Piektdiena, 22. septembris
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 
 


LĒMUMI
Lēmums Nr. 40. Grozījums LZA Terminoloģijas komisijas lēmumā Nr. 36 «Par Eiropas naudas nosaukumu eira»
«Terminoloģijas Jaunumi»
19.10.2004

LZA Terminoloģijas komisijas lēmums Nr. 40.

Pieņemts 19.10.2004.; prot. Nr. 11/1052. Publicēts «LV» 26.10.2004.

Lēmuma pamats: Valsts valodas likuma 22. panta pirmā daļa.

 

Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisija nolemj grozīt savu š. g. 7. septembra lēmumu, to papildinot ar jaunu 2. un 3. punktu (attiecīgi mainot pašreizējā otrā punkta numerāciju):

2. Latviešu valodas rakstībā nav pieļaujama forma euro.

3. LZA Terminoloģijas komisija pieļauj lietot arī nelokāmo formu eiro ierobežotā laikposmā un ierobežotos gadījumos.

 

LZA TK priekšsēdētāja V. Skujiņa

LZA TK zinātniskā sekretāre I. Pūtele

 

 

Pamatojums

1. LZA TK par ļoti svarīgu atzīst LVEK sēdē un LVEK š. g. 5. oktobrī Terminoloģijas komisijai pausto viedokli, ka no lingvistiskā, t.i., latviešu valodas sistēmas, viedokļa vairāk pamatota ir lokāmā forma eira. LZA TK apzinās, ka arī nelokāmā forma eiro atbilst latviešu valodas normām, tomēr lokāmā forma dod iespēju ērti veidot lakonisku un nepārprotamu tekstu. Bez tam atšķirībā no euro, ko angļu valodā var lietot arī daudzskaitlī, latviešu valodā nelokāmai formai šadu iespēju nav.

2. LZA TK uzsver, ka arī sociolingvistiski pamatojama lokāmās formas priekšrocība, jo 1) ierosinājums par eiro aizstāšanu ar eira nāca no sabiedrības; 2) izzinot sabiedrības viedokli jau vairāk nekā trīs gadu garumā gan ar aptaujas rakstiem plašsaziņas līdzekļos, ieskaitot internetu, un saņemtajās atbildēs, gan konsultatīvajā saiknē ar sabiedrību, gan ievērojot Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopas 2003. gadā rīkoto aptauju, kurā «eiro» tika atzīts par 2003. gada «nevārdu», u. c., tika secināts liels atbalsts lokāmās formas priekšrocībām.

3. Lokāmo formu par ieteicamāku liek atzīt arī terminoloģiskie kritēriji, eiras gadījumā — jo īpaši tas, ka latviešu valodā gandrīz visu ārzemju valūtu nosaukumi (piem., vācu feniņš, krievu kapeika, austriešu šiliņš) ir piemērojušies latviešu valodas gramatikas un fonētikas īpatnībām, kā arī tas, ka, jo biežāk un plašāk tautā kāds termins lietojams, jo vairāk jārēķinās ar to, ka tautas mutē daudzi nelokāmie vārdi ar laiku kļūst par lokāmiem (piem., peso, kruzeiro reti jālieto, tie saglabā nelokāmo formu, turpretī eiras latviešu valodā būs jālieto ikdienā).

4. LZA TK uzskata, ka lokāmā forma eira ir vienīgā lietojamā forma, kas latviešu valodā nodrošina precīzu izteiksmi un vislabāk iekļaujas latviešu valodas gramatiskajā sistēmā. Tomēr situācijā, kad sabiedrībā ir pretēji viedokļi, jebkurš no diviem iespējamiem lēmumiem (par labu lokāmajai vai nelokāmajai formai) neapmierinās aptuveni pusi no valodas lietotājiem, tāpēc LZA TK savā š. g. 19. oktobra sēdē nolēma grozīt 7. septembra sēdes lēmumu ar papildinājumu, kurā pieļauts nelokāmo formu eiro lietot ierobežotā laikposmā un ierobežotos gadījumos. Formulējums «ierobežotā laikposmā un ierobežotos gadījumos», par kuru tika nobalsots 19. oktobra sēdē, atzīstams par pagaidu variantu, ko paredzēts precizēt tuvākajā laikā, sazinoties ar ieinteresētajām institūcijām. Viens no «ierobežotajiem gadījumiem», par kādu tika runāts 19. oktobra sēdē un kāds tika ierakstīts Valsts kancelejai adresētajā atbildes vēstulē, —  ka var pieļaut eiro: «iepriekš sagatavotos dokumentos, veidlapās u. c., kuros tūlītēja pāreja uz lokāmo formu radītu lielas tehniskas, finansiālas vai citas grūtības; eiro nav jāmaina arī līdzšinējos ES tiesību aktu tulkojumos». 

5. Prasību, lai naudas vienības nosaukumu visās valodās, kuru alfabēts ir uz latīņu alfabēta bāzes, vienādi rakstītu «euro», LZA TK atzīst par latviešu valodai nepieņemamu, tāpat kā prasību rakstīt  «cent». LZA TK uzsver, ka latviešu eira/eiro (no «Eiropa») tieši atbilst angļu vārdam euro (no «Europe»): atšķirības rakstībā un izrunā nosaka katras valodas fonētiskā, grafēmiskā un gramatiskā sistēma, latviešu valodā nav iespējams rakstīt «euro», bet izrunāt «eiro» vai «eira». Turklāt forma euro latviešu valodā ne rakstības, ne izrunas ziņā, ne jēdzieniski nesaistās ar vārdu Eiropa, tādēļ tā zaudē savu uzdevumu — būt atvasinājumam no ES nosaukuma. Bez tam, mainot rakstības normas vienā grieķu cilmes internacionālismu grupā, būtu jārēķinās ar ķēdes reakciju arī citās internacionālismu grupās, kas nozīmētu plašu pareizrakstības reformu, un tas radītu nevajadzīgu haosu pašreizējā latviešu valodas rakstības un izrunas atbilsmju sistēmā.

Uzspiežot Latvijai latviešu valodā lietot formu euro, tiek pārkāptas   Latvijas kā ES dalībvalsts valodas tiesības pastāvēt, tikt lietotai un attīstīties atbilstoši savas valodas sistēmai. Tas rada latviešu tautā negatīvu attieksmi pret ES ierēdniecību un pašu Savienību.

Nav skaidri motīvi, kāpēc tas ir nepieciešams ES, jo gadījumos, ja  raksta tikai angliski, tad pietiek ar euro, piem., uz naudas zīmēm, īpaši monētām. Turpretī — ja runa ir par tekstiem dažādās valodās, tad katrā no tām vārdus raksta atbilstoši katras valodas rakstībai un gramatikai. Savukārt blakus konkrētai naudas summai dažādu valstu valodās parasti raksta starptautiski pieņemtus apzīmējumus, piem., ASV dolāram — USD, Krievijas rublim — RUR, Latvijas latam — LVL, eirai tas jau lietots EUR.

P. S.  LZA TK piebilst, ka, apstiprinot lietošanai oficiālos dokumentos lokāmo formu eira, tiek dota iespēja tai sabiedrības daļai, kura atzīst šīs formas priekšrocības, pierādīt to praksē.


 Populārākie raksti
Zinātnisko grādu nomenklatūra Latvijas Republikā
LZA TK protokols Nr. 7/1131 (13.12.2016)
LZA TK protokols Nr. 3/1127 (12.04.2016)
Terminu izstrādes, pieņemšanas, apstiprināšanas, publiskošanas un grozīšanas procesa apraksts
Lai taptu vārds…
LZA TK protokols Nr. 2/1126 (15.03.2016)
LZA TK protokols Nr. 1/1125 (02.02.2016)
LZA TK protokols Nr. 6/1130 (13.09.2016)
LZA TK protokols Nr. 6/1124 (22.12.2015)
LZA TK protokols Nr. 5/1129 (05.07.2016)