Ceturtdiena, 23. marts
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 


LĒMUMI
Lēmums Nr. 32. Par vides terminiem
«Terminoloģijas Jaunumi»
24.05.2004

LZA Terminoloģijas komisijas lēmums Nr. 32.

Pieņemts 24.05.2004.; prot. Nr. 6/1047. Iesniegts publicēšanai «LV».

Lēmuma pamats: TTC iesniegtais materiāls un konsultācijas.

 

Apspriežot LZA TK sēdei iesniegtos vides terminus, konstatēts, ka vides terminoloģija mūsdienās ir īpaši aktuāla, taču tās sistēmisku izstrādi apgrūtina pašas nozares teorētiskā neizstrādātība un robežu nenoteiktība. Zinātņu nozaru sarakstā vides zinātne minēta kā atsevišķa nozare, taču tās elementi minēti arī bioloģijas, ģeogrāfijas un mežzinātnes nozarē un praksē vides terminoloģija lielā mērā krustojas ne tikai ar bioloģiju, bet arī ar inženierzinātnēm, un par vides terminiem, savstarpēji nesaskaņojoties, spriež dažādās institūcijās («Latvijas Standartā«, LR Vides ministrijā, LU Bioloģijas fakultātē, RTU u. c.).

LZA TK atzīst, ka ir jaizveido vienota institūcija (apakškomisija, sekcija, darba grupa vai tml.) vides terminoloģijas sistēmiskai izstrādei, sākot ar vides nozares pamatterminu (vide, ekoloģija u.c.) izpratnes precizēšanu.

Apspriežot konkrētos latviešu valodas vides terminus sastatījumā ar atbilstošajiem angļu valodas terminiem, LZA TK daļu no šīm atbilsmēm atzina par apstiprināmām:

 

1. ekobalance — ekoloģiskais līdzsvars, ekolīdzsvars

Komentārs. Sinonīms ekolīdzsvars var būt tikai vārdkopai ekoloģiskais līdzsvars, kurā īpašības vārds ir ar noteikto galotni. Kontekstā iespējams lietot arī ekoloģisks līdzsvars. Latviešu valodā kā līdzsvara sinonīms nav lietojams vārds balanss.

 

2. eco-label — ekomarķējums

eco-labelling — ekomarķēšana

 

3. eco-label award scheme — ekomarķējuma piešķiršanas shēma

eco-label award system — ekomarķējuma piešķiršanas sistēma

Komentārs. Gan angļu valodā vārdi scheme un system, gan latviešu valodā vārdi shēma un sistēma izsaka atšķirīgus jēdzienus, un katram no šiem terminiem ir sava definīcija. Tāpēc ekvivalentajos vārdkopterminos nav vēlams to jaukts lietojums.

 

4. aquatic ecotoxicity — ūdens ekotoksiskums

 

5. water purification plant — ūdens attīrīšanas iekārta

water treatment plant — ūdens apstrādes iekārta

Komentārs. Termini water purification plant un water treatment plant angļu valodā dažkārt lietoti sinonīmiski, tomēr tie izsaka atšķirīgus jēdzienus atbilstoši to vārdiskajam sastāvam un katram no tiem arī latviešu valodā atbilst cits termins.

Angļu terminam purification plant latviskais ekvivalents attīrīšanas iekārta apstiprināts jau 1989. gadā. Atkarībā no tā, vai runa ir par iekārtu vai par visu uzņēmumu, iekārtas vietā var lietot vārdu rūpnīca, piem., self-purification plant ir pašattīres rūpnīca (apstiprināts 1989. gadā).

Water treatment plant ir ūdens apstrādes iekārta (vai rūpnīca), kurā, pievienojot ūdenim dažādas ķīmiskās vielas vai lietojot aerēšanu, jonu apmaiņu, atmineralizēšanu, koagulēšanu, nogulsnēšanu vai filtrēšanu vai citādi apstrādājot, tiek mainīta ūdens fizikālā, ķīmiskā, radioloģiskā vai mikrobioloģiskā kvalitāte.

 

6. trophic level — trofiskais līmenis

Komentārs. Ar terminu trofika izsaka jēdzienu ‘organisma šūnu vielmaiņas procesu kopums‘. Raksturojot organismu pēc šīs pazīmes, izmantojams apzīmētājs trofisks.

 

7. low water requiring crops — ūdensmazprasīgas kultūras

Komentārs. Kaut arī saliktenis ūdensmazprasīgs ir garš, veidots no trim vārdiem, tomēr saliktenis izvēlēts pēc analoģijas ar līdzīgiem vārddarinājumiem, sal.: gaismjutīgs — gaismnejutīgs, mitrumcaurlaidīgs — mitrumnecaurlaidīgs u.tml.

 

8. sustainable development — ilgtspējīga attīstība

Komentārs. Kaut arī angļu vārdu sustainable, sustainability latviskai atveidei jau kopš 20. gs. 90. gadu sākuma konsultācijās ieteikti un praksē jau lielā mērā ieviesušies vārdi ilgtspējīgs, ilgtspējīgums (pirmo reizi šie vārdi izmantoti vides pārmaiņu konvencijas tulkojumā no angļu valodas), taču atklājās, ka tiem vēl nav bijis oficiāla LZA TK apstiprinājuma.

 

9. noise indicator — trokšņa indikators; arī trokšņa rādītājs

Komentārs. Termina indikators pamatā ir latīņu vārds indicator ar nozīmi ‘rādītājs‘, tātad savā pamatnozīmē vārdi indikators un rādītājs ir sinonīmiski. Taču terminoloģijā šie vārdi izmantoti atšķirīgu jēdzienu izteikšanai: par indikatoru sauc ierīci, mērinstrumentu vai vielu (reaģentu), kas ērti uztveramā veidā informē par kāda objekta stāvokli vai citām īpašībām, bet rādītājs var būt mērierīces daļa, kas tieši uzrāda attiecīgo fizikālo raksturlielumu, kā arī pats šis raksturlielums, kas rāda konkrēto stāvokli.

Līdz ar to LZA TK par pamatotām atzīst šādas definīcijas (tās veidotas, izmantojot Aviācijas terminoloģijas apakškomisijā izveidotās iestrādes):

trokšņa indikators ir mēraparāts vai signalizācijas ierīce, kas nosaka troksni, mēra tā lielumu un/vai ieslēdz noteiktu signālu, ja trokšņa lielums pārsniedz pieļaujamās robežas;

trokšņa rādītājs ir trokšņa raksturlielums, kā arī mērierīces daļa, kas uzrāda konkrēto trokšņa raksturlielumu.

 

10. Drinking Water Directive — Dzeramā ūdens direktīva

Komentārs. Dažādu normatīvo aktu, kā arī institūciju nosaukumos attiecīgo nomenklatūras vārdu (likums, noteikumi, direktīva; komiteja, komisija u.tml.) vēlams, ja vien iespējams, likt nosaukuma beigās, jo tā šo nosaukumu vieglāk lietot tekstā. Tātad: Dzeramā ūdens direktīva, nevis «Direktīva par dzeramo ūdeni». Latviešu valodā šādos nosaukumos tikai pirmo vārdu raksta ar lielo sākumburtu atšķirībā no angļu valodas, kur šādos gadījumos visus vārdus raksta ar lielo sākumburtu.

 

Par vienu no svarīgākiem un vēl risināmiem jautājumiem LZA TK atzina vides pamatterminu kopas pārskatīšanu un optimāla modeļa meklēšanu vārdkopterminiem, kuri to vārdu secības dēļ grūti lietojami saistītā tekstā.

Termina līmenī latviešu valodā vārdkoptermini, kuros raksturotājvārds (raksturotājvārdi) ir aiz apzīmējamā vārda: ietekme uz vidi, ietekme uz veselību, kaitējums videi u.tml., ir pieļaujami. Taču teikumos (tekstos, virsrakstos) šie termini nav izmantojami raksturotājfunkcijā, t.i., pirms cita apzīmējamā vārda, piem., «ietekmes uz vidi novērtējums« ir nepareizi veidota izteiksme.

Tāpēc LZA TK ierosina pārdomāt un varbūt iedrošināties mainīt dažus terminus:

ietekme uz veselību ¹ veselības ietekmēšana; veselības ietekmējums;

ietekme uz vidi ¹ vides ietekmēšana; vides ietekmējums;

kaitējums videi ¹ vides bojāšana; vides bojājums vai tml.

 

Pamatojums šādai maiņai:

1) fiksācijas līmenī (vārdnīcās, datu bāzēs u.tml., t.i., ārpus teksta) pamatvārds terminos parasti ir vārdkoptermina pēdējais vārds (sal.: grāmata bērniem > bērnu grāmata, skrūve ar apaļu galvu > apaļgalvas skrūve, zāles pret klepu > klepus zāles);

2) lietojuma līmenī (t.i., tekstā, virsrakstos u.tml.) neatkarīgi no fiksētās termina pamatformas tā noteiktās robežās var mainīties (tā ir jāmaina) atbilstoši tekstveides noteikumiem, piem.: šī grāmata domāta bērniem / bērniem domāta grāmata / bērnu grāmatas ilustrācijas (bet ne: «grāmatas bērniem ilustrācijas«); minot objektu un/vai subjektu, pareizas ir izteiksmes skolēns raksta sacerējumu / sacerējuma rakstīšana / skolēna rakstītais sacerējums (bet ne: «skolēna sacerējuma rakstīšana«); tāpat dažādas var būt arī izteiksmes, kur runāts par vides ietekmi uz mums un par mūsu ietekmi uz vidi; vai arī par miglas nelabvēlīgo ietekmi uz mūsu veselību un par miglas negatīvā veselības ietekmējuma novēršanu, samazināšanu vai regulēšanu; lai novērstu cilvēka nesaimniecisko darbību vidē, varbūt ir jāsniedz cilvēka nesaimnieciskās darbības radītā vides ietekmējuma novērtējums (bet nepareizi būtu teikt un rakstīt: «miglas veselības ietekmēšana«);

3) nozīmes atšķirību starp vides ietekme un vides ietekmēšana (procesa nozīmē) vai vides ietekmējums (rezultāta nozīmē) balsta arī citi līdzīgi izteiksmes pāri: deputāta apsūdzība (ja deputāts apsūdz) un deputāta apsūdzēšana (ja deputātu apsūdz); valdības atbalsts (ja valdība atbalsta) un valdības atbalstīšana (ja valdību atbalsta); sabiedrības ietekme (ja sabiedrība ietekmē) un sabiedrības ietekmēšana (ja sabiedrību ietekmē).

Ar neprasmi veidot tekstu un iekļaut tajā jēdzieniski un sistēmiski pareizi veidotu terminu nevar pamatot termina noraidīšanu. Kurš kritērijs svarīgāks termina izvēlē šādos gadījumos — jautājums, kas vēl risināms turpmāk.

 

LZA TK priekšsēdētāja V. Skujiņa

LZA TK zinātniskā sekretāre M. Ķirīte


 Populārākie raksti
Zinātnisko grādu nomenklatūra Latvijas Republikā
Terminu izstrādes, pieņemšanas, apstiprināšanas, publiskošanas un grozīšanas procesa apraksts
LZA TK protokols Nr. 7/1131 (13.12.2016)
LZA TK protokols Nr. 2/1126 (15.03.2016)
Informācijas un dokumentācijas terminoloģijas apakškomisija
LZA TK protokols Nr. 6/1130 (13.09.2016)
Vai termini audits un revīzija un arī auditors un revidents ir sinonīmi?
LZA TK protokols Nr. 1/1125 (02.02.2016)
LZA TK protokols Nr. 5/1129 (05.07.2016)
LZA TK protokols Nr. 3/1127 (12.04.2016)