Sestdiena, 29. aprīlis
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 


PUBLIKĀCIJAS
Par ķīmijas un farmācijas terminu rakstību
Andris Amoliņš, Valentīna Skujiņa
«Terminoloģijas Jaunumi»
01.09.2004

Ķīmijas terminu kopumu veido divas lielas grupas: 1) ķīmisko vielu nosaukumi; 2) nosaukumi, kas apzīmē ķīmijas zinātnes pētāmos objektus, ar tiem saistītās norises, kā arī iekārtas. Šis raksts veltīts pirmajai grupai.

Ķīmisko vielu nosaukumus veido pēc starptautiski pieņemtiem principiem. Šie nosaukumi ir internacionālismi, ko vienādā vai līdzīgā rakstībā un izrunā lieto dažādās valodās. Ķīmiskajām vielām var veidot sistemātiskos nosaukumus (nomenklatūru), kuros ir stingri noteikta sakarība starp nosaukumu struktūru un apzīmējamās vielas ķīmisko uzbūvi. Atbilstoši ķīmisko savienojumu daudzveidīgajam sastāvam to nosaukumi ir vai nu specifiski atvasinājumi, vai, atspoguļojot savienojumu salikto sastāvu, — divu vai vairāku sastāvdaļu salikteņi, vārdkopas un visai sarežģītas struktūras defissavienojumi, piem.:

• atvasinājumi: bromīdi, bromāti, bromīti, sulfāti;

• salikteņi: sālsskābe, kamparsulfonāts, heksahidrāts;

• vārdkopas: palmitāta hidrogēnhlorīds, skābeņskābes amīds;

• defissavienojumi: p-toluolsulfonāts, 1-oksi-2-metoksibenzols.

Līdzās sistemātiskajiem plaši lieto arī ķīmisko vielu triviālos nosaukumus. Daudzi no tiem radušies ķīmijas pirmsākumos un tās vēsturiskās attīstības gaitā un vēl arvien tiek plaši lietoti, piem., alauns, asinssāls, formalīns, sālsskābe, superfosfāts. Šai grupai pieder arī komercnosaukumi, piem., neilons, raundaps.

Līdzīgi strukturāli semantiskie modeļi ir arī farmaceitisko preparātu nosaukumiem.

Gan ķīmisko savienojumu, gan farmaceitisko preparātu nosaukumiem (turpmāk īsuma labad abas nosaukumu grupas apvienotas ar apzīmējumu «ķīmisko savienojumu nosaukumi») sarežģīta struktūra ir dažādās valodās. Tā kā šo nosaukumu pamatā parasti ir klasisko valodu cilmes elementi, dažādās valodās tos aizgūst netulkojot, kā internacionālismus, un to atveide no vienas valodas otrā parasti īpašas grūtības nesagādā, tomēr jāievēro katras valodas tradīcijas šādu internacionālismu rakstībā. Savas tradīcijas un normas šādu nosaukumu rakstībā ir arī latviešu valodā. Taču līdz ar ķīmijas un farmakoloģijas attīstību rodas vajadzība pēc arvien jauniem nosaukumiem un arvien no jauna rodas arī kādas neskaidrības pareizrakstībā, īpaši patlaban, kad latviešu valodā šajās nozarēs tiek intensīvi tulkoti un ieviesti ES normatīvie akti.

Tulkojumu pamatvaloda parasti ir angļu valoda, tāpēc aktuāli ir tie noteikumi, pēc kuriem vieni un tie paši klasisko valodu cilmes internacionālismi no angļu rakstības atveidojami latviešu valodā.

Turpmāk piedāvātie noteikumi izvirzīti, pamatojoties uz vispārējām latviešu valodas internacionālismu rakstības normām, līdzšinējo praksi ķīmisko savienojumu nosaukumu rakstībā, kā arī uz novērotajām tendencēm teorētiski pieļauto paralēlformu gadījumos. Šo noteikumu ievērošana mazinātu svārstības un nekonsekvenci nosaukumu rakstībā un sekmētu vienotas formas izvēli turpmāk, rodoties vajadzībai ieviest arvien jaunus nosaukumus.

Ilustrācijai izmantots pašreizējās prakses materiāls.

 

Atsevišķu burtu un burtkopu atveide

Gan angļu, gan latviešu valodas alfabētā izmantoti latīņu alfabēta burti, tāpēc, aizgūstot ķīmisko savienojumu nosaukumus, rakstība lielā mērā ir līdzīga. Tomēr ir dažas atšķirības.

1. Patskaņu kopa ou angļu rakstībā atveidojama ar u latviešu rakstībā:

acenocoumarol acenokumarols;

coumazoline kumazolīns.

2. Patskaņu kopa eu angļu rakstībā atveidojama latviešu rakstībā:

a) ar ei: aceneuramic acid — aceneirāmskābe;

b) ar eu: atreleuton – atreleutons.

3. Ja salikteņa sastāvdaļu sadurā blakus ir divi patskaņi (viens — iepriekšējās sastāvdaļas beigās, otrs — nākamās sastāvdaļas sākumā), parasti abi (gan dažādie, gan vienādie) patskaņi tiek saglabāti:

heksa- + amonijs – heksaamonija heptamolibdāts;

azo- + imīdi – azoimīdi.

Viens no vienādajiem patskaņiem var zust, ja vārda daļa (internacionālais elements) bez savienotājpatskaņa ir semantiski viegli atpazīstama:

azo- + oksi- azoksibenzols,

hidro- + oksi- – hidroksibenzoāts,

hidro- + oks- – acetohidroksāmskābe.

Patskaņus saglabā arī citu morfēmu sadurā:

 arteri- + -īds                                   — arteriīds.    

4. Līdzskanis s starp patskaņiem angļu rakstībā (izņemot salikteņa sastāvdaļu saduru) atveidojams ar z latviešu rakstībā:

acadesine – akadezīns,

amesergide – amezergīds,

anistreplase – anistreplāze,

bucladesine – bukladezīns,

buclosamide – buklozamīds,

carzelesin – karzelezīns,

ciclesonide – ciklezonīds,

ciclosidomine – ciklozidomīns,

clobetasol – klobetazols,

cortisone – kortizons,

desonide – dezonīds,

deslanoside – deslanozīds,

desoxymetasone – dezoksimetazons,

didanosine – didanozīns,

dosulepin – dozulepīns.

Bet:

azaserine – azaserīns,

azasetron – azasetrons,

azosemide – azosemīds,

bisobrine – bisobrīns,

bisoxatin – bisoksatīns,

sulphosuccinate – sulfosukcināts.

5. Līdzskanis c angļu rakstībā pirms patskaņiem a, o, līdzskaņiem un vārda beigās atveidojams ar k latviešu rakstībā (pirms patskaņiem i, e līdzskanis c saglabājas arī latviešu rakstībā):

acadesine – akadezīns,

asocainol – azokainols,

bisorcic – bisorciks,

bromociclen – bromociklēns,

butaclamol – butaklamols,

cactinomycin – kaktinomicīns,

camsylate – kamsilāts,

carzelesin – karzelezīns,

ciclesonide – ciklezonīds,

ciclosidomine – ciklozidomīns,

cloxypendyl – kloksipendils,

cromakalim – kromakalims,

desoxycortone – dezoksikortons,

sulphosuccinate – sulfosukcināts.

6. Līdzskanis x angļu rakstībā atveidojams ar ks latviešu rakstībā:

acexamic acid – aceksāmskābe,

desoxycortone – dezoksikortons,

dexamisole – deksamizols,

etolorex – etolorekss,

oxine – oksīns.

7. Angļu rakstības qu latviešu rakstībā parasti atveidojams ar h:

acequinoline – acehinolīns,

broxyquinoline – broksihinolīns,

quinate – hināts.

8. Līdzskaņu kopa ph angļu rakstībā atveidojama latviešu rakstībā:

a) ar f:

desomorphine – dezomorfīns,

phosphite – fosfīts,

sulphonate – sulfonāts,

theophyllinate – teofilināts;

b) ar p:

gonadotrophin – gonadotropīns.

9. Līdzskaņu kopa th angļu rakstībā atveidojama ar t latviešu rakstībā:

aminoglutethimide – aminoglutetimīds,

cathine – katīns,

theophyllinate – teofilināts.

10. Līdzskaņu kopa ch angļu rakstībā atveidojama ar h latviešu rakstībā:

dihidrotachysterol – dihidrotahisterols,

polychrome – polihroms,

sacharate – saharāts.

11. Plūdeņu, nāseņu dubultojumus ll, ļļ, mm, nn, ņņ, rr starp īsajiem patskaņiem angļu rakstībā mēdz saglabāt arī latviešu valodā (izņemot tradicionāli lietotos terminus bez līdzskaņu dubultojuma); savukārt pirms garā patskaņa līdzskaņu dubultojumu nesaglabā:

cinnamate – cinnamāts,

cinnoline – cinnolīns,

cinnofuradione – cinnofuradions,

gallus acid – gallusskābe.

Bet: acefylline — acefilīns, ammonium – amonijs, apalcillin — apalcilīns.

Sal. arī: salmonella, bet: salmoneloze [izr.: ..lōze].

Izņēmumi: megallate — megallāts, pyrogallol — pirogallols, theophyllinate — teofilināts.

Citu līdzskaņu dubultojumus latviešu valodā nesaglabā:

argipressin – argipresīns,

desmopressin – desmopresīns,

dexsotalol – deksotalols,

paraffin – parafīns,

yttrium – itrijs.

12. Angļu rakstības y latviešu rakstībā atveidojams:

a) parasti ar i: glycine — glicīns, pyridine — piridīns, xylose — ksiloze;

b) retāk ar ai: tylenol – tailenols.

Izņēmums: nylon — neilons.

 

Īsā vai garā patskaņa izvēle izskaņās

1. Izskaņas, kurās lietojams garais patskanis (alfabētiskā kārtojumā pēc izskaņas galvenā līdzskaņa):

-ide > -īds: amesergide — amezergīds; amisulpride — amisulprīds; besunide — bezunīds; buclosamide — buklozamīds; ciclesonide — ciklezonīds; disulphide — disulfīds; polyamide — poliamīds;

-al > -āls: acecarbomal — acekarbomāls; amcinafal — amcinafāls; bromisoval — bromizovāls; butalbital — butalbitāls;

-am > -āms (sk. arī -ams): adinazolam — adinazolāms; aloracetam — aloracetāms; carsalam — karsalāms;

-em > -ēms (sk. arī -ems): alpidem — alpidēms; biapenem — biapenēms;

-im(e) > īms (sk. arī -īms): aditoprim — aditoprīms; codoxime — kodoksīms; oxime — oksīms;

-an(e) > āns: betasizofiran — betazizofirāns; butane — butāns; daltroban — daltrobāns; ethane — etāns; propane — propāns;

-en(e) > -ēns: acedoben — acedobēns; bromociclen — bromciklēns; ethylene — etilēns; ethilparaben — etilparabēns; ferrocene — ferocēns;

-in(e) > īns: adosopine — adozopīns; amisometradine — amizometradīns; argipressin — argipresīns; didanosine — didanozīns; dosulepin — dozulepīns; oxine — oksīns; propylamine — propilamīns;

-er > -ērs: carbetimer — karbetimērs; polymer — polimērs;

-yry > -īrs: porphyry — porfīrs;

-ur > -ūrs: carmofur — karmofūrs;

-ate > āts: acetiromate — acetiromāts; almasilate — almazilāts; artesunate — artezunāts; camsylate — kamsilāts; disulphate — disulfāts; ethoxylate — etoksilāts;

-ite > -īts: adamsite — adamsīts; graphite — grafīts; nitrite — nitrīts, phosphite — fosfīts;

-ute > ūts: absolute — absolūts;

-ase > āze: anistreplase — anistreplāze.

 

2. Izskaņas (fināles), kurās lietojams īsais patskanis:

-ed > -eds: dinsed — dinseds;

-ic > -iks: bisorcic — bisorciks;

-ed > -eds: dinsed — dinseds;

-el > -els: clopidogrel — klopidogrels; desogestrel — desogestrels;

-il, -yl > -ils: adrafinil — adrafinils; anisacril — anizakrils; benzyl — benzils; bertosamil — bertozamils; cloxipendyl — kloksipendils; methyl — metils; pivoksetil — pivoksetils; propyl — propils;

-am > -ams (sk. arī -āms): caprolaktam — kaprolaktams;

-em > -ems (sk. arī -ēms): diltiazem — diltiazems;

-im > -ims (sk. arī -īms): apricalim — aprikalims; bimakalim — bimakalims; cromakalim — kromakalims;

-ast > -asts: asobamast — azobamasts;

-stat > -stats: azalanstat — azalanstats; benurestat — benurestats;

-et > -ets: deboxamet — deboksamets; ecabet — ekabets.

 

3. Patskaņa garuma maiņa.

Izskaņas patskaņa garums saglabājas:

1) ja vārda celms tiek izmantots par salikteņa sastāvdaļu:

acebūrs — acebūrskābe,

angiotenzīns — angiotenzīnamīds,

broksitalāms — broksitalāmskābe,

ciāns — ciānurazīds,

propāns — propāndiols;

2) jaunos atvasinājumos, — ja vārda celmam pievieno citu izskaņu, kurā ir īss patskanis:

bephenium — befēnijs (jo ir izskaņa -ēns),

bidimazium — bidimāzijs (jo ir izskaņa -āze).

Izskaņas patskaņa garums zūd, ja vārda celmu izmanto jaunā atvasinājumā, pievienojot izskaņu ar garu piedēkļa patskani:

butāns — butanols (izrunā: butanōls),

propāns — propanols (izrunā: propanōls),

ciāns — cianīds.

N.B. Sal.: propāns — propāndiols (saliktenis) — propanols (atvasinājums).

Izskaņas patskaņa īsums saglabājas gan jaunos salikteņos, gan atvasinājumos:

akrils — akrilons — akrilskābe.

Garā patskaņa parasti nav internacionālajos elementos ar -o: azo-, izo‑, bromo-, ciano-, fluoro-, gliko-, hromo-, imido-, jodo-, okto- u.tml. Ja šo internacionālo elementu sastāvā ir piedēklis, kuram latviešu valodā (izskaņā) raksturīgs garais patskanis (ciano- — ciāns, dieno- — diēns, imido — imīdi), tad attiecīgajos salikteņos piedēkļa patskaņa rakstība atkarīga no tā, kura no formām — internacionālais elements ar -o vai vārda celms — izmantota salikteņa veidošanai:

ja imido-, tad: imidodisulfoskābe, imidogrupa, imidoskābes, imidospirti;

ja imīd- (no imīdi), tad: imīdskābe, imīdgrupa.

Savukārt imidazols, imidazolīns, imidazolidīns rakstāmi ar īso i, jo šeit vārda celms ir imidaz-.

N.B. Tātad: patskaņa garuma atšķirības ir nevis nekonsekvence vai pretrunīgums, bet latviešu valodas sistēmā pamatojama likumsakarība.

Ja vienā un tai pašā saliktenī vērojamas svārstības varianta izvēlē resp. savienotājpatskaņa lietošanā (bromo- un brom-; ciano- un ciān-; hloro- un hlor-; hromo- un hrom-; fluoro- un fluor- u.tml.), saliktenī priekšroku parasti dod patstāvīgi lietota lietvārda celma formai (bez savienotājpatskaņa): bromheksīns, hloretilēns, hrommagnezīts, fluorbenzols, jodbenzols. Tāpēc noteiktās nosaukumu grupās vērojama neatbilstība starp attiecīgo salikteņu sastāvdaļu formu angļu un latviešu valodā. Sal.:

bromochloromethane — bromhlormetāns,

bromociclen — bromciklēns,

bromofenofos — bromfenofoss,

chlorobenzene — hlorbenzols,

chloroethylene — hloretilēns,

cyanocobalamin — ciānkobalamīns.

 

Defissavienojumi

Defisi lieto:

1) pievienojot simboliskos apzīmējumus (burtus, ciparus u.tml.):

N,N-dimethyl-beta-alanine — N,N-dimetil-beta-alanīns,

undec-10-enoate — undec-10-enoāts;

2) ietverot nosaukumos pozīcijas indeksus, kas ir attiecīgās ķīmiskās formulas iekšienē, turklāt, iestarpinot šos indeksus, attiecīgie simboliskie apzīmējumi (burti, cipari u.tml.) kļūst par salikteņa daļām, ietekmējot patskaņu garumu (zilbē, kas ir pirms šī apzīmējuma):

fenoksipropanols — 1-fenoksipropān-2-ols,

metilpentenols — 3-metilpent-3-ēn-1-ols;

bet:

metilpentēns — 3-metilpent-2-ēns,

metilpentēnskābe — 3-metilpent-3-ēnskābe,

metilpentenoāts — 3-metilpent-3-enoāts.

Defises lietojums atbilstošajos angļu un latviešu valodas nosaukumos var atšķirties: angļu valodā lietotā defissavienojuma vietā latviešu valodā var būt saliktenis: polybutadiene-acrylic acid — polibutadiēnakrilskābe.

 

Nosaukumi, kuru latviskā rakstība atšķiras no angliskās

Tā kā ķīmijas terminoloģija latviešu valodā ir veidojusies vairāk vācu un krievu nekā angļu valodas ietekmē, vairākiem terminiem latviskā rakstība neatbilst angliskajai, piem.:

       benzene — benzols,

       cholesterol — holesterīns,

       glucose — glikoze,

       glycerol — glicerīns,

            caproic acid — kapronskābe.

 Populārākie raksti
Zinātnisko grādu nomenklatūra Latvijas Republikā
Terminu izstrādes, pieņemšanas, apstiprināšanas, publiskošanas un grozīšanas procesa apraksts
LZA TK protokols Nr. 7/1131 (13.12.2016)
LZA TK protokols Nr. 2/1126 (15.03.2016)
LZA TK protokols Nr. 1/1125 (02.02.2016)
LZA TK protokols Nr. 4/1128 (17.05.2016)
LZA TK protokols Nr. 6/1130 (13.09.2016)
LZA TK protokols Nr. 3/1127 (12.04.2016)
LZA TK protokols Nr. 5/1129 (05.07.2016)
LZA TK protokols Nr. 6/1124 (22.12.2015)