecinām uz birokrātiju, t. i., uz tiem, kuri, izmantojot varu (ar pavēlēm, rīkojumiem u. tml.) liek izmantot svešvalodas, pirmām kārtām — angļu valodu, zinātnē, atsevišķās vietās pat izglītībā, t. i., speciālistu sagatavošanā. Citiem vārdiem — tiem, kuri ietur kursu uz lietuviešu valodas funkciju sašaurināšanu vienīgajā vietā pasaulē, kur šī valoda jālieto visās attīstītas literārās valodas funkcijās, kāda lietuviešu valoda patiesībā arī ir.

Tomēr — nevis brīvprātīga, bet gan piespiedu divvalodība tā ir tiem, kurus tā skar (vai skars), piem., zinātniekiem un doktorantiem, ja zinātniskos rakstus Lietuvā iespiedīs tikai svešvalodās; studentiem, ja iemīļoto specialitāti viņi būs spiesti apgūt nevis dzimtajā, bet svešvalodā (it kā viņi mācītos nevis savā dzimtenē, bet kaut kur Teksasā); arī tiem, kuri spiesti lasīt Lietuvas valsts standartus svešvalodā utt. Šis process, ja tam ļaut vaļu, pakāpeniski var novest pie tā, ka attīstītā lietuviešu terminoloģija daudzās zinātnes un tehnikas nozarēs vispār vairs nebūs vajadzīga.

Cerība mirst pēdējā. Domāju, ka tā nenotiks. Ceru, ka trešās tūktošgades pirmais gadsimts nekļūs par lietuviešu terminoloģijas un arī pašas valodas degradācijas gadsimtu, ka arī tie ļaudis, kuri ar izsmieklu izturas pret, viņuprāt, novecojušiem tradicionālajiem nacionālās terminoloģijas dzīvīguma avotiem un attīstības ceļiem, sapratīs, ka valodas un arī terminoloģijas politika ir jāvirza uz valodas un tās terminoloģijas kā lietuviešu tautas lielākās vērtības un vislielākās bagātības savdabīguma saglabāšanu un nostiprināšanu.

Mums visiem, kas saistīti ar lietuviešu terminoloģijas attīstību, ir uz to jātiecas, un mums jāpieliek visi spēki, lai mūsu terminoloģijai būtu lietuvisks gars.

 

No krievu valodas tulkojusi V. Skujiņa

 

 

The Lithuanian terminology

and its role at the turn of the centuries

Summary

In the early 1920’s the Lithuanian language had reached the level of the most developed world languages. With the World War II the period of the three successive occupations came in Lithuania. With the renewal of Lithuania’s independence in 1990 terminology work restarted on especially wide scale. At the turn of the centuries more than 150 term dictionaries and a large number of standards have been published. The place of terminology in the language vocabulary has changed, the usage of the Lithuanian language as the official language has been extended. Most of the population of Lithuania has the secondary education, with the students of secondary schools acquiring around 15,000 terms. Terms have become the basic part of the language. Both neologisms and borrowings are mainly terms.

As in most case the special texts are translated from other languages, terminology shows influence of these other languages. The responsibility for the level of precision with which the foreign term is understood and translated into Lithuanian lies mostly with the translator. Relatively high is the number of literal translations, bringing with them the spirit of the foreign language of their origin, with the expression being somewhat strange and incomprehensible. Thus some kind of a Lithuanian pidgin language is created, with Lithuanianised foreign words.

This situation must be changed. It would be useful to establish a designated terminology school for specialists of all fields, compilers of dictionaries, translators and editors.

Language and terminology policy must be aimed at preservation and strengthening of language and terminology as the greatest wealth of the Lithuanian nation.


 Populārākie raksti
Zinātnisko grādu nomenklatūra Latvijas Republikā
LZA TK protokols Nr. 7/1131 (13.12.2016)
Vai termini audits un revīzija un arī auditors un revidents ir sinonīmi?
Terminu izstrādes, pieņemšanas, apstiprināšanas, publiskošanas un grozīšanas procesa apraksts
LZA TK protokols Nr. 2/1126 (15.03.2016)
LZA TK protokols Nr. 6/1130 (13.09.2016)
LZA TK protokols Nr. 1/1125 (02.02.2016)
LZA TK protokols Nr. 5/1129 (05.07.2016)
LZA TK protokols Nr. 3/1127 (12.04.2016)
LZA TK protokols Nr. 4/1128 (17.05.2016)